Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_04_14-seq587 spokenText "6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.".
- 2013_03_14-seq177 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta panta saskaņošanu. Ir atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq175 spokenText "4. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.".
- 2013_03_14-seq173 spokenText "3. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_06_21-seq111 spokenText "3. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq169 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Esam saņēmuši septiņus priekšlikumus. 1. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par informācijas papildināšanu. Ir atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq168 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2013_03_14-seq166 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2013_03_14-seq165 spokenText "Arī likumprojekta „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” trešajam lasījumam nav saņemti priekšlikumi komisijā. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_03_14-seq164 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
- 2013_03_14-seq163 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” trešajā lasījumā. Uz trešo lasījumu nav saņemti priekšlikumi komisijā. Lūgums atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_03_14-seq162 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
- 2013_03_14-seq160 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2013_03_14-seq159 spokenText "Esam atbalstījuši visus priekšlikumus. Lūdzu jūs atbalstīt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā pēc otrreizējas caurlūkošanas.".
- 2013_03_14-seq157 spokenText "12.priekšlikums - atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq155 spokenText "11.priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.".
- 2013_03_14-seq153 spokenText "10.priekšlikums - atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq151 spokenText "9.priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts 10.priekšlikumā.".
- 2013_03_14-seq149 spokenText "8.priekšlikums - atbalstīts.".
- 2010_09_23-seq266 spokenText "8.priekšlikums - atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq147 spokenText "7.priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.".
- 2013_03_14-seq145 spokenText "6.priekšlikums - atbalstīts.".
- 2010_09_23-seq262 spokenText "6.priekšlikums - atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq143 spokenText "5.priekšlikums - iekļauts 6.priekšlikumā. Daļēji atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq139 spokenText "3.priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.".
- 2013_03_14-seq137 spokenText "2.priekšlikums - Druvietes priekšlikums. Tātad atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq135 spokenText "Cienījamie kolēģi! Zinātniskās darbības likums, kuru mēs pieņēmām 14.februārī, risināja trīs problēmu blokus - zinātnisko institūtu darbības juridisko regulējumu, izgudrotāju mantisko tiesību aizsardzību un jautājumus par akadēmiskās brīvības un valsts drošības interešu iespējamiem saskarsmes punktiem. Valsts prezidents šo likumu atsūtījis otrreizējai caurlūkošanai, minot argumentus saistībā tieši ar trešo minēto jautājumu bloku. Komisijas sēdē tas tika lemts, ņemot vērā šī jautājuma sarežģītību, ņemot vērā gaidāmo Satversmes aizsardzības biroja vadības maiņu, kā arī ņemot vērā argumentus, kas tika izteikti jau pēc mūsu likuma pieņemšanas, - izslēgt no likuma pantus, kas saistīti ar sarežģīto jautājumu par valsts drošības interešu un akadēmiskās brīvības sabalansēšanu. Un tādēļ tika iesniegti 12 grozījumi, kas pēc sava satura pa pāriem bija identi. Likumā valsts drošības jautājumus skāra seši panti, un divi deputāti - Andrejs Elksniņš un Ina Druviete - iesniedza pēc satura analogus, bet pēc formas atšķirīgus priekšlikumus, paredzot attiecīgos pantus izslēgt. Tātad atšķirības bija formulējumos. Andreja Elksniņa iesniegtajā variantā bija teikts „izslēgt likumprojekta pantu”, bet Druvietes priekšlikumā - „izslēgt otrreizējai caurlūkošanai nodotā likuma pantu”, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Tā kā runa bija par likumu, nevis par likumprojektu, tad komisija nolēma, ka Andreja Elksniņa iesniegtie likuma grozījumi ir atbalstīti daļēji un tiek iestrādāti Druvietes priekšlikumos. Un tāds bija arī komisijas balsojums. Līdz ar to pēc satura mums ir seši, bet pēc formas ir 12 priekšlikumi. Sāksim to izskatīšanu. Tātad 1.priekšlikums - deputāta Elksniņa priekšlikums - paredz izslēgt likumprojekta 2.pantu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.".
- 2013_03_14-seq134 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likums „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, otrreizēja caurlūkošana. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.".
- 2013_03_14-seq133 spokenText "Lūdzu atbalstīt likumprojektu.".
- 2012_12_20-seq273 spokenText "Lūdzu atbalstīt likumprojektu.".
- 2013_03_14-seq113 spokenText "Grozījumi Krimināllikumā ir saistīti ar tikko pieņemtajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, un to mērķis ir nodrošināt iespēju piemērot juridiskām personām piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. Ir saņemti 10 priekšlikumi. 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq112 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2013_03_14-seq109 spokenText "Un 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_06_21-seq1007 spokenText "Un 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq107 spokenText "23. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq91 spokenText "15. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq89 spokenText "14. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq83 spokenText "11. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_29-seq190 spokenText "11. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq81 spokenText "10. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_29-seq188 spokenText "10. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq79 spokenText "9. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq77 spokenText "8. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq75 spokenText "7. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq67 spokenText "3. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq63 spokenText "Jā. Cienījamie kolēģi, es ļoti atvainojos, ka tiešām paņēmu līdzi divus likumprojektus un līdz ar to, lasot priekšlikumus, skatījos citā dokumentā. Tātad mēs runājam par kriminālprocesu. 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq62 spokenText "Jā. Nu tad es ierosinu sākt izskatīt likumprojektu vēlreiz no sākuma. Mēs izskatām likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.".
- 2013_03_14-seq61 spokenText "Jā. Atvainojos, atvainojos! Tā, es atvainojos! Varbūt tiešām mēs varam sākt no jauna? Es sajaucu likumprojektu... Iespējams, ka es nosaucu nepareizi... (Zālē troksnis, starpsaucieni.)".
- 2013_03_14-seq60 spokenText "11., nākamais, arī ir tieslietu ministra...".
- 2013_03_14-seq59 spokenText "Piedodiet, piedodiet! Jā. Atvainojos! Tieši paņēmu līdzi...".
- 2013_03_14-seq58 spokenText "Šeit ir 24 priekšlikumi, tas ir likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”... (Zālē troksnis, starpsaucieni: „Opā!”; „Par ko runā?!”; „Tas ir cits likums”; „Par ko viņš debatēja?”)".
- 2013_03_14-seq57 spokenText "Tātad visi desmit priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.".
- 2013_03_14-seq55 spokenText "10. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq53 spokenText "9. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq51 spokenText "8. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2012_11_29-seq184 spokenText "8. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq49 spokenText "7. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2012_11_29-seq182 spokenText "7. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq47 spokenText "6. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2012_11_29-seq180 spokenText "6. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq45 spokenText "5. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2012_11_29-seq178 spokenText "5. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq43 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.".
- 2010_03_11-seq60 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.".
- 2010_02_25-seq70 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.".
- 2002_10_10-seq494 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq41 spokenText "3. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Tika atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq39 spokenText "2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tika atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq38 spokenText "Debates slēdzu. Es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu pret 1. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2013_03_14-seq37 spokenText "Ņemot vērā to, ka šis priekšlikums parādījās pirms galīgā lasījuma, man gribētos pievērst tam jūsu uzmanību un izskaidrot attiecīgā priekšlikuma būtību. Atklāti sakot, šis priekšlikums neattiecas uz juridisko personu, bet, manuprāt, ir ļoti svarīgi to pieņemt, turklāt pieņemt ātri, lai atrisinātu kādu būtisku problēmu. 2011.gada 18.janvārī Latgales apgabaltiesa atzina par vainīgu Artūru Ornicānu par to, ka viņš mēģināja kavēt cilvēku tiesības vēlēt un to izdarīja, tieši maksājot atlīdzību vēlētājiem. Jautājums ir skaidrs, lieta ir pierādīta, un tiesa atzina viņu par vainīgu. Tika iesniegta apelācijas sūdzība, un otrā tiesa viņu diemžēl attaisnoja. Un attaisnoja nevis tāpēc, ka bija šaubas par izdarīto pārkāpumu, bet tāpēc, ka nebija saņemts cietušā iesniegums. Saskaņā ar mūsu Kriminālprocesa likuma spēkā esošo redakciju cilvēku var saukt pie atbildības par balsu pirkšanu gadījumā, ja ir cietušās personas iesniegums. Ja tāda dokumenta nav, nav arī kriminālatbildības. Tā var traktēt likumu. Un ir arī skaidrs, ka tiem, kas saņem varbūt alkohola pudeli vai piecus latus, nav lielas vēlmes rakstīt iesniegumu, lai gan attiecīgais noziegums tomēr apdraud valsts intereses. Un tieši tādēļ ir ļoti svarīgi novērst situāciju, ka noziegums ir pierādīts, bet noziedznieks tiek attaisnots tāpēc, ka procesuāli nevar pieņemt taisnīgu spriedumu. Līdz ar to tiek piedāvāti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas turpmāk ļaus uzsākt kriminālprocesu arī tajā gadījumā, kad nebūs saņemts cietušā pieteikums. Juridiskā komisija attiecīgo priekšlikumu izvērtēja un atbalstīja. Aicinu arī Saeimu to atbalstīt. Paldies.".
- 2013_03_14-seq35 spokenText "Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Es vēlos jums atgādināt, ka attiecīgais likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu iespēju piemērot praksē piespiedu līdzekļus juridiskajām personām, kuru labā tika izdarīti noziedzīgie nodarījumi. Juridiskā komisija izveidoja darba grupu, kas strādāja ar priekšlikumiem un, izskatījusi attiecīgos priekšlikumus, pauda savu viedokli. Kopumā saņemti 24 priekšlikumi. Tātad 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq34 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Maizīša iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 31, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Saeimas vārdā apsveicu Jāni Maizīti ar iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā! Paldies. Turpinām Saeimas 14.marta sēdi. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2013_03_14-seq33 spokenText "Godājamais Prezidij! Kolēģi! Man bija tiešām interesanti uzklausīt opozīcijas viedokli par Jāni Maizīti, īpaši ņemot vērā, ka viena otra personāža teiktajā saklausīju... dzirdēju kaut kādu iekšēju personisku sāpi, personisku aizvainojumu, kas bija savirknēts ar pseidojuridiskiem argumentiem, un milzum daudz publicistikas, kas lasīta dzeltenajā presē. Ja runā nopietnāk, tad jāteic, ka man bija iespēja saskarties ar Maizīša kungu profesionālajā darbībā, vadot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, un es varu teikt, ka, pieklājīgi izsakoties, apgalvojums, ka Maizīša kungs ar pietāti izturas pret pie varas esošajiem, nav diez cik pamatots. Es gribu atgādināt, ka 2007.gadā, kad toreizējais premjers Kalvītis atstādināja mani no KNAB priekšnieka pienākumu pildīšanas (tas tika izdarīts klaji prettiesiski, un tas konstatēts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu!), tieši ģenerālprokurors, aizstāvot manas intereses, Administratīvajā tiesā vērsās pret šo prettiesisko lēmumu. Savukārt 2008.gadā, kad mani padotie nozaga mantu... naudu, kas bija KNAB rīcībā, tā komisija, kuru vadīja Jānis Maizītis, aicināja Saeimu... aicināja valdību un līdz ar to arī Saeimu atbrīvot mani no amata, jo uzskatīja, ka es nebiju uzdevumu augstumos. Manuprāt, tas ļoti spilgti demonstrē gatavību aizstāvēt tiesiskumu tad, kad tiesiskums ir pārkāpts, un vērsties pret apšaubāmām rīcībām, kad tas ir pelnīti. Līdz ar to es uzskatu, ka visi apgalvojumi, kas ir vērsti pret Maizīša kunga kandidatūru, ir politiska spēle un nekas vairāk. Mums savukārt šodien jāpieņem nopietns lēmums par to, kas vadīs Satversmes aizsardzības biroju nākošajos gados. Ņemot vērā, ka pēdējo desmit gadu laikā prokuratūra kļuvusi par spēcīgu iestādi, kurai valsts iedzīvotāji uzticas ļoti lielā mērā, kas, neapšaubāmi, ir iestādes vadītāja nopelns, es aicinu atbalstīt Jāņa Maizīša kandidatūru SAB direktora amatam.".
- 2013_03_14-seq31 spokenText "...kuros būtu jāizstrādā viedoklis? Paldies par uzmanību. Aicinu neatbalstīt šo kandidatūru!".
- 2013_03_14-seq29 spokenText "Es pabeigšu teikumu un... Iemesls ir sekojošs. Nacionālās drošības padomes sekretārs ir tieši tā persona, kura gatavo materiālus, lai novadītu Nacionālās drošības padomes sēdes. Jautājums - cik Nacionālās drošības padomes sēžu ir noticis pēdējā pusotra gada laikā? To ir bijis ļoti, ļoti maz. Vai mums tiešām nav augstākām valsts amatpersonām apspriežamu jautājumu...".
- 2013_03_14-seq27 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, šodien ir ļoti svarīgs balsojums, tāpēc ka mēs izvēlamies nākamo mūsu specdienesta vadītāju. Ko mēs par viņu varam spriest? Mēs, dabiski, varam spriest par šīs kandidatūras piemērotību, atskatoties uz to darbu, ko viņš ir veicis līdz šim... ir veicis tieši kā ģenerālprokurors. Man diemžēl, analizējot viņa darbību ģenerālprokurora amatā... man personīgi nav radies iespaids, ka Maizīša kungs vienmēr ir bijis objektīvs, izmeklējot tās vai citas lietas. Tieši otrādi! Man radās iespaids, ka Maizīša kungam piemīt zināma pietāte pret pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem vai to atsevišķiem pārstāvjiem. Ar Maizīša kungu man bija iespēja iepazīties, tikko kā viņš bija iecelts ģenerālprokurora amatā - 2000.gada maijā. Mēs satikāmies, un Maizīša kungs man toreiz uzdeva arī jautājumu, vai manā rīcībā ir kāda informācija par kādiem koruptīviem darījumiem vai negodprātīgiem prokuroriem, kas strādā Ģenerālprokuratūrā. Mēs pārrunājām šīs lietas, un nākošajā dienā es uzrakstīju ģenerālprokuroram iesniegumu uz A4 lapas, kur bija minēta viena konkrēta krimināllieta, konkrēta banka, konkrēti rēķini, kā šī nauda aizceļojusi uz Deutsche Bank, uz Berlīni, kā tā ir atnākusi atpakaļ, kas to ir saņēmis. Bija runa par kādas konkrētas krimināllietas izbeigšanu. Summa bija, ja mani atmiņa neviļ, aptuveni 250 tūkstoši latu. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Tikai?”) Pēc trim mēnešiem es saņēmu atbildi uz sešām lapaspusēm, kāpēc nevar ierosināt krimināllietu pret šo personu. Tādus piemērus vēl varētu minēt... Mēs runājām arī par citiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem no atsevišķu amatpersonu puses. Labākajā gadījumā tas beidzās ar atsevišķu amatpersonu atvaļināšanu. Man toreiz, 2000.gadā, kad aktuāls bija jautājums par Izmeklēšanas komisijas par iespējamo valsts amatpersonu saistību ar pedofilijas skandālu darbību, smaidu izsauca tas, kādā veidā tika rosinātas krimināllietas pret atbildīgām amatpersonām... kā tiek ierosināta krimināllieta, un pēc tam dažu dienu laikā šī krimināllieta tiek izbeigta. Tas var liecināt tikai par lielu, fantastisku darbību, kā var paspēt dažu dienu laikā nonākt pie viena vai otra secinājuma. Ar lielu, skaļu blīkšķi tika pasniegts jautājums saistībā ar „Tiesāšanās kā ķēķis”, kad Lato Lapsas grāmatā tika publicētas noklausītās telefonsarunas. Tā ka acīmredzot toreiz pie varas atradās politiskie spēki, kurus šīs publikācijas tiešā veidā skāra. Diemžēl arī šī lieta beidzās ar neko. Te jau mans kolēģis Elksniņa kungs minēja tā saukto Grinberga lietu, kas, izņemot smaidu, neko citu arī nevar izsaukt. Par šīm sekām, ar kādām tas ir beidzies. Man ir absolūti neizprotami, kā ģenerālprokurors var nodot daļēji operatīva rakstura informāciju citas valsts pārstāvjiem. Ja ar šādu informāciju dalās divi operatīvie darbinieki, tas ir pilnīgi saprotams, bet, ja valsts amatpersona, kurai jābalstās uz faktiem, sniedz kādu ne visai pārbaudītu informāciju citas valsts pārstāvjiem, tad, ziniet, tas ne par ko labu... par labu stilu diemžēl neliecina. Varētu šo uzskaitījumu arī turpināt. Es jau teicu, ka tie ir tie iemesli, kuri man nerada pārliecību, ka Maizīša kungs varētu būt objektīvs, ieņemot šo amatu. Lai Dievs dod, ka es kļūdos! Kas mani vēl pārsteidz? Uzklausot Maizīša kungu gan frakcijā, gan arī komisijā, diemžēl man neradās pārliecība, ka Maizīša kungam ir īsta pārliecība un redzējums jeb vīzija par to, ar ko būtu jānodarbojas šim specdienestam. Grozījumi likumos - tas ir ļoti labi, bet tas, ar ko tad īsti vajadzēs un pienāksies darboties, ne visai skaidrs. Mani arī nepārliecina Maizīša kunga darbība Nacionālās drošības padomes sekretāra amatā.".
- 2013_03_14-seq25 spokenText "Godātā Saeima! Nacionālā apvienība atbalsta Jāņa Maizīša kandidatūru un cer, ka turpmākajā darbā mēs mazāk varēsim publiski lasīt to, ko varējām lasīt saistībā ar Satversmes aizsardzības biroju pēdējās dienās, bet būs vairāk paveikto darbu: tiks novērsta finansējuma piešķiršana no Krievijas puses Latvijas valstij naidīgām organizācijām, netiks pieļauts, ka Latvijas grāmatnīcās nonāk no ārvalstīm finansētas grāmatas, kā demontēt mūsu valsti, kuras vēl joprojām tur ir pieejamas, ka beidzot pievērsīs uzmanību publiskotajām e-pasta sarakstēm starp vienas pilsētas mēru un Krievijas vēstniecību, kurās tiek norādīts, cik... kāds finansējums ir vajadzīgs un kādām aktivitātēm, kur tiek norādīts, kā krievvalodīgajām partijām būtu jāstartē Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai iegūtu lielāku balsu skaitu. Lai tiktu pievērsta uzmanība ne tikai šai saziņai, bet arī saziņai ar Lielbritānijā reģistrētu kanālu, kurš arī valodas referenduma laikā ļoti aktīvi piedalījās ar slēpto kampaņu... reklāmas kampaņu. Šim kanālam šīs pilsētas mērs norāda ļoti konkrēti, kādus sižetus kuros datumos sagatavot. Es domāju, ka šie ir ļoti bīstami signāli, kas mūsu valstī ir, un es ceru, ka jaunais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs spēs šīs lietas atrisināt. Paldies.".
- 2013_03_14-seq24 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Dombravam.".
- 2010_12_02-seq83 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Dombravam.".
- 2013_03_14-seq23 spokenText "Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
- 2013_03_14-seq22 spokenText "Elksniņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Laiks jau sen ir beidzies!”)".
- 2013_03_14-seq21 spokenText "Lūk! Jautājums ir nevis par Maizīša kunga komunikāciju un kontaktiem ar ASV vēstniecību un nodotās informācijas apjomu - to mēs nekad neuzzināsim! -, bet par Maizīša kunga publiskiem skaidrojumiem, un viņš min šodien procesa virzītāja atļaujas esamību, lai informāciju nodotu ASV vēstniecībai. 2004.gadā pēc Latvijas Policijas akadēmijas absolvēšanas es sāku strādāt tajā nodaļā, kura izmeklēja Balodis Printing lietu, un biju personīgi iesaistīts tajā procesā, par ko ir runa un par ko Maizīša kungs ir skaidrojis, ka viņš ir saņēmis procesa virzītāja atļauju. Šajā lietā procesa virzītāja atļauju Maizīša kungs saņēmis nebija, un šajā situācijā Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidāts publiski ir melojis. Šādas atļaujas neesamība konkrētajā lietā pierādās ar to, ka lidmašīnas pilots nekad neietu pie lidmašīnas astesgalā sēdoša pasažiera un nelūgtu atļauju. Konkrētā Balodis Printing lieta 2004.gadā tika virzīta kriminālvajāšanai tikai pēc ģenerālprokurora tajā laikā sniegtajiem norādījumiem, ko viņš ir paudis sapulcē, balstoties uz skaidrojumiem, ka šādus rīkojumus tajā laikā viņš ir saņēmis no Repšes kunga, kurš šos norādījumus saistībā ar Balodis Printing izmeklēšanu ir personīgi saņēmis ASV vēstniecībā. Ja Maizīša kungs uzskata, ka šie mani izteikumi neatbilst patiesībai, viņš varētu vērsties tiesā, un tad tie izmeklētāji, kuri ir piedalījušies šīs lietas izmeklēšanā, varētu arī sniegt liecības attiecībā uz minētajiem faktiem un kandidāta atbilstību Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam. (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Latkovskis: „No Maskavas saņemsi ordeni!”) Mēs visi - cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! - balsosim par Maizīša kunga kandidatūru atklāti. Ja būtu aizklāts balsojums, tad, noklausījušies manu un manu kolēģu runu, jūs balsotu pēc sirdsapziņas un viņš netiktu apstiprināts. Tad balsojiet šodien atklāti „par” - par savām bailēm un teatrālo pielabināšanos nākamajam SAB vadītājam, kurš lems par katra no jums likteni!".
- 2013_03_14-seq20 spokenText "Vai deputāti piekrīt, ka Elksniņa kungs runā vēl divas minūtes? (No zāles: „Lai runā!”; „Bet ne vairāk!”) Lūdzu, runājiet divas minūtes!".
- 2013_03_14-seq19 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Maizīša kungs Latvijas Republikas ģenerālprokurora amatā darbojās no 2000. līdz 2010.gadam. Saskaņā ar Operatīvās darbības likumu viņš personīgi un ar īpaši pakļautiem prokuroriem realizēja uzraudzību pār SAB veiktajām izlūkošanas, pretizlūkošanas un operatīvajām lietām, tās uzraugot un sankcionējot noteikto darbību veikšanu, kā arī veicot pieņemto lēmumu likumības kontroli. Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 3.pantā noteikto kārtību šo desmit gadu garumā viņš personīgi ir akceptējis to valsts institūciju, kurām ar likumu ir noteiktas tiesības veikt operatīvo darbību, iekšējos normatīvos aktus, slepenās instrukcijas par šīm darbībām, organizāciju, metodēm, taktiku, līdzekļiem un uzskaiti. Saskaņā ar likumu „Par valsts noslēpumu” viņš ir veicis pārbaudi attiecībā uz SAB pieņemtajiem lēmumiem par speciālo pielaižu piešķiršanu vai nepiešķiršanu valsts amatpersonām. Saskaņā ar likumu „Par valsts noslēpumu” ir pildījis uzraudzības funkciju pār valsts slepenības statusa noteikšanu tai informācijai, kuru uzskatīja par slēpjamu no sabiedrības, par pamatojumu izmantojot valsts intereses. Satversmes aizsardzības biroja darbs acīmredzot Maizīša kungam nav svešs. Šo nepilno desmit gadu garumā viņš realizēja kontroli, deva norādījumus, pārbaudīja lēmumu likumību šādām pie varas esošām amatpersonām, to skaitā Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram (tolaik viņš atradās Maizīša tiešā pakļautībā LR Ģenerālprokuratūrā), SAB priekšniekam Kažociņam (tolaik Maizīša kungs uzraudzīja šīs iestādes darbības likumību, bet šī iestāde izsniedza viņam pielaidi darbam ar valsts noslēpumu), kā arī Satversmes aizsardzības biroja direktora pirmajam vietniekam Freimanim. Apstiprinot Maizīti SAB direktora amatā, ģenerālprokurors Kalnmeiers uzraudzīs Maizīti, bet Kažociņš noteiks, vai viņam būs pielaide darbam ar valsts noslēpumu un vai viņš tiks pielaists vadīt Satversmes aizsardzības biroju. Un Maizītis tāpat kā iepriekš turpinās uzraudzīt arī Satversmes aizsardzības biroja direktora pirmo vietnieku Freimani. Jautājums: kas ir mainījies? Nekas! Šo desmit gadu garumā, kad mūsu valsts slīga nabadzībā un policejiskās valsts nostiprināšanā, specdienesti un to kontrolē esošie personāži ir palikuši vieni un tie paši. Vai tas ir normāli? Tā varētu būt, ja veselo saprātu piespiež izlikties to nemanām. Tā teikt, „savējo” sistēma visā tās krāšņumā! Par Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidāta personīgās atbildības kritēriju. Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir ierosinātas vairākas lietas, kurās Maizītis ir pieņēmis galīgos lēmumus attiecībā uz Latvijas pilsoņu pamattiesību aizsardzību. Dažas no tām jau ir komunicētas Latvijas valdībai, un Eiropas Cilvēktiesību tiesā tās tika zaudētas, piespriežot maksāt prasības pieteicējiem kompensācijas. Šīs lietas ir bijušas saistītas gan ar Operatīvās darbības likumā noteikto darbību neatbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, gan ar pielaižu neizsniegšanu darbam ar valsts noslēpumu pēc abstraktiem un noslēpumainiem kritērijiem arī pašiem Satversmes aizsardzības biroja darbiniekiem, lai nepieļautu to turpmāko dienestu valsts labā. Neaizstāvot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, ar kuru trenējoties asprātīgumā Grinberga lietā valsts ar tādu ģenerālprokuroru kā Maizītis ir pierādījusi savu nespējību, ir jāatzīmē, ka par labu Lembergam iztiesāto kompensāciju no valsts Maizītis atmaksāt atteicās. Identiski būs arī ar tām Eiropas Cilvēktiesību tiesā zaudētajām lietām, kad šādu amatpersonu atrašanās pie varas grožiem kādā no valsts iestādēm iezīmēs vispārējo likumības un tiesiskas valsts izpratnes trūkumu. Maizīša kunga izpratne Satversmes aizsardzības biroja pēdējos īstenotajos projektos gan Zinātniskās darbības likuma, gan Operatīvās darbības likuma un likuma „Par valsts noslēpumu” problemātikā izpaužas vien vispārīgās frāzēs par kaut ko abstraktu un neskaidru, it kā desmit gadus viņš nemaz nebūtu bijis ģenerālprokurora amatā. Skaidri un saprotami vismaz deklarēt līdzsvaru, kādu SAB varētu ievērot, vienlaicīgi aizstāvot gan valsts intereses, gan arī cilvēku pamattiesības, kandidāts nespēj, un pats atzīst, ka piedāvāto specdienesta darbības jomu viņš īsti nepārvalda. Kandidātam nav skaidrs pat tas, kurš tad noteiks Satversmes aizsardzības biroja dienas kārtību un darbības virzienus un ko tad īsti viņš tur taisās darīt. Pašreizējais Satversmes aizsardzības biroja direktors Kažociņš izsniedza Maizītim speciālo pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Tas nozīmē, ka iestāde pati ir noteikusi savu nākamo vadītāju un Nacionālās drošības padomes sēdes saturu. Acīmredzot kritērijs, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, nav atklājies, neskatoties uz publiskiem paziņojumiem un paša Maizīša piestaigāšanu uz Amerikas Savienoto Valstu vēstniecību. Jo, redzat, viņam bija atļauja no procesa virzītāja izpaust pirmstiesas kriminālprocesa materiālus. Protams, tas ir sīkums! Ir runa par 2003. un 2004.gadu, piemēram, Balodis Printing lietā. Es lūdzu... lūdzu vēl divas minūtes!".
- 2013_03_14-seq17 spokenText "Jā, es beidzu! Vēl tikai pēdējais teikums. Maizīša kungam līdz ar to es, protams, novēlu: mazāk tukšu runāt un vairāk tomēr runāt par darbiem! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Viens spiegs gadā!”) Paldies.".
- 2013_03_14-seq16 spokenText "Seržanta kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2013_03_14-seq15 spokenText "Labrīt, godājamie kolēģi! Lai nebūtu nekādu pārpratumu, es uzreiz pateikšu, ka atbalstīšu Maizīša kungu šajā amatā un ka iepriekšējā balsojumā, kad viņš šeit tika „izgāzts”, nepiedalījos. Tā ka no manis pārsteigums šoreiz nav jāgaida. Pēdējo desmit gadu laikā šī iestāde ir piedzīvojusi diezgan lielas pārmaiņas, un atšķirībā no tās pirmā vadītāja Laiņa Kamaldiņa, kurš bija gatavs pildīt jebkura politiskā vadošā spēka, teiksim, lūgumus, šajos desmit gados Kažociņa kungs, protams, ir šo iestādi pārvērtis, un tas tā vairs nenotiek. Šobrīd, man liekas, ir otra galējība - SAB ir kļuvis tik slepens, ka tas, man liekas, ir bišķiņ par traku. Un tāpēc man ir daži vēlējumi jaunajam SAB direktoram, kurš, es nešaubos, būs Maizīša kungs. Mans pirmais aicinājums ir atcerēties, ka SAB tomēr strādā valsts un tautas labā un ka nodokļu maksātājiem tomēr ir tiesības zināt - iespēju robežās -, kā šis darbs notiek. Tāpēc nevajadzētu būt augstprātīgiem snobiem un it visā slēpties aiz slepenības, bet meklēt arī dialogu ar sabiedrību, kā to dara līdzīgi dienesti kaimiņvalstīs. Piemēram, Igaunijā slepenais dienests katru gadu publicē publiski pieejamu atskaiti, bet, teiksim, Kažociņa kunga dzimtenē Lielbritānijā slepenais dienests, publicējot šādu atskaiti, pat norāda, cik telefonsarunu gadā ir noklausīts un cik no šīm noklausīšanām ir bijušas veiksmīgas. Pie mums uzzināt kaut ko par SAB darbu praktiski ir neiespējami, lai gan pēdējo divu nedēļu laikā Kažociņa kungs laikam ir runājis vairāk nekā iepriekšējos desmit gados kopā ņemot, un tas tikai liecina, ka nu laikam viņam tomēr ir ko teikt. Otra lieta. Ir jābūt kritiskākiem pret saviem darbiniekiem, jo nevar būt situācija, ka masu saziņas līdzekļos tiek ilgu laiku stāstīts par konkrētu SAB darbinieku, kura, nu, teiksim, uzvedība un būšana nelāgās vietās un lietās liek domāt par neapšaubāmu korupciju, bet tajā pašā laikā SAB pozīcija ir: „Mēs esam slepeni, un nevienam par to nekādas daļas nav.” Tomēr sabiedrībai būtu jāsaprot un jāzina, vai šis darbinieks ir izvērtēts vai nav izvērtēts, vai viņš ir vainīgs vai nav vainīgs! Tāda klusēšana, protams, sabiedrības uzticību nevairo. Un trešā lieta, ko patiesi gribu novēlēt, - noķert beidzot pašiem savu lielo spiegu, vismaz vienu (No zāles dep. A.Latkovskis: „Saeimā?!”), jo mēs gadu gadiem klausāmies par bīstamo kaimiņu, par viņa interesēm, par viņa spiegiem, kas mums mudž apkārt, bet tā īsti jau neviens vēl nav noķerts. Igaunijā ir bijuši vismaz pieci spiegu skandāli, Lietuvā ir bijuši kādi trīs šādi skandāli, bet kas tad ir mums? Vēl joprojām Latvijas izlūkdienests par savu lielāko veiksmi sauc nelegālā spiega Sergeja Jakovļeva atmaskošanu pirms trim gadiem, un šo gadījumu Kažociņa kungs minēja arī kā galveno iemeslu, kāpēc SAB grib kontrolēt zinātniekus. Šī lieta gan sākās Igaunijā, kur apcietināja nodevēju Hermani Simmu, un tad, kad šī lieta nonāca Latvijā, SAB turpināja izmeklēšanu un arī atrada šo te Jakovļevu, kurš bija uzdevies par Spānijas pilsoni un ieguvis informāciju Rīgas Tehniskajā universitātē. Jautājums: vai šo Jakovļevu noķēra? Nē, nenoķēra. Viņš, kā saka, vēl šobrīd ir meklēšanā. Un mēdz jau teikt, ka par labu izlūkdienestu valstī liecina tas, cik skandālu ir bijis ar kaimiņu valstīm par diplomātu savstarpēju izraidīšanu. Nu, pie mums tāds pēdējo reizi ir bijis pirms pieciem gadiem - tāds diezgan kluss, un tas tikai liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā nekas vērā ņemams tomēr nav noticis. Un pēdējais - tāds pusnovēlējums. Nu, īsti labi nav! Arī tas nav labs stils, ja specdienesta priekšnieks cenšas izvērtēt opozīcijas jebkuras darbības, arī tādas, kas, pieņemsim, kādai konkrētai partijai, piemēram, Zaļo partijai, ir organiskas un pašas par sevi saprotamas. Ja Kažociņa kungs būtu palūdzis kādam SAB analītiķim vispirms izvērtēt, pieņemsim, Zaļo partijas programmu un ideoloģiju, tad viņam varbūt arī nenāktu ne prātā apgalvot, ka mūsu iebildumi pret Visaginas atomstaciju ir Krievijas apmaksāti un inspirēti, jo, ja tā būtu bijis, tad jau kāds Zaļo partijas biedrs varbūt arī būtu aizturēts vai pat sodīts, bet nekā tāda nav, un tāpēc es to vērtēju vienkārši kā tukšu runāšanu.".
- 2013_03_14-seq12 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 7.panta 7.punktu Nacionālās drošības komisija savā 12.marta sēdē izskatīja jautājumu par SAB direktora iecelšanu. Mēs izskatījām Nacionālās drošības padomes iesniegto kandidātu Jāni Maizīti, rūpīgi iztaujājām un konstatējām, ka Jānis Maizītis, esot ģenerālprokurora amatā, faktiski ir ļoti cieši saskāries ar drošības iestāžu darbu, ir bijis to operatīvā darba uzraugs, kā arī ilgstošus gadus ir piedalījies Nacionālās drošības padomes darbā. Un arī pēdējos divus gadus viņš ir bijis Nacionālās drošības padomes sekretārs, tāpēc šaubas par viņa kompetenci vadīt SAB darbu absolūti neradās. Tieši otrādi - radās pārliecība, ka Jānis Maizītis ir spējīgs profesionāli vadīt SAB. Tāpat mēs novērtējam arī Jāņa Maizīša reputāciju, kas ir nevainojama. Un tas viennozīmīgi pierāda, ka Jānis Maizītis ir politiski neitrāls kandidāts, nav uzpērkams kandidāts un varēs sekmīgi pildīt SAB direktora amatu. Komisija balsojot pieņēma lēmumu - atbalstīt Jāņa Maizīša kandidatūru, četriem balsojot „par” un vienam nepiedaloties balsošanā, jo konkrēti „Saskaņas Centra” frakcijā šis jautājums vēl nebija apspriests. Komisijas vārdā aicinu balsot „par” Jāni Maizīti kā SAB direktoru. Paldies.".
- 2013_03_14-seq11 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Valdim Zatleram.".
- 2013_03_14-seq10 spokenText "Kolēģi! Vakardien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē apsprieda Nacionālās drošības padomes 1.marta lēmumu par Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidātu, uzklausīja pašu kandidātu Maizīša kungu, kā arī sagatavoja Saeimas lēmuma projektu „Par Jāņa Maizīša iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā” un balsojot pauda atbalstu minētajam kandidātam. Aicinu jūs atbalstīt Jāņa Maizīša kandidatūru Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam.".
- 2013_03_14-seq9 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Dzintara, Cilinska, Rasnača, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 63, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma „Smiltsērkšķi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Lāčplēša iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 12.marta līdz 14.martam. Atvaļinājumu Prezidijs ir piešķīris, par to jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Jāņa Maizīša iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā”. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2013_03_14-seq8 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Kāpēc nevar 16.martu atzīmēt kā Latviešu nacionālo karavīru atceres dienu? Mēs to nevaram atbalstīt pavisam vienkārša iemesla dēļ - Latvija bija okupēta un vispār kā valsts vairs neskaitījās. Mēs dzīvojām tad Ostlandē - Reichskommissariat Ostland. Nacistiskās Vācijas politika bija tāda pati kā PSRS politika - iznīcināt latviešus kā nāciju un pārvācot Latviju. Tāpat kā PSRS - pārkrievot. Latviešu leģions tika dibināts tikai pēc Staļingradas sagrāves 1943.gada februārī un faktiski piespiedu kārtā mobilizēts. Šie cilvēki nesastāvēja Latvijas nacionālās armijas sastāvā, bet bija tikai daļa no Vācijas bruņotajiem spēkiem. Tieši tāpat kā 130.latviešu strēlnieku korpuss bija daļa no PSRS armijas. Kaut arī sirdīs... sirdīs abās pusēs karojošie latvieši cīnījās par Latviju, tikai ar to atšķirību, ka vismaz sākotnēji padomju armijā esošie latvieši ticēja Padomju Latvijai un padomju ideoloģijai. Atcerēsimies 1959.gadu! Turpretī vācu pusē karojošie latvieši neticēja kaut kādam Hitleram vai viņa idejām. Bet ar to atšķirība arī beidzās. Mēs nevaram sajaukt svešu valstu ideoloģijas un pret Latviju, Latvijas valsti vērsto rīcību ar mūsu valstisko apziņu - latviešu pašu apziņu! - par to, kas ir valsts un kas ir nacionāls! Citādi tiešām mēs nekad netiksim vaļā ne no Padomju Savienības, ne nacistiskās Vācijas atstātā mantojuma. Ja mēs atzīsim šo priekšlikumu, vēsture tikai atkārtosies, un mēs kārtējo reizi necīnīsimies par mūsu pašu valsti, bet veidosim tādu kā šizofrēnisku stāvokli, ka daļa latviešu it kā ir par vienu svešu lielvaru, cita - par otru. Gan 16.marts, gan 9.maijs ir svešu lielvaru noteikti datumi, un tiem nav nekāda sakara ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniecības lēmumiem! Mēs varam un mums vajag atcerēties latviešu karavīru traģēdiju, viņiem karojot vienam pret otru dažādās pusēs, taču nekādā gadījumā nedrīkstam to šādā veidā - šādā veidā! - sajaukt ar nacionālas valsts pamatnostādnēm. Tie, kas izraisīja Otro pasaules karu, - Hitlers un Staļins - abi bija, ir un paliks mums vienāda ranga ienaidnieki, kas iznīcināja simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā. Tā vietā, lai šodien oficiāli atzīmētu dienu, kuru noteikusi viena okupācijas vara ar mērķi mūs faktiski iznīcināt, mums drīzāk vajadzētu pašiem sev pajautāt: vai nevajadzētu beidzot izvērtēt to, ka Latvija 1940.gadā bez mazākās - pat simboliskas! - pretestības pieļāva valsts iznīcināšanu? (No zāles dep. J.Dombravas un dep. Dz.Rasnača starpsaucieni.) Viens vai divi cilvēki. Latvijai kā pilntiesīgai Eiropas Savienības un NATO valstij ir pēdējais laiks pieaugt valstiskā un nacionālā izpratnē. Piezīmēšu vēl beigās, ka mani trīs tēvoči karoja leģionā frontē, un jāsaka, ka ar šādu priekšlikumu mēs faktiski darām pāri kureliešiem... tā sauktajiem kureliešiem, kuri vairs netiek pieminēti, bet kuri reāli cieta par to, par ko dziedāja leģionāri savās dziesmās, vēršoties pret abām okupācijas varām, un kuri bija pakļauti Latvijas leģitīmajai varai, Latvijas Centrālajai padomei, kuru savukārt vadīja Konstantīns Čakste. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)".
- 2013_03_14-seq7 spokenText "Paldies. „Pret” pieteicies runāt deputāts Atis Lejiņš.".
- 2011_04_28-seq10 spokenText "Paldies. „Pret” pieteicies runāt deputāts Atis Lejiņš.".
- 2013_03_14-seq6 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lestenes Brāļu kapos zem Mātes Latvijas monumenta akmenī ir iekalti Andreja Eglīša vārdi: „Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos.” Nozīmīgos datumos, pulcējoties šajā svētvietā, latviešu leģionāri un viņu laikabiedri nebeidz atkārtot šos svētos vārdus: „Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos.” Arvien šī frāze turpina skanēt nākotnes izteiksmē, jo vēsturiskā taisnība nav atjaunojusies. Ik gadu sirmo leģionāru skaits sarūk un arvien vairāk kļūst to, kuri dzīves laikā tā arī nav sagaidījuši skaidru liecību, ka taisnība ir augšāmcēlusies. Otrdien Valstiskās audzināšanas apakškomisijā pie mums viesojās Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs leģionārs Edgars Skreija - cilvēks, kurš atšķirībā no mums par savu valsti ir cīnījies ar ieročiem, skatījies acīs nāvei un vēlāk mūžu veltījis cīņubiedru piemiņas saglabāšanai. Viņš pateica skaidri un nepārprotami: „16.marta kā oficiālās latviešu nacionālo karavīru dienas atjaunošana būtu ceļš uz ilgi gaidīto taisnības augšāmcelšanos.” Īstenībā ar šo argumentāciju varētu arī beigt. Ja mēs uzskatām, ka cilvēki, kuri cīnījušies par Latvijas valsti, uz spēles liekot dārgāko, kas viņiem pieder, ir pateicības un godināšanas vērti, tad citus argumentus vairs nevajag. Ja kāds pārmet, ka politiķi 16.martā taisa politiku, tad jāatgādina, ka politiķu pienākums jau arī ir pieņemt politiskus lēmumus. Ja Nils Ušakovs ir kopā ar kara veterāniem, kurus viņš uzskata par atbrīvotājiem, tad tā ir viņa gan pilsoniska, gan arī politiska izvēle. „Saskaņas Centrs” nekautrējas 9.maijā būt kopā ar tiem, kurus viņi uzskata par saviem brīvības cīnītājiem, un ne mirkli nefilozofē par kaut kādu tur neviennozīmīgo datumu vai jautājumu nepolitizēšanu. Viņi skaidri parāda, kur atrodas un par ko iestājas. Tad, lūdzu, parādīsim arī mēs, kas mēs esam un ar ko mēs esam! Ir brīži, kad jāizšķiras, kas ir mūsu prioritātes. Vai ir gadījumi, kad frakcijas disciplīna kļūst otršķirīga cilvēciska pienākuma priekšā? Vai ir gadījumi, kad starptautiskā neizpratne jāuzskata par šķērsli, kura priekšā nevar padoties, un kad ir jācīnās, aizstāvot savas pamatvērtības, nevis kaunīgi jānodur galva, ja nu kāds ārpusē to nesapratīs? Neviens jau negaida, ka Maskava vai Vīzentāla centrs kaut ko pārskatīs savā attieksmē. Tas mazais un vienlaikus tik nozīmīgais pavērsiena punkts būtu mūsu pašu attieksmes maiņa. Diez vai kādam būtu tiesības liegt mums pieminēt mūsu vectēvu miršanas dienu un aicināt to darīt tikai visu mirušo piemiņas dienā. Līdzvērtīgs ir aicinājums nepieminēt 16.martu, jo ir taču 11.novembris, un pagriezt muguru saviem karavīriem, lai tikai izskatītos labi pasaules priekšā. Tas ir gļēvi un amorāli! Ir lietas, ar kurām netirgojas un kuras ir vienkārši pamatvērtība, piemēram, bērni, māte, valoda un tautas brīvības cīnītāju piemiņa. Savādi, ka bieži par to, kas vajadzīgs karavīriem un ko viņi patiesībā vēlētos, runā cilvēks, kuru desmit gadu garumā ne reizi neesmu redzējis nacionālo karavīru piemiņas pasākumos. Kāds viņam esot radinieks, kāds esot kaut ko teicis, kāds kaut kur kaut ko esot dzirdējis. Nožēlojami! Latviešu leģionāri un viņus pārstāvošās organizācijas vēlas 16.martu noteikt par piemiņas dienu. Noslēgumā vārdi, ko ir teicis vēsturnieks un ASV Ģenerālštāba koledžas pasniedzējs pulkvedis Luijs Vitons: „To, ko abas latviešu divīzijas ir veikušas kaujas laukā neiedomājami lielā krievu pārspēka priekšā, ir grūti saprast vai aprakstīt. Man nav vārdu, kā jums to izteikt, bet es šo abu varonīgo divīziju priekšā noliecu galvu.” Katram no mums šodien izvēle ir jāizdara pašam - vai uzskatām, ka 16.marts ir Latviešu nacionālo karavīru atceres diena vai nav.".
- 2013_03_14-seq5 spokenText "Paldies. „Pret” neviens deputāts nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Cileviča, Urbanoviča, Ribakova, Agešina un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 33, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Cilinska, Rasnača, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars.".
- 2013_03_14-seq4 spokenText "Cienījamie kolēģi! Spēkā esošais regulējums paredz, ka par komunistiskā režīma politiski represētu personu var atzīt arī personu, kura dzimusi izsūtījumā vai nometinājumā pēc vecāku noņemšanas no speckomendantūras uzskaites līdz tam brīdim, kad tika saņemta atļauja atgriezties Latvijā, bet ne vēlāk kā gadu no dienas, kad vecāki tika noņemti no speckomendantūras uzskaites. Kā liecina konkrēto cilvēku vēstules un sūdzības, daudziem neizdevās atgriezties Latvijā gada laikā, un ir vairākas personas - es neteikšu, ka daudzas -, bet tomēr ir tādas personas, kas piedzima izsūtījumā vēlāk nekā gada laikā kopš vecāku noņemšanas no speckomendantūras uzskaites. Un šobrīd šīm personām nav tiesību uz politiski represētās personas statusu, kaut gan faktiski šīs personas, protams, ir cietušas no komunistiskā režīma. Mēs uzskatām, ka tas nav taisnīgi, jo principā gads nav tik ilgs laiks, un patiešām pilnīgi objektīvu iemeslu dēļ ne visiem bija iespējas atgriezties no izsūtījuma vietas gada laikā. Tāpēc mēs ierosinām pagarināt šo termiņu līdz diviem gadiem. Protams, tas neatrisinās visas problēmas, bet, mūsuprāt, tas būs taisnīgi un humāni. Attiecībā uz parasto jautājumu par budžeta izdevumiem. Faktiski mēs zinām, ka politiski represēto personu skaits ar katru gadu diezgan strauji samazinās pilnīgi objektīvu iemeslu dēļ, un, protams, nekāda palielinājuma, būtiska palielinājuma, te nevar būt. To aprēķināt ir diezgan grūti, jo finansējuma avoti ir ļoti atšķirīgi. Mēs zinām, ka politiski represētām personām ir dažāda rakstura atvieglojumi, kaut gan diemžēl pārsvarā tie ir tomēr diezgan simboliski, un tie, protams, nevar kompensēt šo personu ciešanas. Tāpēc šeit nav nekāda politiska zemteksta, tas ir tīri humānas dabas priekšlikums, un mēs aicinām jūs to atbalstīt. Paldies.".
- 2013_03_14-seq3 spokenText "Paldies. „Pret” neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Klementjeva, Agešina, Ribakova, Pimenova un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 46, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cileviča, Urbanoviča, Ribakova, Agešina un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.".
- 2013_03_14-seq2 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Šī likumprojekta mērķis ir piesaistīt minimālajai algai Latvijā strādājošo iedzīvotāju attaisnoto izdevumu apmēru par izglītību un medicīnas pakalpojumiem, kas krīzes laikā tika pazemināts no 300 latiem un šodien sastāda 150 latus, lai veicinātu tā pieaugumu un mudinātu cilvēkus ieguldīt līdzekļus sava veselības stāvokļa uzlabošanai un savu zināšanu pilnveidošanai. Šie grozījumi dos iedzīvotājiem iespēju, pirmkārt, sajust lielāku atbalstu no valsts puses, otrkārt, tie veicinās sabiedrības uzticēšanos valstij un, treškārt, uzlabos Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni. Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu.".
- 2013_03_14-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 14.marta sēdi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti četri priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 14.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav! Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 14.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” izskatīšanai trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 14.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” izskatīšanai trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 14.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Jāņa Maizīša iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību. Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Pirmais darba kārtības jautājums. Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Agešina, Ribakova, Pimenova un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Vitālijs Orlovs.".