Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2012_07_05_as-2-seq252 spokenText "53. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 54. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.".
• 2012_07_05_as-2-seq250 spokenText "52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts".
• 2012_07_05_as-2-seq248 spokenText "51. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2009_10_15-seq420 spokenText "51. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_24-seq809 spokenText "51. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_10-seq1128 spokenText "51. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq244 spokenText "48. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 49. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.".
• 2012_07_05_as-2-seq242 spokenText "47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq240 spokenText "46. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2009_03_12-seq242 spokenText "46. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_10_16-seq144 spokenText "46. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_04_10-seq401 spokenText "46. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_24-seq799 spokenText "46. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_09-seq913 spokenText "46. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq230 spokenText "41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_05_31-seq205 spokenText "41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_04_10-seq391 spokenText "41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2000_03_23-seq312 spokenText "41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2000_03_23-seq224 spokenText "41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2000_03_23-seq116 spokenText "41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq229 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq228 spokenText "40. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)".
• 2012_07_05_as-2-seq224 spokenText "38. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq221 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq220 spokenText "36. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)".
• 2012_07_05_as-2-seq214 spokenText "33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 34.priekšlikumā.".
• 2012_07_05_as-2-seq213 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq212 spokenText "32. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)".
• 2012_07_05_as-2-seq206 spokenText "29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq273 spokenText "29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2011_01_27-2-seq68 spokenText "29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_03_18-seq390 spokenText "29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2009_05_21-seq160 spokenText "29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2008_11_27-seq362 spokenText "29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_12_01-seq248 spokenText "29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2004_01_29-seq430 spokenText "29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2004_01_29-seq248 spokenText "29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_04_10-seq503 spokenText "29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_31-seq1653 spokenText "29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_24-seq765 spokenText "29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2000_03_23-seq292 spokenText "29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq205 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq204 spokenText "28. - arī deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)".
• 2012_07_05_as-2-seq203 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq202 spokenText "Jā, komisijas vārdā mans pienākums ir minēt, ka par šo jautājumu tika daudz un ilgi debatēts, un arī Tieslietu ministrija mums sniedza jaunu informāciju. Taču jāsaka, ka oponenti jeb šā priekšlikuma aizstāvji aizmirsa pateikt pašu galveno. Un pats galvenais ir tas, ka tiesai ir visas tiesības, tāpat kā iepriekš, maznodrošinātu personu atbrīvot no šīs nodevas. Kāpēc, kolēģi, jūs to nepateicāt? Tā ka aicinu balsot „pret”.".
• 2012_07_05_as-2-seq200 spokenText "Man ir liels prieks, ka Bites kundze ir norādījusi vairākus apsvērumus, par kuriem konkrēti es vēlētos arī padebatēt. Un varbūt Bites kundze, atbildot uz manu repliku, tad varētu arī izskaidrot tos jautājumus, par kuriem tagad es uzdošu savus jautājumus jums, tos argumentus, ar kuriem jūs motivējāt, ka mēs nebūtu atbalstāmi, protams. Lūk, jautājums par to jēdzienu, ko jūs tikko izmantojāt, runājot par to, ka neizmanto tiesu sistēmu godprātīgi. Nu parādiet, kur tā ir!... Vai ir kaut kāds pētījums, kaut kāda analīze, kaut kādi datu apkopojumi? Tādu nav, cik man ir zināms. Varbūt es kļūdos, varbūt tomēr jūs kaut ko ieskicēsiet. Nākamais. Man nepatīk... es pat nevaru iedomāties, kā tiesiskās koalīcijas pārstāvji varētu pateikt, ka... un pat salīdzināt... varbūt es tomēr esmu jūs pārpratis... ka tiesības uz pārsūdzību, ko cilvēks vēlētos izmantot, piemēram, apelācijas sūdzības iesniegšana par lēmumu... ka tā ir ļaunprātīga subjektīvo tiesību izmantošana. Es jums godīgi pasaku: savā darbā es esmu redzējis vienu otru lēmumu, kur ir norādīts, ka varētu tikt ļaunprātīgi... Bet, lai likumdevējs ķertos pie šī jautājuma risināšanas ar tādu koncepciju, - nu, diez vai. Nākamais. Tiesneši, tā teikt, ir upuri tam veiksmes stāstam attiecībā uz administratīvā procesa regulējumu un administratīvā procesa ieviešanu Latvijā. Nu te man jāpiebilst, ka pietrūkst arī kaut kādu tādu izcilāku vārdu attiecībā uz to izrāvienu, ko tagad tiesu sistēma panāks ar šo situāciju, ka varbūt tās lietas tur desmit reizes tiks samazinātas. Būtība ir sekojoša: ar konkrētu naudu, ar konkrētiem ierobežojumiem jūs cenšaties - un tas ir argumentu pamatā! - samazināt lietu skaitu. Šie ļaunprātīgie cilvēki - viņi ir pieci, bet regulējumu jūs radāt miljoniem.".
• 2012_07_05_as-2-seq199 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi. (Aplausi.)".
• 2012_07_05_as-2-seq198 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Kolēģi! Esmu strādājusi administratīvajā tiesā jau no 2004.gada, tāpēc gribu arī izteikt savu viedokli par šiem priekšlikumiem un šeit izskanējušajām idejām. Pirmais un galvenais, ko es gribu pateikt, ir tas, ka tiesībām pretī vienmēr stāv pienākums šīs tiesības izmantot godprātīgi. 2004.gadā, izveidojot administratīvās tiesas, mēs aicinājām visus cilvēkus, kuriem ir sajūta, ka valsts viņiem ir nodarījusi pāri, nākt uz tiesu un teicām: „Nāciet! Vienkārši pasakiet, kas jums nepatīk! Tiesa jūsu vietā noformulēs pareizu prasījumu. Tiesa jūsu vietā sameklēs pierādījumus. Tiesa jūsu vietā atradīs un pieņems taisnīgu spriedumu.” Protams, tas ir pamatoti un pareizi, jo cilvēks attiecībā pret valsti tomēr ir mazāk aizsargātās pozīcijās. Bet tajā pašā laikā diemžēl, kā mēs konstatējām, cilvēki šīs savas tiesības neizmantoja pietiekami godprātīgi, un tādējādi administratīvā tiesa kļuva pati par savas veiksmes upuri. Proti, šī cilvēku interese un pieteikumu pieplūdums ir tik liels, ka tiesa ar to netiek galā, un, kā mēs redzam, lietu izskatīšanas termiņi ir ļoti nesamērīgi gari. Nokavēta taisnība ir noraidīta taisnība. Šie vārdi jau ir kļuvuši lielā mērā par... nu, kā lai saka, folkloru, un mēs visi tos izmantojam, bet tas ir nopietni, jo tajā brīdī, kad uzņēmējs iet uz tiesu, vēlēdamies risināt ar Uzņēmumu reģistru vai Valsts ieņēmumu dienestu kādus jautājumus, viņam šie naudas līdzekļi vai risinājums ir nepieciešamas tūlīt, nevis pēc gada, diviem vai trim, kā tas ir šobrīd. Pieņemu, ka Elksniņa kungs vēlas teikt, ka ne jau uz privātpersonu rēķina tas būtu jādara. Jā, tā ir pilnīga taisnība. Taču šajā gadījumā nav mēģinājums to darīt uz privātpersonu rēķina vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, personai ir tiesības prasīt samazināt valsts nodevu un tiesības prasīt pat atbrīvošanu no valsts nodevas tad, ja personai nav šo finanšu līdzekļu. Un mēs redzam no tiesu prakses, ka tās tiek ļoti veiksmīgi un ļoti bieži izmantotas. Tā ka mēs nekādā ziņā nevaram teikt, ka personām tādā veidā tiks liegtas tiesības uz pieeju tiesai. Nākamais. Situācijā, kurā pieteikums ir pamatots, valsts nodeva personai tiek atmaksāta, līdz ar to šie līdzekļi tiek, nu, teiksim, iesaldēti uz kaut kādu brīdi, nevis zaudēti pavisam. Tā tas ir gadījumā, kad pieteikums ir pamatots. Nākamais. Netiek mainīta pieeja tiesas pirmajai instancei. Un šajā sakarā man gribas teikt, ka arī attieksmei pret pirmo instanci ir jākļūst daudz nopietnākai un mēs nevaram teikt, ka gan jau otrā instance izskatīs lietu vairāk pēc būtības, mēs pataupīsim pieradījumus otrajai instancei vai kaut kā tamlīdzīgi... Nē! Arī pret pirmo tiesas instanci mums ir jāizturas pietiekami nopietni, jāiesniedz visi pierādījumi un jāpārsūdz spriedums nevis tikai tādēļ, lai izmēģinātu laimi - cerībā, ka otrā instance izlems citādāk -, bet tad, ja mēs tiešām uzskatām un ticam, ka pirmā instance ir kļūdījusies. Līdz ar to, runājot par aprēķinu pamatotību, jāteic, ka valsts nodevas nesedz tiesas darbu un ka nesegs tiesas darbu arī šīs palielinātās valsts nodevas. Un nevienā valstī valsts nodevas nesedz tiesas darbu. Tāpēc jebkādi pamatoti aprēķini, kas varētu būt apakšā šim lēmumam... Būs tikai vēl lielākas - un vēl krietni lielākas! - valsts nodevas, tāpēc... Jā, šis priekšlikums pamatā ir balstīts uz to, lai atsijātu nepamatotas prasības un lai atsijātu prasības gadījumos, kad cilvēks vienkārši vēlas izmēģināt savu laimi. Tātad tas ir vērsts uz to, lai tiesībām pretī esošos pienākumus mēs izmantotu godprātīgi. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus, kas ir iesniegti no opozīcijas puses, bet atbalstīt Ministru kabineta iesniegtos un komisijas atbalstīto likumprojekta redakciju. Paldies.".
• 2012_07_05_as-2-seq196 spokenText "Godājamie kolēģi! Administratīvā procesa būtība ir personas tiesību un interešu aizstāvība tiesās attiecībā uz izpildvaras un uz iestāžu veiktajām darbībām pret privātpersonu, tāpēc tiek izdots administratīvais akts. Tad, lūk, valsts pozīcija attiecībā uz konkrētiem grozījumiem, kurus mēs šodien apspriežam, ir tāda, ka cilvēkam, aizstāvot savas intereses attiecībā pret valsti, laikā, kad valsts realizē savas tiesības un pilnvaras attiecībā pret personu, cilvēku, tiesā par to būtu jāmaksā. Mēs iebilstam pret šādu pieeju šai pozīcijai, jo valsts atrodas nesamērojami daudz augstākā pakāpē, salīdzinot ar cilvēku, un arī iespējas valstij izdot administratīvo aktu un izvērtēt daudzus apstākļus ir daudz lielākas nekā privātpersonai aizstāvēties. Mani, protams, mulsina tas, ka visas šīs nodevas, visi šie aprēķini un skaitļi komisijas ietvaros netika analizēti, nebija arī jebkāda veida pamatojuma, kāpēc 10 lati, 20 lati vai 40 lati... Par ko? Kādēļ? Kāpēc tie ir jāiekasē? Šādu argumentu nemaz nebija, lai varētu šo jautājumu tik lielā apjomā apsvērt, izsvērt, lai Saeimā gūtu atbalstu tai pozīcijai, kura ir piedāvāta pašreiz. Līdz ar to „Saskaņas Centra” pozīcija ir tāda, ka minētie priekšlikumi ir jāizslēdz. Ja mēs runājam par tiem sūdzētājiem un, tā teikt, par anotācijā minētajiem „sportistiem”, kuri noslogo mūsu tiesu sistēmu, tad Latvijā viņu ir, nu, ja es nemaldos, ne vairāk kā pieci. Mēs uzskatām, ka ir apsveicamas jebkādas vēlmes attiecībā uz procesa efektivizāciju, bet tam nav jānotiek uz cilvēku rēķina. Un - vēl jo vairāk! - šim rēķinam nav jābūt ietvertam budžetā kā plānotajiem ienākumiem saistībā ar tiem pakalpojumiem, ko sniedz valsts. Ja mēs šajā gadījumā uzstājam uz tiesiskumu, uz taisnīgumu, tad tiesai cilvēkiem ir jābūt pieejamai, un, ticiet man, 50 lati... Mēs varam šo summu pat desmitreiz paaugstināt, bet cilvēkus no tiesvedības tas nekādā veidā neatturēs. Vēl vairāk! Nav nekāda pamata saistīt naudu ar procesuālo ekonomiju, lai lietas varētu iztiesāt ātrāk. Tas ir vienkārši kārtējais līdzeklis, lai piespiestu cilvēkus tik tiešām šajā grūtajā ekonomiskajā situācijā tērēt vēl vairāk - tos 10, 20 vai 40 latus - sava viedokļa, savas pozīcijas aizstāvībai pret valsti, bet valsts vienkārši šos jautājumus, kas cilvēkiem ir sasāpējuši, risināt nevēlas. Līdz ar to es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.".
• 2012_07_05_as-2-seq193 spokenText "27. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Viņu priekšlikums nav atbalstīts. Tātad sāksies debates par valsts nodevām.".
• 2012_07_05_as-2-seq185 spokenText "23.priekšlikums - izslēgt 13.pantu. Arī tas ir atbalstīts. Iesniegusi Juridiskā komisija.".
• 2012_07_05_as-2-seq183 spokenText "Arī 22.priekšlikumu Juridiskā komisija iesniegusi. Tas ir atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq181 spokenText "Arī 21.priekšlikumu Juridiskā komisija formulējusi. Tas ir atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq179 spokenText "20.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq165 spokenText "13. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq157 spokenText "9. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq149 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_10_28-seq887 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_06_17-seq1314 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_03_18-seq342 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_12_04-seq386 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_07_08_as-seq32 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_06_19-seq311 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_05_08-seq105 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_04_10-seq319 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_24-seq939 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_17-seq236 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_10-seq1036 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_10-seq772 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_09-seq351 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2000_03_23-seq244 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 1999_12_09-seq937 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq145 spokenText "2. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq143 spokenText "Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā”, 125 grozījumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq142 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.augusts. Paldies. Pirms mēs skatām nākamo darba kārtības jautājumu, informēju jūs, ka Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Smiltēna, Čigānes, Kalniņa, Ašeradena un Reira - iesniegumu ar lūgumu turpināt šā gada 5.jūlija otrās ārkārtas sesijas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpināsim sēdi. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Administratīvā procesa likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.".
• 2012_07_05_as-2-seq140 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2012_07_05_as-2-seq138 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Ulda Auguļa un Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq137 spokenText "Vēlreiz uzsveru, ka komisija par to tiešām diskutēja ilgi. Mēs izsvērām visas iespējas un ņēmām vērā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes ieteikumus. Komisijas vārdā aicinu balsot „pret” šo priekšlikumu.".
• 2012_07_05_as-2-seq136 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Mūrnieces kundze ko vēlas piebilst?".
• 2012_07_05_as-2-seq135 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es neloloju ilūzijas par komerctelevīziju saturu, jo īpaši par nacionālo saturu. Protams, mēs tur redzēsim labas lietas un gaumīgus arī šovus, bet komerctelevīzijas tomēr ir komerctelevīzijas, un, kas ir lemts brīvajam tirgum, tas arī ir jālaiž brīvajā tirgū, un tāpēc es... Tas ir galvenais arguments, un tāpēc es esmu pret konkrēto priekšlikumu un aicinu atbalstīt komisiju. Paldies.".
• 2012_07_05_as-2-seq133 spokenText "Jā, paldies! Es tikai vēlējos šo to izkliedēt. Paldies jums liels!".
• 2012_07_05_as-2-seq132 spokenText "Kazākas kundze, arī jums es aizrādu, ka priekšlikums ir par termiņu.".
• 2012_07_05_as-2-seq131 spokenText "Jā, es vēlējos tikai oponēt Cileviča kungam un pateikt, ka tas ir mūsu iedzīvotāju interesēs, ka mums ir spēcīga informatīvā... Latvijas informatīvā telpa, un jebkuram, kam ir problēmas samaksāt papildu naudu, ja tomēr notiks abonēšanas maksas palielinājums... kam būs problēmas samaksāt šos attiecīgos santīmus klāt par LNT un TV3 pārraidīšanu, tad viņiem ir visas iespējas skatīties par velti virszemes televīziju. Tam nevajadzētu būt šķērslim, un, ja cilvēki maksā par Krievijas, piemēram, kanālu pārraidīšanu vai kādu citu ārvalstu...".
• 2012_07_05_as-2-seq130 spokenText "Paldies! Cileviča kungs, jūs nedrīkstat debatēt ar sēdes vadītāju, un man ir tiesības jums gan aizrādīt, gan arī liegt vārdu, ja jūs neizpildāt manus aizrādījumus. Paldies. Turpinām debates. (No zāles dep. B.Cilevičs: „Kad nav ko iebilst, tad...”) Vārds deputātei Dainai Kazākai, otro reizi.".
• 2012_07_05_as-2-seq129 spokenText "Cileviča kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! Es jums ļāvu runāt vēl 30 sekundes virs jūsu laika, bet nu jūsu laiks ir beidzies. Un vēlreiz atgādinu: runājiet par termiņu! B.Cilevičš. Tieši tās 30 sekundes, ko jūs runājāt, priekšsēdētājas kundze! Es saprotu, ka es runāju nepatīkamas lietas, bet piedodiet!".
• 2012_07_05_as-2-seq128 spokenText "Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Es ceru, ka jūs papildināsiet man to laiku, ko jūs norunājāt. Es ļoti labi atceros, par ko ir priekšlikums, un termiņš neapšaubāmi ir ļoti cieši saistīts tieši ar saturu. Jo... es apgalvoju, ka, pieņemot šos grozījumus tieši tajā laikā, kas toreiz bija paredzēts, tas ir, sasteigti, patiešām tas atļaus MTG koncernam ļoti ātri atrisināt sava biznesa problēmas - vismaz daļu -, bet nekādā gadījumā tas nesakārtos televīziju tirgu. Gluži otrādi! Tas samazinās nacionālo televīziju pieejamību. Cilvēki, kas gribēs to skatīties... šeit es pilnībā piekrītu Kazākas kundzei... tie, kas gribēs, tie arī skatīsies. Pieejamība ir nodrošināta. Bezmaksas pieejamība nav nodrošināta - nebūs nodrošināta tādā līmenī, kādā tā ir šobrīd. Tātad situācija tiks pasliktināta. Un, ja patiešām ar 2014.gadu ir paredzētas tādas vērienīgas izmaiņas, varbūt patiešām vajadzētu kompleksi risināt šīs problēmas. Es jau saprotu, ka MTG prasa, lai koncerna problēmas tiktu risinātas uzreiz. Tātad jums nav kur atkāpties, jūs gribat kaut ko izdarīt par labu šai kompānijai, kura - es nezinu, kāpēc, - acīmredzot ir ļoti dārga koalīcijai. Tad tas monopols, kas faktiski valda Latvijas nacionālo televīziju tirgū... ar Konkurences padomes atļauju... Cik tur bija - 90 procenti?... Varbūt pat vairāk... Nē, nu var... Kaut kā es vairs nedzirdu... Pavisam nesen vēl bija ļoti daudz bažu par mediju koncentrāciju, ka tur vajadzētu kaut ko grozīt, kaut ko mainīt likumos... Kaut kā visas sarunas apklusa, mediju koncentrācija sasniedza tādu līmeni, kāda Eiropā nekur vairs nav. Bet viss kārtībā! Jāpalīdz šīm kompānijām it kā ražot nacionālo saturu! Kaut gan, ja mēs paskatīsimies, ko rāda gan LNT, gan TV3, tad redzam, ka nacionālais saturs tur būtībā ieņem ļoti nelielu daļu un ka pārsvarā ir tie paši ASV seriāli un Krievijas kriminālie seriāli. Tas pats vien ir. Tā ka runāsim nopietni tomēr par visām šīm lietām! Es nemaz neaicinu... kā saka, nepieņemt šo grozījumu, jo mēs tik un tā nevaram aizliegt MTG aiziet no bezmaksas apraides - zemes apraides. Ja viņi to gribēs, viņiem jau tagad ir visas iespējas atteikties no nacionālās televīzijas statusa un pieprasīt naudu no visiem izplatītājiem. Tātad padomāt vēlreiz, es domāju, būtu vērts.".
• 2012_07_05_as-2-seq127 spokenText "Cileviča kungs, es jums atgādināšu, ka priekšlikums ir pārcelt šo... par 2004.gada 1.janvāri... 2014.gada 1.janvāri. Es tomēr aicinu runāt par priekšlikumu. Otrajā lasījumā mēs nerunājam par likumprojekta atbalstīšanu konceptuāli. Otrajā lasījumā saskaņā ar Kārtības rulli mēs runājam par konkrētu priekšlikumu. Priekšlikums skan, ka ir pārceļams termiņš par vienu gadu.".
• 2012_07_05_as-2-seq126 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nu patiešām dīvaini klausīties šo motivāciju. It kā tikai LNT un TV3 ražo nacionālo saturu. Bet kā tad ir ar sabiedrisko televīziju? Kā ir ar reģionālajām televīzijām? Vietējām televīzijām?... Nu tā tas nav!... Vēl dīvaināk dzirdēt - visu cieņu! - Mūrnieces kundzes apgalvoto, ka divas nacionālās televīzijas ir par maz Latvijai. Piedodiet! Tas ir tirgus, mēs tomēr runājam par komerctelevīziju. Mums ir tikai 2 miljoni potenciālo skatītāju. Nu, pēc standartiem mums pat viena komerctelevīzija nevar atmaksāties, bet jūs piedāvājat vēl dibināt komerciālās televīzijas... Nu, man šķiet, ir pilnīgi skaidrs, par ko ir runa. Ka, protams, no šiem grozījumiem būs tikai viens ieguvējs - tā ir kompānija MTG, kurai faktiski pieder monopols nacionālo komerctelevīziju jomā. Mēs to visu ļoti labi zinām. Mēs redzam, kas notiek, mēs redzam, ka jaunievēlētā padome atklāti lobē šī koncerna intereses un mēģina to pamatot ar it kā kaut kādām nacionālām interesēm, kaut ko... Nu, piedodiet, tam nav ar to nekāda sakara! Ko nozīmē „programmu pieejamība”? Programmas ir pieejamas visur. Bet teikt, ka līdz ar to mēs nodrošināsim bezmaksas pieejamību - nu, piedodiet, es tam nepiekritīšu. Salīdzināsim skaitļus! Zemes apraidi tagad skatās mazākums Latvijas iedzīvotāju, daudz vairāk izmanto kabeļtelevīziju. Un tieši tiem, tam vairākumam, būs jāmaksā papildus par esošo nacionālo televīziju programmu uztveršanu. Un, protams, tie cilvēki, kam ir ierobežotas iespējas, vēl izvērtēs, vai maksāt par to vai ne. Un tas mazākums, kas turpinās uztvert to bezmaksas zemes apraidi... nu, jā, turpinās uztvert. Bet kas tad notiek? Faktiski nacionālās televīzijas turpinās maksāt to nesamērīgo samaksu Lattelecom un zaudējumi tiks segti uz kabeļtelevīziju rēķina; to faktiski kabeļtelevīzijas iekasēs no skatītājiem. Par ko mēs runājam, par kādu nacionālo saturu?! Just business! Tas ir tikai bizness, tur ir biznesa modelis, nekāda nacionāla satura tur nav...".
• 2012_07_05_as-2-seq124 spokenText "Tiešām paldies Danai Reiznieces-Ozolas kundzei par diskusiju, jo patiešām diskusijās dzimst kvalitatīvi lēmumi. Šeit bija mēģinājums zināmā mērā pretstatīt sabiedriskos medijus un komercmedijus. Jāteic, man ļoti žēl par šādiem argumentiem, jo gribu uzsvērt, ka šobrīd tieši sabiedriskie mediji ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzmanības lokā. Ļoti aktīvi tiek ar šiem medijiem strādāts un domāts, kā tos stiprināt. Un pavisam nesen ir izstrādāti priekšlikumi par papildu finansējuma piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem. Es ļoti ceru, ka arī priekšlikuma iesniedzēji to ņems vērā un šādi dīvaini pretstatījumi vairs netiks veidoti. Runājot par nacionālajiem komerckanāliem, iesaku Reiznieces-Ozolas kundzei iepazīties ar likumprojekta anotāciju. Tajā patiešām ir uzsvērts, ka Latvijā šobrīd ir tikai divi nacionālo mediju saturu ražojoši nacionālie komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Un ir būtiski, ka tas ir kritiski maz un netipiski Eiropas Savienības dalībvalstij. Atgriežoties pie priekšlikuma. Nav nekādas vajadzības obligātās retranslācijas pienākumu atcelšanu vilcināt vēl vienu gadu. Tāds ir NEPLP atzinums. Komisija to ņēma vērā, un komisija tam piekrīt. Viens no argumentiem - un tas ir NEPLP arguments - ir tāds, ka obligātās retranslācijas pienākumu atcelšana - un tas ir jādara - tātad ļaus nacionālajiem komerckanāliem attīstīt saturu. Bet saturu - kvalitatīvu vietējo saturu - var sekmīgi attīstīt tikai tad, ja šis pienākums tiek atcelts un ja tiek veicināta līdzvērtīgāka konkurence. Šobrīd no nacionālo komerckanālu puses, kā atzīst NEPLP, ir redzama vēlme un apņemšanās strādāt pie vietējā satura. Atgādināšu, ka šā gada pavasarī, aprīlī, Rīgā notika Eiropas komisijas „Par mediju plurālismu” darba grupas sanāksme. Atgādināšu, ka to vada mūsu eksprezidente, ļoti cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga. Šīs darba grupas ekspertu secinājums diskusijā bija šāds: jā, patiešām Latvijā ir netipiska situācija. Te ir ļoti liela ārvalstu televīzijas kanālu ietekme. Ko darīt? Viņu atbilde bija - veicināt vietējā satura ražošanu! Tātad tas bija secinājums, ko Latvijai iesaka ļoti cienījami ārvalstu eksperti. Šī pienākuma - obligātās retranslācijas pienākuma - atcelšana būtu tikai taisnīga, jo, ja valsts šādu pienākumu ir uzlikusi, tad pēc laika tas ir jāpārskata. To paredz arī Eiropas direktīvas. Un mēs to šobrīd darām. Obligātās retranslācijas termiņa atcelšanu NEPLP un komisija analizēja saistībā arī ar Konkurences padomes lēmumu, kā jau par to tika runāts arī Saeimas iepriekšējās sēdēs. Vēl atgādināšu, ka šis lēmums uzliek par pienākumu šobrīd abiem komerckanāliem atrasties bezmaksas apraidē. NEPLP par šo Konkurences padomes lēmumu izteica gandarījumu, jo sabiedrībai ir svarīgi, lai četri kanāli būtu bezmaksas apraidē. Bet mums ir nepieciešams, lai tie būtu nevis formāli, bet tiešām būtu ar spēcīgu saturu. Šeit minētie paketēšanas grozījumi, par ko runāja Dana Reizniece-Ozola, patiešām pēc būtības nav saistīti ar šo obligātās retranslācijas pienākuma atcelšanu, jo ir atšķirīgi mērķi. Pamatpaketes veidošanas topošo grozījumu mērķis ir sakārtot Latvijas mediju vidi atbilstoši valsts nacionālajām interesēm. Šodienas grozījumu mērķis ir veicināt vienlīdzīgāku konkurenci Latvijas un ārvalstu komerckanālu starpā. Paldies. Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.".
• 2012_07_05_as-2-seq122 spokenText "Labdien, augsti godātais Prezidij! Sveicināti, kolēģi! Vēlos izteikt savu viedokli atbilstoši izskanējušajai retorikai. Tātad jānosaka ir prioritātes. Valsts interesēs ir stiprināt Latvijas informatīvo telpu ar vietējo, reģionālo un nacionālo saturu. Komisija ir rūpīgi strādājusi pie šī jautājuma un pie šī likumprojekta, piedalījās visi, kas vēlējās piedalīties mūsu komisijas sēdēs, - gan eksperti, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Mums bija gan darba grupa ar ekspertiem, gan politiķu darba grupa. Līdz ar to šis jautājums ir diezgan pamatīgi analizēts. Komisijā regulāri piedalījās arī NEPLP pārstāvis, tātad tā ir organizācija, kas regulē šo jomu. Tātad mēs atgrieztos pie 2010.gada regulējuma. Tā bija veiksmīga sadarbība un pieredze. Līdz ar to mums būtu jādomā, ka mums vajadzētu šobrīd līdzsvarot Latvijā mediju vides spēlētāju noteikumus, jo šobrīd tie ir par labu vairāk kabeļoperatoriem nekā Latvijas, nacionālā, satura veidotājiem. Atgriežoties pie tā, ka NEPLP ir regulējošā organizācija šajā jomā, jāteic, ka viņi uzskata, ka šo jautājumu nedrīkst atlikt, ka šī situācija jāsakārto jau tagad un ka ir svarīgi elektronisko mediju vidi veidot jau šobrīd. 2014.gadā stāsies spēkā jauni apraides nosacījumi, tādēļ svarīgi jau šobrīd izvērtēt valsts intereses vairāk nekā viena, otra vai trešā operatora intereses. Būs dots pietiekami ilgs pārejas periods, lai pielāgotos šim atjaunotajam regulējumam. Un vēlos arī piebilst, ka NEPLP ir arī valsts kapitāla daļu turētāja Latvijas Televīzijā un Latvijas Televīzijas vadītājam bija visas iespējas nākt uz mūsu komisijas sēdēm un paust savu viedokli, nevis to darīt tikai ar mediju starpniecību. Un tātad vēlreiz gribētos kliedēt arī mītu par to, ka Latgalē nebūs iespējams redzēt visus mūsu nacionālos kanālus. Tātad būs bezmaksas apraidē... Caur dekoderiem un virszemes antenām būs iespējams redzēt visus četrus - gan sabiedriskos, gan divus komerckanālus. Paldies par uzmanību. Un lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt likumprojektu kā tādu. Paldies.".
• 2012_07_05_as-2-seq120 spokenText "Kolēģi! Komisijas vadītāja norādīja, ka mēs atgriežamies pie situācijas, kāda bija 2010.gadā. Tiesa, 2010.gadā pēc tālaika Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājas, VIENOTĪBAS pārstāves Circenes kundzes priekšlikuma likumā tika ieviests tā sauktais must carry princips jeb saistības, kas jāievēro, princips. Tas paredzēja, ka visiem kabeļoperatoriem ir noteiktas saistības obligāti pārraidīt četrus nacionālos kanālus - Latvijas 1.televīziju, Latvijas 7.televīziju, LNT un TV3. Un tā galvenais mērķis bija atbilstoši Eiropas Savienības Universālā pakalpojuma direktīvai nodrošināt Latvijas kontekstā specifiskās vajadzības, nodrošināt vienotu informatīvo telpu, tas ir, četrus latviskus kanālus visā Latvijas teritorijā. Par ko šobrīd ir runa? Šobrīd ir runa par to, ka mēs atsakāmies no šī principa un uzskatām, ka divām komerctelevīzijām, atšķirībā no divām sabiedriskajām televīzijām, šobrīd būs tiesības kabeļoperatoriem pieprasīt samaksu par šo televīziju pārraidi kabeļoperatoru tīklos. Tas, cienītie kolēģi, faktiski skars vairāk nekā pusi Latvijas mājsaimniecību, jo šobrīd vairāk nekā puse jeb 400 000 mājsaimniecību ir tieši kabeļoperatoru klienti, kuriem šis pakalpojums - skatīties arī divus komerckanālus TV3 un LNT - kļūs dārgāks un dārgāks, un, pēc ekspertu aprēķiniem, tas kļūs dārgāks apmēram par 40 santīmiem mēnesī. Šķiet, tā nav liela nauda, bet, ja jūs paskatīsieties, kādi ir patērētāju kritēriji kabeļoperatoru izvēlē, tad summai ir ļoti liela nozīme, un mazie kabeļoperatori savu pakalpojumu līdz ar to būs spiesti palielināt vismaz par 10 procentiem. Kādēļ tas ir svarīgi? Svarīgi tas ir tādēļ, ka šobrīd lielajās Latgales pilsētās, krievvalodīgajās pilsētās, visticamāk, būs tā, ka šie kabeļoperatori vienkārši neliks vairs savās pakās šos divus nacionālos kanālus, un Latvijas iedzīvotājiem latviski pieejamo kanālu skaits uz pusi samazināsies. Ko es vēl vēlos teikt? Komisijas vadītāja ļoti skaidri norādīja, ka šobrīd tiek novērsta nevienlīdzīga attieksme starp ārvalstu televīziju programmām un komerckanāliem. Mēs visi, cienījamie deputāti, saņēmām vēstules no sabiedriskās televīzijas, kur Kota kungs ir izteicis bažas, ka tādējādi tiek - tieši otrādi! - vienlaikus nodrošināta nevienlīdzīga attieksme starp komerckanāliem un sabiedrisko televīziju, paredzot, ka komerckanāliem ir vēl viens papildu finansējuma avots. Savukārt sabiedriskajai televīzijai nekāds papildu finansējums kvalitatīva produkta ražošanai netiek piedāvāts. Man uzskats ir, ka šādu must carry principa atcelšanu mēs Latvijas kontekstā, kad mēs visi tik ļoti rūpējamies par to, lai kultivētu latvisko vidi, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pēc iespējas vairāk informācijas pieejams latviešu valodā... ka to mēs varam ieviest tikai tad, kad ir izstrādāti arī kabeļoperatoru saturu regulējošie nosacījumi, un tos diemžēl, kā NEPLP pārstāvji uzskata, ātrāk par 2014.gadu izstrādāt nevar. Tādēļ ir šis priekšlikums - atcelt must carry principu no 2014.gada, nevis no nākamā gada sākuma (vienlaikus ar saturu regulējošiem nosacījumiem). Un nu papildus mēs šodien arī vienā no iepriekšējiem likumprojektiem... nodevām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai likumprojektu, kas paredz jaunu virszemes televīzijas apraides kārtību no 2014.gada sākuma. Manuprāt, tas arī ir labs brīdis, kad mainīt spēles noteikumus, tos kārtīgi apsverot un tiešām rūpējoties par to, lai mēs paši sev nenozāģējam zaru, uz kura sēžam. Mēs tik ļoti rūpīgi domājām par to, kā nodrošināt latvisko vidi 2010.gadā, bet šobrīd šķiet, ka prioritātes ir pilnīgi mainījušās: mēs vairāk domājam par ārvalstu komerctelevīziju interešu nodrošināšanu, nevis par mūsu, galalietotāju, skatītāju, interesēm. Paldies.".
• 2012_07_05_as-2-seq118 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu Nr.286/Lp11. Likumprojekts paredz atcelt nevienlīdzīgas konkurences un diskriminējošu situāciju, kādā šobrīd atrodas nacionālie televīzijas komerckanāli, salīdzinot ar ārvalstu retranslētajiem komerckanāliem. Likumprojekts paredz atcelt obligātās retranslācijas pienākumu attiecībā uz nacionālajiem komerckanāliem kabeļtelevīzijā un ļauj nacionālajiem komerckanāliem saņemt samaksu par saturu, līdzīgi kā samaksu par saturu var saņemt ārvalstu retranslētie televīzijas kanāli. Faktiski tas paredz atgriešanos situācijā, kāda tā bija 2010.gadā. Tātad neko fundamentāli jaunu - tādu, kas nebūtu bijis elektroniskajā mediju telpā, - šis likumprojekts neparedz. Uzsveru, ka tajā pašā laikā tiek saglabāta bezmaksas televīzijas apraide un iedzīvotāji visā Latvijas teritorijā joprojām varēs skatīties visus četrus televīzijas kanālus, kas ir bezmaksas apraidē. Ir saņemts viens priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Dana Reizniece-Ozola, Uldis Augulis un Raimonds Vējonis. Komisijā par šo jautājumu tika diskutēts vairākās sēdēs, un komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.".
• 2012_07_05_as-2-seq117 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.septembris. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.".
• 2012_07_05_as-2-seq116 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 2012.gada 28.septembris.".
• 2012_07_05_as-2-seq115 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2012_07_05_as-2-seq114 spokenText "Līdz ar to esam izteikuši attieksmi pret visiem 23 priekšlikumiem. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.".
• 2012_07_05_as-2-seq112 spokenText "Un 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq108 spokenText "21. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā noteiktas valsts zinātnisko institūciju darbinieku mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq106 spokenText "20. - deputātes Poriņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21.priekšlikumā.".
• 2012_07_05_as-2-seq104 spokenText "19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.".

• first
• previous
• next