Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2012_11_08-seq94 spokenText "Čepānes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. Vai deputāti neiebilst pret to, ka Čepānes kundze turpina? (No zāles: „Lai runā!”) Paldies. Turpinām!".
- 2012_11_08-seq93 spokenText "Godātie kolēģi! Ja mēs salīdzinātu mana kolēģa, godājamā Agešina kunga, uzstāšanos ar visām iepriekšējām reizēm, tad, manuprāt, mēs varētu ar pirkstu vilkt līdzi, jo tieši tādas pašas runas jau ir bijušas, kā to liecina stenogrammas, arī iepriekšējās reizēs. Es neatkārtošos, lai ar manu runāšanu jūs nevarētu darīt to pašu. Es gribu uzsvērt dažas lietas, kas tiek noklusētas. Mēs esam runājuši par to, ka šie grozījumi, manuprāt, ir samērīgi. Noteikti! Jo, palielinot šo parakstu... nepieciešamo parakstu skaitu, mēs palielinām arī iespējas, kādā veidā var vākt šos parakstus. Taču jūs, Agešina kungs, un jūsu kolēģi piedāvājat saglabāt 10 tūkstošu lielu parakstu skaitu un trīskāršot šīs parakstu savākšanas iespējas, proti, izmantojot ne tikai notāra pakalpojumus, kā tas ir šodien, bet izmantojot arī likumprojektā piedāvātās iespējas, ka to var darīt arī bāriņtiesā, kā jūs to piedāvājat. Jūs piedāvājat, ka to var darīt arī pašvaldību institūcijās un vēl arī elektroniski. Es domāju, ka, pēc jūsu piedāvājuma, 10 tūkstošus parakstu varētu savākt vienā vai divās dienās. Nākošais. Jūs nepārtraukti runājat par to, ka mēs noslīdēsim Eiropā kaut kur uz kādu zemu vietu saistībā ar šo obligāto referendumu. Es vairākkārt esmu jau teikusi, ka mums vairs nav kur noslīdēt, jo citās Eiropas valstīs, it īpaši Eiropas Savienībā, vispār nav nevienas valsts, kur būtu tik plašas demokrātijas tiesības uz šo obligāto referendumu. Un es arī negribētu, ka jūs uztvertu, ka es jūs mācu vai tamlīdzīgi. Man to īpaši ir pārmetis Cileviča kungs, kura pašlaik nav klāt... Bet es tiešām jūs, kolēģi, aicinu izlasīt Konstitucionālo tiesību komisijas viedokli par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu. Tā ir diezgan bieza grāmata. Mēs to varam arī izprintēt no Valsts prezidenta mājaslapas, un tur 195.lapaspusē tiek runāts par tautas konstitucionālo pienākumu pastāvīgi uzturēt savu valsti un tās demokrātisko iekārtu. Un tiek uzdots arī jautājums: kā atbildēt uz jūsu viedokli šajā gadījumā? Proti, vai šis gramatiski interpretētais jēdziens „vara pieder tautai”... vai patiešām tauta šajā ziņā... tautas suverēnā griba nedrīkst tikt ierobežota? Vai šodien pastāv šis Vox populi - vox Dei: tautas griba - Dieva griba un, ja tauta, jūsuprāt, savā gribā tiktu ierobežota, vai tad tā vairs nebūtu suverēna un tas būtu pretrunā ar Satversmes 2.pantu? Tālāk par šo gramatisko interpretāciju jūs neejat. Bet, godātie kolēģi! Ja jums pašiem nav laika, tad palūdziet saviem palīgiem, bet... jo šis arguments patiešām neiztur kritiku. Nu, paskatieties! Pieņēmums, ka tautas kā suverēna griba ir neierobežota un neierobežojama, ir izskaidrojams ar suverēnu pozīcijas vēsturisko attīstību kontekstā ar tā leģitimitāti. Es tātad nocitēšu šo atzinumu: „Absolūtajā monarhijā monarhs kā suverēns savu leģitimitāti ieguva no Dieva. Vēlāk, kad monarha vietā nāca tauta, šis sākotnējais priekšstats kādu laiku saglabājās, taču kļuva arvien bālāks, un dievišķās leģitimizācijas vietā sekulārā valstī nāca demokrātiskā leģitimizācija. Taču, atšķirībā no dievišķās leģitimizācijas, demokrātiskā leģitimizācija nozīmē to, ka suverēns savu lēmumu pieņem nevis dievišķas atklāsmes, bet gan racionāla politiska diskursa rezultātā; proti, lēmums ir saprātīgi jāpamato. Lai nodrošinātu lēmuma saprātīgumu, to var arī pakļaut tiesību principiem, kuri izslēdz tautas acumirklīgā vairākuma atbalstītus, taču acīm redzami nesaprātīgus lēmumus, kā, piemēram, demokrātijas likvidēšana.” Un tagad ir ļoti svarīgi secinājumi, kurus izdarījusi šī komisija, - ka mūsdienās arī tauta kā suverēns savā aktuālajā rīcībā ir pakļauta ierobežojumiem, ko nosaka tiesības, un nav atbrīvota no pienākuma ievērot tiesības. Tauta pati sev var uzlikt pienākumus, un norāde uz šādu Latvijas tautas pašierobežošanos jau ietverta Satversmes teksta ievadvārdos: „Latvijas tauta (..) ir nolēmusi sev...” Tātad Latvijas tauta Satversmes noteiktajos demokrātiskās iekārtas ietvaros jau ir pašierobežojusies. Un šis likumprojekts... Es tūlīt beigšu... Vēl pusminūti es drīkstu? Šis likumprojekts, atšķirībā no spēkā esošā, paredz, ka tiek identificēta šī iniciatīvas grupa, kas ierosina šos priekšlikumus. Tiek samērīgi...".
- 2012_11_08-seq90 spokenText "Nākošais ir 4. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums, kas komisijā nav guvis atbalstu.".
- 2012_11_08-seq88 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura un saistīts ar „Latvijas Vēstnesi”: tagad šeit ir norādīts - „oficiālajā izdevumā”. Tas ir atbalstīts.".
- 2012_11_08-seq87 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Valērija Agešina un Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas? Jūs neprotat balsot?”)".
- 2012_11_08-seq86 spokenText "2. - deputātu Agešina un Elksniņa priekšlikums. Tas nav atbalstīts, jo komisijā tika nolemts un arī Juridiskais birojs norādīja, ka tas ir pretrunā ar Satversmes 78.pantu. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2012_11_08-seq84 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Sākam izskatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka ir iesniegti 19 priekšlikumi. Tie lielākoties ir no Juridiskās komisijas, tie ir tehniska rakstura, precizējoši, un ir arī priekšlikumi no „Saskaņas Centra”. Šie priekšlikumi tika rūpīgi izanalizēti. Komisijas vārdā gribu teikt, ka „Saskaņas Centra” priekšlikumi ir tieši tādi paši kā visās iepriekšējās reizēs - faktiski pat bez kādiem redakcionāliem grozījumiem. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura, saistīts ar nosaukumu. Tas ir atbalstīts.".
- 2012_11_08-seq83 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 32, atturas - 7. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".
- 2012_11_08-seq82 spokenText "Paldies, kolēģi! Lūgums likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2012_11_08-seq81 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 29, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2012_11_08-seq79 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 32, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2012_11_08-seq78 spokenText "8. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2012_11_08-seq77 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu arī par 7.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 30, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2012_11_08-seq75 spokenText "Par 6.? Deputāti lūdz balsojumu par 6.priekšlikumu, kurš ir atbalstīts daļēji. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 33, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_08-seq74 spokenText "6. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_11_08-seq73 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 37, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2012_11_08-seq72 spokenText "Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu 5.priekšlikumu atbalstīt.".
- 2012_11_08-seq70 spokenText "Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Tieši tāpēc, kā tikko teica deputāts Ražuks, diskusija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav beigusies. Mūsu frakcijas deputāti ierosināja sadalīt skatāmo likumprojektu divos likumprojektos, lai trīs lasījumos izskatītu šo problēmu, kuru pacēla pati FKTK, lai sakārtotu lietas, lai nodrošinātu tiesiskas iespējas ne tikai ar precedentiem citās komisijās, bet arī izveidotu savu struktūru, kas būtu spējīga novērst tās problēmas, kuras šeit krāsaini aprakstīja pirms manis runājušie kolēģi. Diemžēl mūsu priekšlikums netika pieņemts, un līdz ar to mēs nevaram atbalstīt arī šo likumprojektu, jo diskusija ir tikai sākusies. Paldies.".
- 2012_11_08-seq68 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs jaucam divas dažādas lietas - reālo situāciju un vajadzību atļaut darboties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pilnvērtīgi, novērst kritiskas situācijas valsts attīstībā. Mēs nākam ar kaut kādiem pieņēmumiem vai pieļāvumiem, ka izveidošoties kaut kāds monstrs, kas visus Latvijas iedzīvotājus, ieskaitot katru no mums, regulāri saukšot uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Es gribu jums atgādināt pēdējo notikumu. Kad Mavrodi veidotās finanšu piramīdas jau pa otram lāgam - atkal! - ieceļoja Latvijā, tad mēs uz karstām pēdām, lai atturētu Latvijas iedzīvotājus no dalības šajos pasākumos, Pieprasījumu komisijā vairākās sēdēs izskatījām iespējas apturēt šī, starp citu, visu Latviju aptverošā tīkla, kurš ir ar neskaidriem finansiāliem un varbūt arī politiskiem nolūkiem, veidošanos. Saucām policiju, Uzņēmumu reģistru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Bija totāla nevarība, nespēja un nezināšana, kā to visu novērst, apturēt. Paldies Dievam, šīs finanšu piramīdas izgāzās pašā Krievijā, un šī problēma lēnām atslāba un atkrita! Mums vitāli nepieciešams instruments, metode, veids, kādā tikt klāt pie šiem darboņiem, veids, kādā apturēt pretvalstisko darbību, kas no tādiem it kā sīkumiem var izvērsties par mūsu nacionālo drošību apdraudošām problēmām. Mēs nedrīkstam atstāt to tā, ka policijas rīcība aprobežotos tikai ar Mavrodi sludinājumu noplēšanu trepju telpās, ar ko nodarbojās Rīgas municipāļi, un tā bija visaktīvākā, visvairāk izteiktā rīcība. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā diskusija vēl nav galā, jo mēs vēl neesam to noslēguši, taču, izanalizējot liecības, kuras ir devusi mums Finanšu un tirgus kapitāla komisija, kļūst pilnīgi skaidrs, ka nekāds monstrs netiks veidots. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Goda vārds?”, dep. A.Elksniņš: „Zvēri!”) Runa ir par tiem pašiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbiniekiem, kuriem ir nepieciešama piekļuve tiem, kuri pārkāpj mūsu valsts likumus. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ja nebūtu MMM...”)".
- 2012_11_08-seq66 spokenText "Godājamie kolēģi! Mazliet ir jāprecizē tas, ko ir teicis Seržanta kungs. Operatīvās darbības subjekts visnotaļ nebūs Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Šajā situācijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvaras ir kompilācijas rezultāts. Tas, ka FKTK būs tiesības, kuras ir raksturīgas... kuras ir gan operatīvās darbības subjektiem, gan arī izmeklēšanas iestādēm, - ir kompilācijas rezultāts, tas viss burtiski ir nokopēts, nevērtējot ne tā piemērotību, ne arī attiecināmību uz FKTK pilnvarām. Es vēlreiz atkārtoju: komisijas sēdē, kas norisinājās šonedēļ, Valsts policijas pārstāvji, kuriem saskaņā ar minēto likumprojektu būtu jāpiedalās FKTK darbību, tā teikt, nodrošināšanā, kad, tā teikt, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonas ierodas pie kādas pārbaudāmās personas... Šād�� situācijā viņi nespēj izskaidrot, kādā sakarā ir nepieciešama minētā steidzamība; viņi arī pauda bažas par to, vai šāds regulējums ir nepieciešams. Tāds ir Valsts policijas pārstāvju viedoklis. Komisijas rīcībā ir arī Tieslietu ministrijas atzinums, kura arī izsaka bažas attiecībā uz virkni deleģējumu, attiecībā uz virkni tiesību. Procesuālā kārtība, kāda šajā situācijā ir nostiprināta attiecībā uz FKTK, vairākās vietās ir pretrunā, piemēram, ar Satversmē nostiprinātajām cilvēka pamattiesībām. Un tiešām šajā procesā tiesībsargs netika pieaicināts. Un tiešām man ir jāatgādina, ka mēs šajā situācijā radām papildu institūciju. Mums viena jau ir - KNAB -, un tagad mums būs FKTK, tikai finanšu sfērā. Bet tiešām vislielākās bažas ir tās, ko, piemēram, izteica Ozoliņa kungs attiecībā uz to, ka nu tagad Finanšu un kapitāla tirgus komisija izmeklēs tās baumas, kādas ir par vienu vai otru banku. Nu vai tad FKTK ies pie žurnālistiem, kratīs viņus un izņems materiālus? Vai ies, piemēram, pie kādām citām personām, pie kurām vieni vai otri pierādījumi varētu atrasties? Šis regulējums šajā situācijā ir tik lielā mērā... tik plašs... Un tas aizsardzības mehānisms, kas jau tagad darbojas, piemēram, vai nu Kriminālprocesa likumā, vai Operatīvās darbības likumā, ir tik mazs attiecībā uz FKTK un nievājošs attiecībā pret pamattiesībām, ka tiešām es aicinu jūs aizdomāties attiecībā uz minētā likumprojekta virzību. Mēs vienkārši radām kaut kādu monstru, kurš acīmredzot darbosies lielā mērā nekontrolēti.".
- 2012_11_08-seq64 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Cilvēkam ar tādu uzvārdu kā man būtu tikai jāpriecājas par šo likumprojektu, jo tas nozīmē, ka mēs ejam soli tuvāk policejiskai valstij, un tas faktiski nozīmē, ka arī FKTK tagad būs operatīvās darbības subjekts, kas varēs veikt šādas tādas operatīvās darbības, protams, izmantojot arī policijas un citu struktūru pakalpojumus. Nav noslēpums, ka šobrīd Saeimā ir izveidota arī Operatīvās darbības likuma pilnveidošanas apakškomisija, un mums pirms nedēļas izdevās pie komisijas galda sapulcēt visus, gandrīz visus, es teikšu tā, operatīvās darbības subjektu pārstāvjus. Un, ziniet, komisijas telpā vietu pie galda vairs nebija, jo viņu ir drusku vairāk nekā 10 cilvēki. Tā īsti neviens pat nezina - 12 vai 13. Un visi šie kungi pilnā balsī stāstīja, cik laba viņiem tagad ir sadarbība un kā viņi cits citam uzticas, tāpēc es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc šī pati FKTK nevarētu izmantot kādu no trijiem operatīvās darbības subjektiem, kas ir tikai Finanšu ministrijas paspārnē vien. Ņemot vērā arī to, ka kaut kādi informatīvi uzbrukumi bankām var tikt vērtēti arī kā drauds valsts drošībai, es domāju, ka tur nav problēmas iesaistīt gan Drošības policiju, gan SAB, kas, man liekas, brīžiem diezgan mokās ar bezdarbību. Tā ka arī es aicinu tomēr pārdomāt, vai mums ir vajadzīgs vēl viens slepenais dienests šeit - valstī, kur jau tā to, man liekas, uz vienu iedzīvotāju ir trīs reizes vairāk nekā jebkurā citā Eiropas valstī. Paldies.".
- 2012_11_08-seq62 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Jā, mēs vairākas reizes Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatījām jautājumu par šiem priekšlikumiem. Kā jau minēja Elksniņa kungs, ir diezgan interesanti, ka steidzamam likumam, ar kura palīdzību ir jāievieš regulas, tiek pielikti klāt jautājumi, kas faktiski dod lielākas pilnvaras, par kurām nav diskutēts. Varbūt minēšu vienu no piemēriem. Mums uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi bija uzaicināti gan VID Finanšu policijas, gan Ekonomikas policijas pārstāvji, gan Konkurences padomes pārstāvji, gan Valsts policijas pārstāvji, un tanī brīdī, kad runā policijas pārstāvji, tā kā viņi ir minēti likumprojektā... ka viņiem būs jāpiedalās, tad policijas atbilde ir tāda, ka ar viņiem neviens neko nav saskaņojis un ka viņi īsti nezina, kādas tad būs tās viņu darbības. Konkurences padome, protams, saka, ka viņiem ir laba sadarbība un ka to problēmu nebūšot, ka to jautājumu ir pietiekoši maz, kurus būs nepieciešams izskatīt, bet, ja mēs šobrīd steidzamības kārtībā apstiprināsim šādas pilnvaras, tad man nav pārliecības par to. Un, kā šorīt man Seržanta kungs minēja, tad mūsu valstī ir padsmit iestādes, kam ir atļautas operatīvās darbības... kuras tās var veikt. Vai šeit ir nepieciešams funkciju palielinājums vai tomēr sadarbība drošības iestāžu starpā? Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Finanšu ministrijas ierēdnis ziņoja, ka šis likumprojekts ir saskaņots gan ar tiesībsargu, gan ar KNAB, gan ar visām tām iestādēm, kas varētu būt šajā jautājumā ieinteresētas. Tad, kad viņš iedeva šos dokumentus, tad šie saskaņojumi bija datēti ar 23.jūliju, kad noticis saskaņojums attiecībā uz iesniegto likumprojektu. Neviens nav devis saskaņojumu attiecībā uz šādu pilnvaru palielināšanu! Protams, ja Ekonomikas policija vai Finanšu policija, vai Drošības policija nevar tikt galā ar tādiem, kādi ir MMM shēmu veidotāji, tad ir jāpārskata šo institūciju funkcijas un darbības, bet, manuprāt, veidot jaunu institūciju saistībā ar operatīvajām darbībām pie mūsu valstī jau esošajām padsmit šādām iestādēm (atšķirībā no igauņiem, kur tādas ir piecas), manuprāt, ir pārsteidzīgi. Tāpēc būtu prātīgi, ja arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs mēģinātu lemt par to, ka vajadzētu sadalīt šo likumprojektu un tiešām izvērtēt, vai no Konkurences padomes pārkopētās funkcijas tiešām ir atbilstošas arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Tā ka es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus, lai tos var izskatīt normālā kārtībā. Paldies. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Komisijai ir pamats!”)".
- 2012_11_08-seq61 spokenText "Deputāti... Uzsākam debates. Vārds deputātam Uldim Augulim.".
- 2012_11_08-seq58 spokenText "4. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_11_08-seq57 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 40, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2012_11_08-seq56 spokenText "Jā, ir piebilstams. Mēs rūpīgi vērtējām, kādus principus piemērot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvaru palielināšanai, un izvēlējāmies iet to ceļu... tādu pašu kā Konkurences padomei. Redziet, kolēģi, tā situācija ir tāda, ka... tāda kā... Kas ir kopīgs bankām, politiķiem un mušai? Tas, ka šos visus trīs var nosist ar avīzi. Vārda tiešā nozīmē! Un šis ir regulējums, kas atļauj Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pārbaudīt arī tā sauktās baumas par banku stabilitāti, par kaut kādām nepārbaudītām ziņām par to, kurš finanšu tirgus dalībnieks ir - apzināti vai neapzināti - kādu informāciju slēpis. Un tā ir, nu, teiksim tā, regulas pastiprināšana visai mūsu banku uzraudzības sistēmai kopumā. No tāda viedokļa skatoties, šāds regulējums ir labāks nekā nekāds. Es piekrītu, ka trijos lasījumos, protams, mēs varam atrast labāku scenāriju jeb labāku risinājumu. Strādāsim pie tā arī turpmāk! Mūsu redzējums ir, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai gan kapacitāte, gan pilnvaras ir jāpalielina un jāstiprina. Lūgums atbalstīt gan šo, gan nākošos priekšlikumus.".
- 2012_11_08-seq55 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas piebilstams nav, tad...".
- 2012_11_08-seq54 spokenText "Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā laikā, kad mēs atzinām tā steidzamību, uz otro lasījumu tika iesniegti būtiski priekšlikumi - priekšlikumi, kuri būtiski palielina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvaras, un, ja mēs akceptēsim šo un arī pārējos priekšlikumus, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija būs tiesīga, piemēram, ierasties pie jebkura finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka arī bez iepriekšēja brīdinājuma, ierasties arī vēl pie citām personām, kuras nav saistītas ar finanšu un kapitāla tirgus darbības jomu, lai veiktu sekojošas darbības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija drīkstēs, ja ir pamats uzskatīt, ka persona ir saistīta ar normatīvo aktu prasību iespējamu pārkāpumu, pieprasīt un saņemt no finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem telefona sarunu izdrukas. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc minēto grozījumu pieņemšanas būs tiesīga pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta tā rīcībā esošos saglabājamos datus - tie ir saglabājamie elektroniskie pasti -, veikt pārmeklēšanas, apskates... tirgus dalībnieku, tā amatpersonu un darbinieku īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās neapdzīvojamās telpās veikt visas minētās darbības. Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu steidzamības kārtībā ir iesniegti priekšlikumi, kuri būtiski palielina pilnvaras, un faktiski, kā Tieslietu ministrija ir norādījusi arī savu atzinumā, minētās darbības liecina par to, ka principā tās tiek identificētas ar tādām darbībām, kuras valsts tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji drīkst veikt kriminālprocesuālo un operatīvo darbību laikā. Ja mēs runājam par tiesisko pamatojumu minēto grozījumu izdarīšanai, tad jāteic, ka tas burtiski tiek pārņemts no tā regulējuma, kurš ir paredzēts Konkurences padomei... Konkurences likumā paredzēts attiecībā uz konkurenci ierobežojošiem normatīvajiem aktiem. Un šī situācija, mūsu skatījumā, nav pieņemama. Kāpēc? Pirmām kārtām mēs iebilstam pret minētā likumprojekta steidzamību. (Diemžēl Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā balsis sadalījās 5 pret 5 attiecībā uz likumprojekta sadalīšanu un ietveršanu... un minētā jautājuma izskatīšanu parastajā kārtībā.) Tas ir principiāls mūsu iebildums. Ja mēs runājam par pilnvaru apjomu, tad mēs neuzskatām, ka tas būtu pieņemami, ka principā ir jāpārkopē tas regulējums, kurš ir noteikts Konkurences padomei. Tāpat mēs varētu arī to pašu ielikt un pārkopēt, un pilnvaras palielināt, piemēram, Valsts darba inspekcijai, Veselības inspekcijai. Jautājums ir tāds, ka netika pieaicināti cilvēktiesību pārstāvji, arī tiesībsargs nav izvērtējis minētos priekšlikumus un sniedzis par tiem kādu atzinumu. Un šī situācija mūs dara bažīgus attiecībā uz tā pilnvaru loka paplašināšanu, kāds turpmāk būs Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Es tiešām aicinu nesteigties ar minēto likumprojektu. Ja mēs runājam par to, vai FKTK pilnvaras būtu jāpaplašina un vai būt minētajam regulējumam vai kaut kam līdzīgam vai nebūt, tad viennozīmīgi - būt. Jautājums tikai par to, ka, skatot šo likumprojektu steidzamības kārtībā uz otro lasījumu, mums pat nav iespējams uz trešo lasījumu iesniegt kaut kādus precizējumus vai iebildumus. Nevienam! Ne Saeimas deputātiem, ne ministrijām, ne tiesībsargam, ne arī kādam citam. Līdz ar to es tiešām aicinu nepieņemt sasteigtā procesā šo likumprojektu un neatbalstīt šo un arī turpmākos priekšlikumus. Paldies.".
- 2012_11_08-seq53 spokenText "Deputāti atbalsta. Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2012_11_08-seq50 spokenText "2., es atvainojos! 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_11_08-seq49 spokenText "Otrais!".
- 2012_11_08-seq48 spokenText "12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts...".
- 2012_11_08-seq46 spokenText "Komisija lūdz apstiprināt likumprojektu „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. Esam saņēmuši deviņus priekšlikumus. Visi tie ir guvuši atbalstu. 1. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_08-seq45 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_11_08-seq44 spokenText "Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.".
- 2012_11_08-seq34 spokenText "17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par sestās daļas izslēgšanu. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_08-seq30 spokenText "15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par īsās pārdošanas un kredītriska mijmaiņas darījumiem. Atbalstīts.".
- 2012_11_08-seq16 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 9. -komisijas priekšlikumā.".
- 2012_11_08-seq8 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 6. -komisijas priekšlikumā.".
- 2012_11_08-seq2 spokenText "Labdien, godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Saņemts ir 21 priekšlikums. Visi tie ir guvuši komisijas atbalstu. 1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_08-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir jau viena minūte pāri deviņiem. Sākam Saeimas 8.novembra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 8.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Ārlietu komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 8.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Saeimas Ārlietu komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 8.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 8.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Medību likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Elksniņš, Urbanovičs, Tutins, Ņikiforovs, Cilevičs, Rubiks, Rodionovs, Nikonovs, Meļņikovs un Ivanova-Jevsejeva lūdz izdarīt izmaiņas 8.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par komisiju noteikšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Nav iebildumu!”; no frakcijas VIENOTĪBA: „Ir! Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas vainīgs, tas bailīgs!”) Tātad mums ir jābalso par to, vai grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību, papildus tajā iekļaujot lēmuma projektu par atbildīgo komisiju noteikšanu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 8.novembra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par komisiju noteikšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 47, atturas - 1. Tātad darba kārtība grozīta netiek. Savukārt 10 deputāti - Zatlers, Ozoliņš, Vanaga, Liepiņš, Bišofa un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 8.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Valda Zatlera atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Vēl 10 deputāti - Zatlers, Ozoliņš, Vanaga, Liepiņš, Bišofa un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 8.novembra sēdes darba kartībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Romualda Ražuka apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad sākam izskatīt apstiprināto, grozīto darba kārtību. Pirmā sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā” nodot... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Medību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Deputāts Rihards Eigims ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 12.novembra līdz 18.novembrim. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu Rihardam Eigimam no 12.novembra līdz 18.novembrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Tātad lēmums pieņemts. Atvaļinājums piešķirts. Nākamais darba kārtības jautājums - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 18.novembra līdz 23.novembrim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Gaidim Bērziņam no šā gada 18.novembra līdz 23.novembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tātad atvaļinājums piešķirts. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Valda Zatlera atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu sastāva”. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ko viņš tādu izdarīja?”) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Valda Zatlera atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Romualda Ražuka apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Romualda Ražuka apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Pirms mēs izskatām nākamo sadaļu - „Likumprojektu izskatīšana”, informēju jūs, ka ir saņemti vēl divi iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt... iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā likumprojektu „Grozījumi Medību likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_11_01-seq1213 spokenText " Paldies. Līdz ar to paldies deputātiem par uzdotajiem jautājumiem un ministram – par sniegtajām atbildēm. Saeimas kārtības ruļļa 122.panta noteiktajā maksimālajā laika ietvarā deputātu kungi varēja uzdot šos jautājumus un ministra kungs varēja sniegt atbildes. Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu. Uz redzēšanos! ".
- 2012_11_01-seq1212 spokenText "Nu, es baidos, Zariņa kungs, ka atkal man būs jāsaka kaut kas, ko jūs jau zināt, un es katrā ziņā novēlu, lai mūsu turpmākajā sadarbībā mēs neaizņemtu pārāk daudz citu kolēģu laika, runājot par jautājumiem, uz kuriem atbildi zināt gan jūs, gan es. Šobrīd man jāsaka, ka šīs saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies atjaunojamo energoresursu jomā, Latvija ir pilnībā pārņēmusi savā likumdošanā. Šeit ir arī atsevišķi specifiski normatīvie akti, kas aplūko atjaunojamo energoresursu tēmu atsevišķās nozarēs, piemēram, transportā. Un, kā jau es minēju, jaunais atbalsta mehānisms, kas ir Latvijas specifiskais atbalsta mehānisms, ir pretējs vēsturiskajam. Tātad Ekonomikas ministrija uzskata par nepieciešamu grozīt... mainīt vēsturisko atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem. Šis ietvars tiktu noteikts ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā. Ministrija uzskata, ka šis mehānisms ir jānostiprina esošajā likumā, un, kā jau iepriekš tas ir pausts, neuzskata par nepieciešamu veidot atsevišķu likumu un atjaunot diskusijas par Atjaunojamās elektroenerģijas likumu kā tādu.".
- 2012_11_01-seq1210 spokenText "Mēs bijām uzdevuši jautājumu: ar kādu normatīvo aktu palīdzību ir paredzēts nodrošināt nepieciešamo tiesisko vidi atjaunojamo energoresursu jomā, lai īstenotu šos plānus? Savā atbildē jūs uzskaitāt Eiropas normatīvos aktus, kuri Latvijai būtu jāsasniedz, – tie ir ļoti ambiciozi –, esat norādījuši šeit tos, bet neesat norādījuši normatīvo aktu, ar kuru Latvija nodrošinās nepieciešamo ietvaru – šo Eiropas direktīvās noteikto mērķu sasniegšanu. Kā zināms, tam paredzētais Atjaunojamās enerģijas likums iestrēdza 10.Saeimā, un arī 11.Saeimā tas tika iestrēdzis un vairs nav virzīts Kāds tad būs šis normatīvais akts, ar kuru mēs panāksim šo nepieciešamo ietvaru? Vai tas vispār mums būs? Vai ir paredzēts? Joprojām nekas netiek virzīts, lai gan ir pagājis vairāk nekā gads.".
- 2012_11_01-seq1209 spokenText "Paldies. Mums vēl ir atlicis laiks vienam papildu jautājumam, jo mēs sākām nedaudz pēc pulksten 17.00. Lūdzu, Zariņa kungs!".
- 2012_11_01-seq1208 spokenText "Uzdevums izstrādāt šādu jaunu atbalsta mehānismu ticis dots 28.augustā, tātad šeit nav runa par kādiem gadiem vai ko tamlīdzīgu. Burtiski pāris mēnešu mums ir bijusi iespēja strādāt pie šī jautājuma. Sagatavojot priekšlikumus jaunajam atbalsta mehānismam, ar kuru varētu turpmāk īstenot atjaunojamo energoresursu ražošanas atbalstīšanu, mēs esam saskārušies ar ļoti lielu interesi no iesaistītajām, teiksim, nozares organizācijām un, jāsaka, arī ar ļoti lielu kritiku, kas ir aizkavējusi šī jautājuma strauju virzību, un droši vien tas nav nekas ārkārtējs. Katrā ziņā šobrīd mums ir gatavs projekts grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kurā tiek iezīmēts šis jaunais atbalsta mehānisms, tie pamatprincipi. Un šo mēs virzīsim... mēs būtībā būtu gatavi virzīt, bet, ņemot vērā, ka esam saskārušies ar industrijas iebildumiem, vispirmām kārtām mēs gribētu novērst šīs pamatiebildes, lai neizveidotos situācija, ka diskusija Ministru kabinetā izvēršas pārlieku gara un nekonstruktīva. Tātad mēs mēģināsim vispirms novērst šīs domstarpības un uzreiz pēc tam virzīt šo sagatavoto priekšlikumu. Es domāju, tas varētu prasīt kādas nedēļas.".
- 2012_11_01-seq1206 spokenText "Mums patiesībā ir vairāki jautājumi, bet es saprotu, ka laika nav, un tāpēc uzdošu tikai vienu. Savā atbildē jūs informējāt, ka Ekonomikas ministrijai līdz 1.novembrim bija jāiesniedz Ministru kabinetam priekšlikums par atjaunojamo energoresursu ražošanas atbalsta mehānismu un ekonomiski pamatotu atbalsta perioda ilgumu un intensitāti. Šodien ir 1.novembris. Lūdzu, informējiet deputātus, kāds ir šis piedāvātais mehānisms un ekonomiski pamatotais atbalsta periods, un ilgums un intensitāte šim mehānismam. Paldies.".
- 2012_11_01-seq1205 spokenText "Paldies. Citi papildu jautājumi nav pieteikti par šo jautājumu. Pārejam pie piektā darba kārtības jautājuma, kas ir deputātu Zariņa, Pimenova, Reskāja, Lazarevas un Nikonova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par atjaunojamajiem energoresursiem”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstiska atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus. Vai, ministra kungs, jūs vēlaties ko papildus paskaidrot? Ja ne, tad es dodu vārdu iesniedzējam Zariņa kungam papildu jautājumam. Lūdzu!".
- 2012_11_01-seq1204 spokenText "Es pieņemu, ka jūs saprotat uzņēmējdarbības un, teiksim, finanšu principu pamatus un šajā gadījumā noteikti saprotat, ka daudzmaz vērienīgs jebkurš projekts, kuru komercsabiedrība nevar pilnībā veikt par saviem līdzekļiem, liek uzņemties saistības kaut kādā veidā... teiksim, uzņemties saistības attiecībā uz tiem aktīviem, kas ir uzņēmuma bilancē, un tādējādi šo projektu īstenot. Jebkurš vērienīgs projekts to prasītu, un tas nav nekas unikāls: jebkura infrastruktūras investīciju objekta gadījumā šī prakse būtu līdzīga. Tā arī līdz šim „Latvenergo” ir rīkojies, iepriekšējo valdību laikā īstenojot tādus projektus kā, teiksim, TEC modernizācija. Es domāju, ka Zariņa kungam, kas ir jautājuma līdzautors, SPRK ir nācies skatīt daudzus šādus pieteikumus. Es domāju, šeit nav nekā ārkārtēja, un šis mehānisms tiešām ir aprobēts. Jūs jautājāt, vai var pieņemt lēmumu, pastāvot tik daudziem neskaidriem jautājumiem. Attiecībā uz to jāteic, ka ne jau velti es esmu daudzkārt minējis, ka Latvijas puse (jeb „Latvenergo”) galīgo lēmumu par iesaistīšanos projektā nav pieņēmusi un nepieņems līdz tam brīdim, kamēr nebūs pietiekami skaidri būtiskākie no šeit atzīmētajiem jautājumiem. Jo nevar noteikt projekta rentabilitāti, kamēr nevar atbildēt uz jautājumu par investīciju kopapjomu, par to, cik izmaksā resursu sagāde, un tā tālāk. Neatbildot uz šiem jautājumiem, protams, nevar pieņemt lēmumu par piedalīšanos projektā. Vēlreiz atkārtošu – lēmums par iesaistīšanos Visaginas AES projektā nav pieņemts.".
- 2012_11_01-seq1202 spokenText "Turpinu šo jautājumu sēriju. Jūs norādījāt, ka, ņemot vērā aktīvo „Latvenergo” iesaisti Visaginas AES projekta attīstībā, šobrīd nav ticis veikts alternatīvo projektu izmaksu aprēķins. Cik es saprotu no jūsu teiktā, tad arī attiecībā uz Visaginas AES projektu nav skaidra, pilnīga izdevumu aprēķina. Vēl vairāk! Nav tiešām skaidrs, kāds būs prasījums attiecībā uz iespējamo nodrošinājumu, ko varēs prasīt no „Latvenergo”. Vai tiešām šajā situācijā, neizvērtējot šī atsevišķā projekta izmaksas, iespējamo „Latvenergo” kredītreitingu, nosacījumus, uz kādiem varēs piesaistīt investīcijas, ieķīlājot valstij piederošās akcijas, aktīvus... Vai tiešām šis projekts, pat neizvērtējot citus, ir tas atbilstošākais, uz kuru būtu mūsu valsts jāvirza?".
- 2012_11_01-seq1200 spokenText "Jūs ne visai precīzi iztulkojāt manis teikto. Tas, ko es teicu, ir, ka primāri šīs saistības, kas varētu izrietēt no iesaistīšanās projektā, tiktu īstenotas ar visiem citiem iespējamiem līdzekļiem. Šobrīd, nezinot projekta kopējo finanšu apmēru un „Latvenergo” bilanci un aizņemšanās iespējas uz projekta realizācijas uzsākšanas brīdi, kad tiktu pieņemts attiecībā uz investīcijām galīgais lēmums, kas projekta veiksmīgas īstenošanas gadījumā varētu prasīt droši vien kādus pāris gadus... Tātad, pastāvot šādiem nosacījumiem, šobrīd grūti pateikt, vai „Latvenergo” kopumā varēs uzņemties – pēc savas bilances apmēriem – visu šo, teiksim, projekta apjomu. Risinājumi ir pasaules praksē pietiekami aprobēti. Šādos gadījumos tiek meklēts droši vien galvotājs; tas varētu būt garantiju formā, bet, teiksim, šobrīd par šiem mērogiem ir ļoti grūti spriest. Ir skaidrs, ka tiks izdarīts viss iespējamais, lai nekādas būtiskas saistības valsts budžetam šajā sakarā neveidotos. Kas attiecas uz „Latvenergo” spēju uzņemties saistības, par to es jau runāju. Es tagad atkārtošos, sakot, ka tā ir standartprakse – uzņemties ilgtermiņa kredītsaistības. Liela komercsabiedrība, kāda ir „Latvenergo”, šādas kredītsaistības uzņemas pret tās bilancē esošajiem aktīviem, vērtībām, nākotnes naudas plūsmu un tā tālāk. Tā ka šī ir absolūti standartprakse, kas tiek īstenota arī Visaginas AES projekta gadījumā.".
- 2012_11_01-seq1198 spokenText "Jā, paldies! Domāju, mēs uzdosim vēl ilgi jautājumus. Nākamais jautājums. Jūs apgalvojat, ka valsts Visaginas AES projektā neuzņemsies nekādas saistības uz sevi. Jautājums: vai tās būs jāuzņemas „Latvenergo”?".
- 2012_11_01-seq1197 spokenText "Paldies. Pirms es dodu vārdu deputātam Andrejam Elksniņam, es vēlos informēt, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 120.panta pirmo daļu atbilžu sniegšanas laiks, kopējais laiks, nevar būt ilgāks par vienu stundu, un, ja deputātu kungi vēlēsies izmantot visu maksimālo papildu jautājumu skaitu, tad ministram tie būs pilnā laikā jāatbild. Tad mēs, visticamāk, šo laiku pārsniegsim un mums būs jāpārceļ atbildes sniegšana uz kādu citu laiku pēc Saeimas kārtējās sēdes. Tā ka, lūdzu, deputātu kungi, jūs varat izvēlēties papildu jautājumu skaitu vēl atlikušajās deviņās minūtēs. Lūdzu! Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2012_11_01-seq1196 spokenText "Es mazliet nesapratu jautājumu, jo... Manuprāt, ka mēs iepriekš jau esam skaidri norādījuši, ka „Latvenergo” pastāvīgi veic šādas izmaksu analīzes. „Latvenergo”, kas ir mūsu nacionālā energokompānija, gadu gaitā – ne viena, ne divu, bet nu droši vien desmit, divdesmit gadu laikā! – pastāvīgi analizē iespējamos pieejamos projektus. Šī analīze faktiski tiek veikta pastāvīgi! Šī analīze ir balstīta uz novērtējumu par vides ietekmi, par potenciāli iegūstamo jaudu, par elektroenerģijas pašizmaksu, par ieguldāmām investīcijām, to mērogu, par iegūstamās elektroenerģijas jaudas raksturu (vai tā ir pastāvīga vai, teiksim, nepastāvīga jauda) un tā tālāk. Vadoties no visiem šiem apsvērumiem, ir veikta analīze, un šobrīd Visaginas AES projekts, no komerciālās... varbūtējās komerciālās pievilcības un no tehnisko un citu parametru viedokļa, ir labākais, kas Baltijas valstīs ir zināmā gatavības stadijā. Tīri teorētiskā līmenī ir apsvērti arī citi projekti – visdažādākie, sākot no projektiem, kas ir tikai Baltijas līmenī, un beidzot ar, teiksim, vērienīgiem projektiem atjaunojamo energoresursu jomā. Taču šie projekti caurmērā vai nu nenodrošina pietiekamu elektroenerģijas jaudu, lai tajos būtu vērts iesaistīties, vai arī nespēj nodrošināt veiktajām investīcijām atbilstošu elektroenerģijas pašizmaksu. Šeit ir aplūkoti varianti gan attiecībā uz jauniem HES risinājumiem, kas šad un tad tiek pieminēti Latvijas publiskajā telpā, gan uz dažādām citām tehnoloģijām. Visbūtiskākais ir tas, ka enerģētikas stratēģijā ir definēts princips, ka valstij nevajadzētu turpmāk bāzes jaudu radīšanā tieši iejaukties, jo tā ir komersantu atbildība, kas balstīta uz komerciāliem principiem. Tā ka tirgum būs šī funkcija jānodrošina.".
- 2012_11_01-seq1194 spokenText "Jā, paldies. Pavļuta kungs, jums tika uzdots jautājums par Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajām alternatīvajām iespējām un izvērtējumu dalībai Visaginas AES projektā. Savā atbildē jūs norādījāt, ka alternatīvi projekti varētu būt kondensācijas elektrostacija Lietuvā, AER stacija Igaunijā, AER stacija Lietuvā, jebkāda stacija Latvijā... Taču jūs norādījāt arī to, ka, ņemot vērā aktīvo iesaisti Visaginas AES projekta attīstībā, šobrīd nav ticis veikts alternatīvu projektu izmaksu aprēķins. Tad ir jautājums: kādā veidā jums bez šiem aprēķiniem ir iespējams paredzēt un noteikt, ka dalība tieši šajā projektā, Visaginas AES projektā, Latvijai ir visizdevīgākā?".
- 2012_11_01-seq1193 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam papildu jautājumam.".
- 2012_11_01-seq1192 spokenText "Uz šo jautājumu mēs esam snieguši atbildi jau rakstveidā, un esam arī daudzkārt to apsprieduši dažādos formātos. Es, protams, atkārtošos, bet, atbildot uz šo jautājumu, varu teikt sekojošo. Pirmais un galvenais, ko ir nepieciešams pasvītrot, ir tas, ka, Latvijai (jeb, precīzāk sakot, „Latvenergo”) potenciāli iesaistoties Visaginas atomelektrostacijas projektā, tam netiek plānots novirzīt valsts budžeta līdzekļus. Tas ir pats svarīgākais. Otra būtiska lieta ir tā, ka šie līdzekļi, kas ir nepieciešami projekta īstenošanai, lielā mērā būs pieejami, pateicoties Hitachi GE Nuclear Energy, kas ir Japānas un ASV uzņēmumu koncerns, kuri līdz ar savu piedāvājumu, kļūstot par projekta... ne tikai par tehnoloģiju piegādātāju, bet arī par investoru un daļu īpašnieku, arī piedāvāja nodrošināt finansējumu no ASV un Japānas eksporta kredītinstitūciju resursiem. Tas varētu ļaut finansēt būtisku daļu no šī projekta. Cik lielā mērā – šobrīd es nevaru jums atbildēt, jo šādas informācijas vienkārši nav. Savukārt atlikušie līdzekļi primāri tiktu ieguldīti no projektā iesaistīto kompāniju pašu resursiem, tātad šādi resursi ir arī „Latvenergo” rīcībā. Tā ir standartprakse, ka uzņēmumi uzņemas kredītsaistības šādu projektu īstenošanai un šādam mērķim, protams, ņem aizņēmumus dažādās starptautiskās vai vietējās institūcijās. „Latvenergo” ir šāda prakse, un tā tiek plānota biznesa plāna ietvaros. Un tātad šīs saistības tiek plānotas iepriekš, sabalansētas ar citām saistībām, ar attīstības plāniem, un tāpēc es domāju, ka šobrīd nav pamata diskutēt par kaut kādiem izdevumiem no valsts budžeta.".
- 2012_11_01-seq1191 spokenText "Zariņa kungs, es jūs lūdzu izmantot minūti jautājuma uzdošanai, nevis jautājumu uzdot pēc minūtes notecēšanas. Lūdzu, ministra kungs!".
- 2012_11_01-seq1190 spokenText "Jā. Man ir jautājums: ar ko tad ir domāts nodrošināt šīs savas saistības un vai šāda jautājuma risināšana nevar novest pie nopietna riska zaudēt būtiskus „Latvenergo” aktīvus, ja mēs to neizvērtēsim pienācīgi?".
- 2012_11_01-seq1189 spokenText "Zariņa kungs, jums ir viena minūte jautājuma uzdošanai!".
- 2012_11_01-seq1188 spokenText "Uzdošu arī jautājumu par to, kā tiks... Kā Latvijas puse piedalīsies ar finansējumu šajā projektā? Lai gan ministra kungs savā atbildē ir teicis, ka šis finansējums tiks veikts, piesaistot kredītinstitūciju aizdevumu, ir skaidrs, ka simtprocentīgi to nevarēs izdarīt tikai ar šo aizdevumu. Tāpat arī šī aizdevuma sakarā noteikti vajadzēs Latvijai kaut kādas... vajadzēs Latvijas pusei uzņemties kaut kādas saistības. Jo, ja to varētu darīt pilnīgi uz projektu bāzes, tad Latvijas puse vispār šeit nebūtu vajadzīga. Un tāpēc tiek vēlreiz uzdots konkrētais jautājums: kādas saistības Latvijas pusei būs jāuzņemas piesaistītā finansējuma nodrošināšanai, ar ko Latvija to nodrošinās un cik tas maksās? Tas, ka šobrīd nav iespējams sniegt atbildi tāpēc, ka nav zināmas kopējās izmaksas un to sadalījums starp iesaistītajām pusēm, nav uzskatāms par pietiekošu pamatojumu, lai uz to jautājumu neatbildētu, jo neatkarīgi no tā jau ir zināmi aptuvenie finansējuma apjomi: tas sastādīs apmēram miljardu eiro. Tāpēc situācijā, kad ir paziņots, ka Latvijas valsts šajā projektā neuzņemsies nekādas saistības, vienīgais, kam atliek uzņemties šīs saistības, paliek pats projekta dalībnieks „Latvenergo”. Un tāpēc – neatkarīgi no tā, kādi būs tie apjomi, – jautājums ir – ar ko...".
- 2012_11_01-seq1187 spokenText "Viss kārtībā, ministra kungs.! Lūdzu, Zariņa kungs, jums vārds otram papildu jautājumam!".
- 2012_11_01-seq1186 spokenText "Es atvainojos.".
- 2010_06_17-seq1582 spokenText "Es atvainojos.".
- 2003_01_23-seq82 spokenText "Es atvainojos.".
- 2001_01_25-seq80 spokenText "Es atvainojos.".
- 2000_03_16-seq934 spokenText "Es atvainojos.".
- 1996_11_07(28)_a-seq94 spokenText "Es atvainojos.".
- 1996_06_06-seq239 spokenText "Es atvainojos.".
- 1996_02_15-seq1054 spokenText "Es atvainojos.".
- 1996_02_08-seq300 spokenText "Es atvainojos.".
- 1995_03_02-seq337 spokenText "Es atvainojos.".
- 1995_03_02-seq14 spokenText "Es atvainojos.".
- 1995_01_19-seq167 spokenText "Es atvainojos.".
- 1994_12_15-seq305 spokenText "Es atvainojos.".
- 1994_06_09-seq148 spokenText "Es atvainojos.".
- 1994_05_05-seq259 spokenText "Es atvainojos.".
- 1994_03_18-seq231 spokenText "Es atvainojos.".
- 1994_02_03-seq84 spokenText "Es atvainojos.".
- 1993_07_14-seq36 spokenText "Es atvainojos.".
- 2012_11_01-seq1185 spokenText "(Starpsauciens no zāles.) Mums ir noteikta kārtība, tā attiecas gan uz jautājumu uzdošanas laiku, gan arī uz atbilžu sniegšanas laiku.".
- 2012_11_01-seq1183 spokenText "Ministra kungs, laiks!...".
- 2012_11_01-seq1182 spokenText "Jā, jāpiekrīt, ka tiešām mēs esam regulāri pauduši viedokli par to, ka iesaistīšanās projektā ir iespējama tikai tad, ja būs skaidras prognozes un analīze liecinās, ka tas būs ekonomiski un komerciāli izdevīgs. Jāsaka, ka galvenais rādītājs ir varbūt ne tik daudz investīcijas uz megavatu, ko jūs pieminējāt kā pirmo, bet... pamatjautājums ir, kādā veidā mēs paredzam, kā attīstīsies elektroenerģijas cenas Baltijas reģionā. Ir jāņem vērā tas apstāklis, ka ir paredzēts jau drīzā laikā pabeigt starpsavienojumu izbūvi starp Baltijas valstīm un Skandināvijas valstīm. Ir paredzēti divi šādi starpsavienojumi, kas ļautu potenciāli samazināt elektroenerģijas cenu līmeni gan Lietuvā, gan Latvijā. Igaunijā šobrīd šo cenu līmenis jau ir zemāks. Tas, vai mums būs izdevīgi iesaistīties Visaginas AES projektā, tiek analizēts un vērtēts saskaņā ar pastāvošajiem cenu izmaiņas scenārijiem. Visaginas atomelektrostacijas saražotajai elektroenerģijai būtu jābūt spējīgai cenas ziņā konkurēt ar to cenu līmeni, kas veidosies pēc Latvijas iekļaušanās Nord Pool un visas Baltijas iekļaušanās – iekļaušanās pilnā mērā! – Nord Pool biržas cenu zonā, šajā biržas sistēmā. Šobrīd, protams, pastāv dažādi scenāriji par to, kādi varētu būt šie cenu līmeņi, un tas sarežģī šos aprēķinus par to, kādai, santīmos izteiktai, būtu jābūt Visaginas elektroenerģijas cenai. Nav iespējams nosaukt vienu atsevišķu skaitli, kuru šobrīd varētu nospraust kā robežvērtību. Šie ir sarežģīti aprēķini, ar ko nodarbojas tiešām pieredzējuši konsultanti un arī investors, kas ir Hitachi GE Nuclear Energy, kas ir kompānija ar globālu pieredzi. Katrā ziņā šai cenai būtu jābūt konkurētspējīgai kaut vai šodienas elektroenerģijas cenu kontekstā, kuras, kā zinām, sastāda, nu, teiksim, no lietotāju viedokļa raugoties, santīmos; tad būtu jābūt mazāk par pieciem santīmiem; tāda ir šobrīd tirgus cena – četri, četri ar pusi... Kā kurā brīdī. Tātad šis ir tas cenu līmenis, uz kuru mēs raugāmies šodien...".
- 2012_11_01-seq1180 spokenText "Paldies. Ministra kungs, jūs daudzkārt esat uzsvēris, ka Latvija piedalīsies Visaginas atomelektrostacijas projektā tikai tad, ja tas būs ekonomiski un komerciāli izdevīgs. Līdz ar to ir ļoti konkrēts jautājums, uz ko mēs gribam konkrētu atbildi: pie kāda īpatnējo investīciju līmeņa, ja mēs skaitām latus uz megavatu, būs tā robeža, kuru sasniedzot mēs pateiksim, ka tas mums ir komerciāli izdevīgi vai vairs nav komerciāli izdevīgi? Pie kāda līmeņa tas būs? Un otrs arī ir par to pašu – par elektroenerģijas pašizmaksu vai – droši vien Latvijas gadījumā – par cenu. Kāds būs tas līmenis, pie kura mēs teiksim, ka mums tas ir komerciāli izdevīgi vai nav izdevīgi?".
- 2012_11_01-seq1179 spokenText "Paldies, ministra kungs! Paldies deputātu kungiem par papildu jautājumiem un ministra kungam par atbildēm uz papildu jautājumiem! Nākamais ir deputātu Zariņa, Ivanovas-Jevsejevas, Reskāja, Lazarevas un Nikonova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par Visaginas atomelektrostaciju”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstiska atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Vai, ministra kungs, jūs vēlaties sniegt kādu papildu informāciju? Ja ne, tad dodu vārdu deputātam Ivaram Zariņam pirmajam papildu jautājumam. Lūdzu!".
- 2012_11_01-seq1178 spokenText "Nu, saistība ir tāda, ka energoefektivitātes rādītājus parasti aplūko trijās nozarēs, jo... Kuras ir lielākās enerģijas patērētāju grupas? Tās ir – transports, rūpniecības sektors un mājokļu sektors. Kā jau es jums minēju, šobrīd es jums no galvas šo rādītāju par Latvijas rūpniecību nenosaukšu. Es to varu izdarīt papildus, ja tas ir nepieciešams kompetences demonstrēšanai, vēlāk. Katrā ziņā es domāju, ka būtiski ir iezīmēt pašu faktu, ka man ir jums absolūti jāpiekrīt, ka energoefektivitātes potenciāls Latvijā ļoti liels, esošais industriālās energoefektivitātes līmenis ir absolūti neapmierinošs kopumā jeb vidēji, lai arī mums ir, protams, atsevišķi izcili piemēri. Šobrīd jau tiek veikti projekti industriālās energoefektivitātes uzlabošanai gan no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem, gan no citiem resursiem jau esošajā plānošanas periodā, bet katrā ziņā attiecībā uz nākamo Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu industriālās energoefektivitātes pasākumi tiek plānoti pirmām kārtām caur attīstības finanšu institūcijas ietvaros veidojamām energoefektivitātes programmām.".
- 2012_11_01-seq1176 spokenText "Mans jautājums bija attiecībā uz ražošanas energoefektivitāti, bet jūs savā atbildē pieminējāt mājokļu energoefektivitāti. Kāda mājokļu energoefektivitātei ir saistība ar jums iepriekš uzdoto jautājumu?".
- 2012_11_01-seq1175 spokenText "Paldies, ministra kungs! Deputāts Andrejs Elksniņš, trešo reizi.".
- 2012_11_01-seq1174 spokenText "Šis skaitlis ir, manuprāt, minēts stratēģijas tekstā, kura man šobrīd nav pa rokai, tāpēc es no galvas jums to nenosaukšu. Tas, ko es jums varu nosaukt kā vienu no būtiskākajiem rādītājiem tieši stratēģijas kontekstā vai kā piemēru: ņemot vērā to, ka mājokļi ir viena no tām patēriņa grupām, kur ir vislielākais energoefektivitātes potenciāls, mērķis ir laika posmā līdz 2030.gadam panākt, lai mājokļu energoefektivitāte būtībā uzlabotos divkārt. Proti, šobrīd Latvijā mājokļu vidējais energopatēriņš ir apmēram 200 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā, taču mūsu uzstādītais mērķis ir – ar dažādu investīciju palīdzību, gan publiskā sektora, gan privātā sektora investīciju palīdzību, samazināt šo rādītāju, līdz vidējais skaitlis būtu aptuveni 100 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā; tas jau ir diezgan atbilstīgi modernai būvei. Tas nozīmē, ka būtu gan renovācija, gan, protams, jaunu būvniecības standartu ieviešana attiecībā uz jaunām ēkām. Runājot par energoefektivitāti, man ir jāpiekrīt jums, ka tas ir viens no būtiskākajiem elementiem un investīciju objektiem, kas ir minēti stratēģijā. Jūs jautājat, kā mēs varam rīkoties, ja vēl nav stratēģijas. Tas mums, protams, neliedz jau iestrādāt galvenos principus nākotnes plānošanas dokumentos Nacionālajā attīstības plānā, kurš šobrīd ir Saeimā un ar kuru jums ir visas iespējas iepazīties un par to diskutēt. Tajā ir iestrādāti būtiski pasākumi tieši energoefektivitātes veicināšanai, un tie pilnībā atbilst tiem mērķiem un tām saistībām, ko Latvija uzņemas kontekstā ar jauno energoefektivitātes direktīvu, kas ir Eiropas Savienības līmenī šobrīd... stāsies spēkā. Un līdz ar to arī Latvijā paredzētas vērienīgas investīcijas energoefektivitātē. Vēlreiz atkārtoju: ar to, ar šiem plāniem tiešām var iepazīties Nacionālā attīstības plāna projektā.".
- 2012_11_01-seq1172 spokenText "Jā, paldies. Ekonomikas ministrijas sagatavotajā enerģētikas stratēģijas projektā primārais mērķis ir veicināt konkurētspējīgu ekonomiku, nozīmīgi palielinot tajā rūpniecības īpatsvaru. Tas nav iespējams, nenodrošinot energoefektivitāti. Pašlaik Latvijai ir viens no zemākajiem energoefektivitātes rādītājiem Eiropā, un saskaņā ar starptautiskas auditorfirmas veikto pētījumu Latvijā ir viszemākā energoefektivitāte arī starp Baltijas valstīm. Cik lielu elektroenerģijas ietaupījumu ir paredzēts iegūt, veicot energoefektivitātes pasākumus?".
- 2012_11_01-seq1171 spokenText "Paldies. Deputāts Andrejs Elksniņš. Otrs papildu jautājums. Lūdzu!".
- 2012_11_01-seq1170 spokenText "Paldies par jautājumu. Šis ir tiešām būtisks jautājums, kuru ir nepieciešams skaidrot atkārtoti un atkārtoti. Pirmām kārtām vēlos precizēt, ka tas nav šobrīd būtiski – runāt par jaunu jaudu radīšanu. Principiāli. Jo Baltijā nav elektroenerģijas jaudu trūkuma. (Mēs par to esam jau runājuši arī iepriekš Pieprasījumu komisijā, manuprāt, ne vienu reizi vien, turklāt arī jūsu klātbūtnē.) Taču ir jārunā par to, ka Baltijā, tātad arī Latvijā, pietrūkst elektroenerģijas jaudu, kas spētu saražot lētāku enerģiju. Tātad problēma ir nevis jaudu trūkums, bet izmaksas. Tieši izmaksas ir galvenais faktors, kurš var traucēt Latvijas ekonomikas „uzrāvienu”, var samazināt Latvijas industrijas konkurētspēju turpmākajos gados! Un šis ir tas iemesls, kāpēc es esmu personīgi sagatavojis valdībai priekšlikumus, kas ir tikuši apstiprināti Ministru kabineta 28.augusta sēdē, kurā tika izskatīts informatīvais ziņojums par valsts atbalsta mehānismiem atjaunojamai enerģijai. Mums ir doti papildu uzdevumi – vērtēt arī atbalsta mehānismus elektroenerģijas ražošanai no gāzes, dabasgāzes... un vēl virkne uzdevumu. Mēs risinām problēmas, kas ir saistītas ar to, ka iepriekšējo valdību laikā pieņemtie lēmumi par valsts atbalstu gāzes un atjaunojamo energoresursu izmantošanai elektroenerģijā būtiski nākotnē sadārdzinās... Tātad iepriekš pieņemtie lēmumi sadārdzinās elektroenerģijas cenas nākotnē. Mums, šai valdībai, šobrīd ir jārīkojas, lai šīs iepriekš pieņemto lēmumu sekas mazinātu un pēc iespējas neitralizētu. Tāpēc es arī runāju par šo zaļās enerģijas reformu, un drīzumā mēs runāsim arī par gāzes atbalsta pārskatīšanu.".
- 2012_11_01-seq1168 spokenText "Jūs norādījāt enerģētikas nozares attīstību noteicošo politikas plānošanas dokumentu. Šādus dokumentus varētu saražot dažnedažādākos, arī dažādas koncepcijas, bet, kamēr notiek tā apspriešana un pieņemšana Saeimā, faktiskie apstākļi bieži vien mainās. Jautājums ir šāds: cik lielas, teiksim tā, elektrības papildu jaudas un kādā termiņā būs nepieciešams operatīvi nodrošināt, lai varētu nodrošināt valdības paredzēto ekonomikas „uzrāvienu” un palielināt apstrādes rūpniecības daļu kopējā ekonomikā līdz 20 procentiem?".
- 2012_11_01-seq1167 spokenText "Paldies, ministra kungs. Klātesošais deputāts Andrejs Elksniņš arī vēlas uzdot papildu jautājumu. Lūdzu!".
- 2012_11_01-seq1166 spokenText "Ja es pareizi saprotu, jūs jautājat par enerģijas jaudām vispār, nevis elektroenerģiju specifiski? Par elektroenerģiju? Tādā gadījumā mums jānonāk jau pie jautājuma, kas bija ceturtais no jūsu uzdotajiem jautājumiem un kas saistīts ar Visaginas atomelektrostaciju, jo arī šī jautājuma ietvaros bija uzdots jautājums par to, kādi ir citi, alternatīvi, projekti. Tad es būšu spiests atkārtoties, iespējams. Runājot par šo, jāteic, ka ir jautājumi, pie kuriem Latvijas enerģētikas politikā ir strādāts pietiekami ilgu laiku. Šeit ir ļoti liela pēctecība, ir uzkrāta tomēr liela... gan inženierkompetence, gan politikas plānošanas kompetence šajā sistēmā. Un jāsaka, ka valsts loma enerģētikas projektu īstenošanā ir būtiska, bet ne neierobežota, un ka gan citviet pasaulē, gan arī Latvijā nākotnē vajadzētu orientēties uz to, ka lēmumus par lielu enerģētikas investīciju veikšanu pieņem ne tik daudz valsts, cik komersanti, kuriem šie projekti būs jāīsteno valsts politikas ietvaros, bet tādā veidā, lai šie projekti būtu komerciāli pamatoti, jo nākotnē tomēr nebūtu pieļaujams, ka tiek īstenoti projekti ar valsts atbalstu tādā veidā, ka sadārdzina enerģijas galacenu lietotājiem vai kādā citādā veidā apdraud enerģētikas nozares un visas ekonomikas – jo īpaši visas ekonomikas kopumā! – ilgtspēju. Runājot par citiem projektiem, kas varētu būt būtiski energostratēģijas kontekstā, jāteic, ka pats pirmais un pats galvenais projekts šobrīd ir Visaginas atomelektrostacijas projekts, kas ir visgatavākais, vislielākais un ar komerciāli vislielāko potenciālu; paralēli tiek strādāts pie starpsavienojuma izveides ar Skandināvijas valstu tirgiem, lai nodrošinātu lētākas Skandināvijas enerģijas piekļuvi. Potenciāli varētu tikt apsvērta jaunu jaudu projektu īstenošana... būvniecība Lietuvā. Te gan jāskata tas: no komerciāliem viedokļiem, tās varētu būt arī mūsu kompānijas, kas šādus projektus īsteno. Un paralēli ir apsverama, protams, un tiks īstenota arī jaunu atjaunojamās enerģijas jaudu projektu īstenošana Latvijā.".
- 2012_11_01-seq1164 spokenText "Jā, paldies! Es tomēr gribētu saprast. Ja jūs uzskatāt, ka ir tādi dokumenti, ar kuru palīdzību mēs varam šos stratēģiskos lēmumus pieņemt, tad es lūdzu jūs pateikt, kādi tad ir tie risinājumi Latvijas nodrošināšanai ar nepieciešamajām elektroenerģijas jaudām, teiksim, vidējā termiņā. Nu, tad prioritārā kārtībā, vadoties no mūsu stratēģijas – tādas, kāda tad tā būtu –, jūs varētu uzskaitīt. Un varbūt arī pamatojiet šo kārtību. Paldies.".
- 2012_11_01-seq1163 spokenText "Paldies, ministra kungs! Jautājuma iesniedzējs Ivars Zariņš vēlas uzdot vēl vienu, pēdējo, papildu jautājumu. Lūdzu, Zariņa kungs, jums vārds.".
- 2012_11_01-seq1162 spokenText "Paldies par uzdoto jautājumu. Tā ir lieliska iespēja... Kaut arī man ir sajūta, ka jūs atbildes uz šiem jautājumiem zināt, tā, protams, ir iespēja vēlreiz skaidrot gan jums, gan sabiedrībai to, kādēļ šobrīd ir būtiski izstrādāt šo ilgtermiņa stratēģiju par Latvijas enerģētikas jomas attīstību līdz 2030.gadam. Vispirms vēlos pasvītrot, ka ir vismaz viens Latvijas attīstības plānošanas dokuments, kurā ir definēti arī galvenie, kaut arī vispārīgi formulēti, Latvijas enerģētikas attīstības mērķi un uzdevumi, un tā ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, kas ir apstiprināta Saeimā 2010.gadā. Tas ir galvenais un hierarhiski augstākais plānošanas dokuments, kurā, protams, enerģētikas jautājumi ir aplūkoti vispārīgi. Tālāk. Paralēli jeb vienlaikus spēkā, protams, ir arī Latvijas Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.–2016.gadam, bet man jāpiekrīt jūsu konstatācijai, ka šis dokuments ir savā ziņā novecojis, turklāt tas ir salīdzinoši īsākam laika posmam – līdz 2016.gadam. Un te jāpiebilst, ka Latvijā vēsturiski nekad nav bijuši ilgtermiņa plānošanas dokumenti enerģētikas jomā. Tātad faktiski līdz šim lēmumus – būtiskos lēmumus! – enerģētikas jomā ir pieņēmuši komersanti, tādi kā „Latvenergo”, „Latvijas Gāze” un citi tirgus spēlētāji, kas veic būtiskas investīcijas enerģētikā, kur laika nogrieznis ir 20–30 gadi. Šī stratēģija ir nepieciešama, lai valsts pārņemtu vadošo lomu šīs politikas veidošanā. Un par to, kā ir bijis iespējams līdz šim pieņemt lēmumus. Nu, man grūti spriest par citiem ministriem. Katrā ziņā tie principi, kuri ir stratēģijas pamatā, kura gan vēl līdz šim brīdim galīgi nav apstiprināta... no tiem mēs arī vadāmies, balstoties uz Eiropas Savienības enerģētikas politikas dokumentiem, vadoties no ministrijā uzkrātās pieredzes un, protams, arī no tiem politiskajiem uzstādījumiem, kas ir minēti gan valdības deklarācijā, gan arī Reformu partijas programmā un citos programmatiskos dokumentos.".
- 2012_11_01-seq1161 spokenText "Lūdzu, ministra kungs, jums vārds.".
- 2012_11_01-seq1160 spokenText "Jā, paldies. Esmu iepazinies ar ministra sniegto atbildi, no kuras es redzu, ka arī ministrija atzīst, ka enerģētikas pamatnostādnes ir novecojušas, nav derīgas aktuālu izaicinājumu risinājumiem, bet apstiprinātas enerģētikas stratēģijas vēl nav. Arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes jau ir novecojušas un nesniedz atbildes uz aktuāliem izaicinājumiem. Jautājums: kā Ekonomikas ministrija var pieņemt atbildīgus un izsvērtus lēmumus, kas skar enerģētikas nozari, valsts energoneatkarību, tā, lai tie atbilstu valsts un nozares ilgtermiņa interesēm, ja šādas ilgtermiņa stratēģijas nemaz... vēl joprojām nav un nav zināms, kāda tā īsti būs, jo tā nav apstiprināta?".