Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2012_10_25-seq222 spokenText "28. - finanšu ministra priekšlikums, kurš paredz pastiprināt atbildību par normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu. Ir atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq220 spokenText "27. - Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums, kurš pastiprina atbildību par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošanu un šo iekārtu lietotāju pienākumu nepildīšanu, kā arī paredz administratīvo atbildību par kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas lietošanu, ja ir mainīta tās konstrukcija, programmatūra vai kā citādi radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq218 spokenText "26. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27.priekšlikumā.".
- 2012_10_25-seq216 spokenText "25. - satiksmes ministra priekšlikums, ar kuru pastiprināta atbildība par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts noteiktajā kārtībā. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq214 spokenText "24. - satiksmes ministra priekšlikums, kurš precizē administratīvo atbildību par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram ir nepietiekams normatīvajos aktos noteiktais riepu protektoru dziļums vai ir riepu bojājums. Ir atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq212 spokenText "23. - satiksmes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq210 spokenText "22. - satiksmes ministra priekšlikums, ar kuru tiek nodalīta mopēda vadītāja un cita transportlīdzekļa vadītāja atbildība par transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē. Ir atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq208 spokenText "21. - satiksmes ministra priekšlikums, kurš precizē sankciju, paredzot, ka par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, bet nepārsniedz 0,5 promiles, pie administratīvās atbildības varēs saukt arī vadītājus, kuri vada D1, D, D1E, DE, TRAM un TROL kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, neatkarīgi no vadītāja stāža. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq206 spokenText "20. - satiksmes ministra priekšlikums. Tajā, līdzīgi kā 19.priekšlikumā, ir runa par aizliegumu apstāties tuvāk par 25 metriem... Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq204 spokenText "19. - satiksmes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq202 spokenText "18. - satiksmes ministra Aivja Roņa priekšlikums. Ir atbalstīts redakcionāli un nedaudz precizēts.".
- 2012_10_25-seq201 spokenText "Deputāti atbalsta. Kolēģi! Es tomēr vēlreiz atgādināšu: ja jums ir ļoti nepieciešams sarunāties, jūs varat iziet ārpus šīs telpas. Paldies.".
- 2012_10_25-seq200 spokenText "17. - satiksmes ministra Aivja Roņa priekšlikums, kurš precizē 149.4 panta dispozīciju un papildina arī to, ka autovadītāja apliecībā norādītie ierobežojuma kodi ir tie, kas nosaka, kādos gadījumos autovadītājs var braukt. Šis ir viens no tiem veidiem, par kuriem mēs diskutējām komisijas sēdē. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, tagad būs iespējams kārtot... iegūt autovadīšanas tiesības attiecībā uz tādām automašīnām, kurām ir automātiskā ātrumkārba. Līdz ar to personas pašas brīvprātīgi būs izvēlējušās apmācību veikt tikai uz automašīnām ar automātisko ātrumkārbu, un šīm personām autovadītāja apliecībā tiks norādīts īpašs kods, kas noteiks, ka šīs personas ir apmācītas braukt tikai ar tādām automašīnām, kam ir automātiskā ātrumkārba. Tātad, ja persona brauks ar tādu automašīnu, ar kādu braukt tā nebūs apmācīta (proti, nebūs kārtojusi attiecīgu eksāmenu, un līdz ar to apliecībā būs norādīts, ka persona to vadīt nespēj), tad Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēts sods. Līdzīga kārtība ir arī citās Eiropas valstīs. Kā mūs informēja Satiksmes ministrijas pārstāvji, šobrīd interese par to - kārtot eksāmenus braukšanai tikai un vienīgi ar automašīnām, kam ir automātiskā ātrumkārba, - ir samērā liela. Tāpēc arī Latvijā tas tiks piedāvāts, un tādēļ ir nepieciešami šie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq199 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq198 spokenText "Nākamais, 16., arī ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kurš ir saistīts ar iepriekš izdebatēto 15.priekšlikumu. Arī tas Juridiskajā komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2012_10_25-seq197 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Tad lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq196 spokenText "Kolēģi! Es lūdzu neatbalstīt šos priekšlikumus. Es pieļauju arī iespēju, ka jūs varbūt tā īsti neesat pamatīgi izlasījuši šo 84.pantā piedāvāto jauno redakciju, par ko tad iestājas atbildība, kad var zaudēt arī amatus, - proti, par neziņošanu vides aizsardzības un pašvaldību institūcijām par bīstamo vai citu kaitīgo vielu vai piesārņojošo vielu emisiju vidē, kā arī par vides informācijas slēpšanu - par dabas resursu izmantošanas vai vides aizsardzības statistikas gada pārskatu vai ikgadējo pārskatu par siltumnīcas efekta gāzu emisiju neiesniegšanu un datu sagrozīšanu, arī par monitoringu datu slēpšanu un sagrozīšanu. Tie ir ļoti nopietni pārkāpumi, un atsevišķos gadījumos, iespējams, komersants pat ir ieinteresēts tos slēpt, un es nekādā gadījumā nevaru piekrist, ka jau no pirmās reizes šai sankcijai nebūtu preventīva nozīme. Tai ir ļoti liela nozīme, un nākošajā reizē Juridiskās komisijas sēdē mēs noteikti, Cvetkovas kundze, uzaicināsim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus, lai viņi pamato. Šeit nav tikai nauda, te nav tikai fiskālais efekts! Manuprāt, vismaz specializējoties vides tiesībās, es saskatu to, ka mēs nevaram atbalstīt jūsu priekšlikumu.".
- 2012_10_25-seq194 spokenText "Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Manā priekšlikumā panta dispozīcijā tika samazināta soda sankcija par vides informācijas slēpšanu, neparedzot uzreiz atņemt attiecīgajai amatpersonai, kas ir izdarījusi to pārkāpumu, tiesības ieņemt noteiktus amatus. Taču šāda sankcija ir paredzēta manā nākamajā priekšlikumā, ja attiecīgā amatpersona ir pieļāvusi šādu pārkāpumu atkārtoti. Es vēlos pievērst uzmanību arī tam, ka Finanšu ministrija, kas piedalījās Juridiskās komisijas sēdē, īstenībā neslēpa savu īsto mērķi attiecībā uz sankciju palielināšanu un paziņoja, ka no soda naudas ir paredzēts papildus saņemt 5 miljonus latu. Bet vai šāds mērķis ir attaisnojams ar izmantojamo līdzekli? Es uzskatu, ka sods piemērojams, lai atturētu cilvēku no attiecīgās rīcības, nevis lai nopelnītu uz tās rēķina. Es aicinu atbalstīt gan šo manu priekšlikumu, gan arī turpmākos līdzīgos priekšlikumus par soda sankciju apmēru, apjomu un to piemērošanu. Paldies.".
- 2012_10_25-seq192 spokenText "15. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq190 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_06_03-seq113 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_03_18-seq360 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_03_11-seq180 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2009_04_02-seq201 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2008_12_11-seq687 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2008_10_09-seq152 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2004_04_22-seq54 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2003_12_11-seq234 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2003_06_05-seq584 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2003_04_10-seq337 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2002_10_31-seq2093 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2002_10_17-seq252 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2002_10_10-seq786 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2001_05_17-seq106 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2001_03_22-seq364 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2000_03_23-seq170 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 1999_12_09-seq955 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq188 spokenText "13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arīdzan atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq184 spokenText "11. - atbildīgās komisijas priek��likums par administratīvā soda termiņa aprēķināšanu. Atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq182 spokenText "10. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 11.priekšlikumā.".
- 2012_10_25-seq180 spokenText "9. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq179 spokenText "Deputāti atbalsta... Deputāti lūdz balsojumu par 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 25, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq176 spokenText "7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir saistīts ar finanšu ministra priekšlikumiem, kuru mērķis ir pastiprināt atbildību par šā kodeksa 156.1 un 156.2 pantā noteiktajiem pārkāpumiem, lai novērstu pastāvošo situāciju, ka tiek veiktas dažādas darbības ar kases aparātiem, ar kases aparātu sistēmu, ar programmatūru, lai slēptu vai samazinātu ar nodokli apliekamos ienākumus. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq174 spokenText "6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.".
- 2012_10_25-seq172 spokenText "5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas saistīts tātad ar jau skatīto 2.priekšlikumu, precizē administratīvā soda veidu - tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq170 spokenText "4. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.".
- 2012_10_25-seq168 spokenText "3. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq166 spokenText "2. - atbildīgās komisijas, tas ir, Juridiskās komisijas, priekšlikums. Tas precizē, ka tiek noteikts jauns administratīvā soda veids - tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus. Šis priekšlikums, kas ir komisijas priekšlikums, protams, ir atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq164 spokenText "Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi 44 priekšlikumus par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un ir tos izskatījusi, un tagad informēšu jūs par šiem iesniegtajiem priekšlikumiem. Izskatīsim tos pa vienam, pēc kārtas. 1. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas formulētajā priekšlikumā.".
- 2012_10_25-seq163 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.novembris, un tas attiecas uz visiem, ka drīkst iesniegt priekšlikumus. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
- 2012_10_25-seq162 spokenText "Parādnieka kungs, mēs komisijā gaidīsim priekšlikumus līdz 8.novembrim.".
- 2012_10_25-seq161 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_12_01-seq269 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_10_25-seq159 spokenText "Ir atsaukti.".
- 2012_10_25-seq158 spokenText "Jā, kā es saprotu, ir atsaukts arī otrs priekšlikums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. (Starpsaucieni no zāles.)".
- 2012_10_25-seq157 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad priekšlikumi ir atsaukti. Lūdzu, Smiltēna kungs, turpiniet!".
- 2012_10_25-seq156 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! (No zāles: „Vai tev ir motocikls?”) Man nav motocikla, un tāpēc es arī gribu teikt, ka tos, kas ir šajā zālē, noteikti varētu iedalīt tajos cilvēkos, kuriem ir motocikli, un tajos, kuriem to nav vai vēl nav. (Starpsaucieni no zāles.) Tas, par ko minēja Parādnieka kungs, protams, ir diskutējams jautājums, un tur noteikti nav vienā vai otrā pusē absolūta taisnība, bet te es varu pastāstīt par tiem priekšlikumiem, kas ir saistīti ar šo likumu šobrīd. Varu pastāstīt, kādā veidā tie ir radušies un cik īstenībā jau sen ticis diskutēts par to, ka jauniem transportlīdzekļiem vajadzētu tehnisko apskati veikt pēc 24 mēnešiem, nevis 12 mēnešiem. Un tikai šobrīd šie priekšlikumi ir sasnieguši parlamentu, lai gan šī ir sena, jau vairāku gadu, kā saka, veca diskusija. Un tāpēc es aicinu tiešām atbalstīt šos priekšlikumus un virzīties uz priekšu ar šīm normām, un diskutēt tālāk vai nu trešajā lasījumā, vai varbūt arī veidot atsevišķu likumprojektu par to, cik bieži būtu jāveic motocikliem šī tehniskā apskate. Neesmu motocikla lietotājs, tāpēc nevaru pateikt, kā šie transportlīdzekļi nolietojas, bet skaidrs ir viens - ka tur ir noteikti jāvērtē (No zāles dep. J.Urbanovičs: „To vispār nevērtē!”) arī daudzi blakusapstākļi, kas saistīti ar drošību un citiem aspektiem, par ko jau reiz minēja mana kolēģe Elīna Siliņa no tribīnes, runājot par motociklu lietošanu. Paldies jums!".
- 2012_10_25-seq155 spokenText "Paldies. Lai arī jūs esat atsaucis priekšlikumus, mēs varam turpināt debates. Es nepārtraukšu debates. Turpinām debates. Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.".
- 2012_10_25-seq154 spokenText "Paldies. Tātad Igaunijā ierēdnis pieņem lēmumu par transportlīdzekli pēc 10 gadu ilga laika - pieņem lēmumu, vai turpmāk apskati vajag iziet reizi divos gados vai tikai reizi gadā. Tātad mūsu pieņemtais lēmums par to, ka motociklam būtu jāiziet tehniskā apskate reizi divos gados, nebūtu nekas unikāls. Un vēl. Tie, kuri saka, ka ir nepieciešams rūpīgāk sekot līdzi transportlīdzekļa tehniskajai apskatei, kuri saka, ka tas palielina vai samazina uz ceļiem drošību. Ir neatkarīgais pētījums, ko veikuši divi zinātnieki - pētnieki Pēters Kristensens un Rūne Elviks. Viņi savā pētījumā ir pierādījuši, ka stingrāka tehniskā apskate uzlabo motociklu tehnisko stāvokli, bet viņi nenovēroja, ka tā dod vēlamo rezultātu - negadījumu skaita samazināšanos. Tos kolēģus, kas vēlas, es iepazīstināšu ar šo pētījumu. Tātad, ņemot vērā visus šos faktus, ka nebija iespējas man šo argumentāciju izklāstīt komisijas sēdē, un arī to, ka šeit, iespējams, deputāti nevarēs tik ātri pieņemt vienīgo pamatoto lēmumu, es tagad atsaucu savus priekšlikumus (No zāles: „Paldies Dievam!”), lai tos iesniegtu uz trešo lasījumu un lai man būtu iespēja argumentēt, jo es (Starpsaucieni no zāles.) neredzu, ka kolēģi šeit ir gatavi nobalsot par tik pašsaprotamu priekšlikumu. Es atsaucu savus priekšlikumus. Kolēģi, trešajā lasījumā es... Tieši tādēļ, lai man būtu iespēja tos iesniegt uz trešo lasījumu, es tos tagad atsaucu un uz trešo lasījumu iesniegšu tādā pašā redakcijā. Tā ka, lūdzu, atbalstiet tos tad, kad likumprojektu Saeimā izskatīsim trešajā lasījumā! Paldies. (Starpsaucieni no zāles.)".
- 2012_10_25-seq153 spokenText "Deputāti neiebilst. Lūdzu, turpiniet runāt!".
- 2012_10_25-seq152 spokenText "Vai tas ir - „nē” vai „nē”, ka neiebilst?".
- 2012_10_25-seq151 spokenText "Vai deputāti neiebilst? (Starpsaucieni no zāles.) Lūdzu, Parādnieka kungs!".
- 2012_10_25-seq150 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Tā kā es runāšu par diviem priekšlikumiem, tad es lūdzu debatēm vairāk laika, jo tie abi ir saistīti.".
- 2012_10_25-seq149 spokenText "Ingmār Čaklais un Edvard Smiltēn! Sergej Dolgopolov! Lūdzu!... (Starpsaucieni: „No zāles vajag izraidīt!”) Ir iespēja iziet ārpus zāles un sarunāties, ja ir tik ļoti neatliekamas sarunas.".
- 2012_10_25-seq148 spokenText "... vai turpmāk reizi divos gados izies tehnisko apskati.".
- 2012_10_25-seq147 spokenText "Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas un pārstājiet savstarpēji sarunāties!".
- 2012_10_25-seq146 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Pāriesim pie mazliet vienkāršākas tēmas. Jāteic, ka es esmu pārliecināts, ka ir noticis kāds pārpratums un tie, kas komisijā balsoja pret šo priekšlikumu, tiešām kaut ko ir pārpratuši. Un es paskaidrošu Saeimas deputātiem, arī tiem komisijas locekļiem... un arī mazliet par procedūru. Mani priekšlikumi ir vērsti uz to, lai turpmāk motocikliem... lai pirmos trīs gadus - nevis pirmos divus gadus, kā tas ir automašīnām! - jauniem motocikliem nevajadzētu iziet tehnisko apskati... ka turpmāk tikai katru otro gadu motocikli izietu tehnisko apskati, nevis katru gadu, kā tas ir paredzēts mašīnām. Mazliet par procedūru - par to, kā radās šis priekšlikums, un pēc tam arī par tā objektīvo pamatojumu. Tātad 16.maijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija organizēja speciālu sēdi šī jautājuma izskatīšanai. Uz šo komisijas sēdi tika uzaicināti Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvji, tiesībsargs un nevalstiskās organizācijas - Latvijas Motoklubu asociācijas - pārstāvji. Viņi bija ieradušies kuplā skaitā, un mēs šo jautājumu ļoti plaši izdiskutējām un izanalizējām. Protams, tur tika vērtēts daudz plašāk šis tvērums - ne tikai tehniskās apskates iziešanas laiks, bet galvenokārt tika runāts par nodokļiem, kuri ir nesamērīgi, jo šobrīd motocikliem tie ir 12, 24, 36 un 48 lati, kas atbilst vidēja mēroga mašīnai. Taču mēs arī zinām to, ka motociklus objektīvi lieto vismaz uz pusi mazāk nekā automašīnas vienkārši to lietošanas sezonalitātes dēļ. Un kas notika tālāk? Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pieņēma lēmumu. Es tagad nolasīšu šo lēmumu, kurā ir rakstīts tā: komisija konceptuāli atbalsta Latvijas Motoklubu asociācijas priekšlikumus, ka, sākot ar 2013.gadu, transportlīdzekļa valsts tehniskā apskate motocikliem būs veicama vienu reizi divos gados. Atbilstoši vēstule... (Zālē troksnis.) Es atvainojos, vai es varu palūgt nelielu uzmanību? Paldies. Tātad vēstule no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas tika nosūtīta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un Dombrovska kungs atbildēja uz šo vēstuli, apgalvojot, ka šobrīd tiek izstrādāts likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, kuru mēs tagad arī skatām. Tad, kad tas būs ietverts darba kārtībā un tiks skatīts otrajā lasījumā... kad tas nonāks komisijā, tad mēs šo jautājumu detalizētāk skatīsim. Un kas ir svarīgi? Tas, ka uz attiecīgo sēdi tiks uzaicinātas visas ieinteresētās puses - gan pārstāvji no valsts pārvaldes, gan arī no nevalstiskajām organizācijām. Es saprotu, ka tagad pats svarīgākais bija budžets un ka visā šinī apstākļu gūzmā piemirsās pateikt par šo izsūtīto vēstuli. Tāpat kā komisijas konsultantiem piemirsās uzaicināt mani kā priekšlikumu iesniedzēju uz sēdi, lai es varētu argumentēt, kāpēc tad īsti šādi priekšlikumi ir radušies. Es visu to saprotu, bet tomēr tas nemaina lietas būtību. Un tagad par lietas būtību. Es jau minēju, ka tas ir objektīvi, ka motocikli tiek lietoti vismaz divas reizes īsāku laika periodu nekā automašīnas. Bet, tā kā šeit, iepriekš skatot jautājumu, daudzkārt tika pieminēts, kā notiek citās valstīs, tad es jūs pārsteigšu, pastāstīdams, kā notiek citās valstīs. Tātad ir tādas visiem zināmas Eiropas Savienības valstis kā Beļģija, Somija, Francija, Grieķija, Nīderlande, Portugāle un jau daudzkārt pieminētā Šveice, kur motocikliem - iedomājieties tikai! - vispār netiek veikta tehniskā apskate! Ārprāts, tas taču ir kaut kāds unikāls gadījums! Itālijā motociklam pirmos četrus gadus vispār tehniskā apskate nav jāiziet. Pēc tam - tikai katru otro gadu. Francijā ir tieši tāpat. Paskatīsimies, kas notiek pie kaimiņiem Lietuvā. Tur motocikli tehnisko apskati iziet katru otro gadu. Bet es vēl vairāk jūs pārsteigšu! Kas notiek Igaunijā? Tur ne tikai motocikli iziet katru otro gadu apskati, bet pat transportlīdzekļi līdz 10 gadu vecumam. Transportlīdzekļi! Bet pēc 10 gadu iestāšanās ierēdnim ir tiesības pieņemt lēmumu, vai šis transportlīdzeklis turpmāk divu gadu periodā izies vienu reizi...".
- 2012_10_25-seq144 spokenText "Sveicināti, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums. Saņemti ir divi priekšlikumi. 1. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2012_10_25-seq143 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 38, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2012_10_25-seq142 spokenText "Nē, man nav nekas piebilstams.".
- 2010_12_02-seq110 spokenText "Nē, man nav nekas piebilstams.".
- 2012_10_25-seq140 spokenText "Godātie kolēģi! Ir dažāda līmeņa identitātes. Mēs nevaram droši vien aiziet no tā, ka mums ir Eiropas identitāte, un no tā, ka mums neatkarīgi no tautības - vai mēs esam krievi, latvieši, ebreji, poļi - ir Latvijas identitāte, un diez vai tuvākajā nākotnē mēs varam aiziet no tās identitātes, kas ir etniskā identitāte. Un, runājot par to, vai pase ir piezīmju grāmatiņa, jau kolēģis Andris Buiķis teica, kā ir Vācijā, - ka ieraksta, vai ir profesors vai kas... Ir tradīcijas. Un vēl viens jautājums. Tad jau patiešām tālāk ir jāpaskatās, ko mēs pasē rakstām. Dzintars Ābiķis teica, ka pase ir vienkāršs robežšķērsošanas dokuments. Taču - atvainojiet! - sieviete nešķērso robežu citādāk nekā vīrietis. Nav gadījies redzēt! (Aplausi.) Priekš kam tad pasē ir jāraksta - „vīrietis” vai „sieviete”? Un kam ir vajadzīga tā informācija, ka ir dzimis, teiksim, Valkā vai Kalupē, vai Ludzas rajonā? Tad ir jātaisa kardināli - izņemt... Bet kas mani aizskāra visvairāk? Tas, ka mēs... Dāvis Stalts, viens no lībiešu pārstāvjiem - lībiešu, pret kuriem bija diskriminācija Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, tā sauktajos Ulmaņa laikos, - nedrīkstēja rakstīt pasē tautību „lībietis” padomju laikā... Ar jaunu netaisnību veco netaisnību nevar nolīdzināt. Dzintars Ābiķis, kolēģis, rūpējas par... pirmām kārtām par arābiem, kas iebrauks Izraēlā... Es domāju, ka... Liegt iespēju lībiešiem un rūpēties pirmām kārtām par arābiem, nevis par lībiešiem... liegt iespēju tiem, kas vēlas, ierakstīt pasē savu tautību - tas, manuprāt, ir absurds. Visu cieņu arābiem, bet es domāju, ka mums ir vēsturiskā taisnība jāatjauno pirmām kārtām attiecībā uz lībiešiem. Lai ir izvēle! Mums ir jābūt izvēlei! Mēs nevaram aizliegt pasē ierakstīt to, ko vēlas viena daļa sabiedrības! (Aplausi.)".
- 2012_10_25-seq139 spokenText "Paldies. Vārds Janīnai Kursītei-Pakulei.".
- 2012_10_25-seq138 spokenText "Cienījamie kolēģi, ticiet man, ka es nebiju plānojis runāt otro reizi, bet es diemžēl nevaru piekrist Čepānes kundzes argumentiem, jo tiešām attiecīgo jautājumu nevajadzētu sasaistīt ar Pilsonības likumu, jo, ja mēs tiešām uzskatām, ka pase var kalpot kā pierādījums, tad mums visiem ir jāraksta tautība, lai tiešām kāds, kam tā nav ierakstīta, pēc tam to nevarētu izmantot vai, teiksim, kaut ko zaudētu. Un mēs negribam to! Tas ir viens. Otra lieta. Es tiešām domāju, ka mūsu reģistros, valsts reģistros, attiecīgā informācija jau ir un ka arī turpmāk tāda būs. Kolēģi! Mūsu nelaime un varbūt arī mana vaina tajā skaitā ir tā, ka mūsu diskusija attīstījās tieši šajā virzienā; proti, ka mēs runājam par tautību, bet mūsu pamatjautājums tomēr ir par pasēm - kas ir pase un kādai informācijai tajā ir jābūt iekšā. Un viens viedoklis ir tāds, ka tiešām cilvēks tad var iekļaut un arī prasīt, lai valsts atzītu šo informāciju un ierakstītu to, kas ir svarīgs. Un tad tiešām mēs varētu runāt par to. Piemēram, jūs tagad varat paskatīties un redzēt, ka sociālajos tīklos ir diskusija tieši par to, vai vajadzētu ierakstīt asinsgrupu, jo tas ir svarīgi. Tas tiešām ir svarīgi, un mēs patiesi varētu domāt par pasi kā par tādu dokumentu, kur ir viena brīva lapa, kur tāpat kā tviterī 140 zīmēm ir atstāta vieta un kur katrs raksta visu, kas viņam nāk prātā, jo nevajadzētu uzskatīt, ka ir kaut kāda viena identitāte, kas ir svarīgāka par citām. Bet mēs, protams, varam arī atgriezties pie jautājuma, kas ir pase. Un, ja pase ir dokuments, kas tiešām ir izmantojams, lai stātos kaut kādās attiecībās, tad mums ir jādomā par to, kāda informācija ir svarīga. Vārds, uzvārds, personas kods - tas ir svarīgi, bet cilvēka izcelsme, etniskā izcelsme, nav tā informācija, ar kuru ir jāoperē. Cienījamie kolēģi, es nekādā ziņā neuzskatu, ka mums ir jāslēpj identitāte, ka nacionālā piederība ir lieta, par kuru nav jārunā. Ar to var lepoties! Taču, manuprāt, pase nav piezīmju grāmatiņa, kur cilvēks ieraksta, ka viņš ir latvietis, lai tad, kad viņš to aizmirst, viņš var atvērt pasi, izlasīt šo ierakstu un teikt: „Jā, esmu latvietis!” Ir jābūt latvietim neatkarīgi no tā, vai tas ir rakstīts pasē vai ne!".
- 2012_10_25-seq136 spokenText "Godājamie kolēģi! Tiešām Eiropas Savienības prakse rāda, ka ieraksts par tautību - tā ir katra pilsoņa brīva izvēle. Viņš var izvēlēties ierakstīt savu tautību pasē, bet var arī izvēlēties neierakstīt savu tautību pasē. Bet kādas tendences es novēroju, klausoties pašreizējās debates? Man, piemēram, ir pazīstami lezgīnu tautības pārstāvji, kuri visnotaļ... kuriem ir Latvijas Republikas pilsoņa pase, kuriem pasē ir ierakstīta tautība - lezgīns, un viņi priecājas par to, ka ir šāds... ka valsts ir piedāvājusi viņiem iespēju šādu ierakstu veikt. Šādas tendences ir novērojamas gan Nacionālajai apvienībai, gan arī mazākumtautībām. Ļoti daudzi cilvēki vēlas uzsvērt savu etnisko piederību, bet debatēs šodien man atmiņā nāca tas, kas bija noticis debašu laikā un uzstāšanās laikā par referendumu saistībā ar otro valsts valodu, kad tika uzsvērta piederība nevis Latvijas tautai, bet latviešu tautai. Un diemžēl arī šodien parādījās šīs etniskās izpausmes attiecībā uz šo ierakstu pasē, kad tiešām viens otrs sāka runāt par tādām lietām, ka nu darba devējs jau ieskatīsies, būdams nacionāli orientēts, tajā ierakstā, vai tu esi latvietis, vai esi ierakstījis savu identitāti vai neesi, un pēc tam tad sāks vērtēt, kas un kā. Es tiešām kolēģus aicinu aizdomāties un padiskutēt dziļāk par šo jautājumu. Tas tiešām nav viennozīmīgs, jo mēs, atbalstot šo priekšlikumu, patiesi vairāk virzāmies uz etnokrātisku valsti. Un šajā gadījumā es nedomāju, ka tas būtu atbalstāms. Līdz ar to es aicinu varbūt atturēties balsojumā par šo likumprojektu.".
- 2012_10_25-seq134 spokenText "Kolēģi! Es pateikšu, kāpēc es balsošu tomēr „par” šo likumprojektu. Es balsošu tikai tāpēc, ka... Lai gan man nepatīk šīs atsevišķās runas, kurās jūs viens vai otrs cenšaties sevi parādīt kā labāku vai sliktāku latvieti, es balsošu „par” tikai tāpēc, ka pašlaik otrajā lasījumā Saeimā ir pieņemti grozījumi Pilsonības likumā. Šo grozījumu 2.pants paredz, ka piederībai pie Latvijas pilsonības viens no pierādījumiem ir tieši etniskā piederība. Proti, 2.pantā ir teikts, ka Latvijas pilsonis ir latvietis vai līvs, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Pirmās daļas 3.punktā - latvietis vai līvs, kura pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā un kurš ir apliecinājis, ka viņa priekštecim 1881.gadā vai vēlāk Latvijas teritorijā, kāda tā pastāvēja līdz 1940.gada 17.jūnijam, bija pastāvīgā dzīvesvieta. Tātad šādai personai būs jāpierāda sava latvietība. Iespējams, ka šie reģistri ir kaut kur juku laikos, kara laikā pazuduši. Iespējams, ka reģistros, kas tagad tiek sastādīti, kādreiz var kaut kādas kļūdas būt. Bet, ja, piemēram, mūsu bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem radīsies kāda problēma, īpaši tiem, kas būs izceļojuši un gribēs atgriezties un kļūt par Latvijas pilsoņiem, tad šādā gadījumā... Iespējams, ka viņi būs saglabājuši mūsu pases vai mūsu bērnu pases. Tikai šā viena iemesla dēļ es atbalstu likumprojektu pirmajā lasījumā. Es domāju, ka, likumprojektu otrajam lasījumam gatavojot, ir jāizvērtē, vai šeit ir arī samērīgums starp iespējamiem valsts budžeta jautājumiem, vai neprasās, lai šis ieraksts būtu identifikācijas kartēs. Bet, protams, ir vēl arī otra lieta - šis emocionālais aspekts -, kā dēļ mēs par to visu runājam. Es te domāju arī Rasnača kunga izdarīto aptauju, ko viņš pats ir veicis, - ka vienkārši arī latviešu tauta jūt, ka tā zaudē savu identitāti šajā kosmopolītisma laikā, jo ir spiediens gan no Rietumiem, gan no Austrumiem, un, tieši pat nevērtējot visas tās pārējās konsekvences, attiecībā uz kurām es varu pilnīgi piekrist un par kurām runāja arī Judina kungs, cilvēki mēģina aizsargāt šo savu tautību. Mums jau ir ļoti daudz dažādu nacionālo īpatnību, kas ir mūsu tiesiskajā regulējumā. Un vai tad jums ir žēl? Lai tad ir vēl viena nacionālā īpatnība šajā lietā! Es domāju, ja tas neprasa lielus finansiālus ieguldījumus, tad kāpēc gan ne? (Aplaudē VL-TB/LNNK frakcija.)".
- 2012_10_25-seq132 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man personīgi šī diskusija neliekas sevišķi auglīga, jo man īsti nav saprotams, kāds sakars lībiešu kultūras svētkiem ir ar dokumentu, kas ir domāts robežas šķērsošanai. Kāpēc es tā saku? Manuprāt, ir ļoti daudz veidu, kā apliecināt savu latvietību, savu nacionālo piederību. Un tie ir: kopt valodu, kopt nacionālo kultūru, audzināt nacionālā garā savus bērnus un mazbērnus, godīgi strādāt, godīgi maksāt nodokļus, lai radītu apstākļus, ka mums būtu kārtīga opera, kurā dziedātu labākie latviešu solisti šeit pat uz vietas - Rīgā, nevis dziedātu ārzemēs, lai mums būtu lieliski teātri, lai mums būtu Dziesmu svētki, lai mēs, sarunājoties ar cittautieti, kurš prot latviešu valodu, nepārietu uz viņa valodu, bet lai mēs būtu pietiekami pārliecināti par savi. Kas šodien mūsdienu pasaulē ir pase? Pase - tas ir dokuments robežas šķērsošanai. Iekšzemes lietošanai lielākajā daļā civilizēto pasaules valstu un drīz arī tepat, Latvijā, jau pases vairs vispār nelietos. Mums šim nolūkam ir identifikācijas apliecības, mums ir šofera tiesības, ko mēs parādām pases vietā, un nav nekādu problēmu. Es esmu diezgan daudz ceļojis, un man tiešām ir bijušas situācijas... Tiešām nedaudz, bet ir bijušas reizes, kad kādiem citiem mūsu valstspiederīgajiem ir radusies robežas šķērsošanas reizē problēma, jo pases vienā ailītē ir rakstīts: „Nationality (tātad, mūsu izpratnē, „pilsonība”) - latvietis”, bet robežsargs pāršķir pasi un redz, ka citur ir rakstīts kaut kas pavisam cits. Nu stādieties priekšā, ka pārliecinātam Latvijas pilsonim, pēc izcelsmes arābam, būs jāieceļo Izraēlā! Viņam būs ailītē galvenajā pases lapā rakstīts - Latvian (latvietis), bet robežsargs pāršķirs pasi, un citā lappusē būs rakstīts, teiksim, „palestīnietis” vai „arābs”. Ko es ar to gribu teikt? (Starpsaucieni no zāles: „Jā - ko?”) Es gribu ar to teikt, ka, manuprāt, daudz svarīgāk, cienījamie kolēģi, būtu, ja mēs šeit pusi dienas vai pat ilgāk diskutētu par lietām, kas ir daudz būtiskākas nacionālās pārliecības stiprināšanā; ja mēs šeit diskutētu par to, kāpēc pēdējos gados latviešu mācībvalodas skolās bērnu īpatsvars samazinās, kāpēc mēs Dziesmu svētkos vairs nevaram nodrošināt vīru koru kārtīgu skanējumu, jo mums vairs nav vīru, kas dzied vīru korī. Bet mēs šeit diskutējam par ceļošanas dokumentu, ko bieži vien izvelkam no plauktiņa tikai pāris reižu gadā vai pat retāk, kad dodamies uz ārzemēm. Tā ka, cienījamie kolēģi, nebūsim tā sauktie papīra latvieši, bet domāsim, diskutēsim par lietām, kas tiešām ir būtiskas! Paldies.".
- 2012_10_25-seq130 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lai nebūtu tikai emocijas, es arī paskaidrošu, kādā veidā pie mums, lībiešiem, tas notiek. Mēs motivējam mūsu jauniešus iesaistīties lībiešu kultūras dzīvē. Un tā motivācija ir gaužām grūta, jo nav pārāk daudz instrumentu, kā viņus motivēt. Šī paaudžu asimilēšanās latviešu tautā ir notikusi, un mums ir ļoti grūti noturēt interesi par savu kultūru, par vēsturi un par piederību savai tautai. Un tā vienu reizi gadā - Jaunajā gadā - mēs pulcējamies kopā, un vēsturiski lielākā lībiešu organizācija „Līvu savienība” tiem jauniešiem - un ne tikai jauniešiem -, kas izsaka vēlmi iegūt ierakstu pasē, dod šādu apstiprinājumu arī tad, ja viņi tuvākajās divās līnijās uz augšu vai trijās pakāpēs uz augšu nevar pierādīt savu pēctecību. Un mums tas ir ļoti svarīgi! Tas, par ko jūs šodien šeit runājat, jūs runājat būtībā par to, ka jūs ierobežosiet mums iespēju to darīt, un te nav nekādas runas par tautību šķirošanu vai vēl par kaut ko citu tamlīdzīgu. Te ir runa par to, ka iepriekšējo 20 gadu laikā Latvijas valsts Saeima ir smagi diskriminējusi lībiešu tiesības Latvijā, un tas turpinās vēl joprojām. Un tas, ko jūs šodien darāt, tas ne pie kā laba nenovedīs, ja mēs visi kaut kādu mistisku apsvērumu dēļ, domājot par kopīgo, vienoto globālo kultūru, iznīcināsim mūsu pašu vērtības. Līvi ir Eiropas mazākā tauta, un par tādu viņa ir atzīta! Paldies. (Aplaudē dep. J.Kursīte-Pakule.)".
- 2012_10_25-seq129 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 25.oktobra sēdi. Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” pirmajā lasījumā un sākām debates. Šobrīd pēc pārtraukuma debates turpināsim. Vārds deputātam Dāvim Staltam, otro reizi.".
- 2012_10_25-seq127 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... nav klāt, Ina Druviete... nav klāt, Kārlis Eņģelis... nav, Andrejs Judins... ir klāt, Ivans Klementjevs... nav, Ilmārs Latkovskis... nav, Sergejs Mirskis... nav, Romāns Naudiņš... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Raimonds Vējonis... arī nav.".
- 2012_10_25-seq126 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tūlīt pēc Saeimas sēdes ir Frakciju padome. Mums ir jāizlemj par kārtību, kādā mēs strādāsim ar Nacionālo attīstības plānu, kad tas tiks iesniegts Saeimā. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam.".
- 2012_10_25-seq125 spokenText "Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Mums pulksten 13.00 Juridiskās komisijas sēde.".
- 2012_10_25-seq123 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde 106.kabinetā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās. Paldies.".
- 2012_10_25-seq121 spokenText "Godātie kolēģi, paldies par debatēm! Tiešām šīs debates bija ļoti vērtīgas - tāpēc vien, ka jūs, mēs visi saviem vēlētājiem parādījām, cik augstu mēs vērtējam savu nacionālo pašapziņu. Un es domāju, ka mūsu vēlētāji izdarīs secinājumus, jo tie 700 cilvēki... Liepiņa kungs, tas ir liels gods, ka jūs pateicāt, ka viņi ir mani draugi. Bet tīklos aptaujas notiek citādā veidā - tā nav aptauja draugu vidū, tā ir aptauja visu tīkla lietotāju vidū. Tas ir viens. Otrs. Tiek pārmesta šķirošana. Loskutova kungs, tad jums jāizslēdz no Satversmes 114.pants, jo 114.pants ir visīstākais Latvijas tautas šķirotājpants! Kas tur rakstīts? „Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.” Jūs iebilstat pret mazākumtautību tiesībām, Loskutova kungs?! (Smiekli, aplausi.) Un visbeidzot. Kolēģi, protams, arī šis balsojums zināmā mērā ļaus mūsu vēlētājiem nākotnē varbūt stingrāk mūs vērtēt nākamajās vēlēšanās. Vakar bija diskusija par to, kā to nosaukt. Kā nosaukt to, ka tiek noliegts, aizliegts indivīdam saņemt šo ierakstu - brīvprātīgi saņemt? Kā to nosaukt? Kas tas tāds ir - liberālisms, neoliberālisms, ultraliberālisms? Un vakar viens kolēģis ļoti precīzi pateica: „Tas ir totalitārais liberālisms.” (Starpsaucieni: „Ooo!”, „Kolosāli!”) (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
- 2012_10_25-seq119 spokenText "... pat tad, ja ģimene runā latviešu valodā, ja viņš ir gājis latviešu bērnudārzā, pabeidzis augstskolu latviešu valodā... ieguvis latviešu filoloģijas specialitāti universitātē un tagad pēta latviešu folkloru... šim cilvēkam saskaņā ar šodien spēkā esošo likumu nekad nav un nebūs tiesību ierakstīt pasē to, ar ko viņš pats sevi ne tikai sirdī, ne tikai dvēselē, bet arī ar visu dzīvesveidu identificē. Viņš nevar tikt pieskaitīts pie latviešiem. Un šajā ziņā man liekas nedaudz jocīga likumprojekta anotācijā ierakstītā frāze, ka likums stiprinās demokrātiju. Šis likums nav vērsts uz demokrātijas stiprināšanu! Ja mēs runājam un joprojām dalām jēdzienus „latviešu tauta” un „Latvijas tauta”, tad tas nav vērsts uz vienotas tautas izveidi. Tā ir mūžīgā šķirošana! Man ir ļoti žēl, ka mūsu kolēģi Saeimā ar šķirošanu nodarbojas pat mūsu pašu sienās. Pagājušā... kad beidza strādāt 10.Saeima, mūsu kolēģi no Nacionālās apvienības izveidoja dokumentu ar nosaukumu „Latviskuma indekss”, kurā vērtēja Saeimas frakciju balsošanas latviskumu. Ja jau pat savās sienās latvieši mūžīgi dalīsies „labajos” un „sliktajos”, tad nekas labs tas nebūs. Es Rasnača kungam biju teicis: jā, manā pasē šodien ir ierakstīts „latvietis”, bet Rasnača kungs nekad neatzīs, ka es esmu tikpat labs latvietis, kāds ir viņš pats. No otras puses. Daugavpilī ir ļoti daudz cilvēku, kuri paaudžu paaudzēs ir latvieši, bet kuri nezina ne vārda latviski. Ir tādi cilvēki! Vai viņi ir sliktāki par mani? Sliktāki par Rasnača kungu? Laikam - nē! Un, ja mūsu mērķis ir veidot politisku tautu - Latvijas tautu, tad laikam vajadzētu beigt šķirot cilvēkus, un tāpēc, manuprāt, šodien izskatāmais likumprojekts noteikti nav sagatavots pienācīgā līmenī. Šajā ziņā es absolūti piekrītu kolēģim Pimenova kungam. Ja mēs tomēr gribam panākt, lai cilvēkam būtu tiesības ierakstīt tautību pasē, tad viņam ir jābūt arī brīvām tiesībām izvēlēties, kādu tautību viņš vēlas ierakstīt, izejot no viņa paša priekšstata par to, kāds viņš ir, izejot no viņa paša identitātes apzināšanās, nevis izejot no tā, kā uz viņu skatās ierēdņi. Es šodien neredzu lielu jēgu balsot par šo likumprojektu, tāpēc ka - es atkārtošos! -, manuprāt, mūsu, Saeimas deputātu, uzdevums ir stiprināt Latvijas tautu kā vienotu politisku kopumu. Jebkādi citi mēģinājumi, kas vērsti uz cilvēku šķirošanu, nav vērsti uz tāda ļoti svarīga - politiski svarīga, demokrātiju stiprinoša, svarīga! - lēmuma pieņemšanu. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_10_25-seq118 spokenText "Bērziņa kungs!".
- 2012_10_25-seq117 spokenText "Mūsu valstī nevienam cilvēkam nav tiesību izvēlēties tautības ierakstu pēc paša... pēc pašidentificēšanās. Elementārs piemērs - ebreja un ukrainietes ģimenes bērns...".
- 2012_10_25-seq116 spokenText "Kolēģi, mums pastāv iespēja arī pārtraukt sēdi un atgriezties tajā pēc kāda brīža, lai turpinātu savas diskusijas, ja mēs nespējam sekot līdzi vienai diskusijai, kas notiek no tribīnes.".
- 2012_10_25-seq115 spokenText "Labdien, kolēģi! Esmu nedaudz pārsteigts par to dedzību, ar kādu notiek diskusija, un par mājienu uz vairāku cilvēku vājo atmiņu, ka viņiem ir nepieciešams dokumentā ierakstīt, kas viņi ir, jo citādi viņi to var aizmirst. (No zāles: „Lai ēd biezpienu!” Zālē pieaug troksnis.) Man, runājot par diskutējamo problēmu, vislielākā sāpe ir par esošā likuma - Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma - kvalitāti, jo ļoti daudzi kolēģi noteikti nepievērsa uzmanību tam, - un šodien par to jau bija runa -, ka šis likums ir absolūti iegrožojošs. Persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republika piešķir bezvalstnieka statusu, ir tiesīga vienu reizi mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja viņa ir sasniegusi 15 gadu vecumu un var pierādīt savu radniecību ar minētajām personām. Mums nevienam valstī nav tiesību brīvi izvēlēties...".
- 2012_10_25-seq113 spokenText "Paldies. Šī piederība vairs nav fiziska, un šī piederība vairs nav materiāla. Tāpēc es, lai arī piekrītu, ka šī ir emocionāla izšķiršanās, tomēr aicinu atbalstīt šo projektu, lai katrs varētu izvēlēties - norādīt vai nenorādīt savu piederību. Izvēlēties pats, nevis kāds cits, un brīvi, nevis uzspiežot. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_10_25-seq112 spokenText "Dolgopolova kungs! Orlova kungs! (Starpsaucieni no zāles: „Viņi par tēmu!”)".
- 2012_10_25-seq111 spokenText "Tas ir pats galvenais, ko es gribu pateikt, - ka tas, ka pret mums visiem ir jāizturas vienlīdzīgi, nenozīmē, ka pret mums ir jāizturas vienādi. Un tas, ka mums katram ir kāda tautība - latvietis, līvs, krievs -, nenozīmē, ka mēs visi gribētu saukties par pasaules pilsoņiem, lai arī mēs tādi pēc būtības esam. Cilvēkam ir svarīgi piederēt, cilvēkam ir svarīgi piederēt ģimenei, dzimtai, piederēt arī tautai. Šajā globalizācijas laikmetā visas robežas ir atvērtas, mēs varam dzīvot un strādāt, kurā pasaules valstī mēs vēlamies, tāpēc šī piederība kļūs arvien virtuālāka un arvien emocionālāka, tā vairs nav...".
- 2012_10_25-seq110 spokenText "Kolēģi, lūdzu, ievērojiet mazliet pieklājību!".
- 2012_10_25-seq109 spokenText "Godātie kolēģi! Es personīgi balsošu „par” šo likumprojektu, tāpēc man likās, ka man ir pienākums nākt šeit tribīnē un pamatot savu viedokli. Es gribu sākt ar to, ka vienlīdzība noteikti nav vienādība. (Zālē kņada, sarunas.)".
- 2012_10_25-seq107 spokenText "Es nesaskatu neko sliktu tajā, ka... (Troksnis zālē.) Man grūti runāt, priekšsēdētāj! Es nesaskatu neko sliktu tajā, ka padomju pasēs bija ierakstīta etniskā piederība, jo - es gribu atgādināt! - tieši uz šā ieraksta pamata bija izveidotas kultūru autonomijas Krievijas ziemeļu tautām, un tikai tāpēc tās kļuva atpazīstamas pasaulē. Un tikai tāpēc mēs līdz šim par tām zinām un tās atceramies: evenki, hanti, mansi, ņenci, hakasi - un vēl, un vēl. Pavisam citi apstākļi bija Kanādas ziemeļos; es šajā ziņā neesmu speciālists, varbūt tie latvieši un mūsu kolēģi, kas dzīvoja Kanādā, var manis teikto palabot, bet, cik es saprotu, tur bija daudz sliktāka situācija, un tieši tāpēc, ka politika bija virzīta uz to, lai vienkārši neatpazītu ziemeļu tautas, visus saucam par indiāņiem. Mēs tagad neatceramies tos nosaukumus, bet viņi sevi atceras. Kas tagad starp mums vairs atceras, ka ir tādas tautas kā innu, odžibve, mikmaki, krī? Zināmā mērā tikai tāpēc, ka šie vārdi ir „izsmelti” no vārdnīcām... Es saprotu kolēģus no Nacionālās apvienības: arī process, kas šeit notika, ir visai līdzīgs tam. Nacionālā vai etniskā pašidentifikācija varbūt prasa pēc tieši tādas piezīmes. Bet mūsu valsts likumos etniskā piederība ir kā pienaglota: persona nevar izvēlēties to etnisko piederību, kuru persona vēlas. Bet etniskā piederība taču nav asins kvalitāte, tā ir drīzāk prāta stāvoklis, pašidentifikācijas atrisinājums! Tik tālu mēs neesam tikuši, mēs joprojām esam latviešu revolūcijas procesā, kurš turpinās. Un lai turpinās! Tam es nekādā gadījumā negribu pretoties, bet tikai gribētu veicināt. Bet ar šādiem līdzekļiem mēs drīzāk varam saasināt attiecības mūsu daudznacionālajā valstī, jo - vēlreiz saku! - mēs nevaram viegli mainīt savu tautību pēc savas izvēles. (Starpsaucieni no zāles.) Es atvainojos! Lūdzu, es gribētu turpināt. Es piekrītu tam, ka tā ir citas likumdošanas problēma, bet tie ir saistīti jautājumi, tie ir nesadalāmi jautājumi. Paldies jums par uzmanību.".
- 2012_10_25-seq105 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šodien šeit tika minēti vairāki piemēri no vēstures un no starptautiskiem dokumentiem. Pirmām kārtām tomēr ir jānoskaidro fakti. Attiecībā uz Krievijas impēriju. Tur pasēs tika fiksēta reliģiskā piederība. Piederība reliģiskajai konfesijai, nevis tautība! Un tas bija pamatoti, tāpēc ka konfesijām bija nodotas diezgan svarīgas valstiskās funkcijas. Tieši baznīcas reģistrēja laulību, tieši baznīcas reģistrēja dzimšanu un izsniedza miršanas apliecības, tāpēc tas valstij bija jāzina. Tas bija pamatoti, lai zinātu, kura konkrēta konfesija, kā saka, uztur šo civilierakstu reģistru. Attiecībā uz Rasnača kunga pieminēto ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Tas arī bija diezgan interesanti, jo... šķiet, ka Rasnača kungs vienkārši nepareizi pārtulkoja deklarācijas 15.pantu. Oriģinālā, angļu valodā, ir vārds „nationality”, kas angliski nozīmē „pilsonība”, nevis tautība. Un par to var viegli pārliecināties, izlasot, piemēram, 1961.gada konvenciju par bezpavalstniecības samazināšanu, kas tagad bieži tiek pieminēta arī Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas darbā. Tā ka tā vienkārši nevar būt, ka ANO dokumentos tiek izmantots tautības jēdziens. Patiešām, tā tas arī ir, ka tautība - tas ir Staļina izgudrojums, kas faktiski tika kodificēts viņa darbā par nacionālo jautājumu, un es ļoti labi sapratu, kāpēc Staļinam to vajadzēja. Viņam patiešām vienkārši vajadzēja visus pilsoņus salikt „pa plauktiņiem”, jo attieksme pret dažādām tautībām bija ļoti dažāda. Mēs zinām, ka bija deportācijas, ka bija konkrēta diskriminācija gan praksē, gan arī likumos. Ja šo grozījumu iesniedzēji grib panākt to pašu rezultātu, tad es to saprastu, bet es ceru, ka tomēr ne. Un nu attiecībā uz starptautisko praksi. Tā tiešām arī ir, ka demokrātiskajās valstīs tautība netiek fiksēta ļoti vienkārša iemesla dēļ - jo jēdziens „tautība” vispār netiek izmantots. Tiek lietots jēdziens „etniskā identitāte” vai plašākā nozīmē - „kultūras identitāte”, bet kultūras identitāte ir mana dziļi personiska lieta. Piedodiet, bet tas no jums nav atkarīgs, kas es esmu pēc tautības! Tas ir tikai mans lēmums! Un nekādos dokumentos man to fiksēt absolūti nav vajadzīgs. Mana etniskā identitāte nav atkarīga no tā, ko jūs par to domājat. Protams, valstij ir pienākums vākt attiecīgus datus, jo valstī, demokrātiskā valstī, ir jāievēro kultūru daudzveidība. Pastāv virkne starptautisku dokumentu un rekomendāciju, kas piedāvā vadlīnijas, kā tas jādara. Patiešām konkrētas personas etniskā identitāte ir sensitīvi dati. Tos nevar publiskot nekur, un faktiski tautas skaitīšanas laikā tiek vākti dati - vispārēji apkopoti dati. Tie valdībai ir jāzina, nevis katras konkrētās personas tautība. Es gribu atgādināt, ka jau 1995.gadā, kad Latvijā pasēs vēl pastāvēja obligāts tautības ieraksts, mēs saņēmām vēstuli no EDSO Augstā komisāra van der Stūla ar rekomendāciju - svītrot šo ierakstu. Un es patiešām varu ieteikt pārlasīt šo vēstuli, jo tur tie argumenti tika izklāstīti diezgan pārliecinoši. Tātad man tiešām ir žēl to cilvēku, kam ir nepieciešams ieraksts pasē, lai saglabātu savu etnisko identitāti. Es domāju, ka šajā gadījumā diezin vai ieraksts līdzēs, jo etniskā identitāte ir kaut kas tāds, kas ir dziļāk dvēselē nekā cilvēka kultūra un valsts, tāpēc tur iejaukties nedrīkst. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2012_10_25-seq104 spokenText "Līdakas kungs, es tomēr jums vēlētos aizrādīt: izvairieties no personīgas savu kolēģu apvainošanas, kas varētu būt izskatāma Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā! Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_10_25-seq103 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tiešām, Judina kungs, kā vienmēr, nevar atstāt vienaldzīgu. Un viņa šie daudzo identitāšu meklējumi tiešām mani ļoti, ļoti, nu, tā teikt, neatstāj vienaldzīgu. Raugiet, līdz šim es domāju tā: ja cilvēkam ir daudzas identitātes, tad viņš... tad principā tas liecina par kaut kādām medicīniskām indikācijām. Un tad pēc viņa ilgojas patiesībā daža veselības aprūpes iestāde. Es ceru, ka šeit nevienam šādas personības dubultošanās nav un nebūs, tāpēc es tomēr lūgšu: nu, beigsim šāda veida skarbas debates, ļoti emocionālas debates, jo tā mēs patiešām drīz tiksim pie diagnozes!".
- 2012_10_25-seq101 spokenText "Godātie kolēģi! Te pieminēja starptautisko kontekstu. Tad, kad izskan kaut kas par starptautisko kontekstu, es labprāt dodos pie kolēģes Ilmas Čepānes, jo zinu, ka vienmēr dabūšu juridiski korektāko un kompetentāko atbildi. Un es Ilmai Čepānes kundzei vaicāju: vai ir kaut kādas starptautiskas normas, kas aizliegtu Latvijas pilsoņiem, respektīvi, mums, pieņemt kārtību, ka ir izvēles iespējas ierakstīt savu tautību? Es ceru, ka Ilma Čepānes kundze apliecinās, ka šāda aizlieguma nav. Nav nekā, kas mums aizliegtu to darīt! Ir, protams, citu valstu prakse, un te izskanēja, ka citās valstīs šāda ieraksta nav un tādā gadījumā šādas iespējas nav. Mums ir atklāti jāizdara izvēle: kas mums ir svarīgāks - prakse, kā rīkojas citi, vai pašu pilsoņu vēlme un griba? Te teica, ka tie ir pilsoņi, kas ir Dzintara Rasnača draugi. Bet, pat ja tā, tad kādēļ lai Dzintara Rasnača draugiem, kas ir pilsoņi, nebūtu šādu izvēles tiesību? Kā mēs zinām, tie ir ne tikai Dzintara Rasnača draugi, tie ir arī Ingmāra Čaklā draugi, un es ļoti ceru, ka tie ir arī Vladimira Reskāja draugi. Es pieļauju, ka tie ir ļoti daudzi Latvijas pilsoņi, kas to vēlas. Un es domāju, ka, ja jūs pārmetat... Ja kāds saka, ka apliecināt savu tautību esot nepieciešams tikai tad, kad ir šaubas par to... Es nedomāju, ka Krišjānis Valdemārs šaubījās par savu tautību, es nedomāju, ka viņš šaubījās par savu identitāti. Un, ja mēs skatāmies uz tiem laikiem un uz šodienu, tad šķiet, ka kopīgā ir diemžēl stipri, stipri vairāk. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_10_25-seq99 spokenText "Kolēģi! Es mazliet mulstu. Es īsti nesaprotu, par ko ir strīds. Es sāku domāt par sevi. Mana ģimene 1944.gadā pameta Latviju saprotamu iemeslu dēļ, un man ir bijušas divu svešu valstu pases. Kas tad īstenībā es esmu? Tanīs pasēs nebija ierakstīts: „latvietis”. Tātad es neesmu latvietis?! Nu padomājiet! Man bija Austrālijas pase, tad - Amerikas. Un tur, starp citu, ja tu esi amerikānis, tad tas ir tas pats - tautība un pilsonība ir viens un tas pats. Viņiem šādas problēmas nav. Un tāpat ir arī Austrālijā. Mani bērni tāpat... Viņiem bija citas pases. Visi ir atgriezušies Latvijā bez ieraksta pasē. Bez ieraksta! Tāpēc es īstenībā mulstu. Ja tu iekšā jūti... Nu, te jau viens izteica kaut kādu mazvērtības kompleksu vai ko tamlīdzīgu... Jo, ja tu esi pārliecināts, ka esi latvietis - vai ne? -, nu, tad īstenībā jāsaprot, ka tas ir ceļošanas dokuments un var faktiski problēmas sagādāt, ja tu ieraksti citu tautību. Es zinu cilvēkus, kuriem ir cita tautība ierakstīta un kuri nav tikuši valstī iekšā un atsūtīti atpakaļ uz Latviju. Es to zinu! Gribētu arī jautāt. Ingmār, paklausies! Ingmār, Ingmār, paklausies! 19.gadsimts... Krišjānis Valdemārs ir viens no maniem varoņiem, un to es iemācījos Austrālijā. Bet, ja viņš šodien sēdētu tavā vietā - vietā, kur tu tagad sēdi... Ja viņš, Krišjānis Valdemārs, būtu šodien deputāts, vai viņam būtu nepieciešams pie savām durvīm pienaglot zīmīti „Es esmu latvietis”? Nu, mums taču šodien tas vairs nav jādara. Mums taču nav vairs jādara tas! Mēs taču esam 21.gadsimtā. Mums valsts ir atjaunota uz visiem laikiem. Mūsu tauta iet uz priekšu, mēs sadzīvojam ar minoritātēm faktiski labāk, nekā var iedomāties, par spīti daudziem, kas saka, ka nezin kādi briesmīgi pārkāpumi šeit esot. Visi mūs augstu novērtē, Latvija ir veiksmes stāsts... Ko mums uztraukties par mūsu identitāti? Nu, es baidos... Nu man ir pasē ierakstīts: „latvietis”. Man uzdeva to jautājumu, es dabūju jaunu pasi un teicu: „Nu jā, es esmu latvietis, jā!” Bet, ja nebūtu...? Vai tad es būtu uzreiz zaudējis savu latvietību, ja man nebūtu bijusi tāda iespēja - iegūt pasē šādu ierakstu? Es biju, esmu un palikšu latvietis neatkarīgi no tā, kas man pasē ir ierakstīts, jo Latvijas pase ir tā, par ko es cīnījos, un tā man tagad ir rokā. Viss ir kārtībā! (Aplausi.)".