Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2013_05_16-seq438 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Irinai Cvetkovai, otro reizi.".
• 2012_11_22-seq365 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Irinai Cvetkovai, otro reizi.".
• 2013_05_16-seq437 spokenText "Labdien, kolēģi! Man liekas, ka mēs esam iegājuši stipri par dziļu šajā diskusijā, un es nekādā gadījumā neesmu rusofobs, bet es esmu vēsturnieks. Ja mēs šeit sāksim skaitīt, kurā pusē kurš un cik līķus saorganizēja, tad es atļaušos atgādināt, ka arī vēsturnieki joprojām strīdas par to, kurš tad sagādāja vairāk upuru - vai Hitlers Eiropai vai Staļins savai tautai. Tā ka beigsim šīs diskusijas šeit pieminēt! Tomēr es gribu pateikt tikai vienu: kad es redzu šeit uz ielām Staļina seju, tad nu gan man ir pretīgi, un tikpat labi kāds var izdomāt aiziet uz 9.maija mītiņu ar Hitlera portretu rokā, jo tas cilvēks jau arī gribēja labu savai tautai, neko citu. Tā ka, es domāju, ir jābūt līdzīgām proporcijām attieksmē pret šiem totalitāro režīmu simboliem. Un beigsim vienreiz muldēt te! (No zāles: „Pareizi!”)".
• 2013_05_16-seq436 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Seržantam. (No frakcijas VIENOTĪBA: „Kurā pusē tu esi?”)".
• 2013_05_16-seq435 spokenText "Ar Latvijas karogiem braucam - neuztraucieties, Klementjeva kungs! Par visu šo vēstures atkal tālāko, nu, dīvaino interpretāciju... Nu, vispār, ja tā tīri tehniski skatās, Padomju Savienība... nu, vismaz to veidojošā daļa... kopumā Latvijā... Latvijas teritoriju ir okupējusi pat trīs reizes. Neaizmirsīsim: 1919.gads un 1920.gads, kad pēc tam, kad latvieši izcīnīja uzvaras, tika noslēgts šis miera līgums. Bet man šķiet dīvaini: jūs noliedzat pamatu pamatos Saeimas deklarāciju. Es nezinu... Tā definīcija, kuru jūs lasījāt, arī pilnībā atbilst tam, kas notika Latvijas teritorijā 1940.gada 17.jūnijā. Atgādināsim, ka Masļenkos Padomju Savienība veica uzbrukumu, nogalinot vairākus robežsargus, un arī citās vietās Latvijas teritorijā notika militāras sadursmes - nelielas, bet militāras sadursmes. Latvijas teritorijā atradās svešas valsts karaspēks, kurš galarezultātā izveidoja sev pakļautu pārvaldi, likvidējot iepriekšējo valdīšanu. Un arī pēc 1945.gada, kad Padomju Savienība it kā atbrīvoja visu Austrumeiropu, viņiem kaut kā... viņi neiedomājās, ka varētu atjaunot Latvijas valstiskumu un izvest šīs svešās valsts karaspēku ārā no Baltijas valstīm. Tikai 1994.gadā Sarkanajai armijai... vismaz Sarkanās armijas paliekām bija jāiet projām.".
• 2013_05_16-seq433 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es arī atļaušos nocitēt, ko nozīmē okupācija. Bērni jau skolā mācās, ar ko atšķiras aneksija no okupācijas, un tādu vārdu jau vairs neizmanto. Hāgas konvencija tika pieņemta 1907.gadā - vairāk nekā simts gadu atpakaļ. Citēju no „Vikipēdijas”: „Okupācija (latīņu: occupatio) nozīmē citas valsts sagrābšanu ar bruņotu (vardarbīgu, militāru) spēku un savas pārvaldības ieviešanu tajā. Okupācijas juridiskais skaidrojums tika noformulēts 1907.gada Hāgas konvencijā. Saskaņā ar konvencijas 42.pantu teritorija ir okupēta, kad tā ir pakļauta naidīgas armijas faktiskai pārvaldei. Okupācija aptver tikai to teritoriju, kur šāda pārvalde ir noteikta un var tikt īstenota.” Bet gribu atgādināt, par ko, liekas, šeit daži mūsu kandidāti uz pašvaldību vēlēšanām... un fotografē savu diplomu, ka viņi ļoti labi, uz „teicami”, mācījās Latvijas... Maskavas Universitātē, aizstāvēja marksistiski ļeņinisko filozofiju un tā tālāk, un tā tālāk. Un ar to lepojas! Tad par kādu okupācijas laiku jūs runājat?! Bet gribu atgādināt arī, ka tieši Latvijā... Salaspilī no 1941. līdz 1944.gadam bija Salaspils nometne, kur gāja bojā... Tikai bērnu vien bija vairāk nekā 130 tūkstoši. Tas bija šeit. Tad jūs uzskatāt, ka tā ir atbrīvošanas armija, kas ienāca šeit 1941.gadā? Padomājiet paši! Bet par to simboliku... Jūs domājat, ka kāds tur slavē vai kāds brauks ar mašīnu iekšā ar Krievijas karogiem... Bet jautājums tad: a kāpēc mēs nebraucam ar Latvijas karogiem? Kāpēc jūs nepanācāt to, ka mēs nēsājam savu, Latvijas, simboliku? Kāpēc tā ir? Vai jums pašiem ir Latvijas karogs mašīnā? Nav! A kāpēc nav? Pat uz svētkiem jūs kautrējaties to uzvilkt arī... Paldies.".
• 2013_05_16-seq431 spokenText "Cienījamie deputāti, arī es nenocietos tomēr izteikt savu viedokli. Es kā karavīrs... visu cieņu, jā, sarkanais pulkvedis... Visu cieņu karavīriem, kuri cīnījās ierakumos. Man nav svarīgi - kādos ierakumos, vienā vai otrā pusē. Dažreiz tēvs ar dēlu atradās dažādās ierakumu pusēs. Tas bija fakts, un visu cieņu tiem cilvēkiem! Bet, kad uzstājās Andrejs Elksniņš - es ļoti cienu viņa viedokli, jo viņš ir profesionālis savā lietā -, viņš pielaida vienu... vienu tādu būtisku kļūdu. Kad ir runa par tiesām, tad mēs varam palasīt, ka bija Nirnbergas process, kur nosodīja fašismu un tamlīdzīgi. Divas dienas tur diskutēja par Katiņas notikumiem. Vai domājat, ka tie, kas sēdēja tur un diskutēja, nezināja, kas ir vainīgs? Tur piedalījās PSRS juristi. Vai viņi nezināja, ka to izdarīja - kas? NKVD! Vai amerikāņi, angļi, franči un citi nezināja, kas to izdarīja?! Bet ir tāda reālpolitika, ka ne vienmēr runā par to, ko zina, un ne vienmēr oficiāli paziņo. Tas ir vienkārši fakts pārdomām. Nākamais jautājums. Mēs visi nesen varējām apskatīt laikrakstā „Latvijas Avīze” publicēto fotogrāfiju, kurā bija redzams, ka tad, kad Polija tika okupēta, parādē piedalījās PSRS karaspēks un vācu karaspēks. Un man palika atmiņā vārti, uz kuriem bija svastika un sirpis ar āmuru. Tas bija uz tiem vārtiem... tur, kur atzīmēja, kopā svinēja Polijas ieņemšanu. Nu tad sakiet: vai tie simboli nav daudz kur līdzīgi? Es vienkārši aicinu pārdomāt arī par tām lietām un... Jā, paldies. (Aplausi. No zāles: „Šitais bija labs!”)".
• 2013_05_16-seq429 spokenText "Vēsture nav privatizējams objekts, un tajā pašā laikā tā mums katram pieder, un pieder ļoti ilgi, sen un dziļi. Tik dziļi, cik dziļa atmiņa ir mūsu asinsritei. Un zem padomju simbolikas tika okupēta Latvija un zem padomju simbolikas konkrēti manu tēti, vēl skol��nu, 1949.gadā izveda no Latvijas. Un tajā pašā laikā man kaimiņos dzīvoja ebreju ģimene, kura zem nacistiskās Vācijas simbolikas... kuras radinieki tika nogalināti, un tāpēc šis priekšlikums paredz vērsties pret abiem režīmiem. Un, ja mēs bieži pieminam, ka mums nevajag skatīties pagātnē, bet iet uz priekšu, tad šis nu ir tas gadījums, kad patiešām nākotnē turpināsim dzīvot bez šīs simbolikas, bez šīs atribūtikas, kas aizvaino vienus vai otrus cilvēkus. Es aicinu atbalstīt vēl jo vairāk tāpēc, ka arī darba grupā visi šie jautājumi tika pārrunāti.".
• 2013_05_16-seq427 spokenText "Paldies. Tātad tik daudz demagoģijas, cik ir par šo priekšlikumu, es Latvijas parlamentā ļoti sen neesmu dzirdējusi. (No SC frakcijas: „Ko tad jūs turpināt?!”) Te izskanēja jautājumi: ko tad darīsim ar vairāku autoritāru režīmu himnām un ko mēs darīsim ar vairāku demokrātisku valstu himnām? Es gribu atgādināt, un arī komisijā tas tika pateikts ļoti skaidri, ka himna ir vārdi plus mūzika. Tā ka šis jautājums ir ļoti skaidrs. Paldies.".
• 2013_05_16-seq426 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu par atļauju jums runāt minūti. (No zāles dep. J.Reirs: „Demokrātijas apspiešana!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai atļaut deputātei Inārai Mūrniecei turpināt uzstāšanos vēl vienu minūti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 22, atturas - 2. Tātad, lūdzu, runājiet vēl vienu minūti!".
• 2013_05_16-seq425 spokenText "Lūdzu vēl minūti! Runājot par šo priekšlikumu, vēlos vēl...".
• 2013_05_16-seq423 spokenText "Mēs dzirdējām virkni runu gluži kā no padomju pagātnes. (No zāles dep. I.Cvetkovas starpsaucieni.) Man patiešām ir kauns šādas runas dzirdēt neatkarīgās Latvijas parlamentā. Es vispirms gribu atgādināt, ka 1996.gadā Latvijas parlaments pieņēma deklarāciju, un tā ir nosaukta ļoti skaidri - „Deklarācija par Latvijas okupāciju”. Šajā deklarācijā (es to varu arī nolasīt, ja kādam ir piemirsies vai kāds tīši izliekas šādu deklarāciju nezinām) melns uz balta ir pateikts, ka PSRS režīms „īstenoja genocīdu pret Latvijas tautu, tā pārkāpjot 1948.gada 9.decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to. Okupācijas režīms iznīcināja nevainīgus cilvēkus, vairākkārt veica iedzīvotāju masveida deportācijas.” Viens fakts: 1944.-1945.gads, ņemot vērā šo represiju masveidīgumu pret Latvijas iedzīvotājiem vien, bija viens no asiņainākajiem gadiem. Ņemot vērā padomju režīma veiktās represijas tajā gadā vien, par upuri šim režīmam kļuva 78 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, tas ir, 5,7 procenti Latvijas iedzīvotāju, tātad gandrīz katrs sestais iedzīvotājs. Un, lai jūs saprastu... kaut nedaudz saprastu šo deportāciju apjomu, varu teikt, ka tas divkārt pārspēja 1949.gadā veiktās deportācijas.".
• 2013_05_16-seq422 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei, otro reizi.".
• 2012_02_02-seq41 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei, otro reizi.".
• 2013_05_16-seq421 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man tiešām par visu, kas nāca ārā no viena otra kolēģa mutes, patiesībā ir gandarījums. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir vājuma pazīme, ko minētie cilvēki šodien parādīja: viņi apliecināja to, ka parlamentārā ceļā, diskusijā ar sabiedrību viņi panākt neko nespēj. Un vienīgais, kā viņi pašreiz, šodien spēj attaisnot savu eksistenci šajā Sēžu zālē, ir turpināt konfrontēt sabiedrībā dzīvojošās vairākas etniskās grupas. Runājot par attieksmi, kas šodien tiek pausta, tā tiešām ir glaimojoša mums, paldies par to! Tas tiešām liecina par to, ka vēsturiskos notikumos, attiecībā uz kuriem viens otrs vēlas uzkundzēties, arī ir sava izpratne; tas tiešām lielā mērā mani izbrīna. Nirnbergas procesa rezultāts... Vai jūs, vismaz kāds, esat lasījuši advokātu runas, prokuroru, apsūdzēto runas, kas aprakstīja to situāciju, kā dēļ Hitlers nāca pie varas? Vai jūs spējat atšķirt divus totalitāros režīmus - nacismu atšķirt no fašisma? Vai jūs spējat atšķirt un nosodīt ne tikai komunistisko PSRS režīmu, bet zināt atšķirības starp komunismu un staļinismu? Tas ir cits jautājums. Man jums ir arī šāds jautājums: vai jūs vispār pārzināt, cik atmodu mūsu valstī ir bijis? Trīs vai četras? Un vai jūsu kvēli pieminētā un godinātā Ulmaņa laika runas netika sastādītas, par pamatu ņemot Musolīni runas? (No frakcijas VIENOTĪBA: „Netika gan!”) Godājamie kolēģi, man tiešām ir kauns par to, ka mēs turpinām akcentēt uzmanību uz tiem apstākļiem un tiem faktiem, par kuriem vienam vai otram tiešām ir dažāda izpratne. Bet, lūdzu, esiet rāmāki! Vienīgais, ko jūs varat atļauties, - brukt virsū policistiem uz ielas. Es aicinu jūs pamēģināt atļauties to šeit, nevis vienkārši plātīt savu muti! (Zālē daži aplaudē.)".
• 2013_05_16-seq419 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Pirmkārt, es gribu teikt, ka es lūdzu sēdes vadītāju nepieļaut, lai Saeimas lielākā frakcija tiktu apsaukāta kā kauna traips Latvijas vēsturē un Latvijā kā tādā. Mēs esam deputāti, kurus ievēlēja cilvēki, Latvijas pilsoņi, Latvijas iedzīvotāji. Mētāties ar šāda veida apzīmējumiem, man liekas, ir lielāks kauns un nedara godu nevienam Saeimas deputātam. Punkts divi. Es negribu pievērsties vēsturei. Es gribu pievērsties likumam un likuma nosaukumam. Likuma nosaukums ir „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Ja kāds man varētu paskaidrot, kā šī novitāte par simbolikas aizliegumu, vienalga, kādas simbolikas aizliegumu, nodrošina drošību vai nostiprina drošību, es būtu ļoti pateicīgs. Jo ir tieši otrādi! Visa šī diskusija liecina par to, ka šeit ne tuvu nav drošības pasākumiem, kas varētu pastiprināt sabiedrības saliedētību un meklējumus, kā to sabiedrību saliedēt. Punkts trīs. Tur, kur ir runa par himnām un par visu pārējo, mēs pieskaramies simbolikai. Ko mēs darīsim ar Vācijas himnu? Ko mēs darīsim ar Krievijas himnu? Tās viens pret vienu ir tās pašas himnas, kas bija nacistiskās Vācijas himna un PSRS himna. Ko mēs darīsim ar Japānas militāro režīmu un tā simboliku? Japāna bija aktīva hitleriskās koalīcijas dalībniece. Ko mēs darīsim ar Itālijas simboliku un karogiem, zem kuriem itāļu karavīri karoja Otrā pasaules kara laikā? Un tā tālāk, un tā joprojām. (No zāles dep. J.Reirs: „Itālija mūs neokupēja!”) Nu taču jādomā arī par to, ko un kā mēs darām! Atbildot uz galveno jautājumu, kas izriet no likuma nosaukuma, man šķiet, ka šis priekšlikums nav pārdomāts un līdz ar to nav atbalstāms. Paldies.".
• 2013_05_16-seq417 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs šajā brīdī nebalsojam par vēstures interpretāciju. Lūdzu, apskatieties, par ko mēs balsojam! Mūsu priekšā ir šī likuma 4.1 pants, kurā teikts, ka ir aizliegts sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju. Vai tad tie, kuri balsos pret to, domā, ka vajadzētu atbalstīt šādu klaju vardarbības, naida un tā tālāk sludināšanu? Nākamais - runa ir par simboliem. Atkal nav runa par vispārējo vēsturi. Ir runa par to (ceturtā daļa): „Izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku, nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, to armiju uniformas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus - sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.” Šis pēdējais teikums ir būtisks. Vai tad jūs, kuri balsosiet „pret” šo pantu, gribat pieļaut, ka mūsu zemē slavina totalitāro režīmu izdarītos noziegumus un mēģināt tos attaisnot? Es domāju, tāda nav jūsu jēga. Tā ka, lūdzu, skatieties to, par ko jūs īsti balsojat.".
• 2013_05_16-seq415 spokenText "Godātie kolēģi! Aicinu vēlreiz izlasīt piedāvāto priekšlikumu. Šajā priekšlikumā ir... Šis priekšlikums ir izstrādāts darba grupā, piedāvāts komisijai. Komisija to izvērtēja un atbalstīja. Un es aicinu jūs darīt to pašu. Savukārt Agešina kungam, Ādamsona kungam, Cileviča kungam, Dolgopolova kungam, Elksniņa kungam, Jakimova kungam, Jakovļeva kungam, Kabanova kungam, Klementjeva kungam, Lazarevas kundzei, Meļņikova kungam, Nikonova kungam, Ņikiforova kungam, Orlova kungam, Pimenova kungam, Potapkina kungam, Ribakova kungam, Rodionova kungam, Rubika kungam, Sakovska kungam un Tutina kungam es gribu atgādināt, ko jūs izdarījāt pirms nedēļas. (Starpsaucieni no SC frakcijas.) Pirms nedēļas bija balsojums par Pilsonības likumu. Pilsonības likuma 28.priekšlikums ietvēra balsojumu par 8.pantu. Vai nu jūs nelasījāt, kā parasti, vai arī jūs nesapratāt, par ko jūs balsojat. Un jūs nobalsojāt par PSRS okupācijas režīma atzīšanu. Šajā pantā ir runa par šo pašu PSRS okupācijas režīmu. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.".
• 2013_05_16-seq414 spokenText "Paldies. (No SC frakcijas: „Apkauno frakciju, bet priekšsēdētāja klusē!”) Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
• 2013_05_16-seq413 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man šķiet, ka šeit, Saeimā, pašlaik divas grupas runā katra savā valodā. Viena saka: „Mēs runājam par abiem ļaunumiem un šos ļaunumus negrasāmies salīdzināt.” Otra puse izmisīgi un spītīgi kāpj tribīnē un visu laiku cenšas salīdzināt. Kāpēc? Ja jau likumprojektā, likuma grozījumos nav runa par salīdzināšanu, bet par diviem ļaunumiem un attieksmi pret to, kāpēc jūs salīdzināt? Tāpēc, ka īstos argumentus un īsto pamatojumu jūsu negatīvajai nostājai pret to jums nav politiski ērti atzīt. Tā nav salīdzināšana, tā ir šī režīma attaisnošana, ar ko jūs nodarbojaties un ko jūs politiski baidāties atklāti pateikt! Jūs attaisnojat Padomju Savienību, jūs to vispār neuzskatāt par ļaunumu. Vladimirs Putins, Krievijas prezidents, pavisam nesen teica, ka Padomju Savienības sabrukums esot bijis pagājušā gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa. Diemžēl šādi uzskati ir dzīvi arī Latvijas Saeimā. Tie ir dzīvi „Saskaņas Centrā”. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka „Saskaņas Centrs” - tas ir Latvijas Saeimas kauna traips. „Saskaņas Centrs” ir Latvijas galvaspilsētas kauna traips! Un mēs rūpēsimies par to, lai nekad šāds kauna traips nebūtu jāpiedzīvo Latvijas valdībai. Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
• 2013_05_16-seq411 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu sākt ar to: es vienkārši esmu pārsteigts, ka var teikt, ka kāda diskusija ir amorāla! Tur kaut kāds jēdziens... vairāki jēdzieni ir galīgi saputroti, un tad jau nav brīnums, ka pēc tam parādās daždažādi absurdi, totāli absurdi. Es domāju, ir ļoti skaidri un gaiši redzams, ka ļaunums ir absolūts. Tur nav lielāka vai mazāka ļaunuma, tas ļaunums ir absolūts! Tas, kas nav absolūts, - tas ir upuru skaits. Upuru skaits dēļ Padomju Savienības veiktajiem darbiem (es runāju tikai par civilistiem, nevis par armijā iesauktiem cilvēkiem)... Salīdzinājums. Padomju Savienības izdarītajām slepkavībām un hitleriskās Vācijas izdarītajām slepkavībām rezultāts, tā teikt, ir apmēram neizšķirts: abas puses iznīcināja apmēram tikpat daudz cilvēku. Es ieteiktu katram „Saskaņas Centra” deputātam izlasīt divreiz vai varbūt pat trīsreiz jau pieminēto grāmatu „Asinszemes”, un tad jums būs skaidrs, par ko te ir runa. Jūs esat Latvijas pilsoņi, bet es neredzu, ka jūs aizstāvat Latvijas pilsoņu intereses. Tas ir ļoti būtiski. Padomājiet, kas jūs esat, un padomājiet, kā jūs te tikāt! Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_05_16-seq409 spokenText "Augsti godātā Saeima! Aprīļa beigās es piedalījos karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanā Ropažos. Pārapbedīja 286 karavīrus... viņu mirstīgās atliekas. Cilvēki aizgāja bojā, tie bija jauni cilvēki, 20-22 gadu vecumā. Daži no viņiem tika identificēti, bija atrastas medaļas, pēc kurām varēja identificēt šos cilvēkus. Un es gribu pateikt: ziniet, jābūt kaut kādai augstākai morālei, lai vērtētu vēsturi, lai vērtētu šodienas notikumus un lai nedarītu vairs kļūdas nākotnē. Man liekas, ka šitā diskusija kā tāda ir amorāla tāpēc, ka šie jautājumi tādā formā, kādā tie tiek izvirzīti, nekad mūžā nenovedīs mūs pie kaut kāda konsensa. (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”) Tas nevar būt tāpēc, ka Latvijas zemē aizgāja bojā 450 tūkstoši - 450 tūkstoši Padomju armijas karavīru, atbrīvojot Latviju no vāciešiem, atbrīvojot Latviju no fašistiskā režīma. (No zāles dep. J.Reirs: „Okupēja!”) Un tie 450 tūkstoši cilvēku... pateicoties tam, ka viņi aizgāja bojā, mēs dzīvojam šodien. Mēs varam attīstīties un varam būt neatkarīgi tagad, pateicoties tam, nevis pateicoties tiem sarkanajiem strēlniekiem, kuri revolūcijā atbalstīja boļševismu, uz kuru rokām ir krievu cilvēku asinis. Skatieties tiešām vēsturiski! Ja jūs gribat vēsturiski runāt, tad runājiet pilnu patiesību! Tieši sarkanie strēlnieki atbalstīja Ļeņinu, boļševismu un staļinismu kā tādu, un krievu cilvēki, simtiem tūkstošu, tika nogalināti ar viņu rokām! Tāpēc nevērtēsim vēsturi no šitāda redzējuma, bet būsim tiešām pateicīgi tiem cilvēkiem, kas izglāba visu Eiropu: kopā ar amerikāņiem, kopā ar frančiem, kopā ar Lielbritāniju atbrīvoja Eiropu no fašisma! (No zāles dep. J.Reirs: „Un izsūtīja tūkstošiem latviešu!”) Paldies.".
• 2013_05_16-seq407 spokenText "...un nesarežģīt mūsu politiku (No zāles dep. R.Ražuks: „Tavs laiks ir beidzies!”), bet rīkoties tā, lai nepieļautu jaunas kļūdas. Paldies.".
• 2013_05_16-seq406 spokenText "Pimenova kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
• 2013_05_09-seq239 spokenText "Pimenova kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
• 2012_12_13-seq605 spokenText "Pimenova kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
• 2012_12_13-seq66 spokenText "Pimenova kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
• 2013_05_16-seq405 spokenText "Kolēģi oponenti! Jūs tomēr uzdodat vēlamo par esošo. Jums būtu ļoti vienkārši runāt par to, un tagad ir vienkārši, viegli runāt par to, ka nacisms un komunisms, nacistiskais režīms un Padomju Savienības režīms bija viens un tas pats. Tas uzreiz dod jums iespēju pat neiedziļināties vēstures notikumu sarežģītībā, tas uzreiz jums dod iespēju atkal pat aizvērt šīs sarunas un šīs debates un pielikt punktu garai diskusijai, kas notiek ne tikai Latvijā, ne tikai Austrumeiropā, bet visā pasaulē. Taču ir vēsturiski fakti, kurus jau var, bet kurus jau nedrīkst... vispār nav iespējams mainīt. Vēsture nerunā, kas būtu bijis, ja būtu bijis. Fakts ir tāds, kas ir bijis, - karu tika uzsācis nacistiskais režīms, un galveno slogu karā uz saviem pleciem nesusi Padomju Savienība, pēc tam pievienojušies arī sabiedrotie un kopā apvienotās nācijas guva uzvaru, kuru mēs... kuras rezultātus mēs baudām līdz šim un arī šobrīd, kad skaļi spriežam par to, kurš no režīmiem bija sliktāks vai labāks. Es tomēr šeit saskatu klaju mēģinājumu izvairīties no to politisko spēku atbildības, kas tiešām bija vainīgi noziegumos kara laikā, nevis atrast pareizo atrisinājumu un godīgu atbildi uz tiem sarežģītajiem jautājumiem, kurus vēsture uzdod. Būtu ļoti interesanti un viegli pēc tam rīkoties, ja tagad mēs pa plauktiem ļoti konkrēti, precīzi melno un balto - divus režīmus - saliktu. Es nedomāju, ka tas būtu vēsturiski un zinātniski pareizi, politiski precīzi un korekti. Es tomēr aicinu nesarežģīt mūsu vēsturi...".
• 2013_05_16-seq403 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ja kādam ir šaubas par to, kurš no asiņainajiem režīmiem ir bijis labāks vai kurš ir bijis sliktāks, tad es aicinu izlasīt nesen latviski izdoto Timotija Snaidera grāmatu „Asinszemes”, kur viņš raksturo hitlerisko Vāciju un staļinisko Padomju Savienību šādi: „Divu psihopātu armijas un policijas spēki maršēja pa šīm zemēm šurpu turpu, ikreiz atstājot aiz sevis pilnīgi izmainītu pasauli.” Un šī pasaule ir izmainīta ne tikai fiziskā veidā, tā ir izmainīta arī garīgi, un šīs izmaiņas diemžēl ir atnākušas pat līdz mūsu dienām un sēž viena otra cilvēka galvā šeit. Un tikai tad, ja mēs spēsim šo pagātni nosodīt visā tās pilnībā, tad mēs turpmāk varam arī veidot nākotni. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
• 2013_05_16-seq401 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Gribu šajā sakarā pateikt to, ka Pimenova apgalvojums, ka ārpus Sēžu zāles visi deputāti piekrīt šim viņa viedoklim, nav patiess, un lūdzu Pimenova kungu turpmāk nevispārināt, neattiecināt uz visiem deputātiem savu viedokli. Es pasaku, ka es nepiekrītu šim Pimenova viedoklim! Paldies.".
• 2013_05_16-seq399 spokenText "Es patiešām brīnos par dažu Saeimas deputātu ieslīgšanu kaut kādā Padomju Savienības historiogrāfijas marasmā, kur saka, ka Padomju Savienība bija nevainīga, ka tā tikai reaģēja uz apstākļiem un ka, protams, tā nebija Padomju Savienība, kas 1939.gada 23.augustā noslēdza Molotova-Ribentropa paktu; ka tā nebija Padomju Savienība, kas 17.septembrī iebruka vēl tajā laikā neatkarīgajā Polijas valstī, kas atradās jau kara situācijā ar Vāciju (No SC frakcijas: „Par priekšlikumu!”); ka tā nebija Padomju Savienība, kas izvirzīja ultimātus Baltijas valstīm un Somijai un kas pēc Somijas atteikuma pieņemt „draudzīgās” Padomju Savienības prasības uzsāka karu pret šo valsti; ka tā nebija Padomju Savienība, kas veica represijas (un kopumā šis skaits... daudzi vēsturnieki strīdas, bet pat krievu vēsturnieki atzīst, ka šis skaitlis varēja sasniegt 60 miljonus nogalināto civiliedzīvotāju!); ka tā nebija Padomju Savienība, kas pieprasīja Besarābiju un okupēja to, vēl pirms sākās jūsu tā sauktais Lielais Tēvijas karš; ka tā nebija Padomju Savienība, kas vēl pēc atkārtotā Somijas-PSRS kara pieprasīja vēl papildu teritorijas kā kompensāciju no Somijas. „Protams, tā visa nebija, viss bija kārtībā, šis režīms nebija noziedzīgs!” - man liekas, ka tas tiešām ir marasms. Abi režīmi bija noziedzīgi, abi pastrādāja noziegumus pret cilvēci. Un, protams, jums patīk atsaukties uz Nirnbergas procesu un to, ka padomju režīms netika nosodīts, jo viena no šī procesa īstenotājām bija pati Padomju Savienība, kura, protams, nesāks procesu pret sevi. Der atgādināt, ka uzreiz pēc Otrā pasaules kara sabiedrotās valstis jau bija izstrādājušas plānu gadījumam, ja Padomju Savienība turpinās agresiju Rietumeiropas virzienā; tās gatavojās veikt prettriecienu Sarkanajai armijai. Tāda ir tā... Ja būtu bijis šis prettrieciens, tad, iespējams, daudzi nacionālie partizāni, kas cīnījās visā Latvijas teritorijā līdz 1956.gadam, kā arī Lietuvā un citās valstīs, būtu izdzīvojuši un piedzīvojuši, ka mūsu valsts atjaunotos krietni ātrāk, nekā tas notika. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo abi režīmi ir vienlīdz noziedzīgi. Un man tiešām ir pretīgi, ka mūsu neatkarīgajā Latvijā daži atļaujas ar tām pašām formām, kurās deportēja Latvijas iedzīvotājus, staigāt publiskos pasākumos. Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
• 2013_05_16-seq397 spokenText "Godātie kolēģi! Jau ilgu laiku mēs klausāmies un dzirdam viedokli, ka nedrīkst pielīdzināt vienu totalitāro režīmu otram. Mēs neko neplānojam pielīdzināt. Mēs uzskatām, ka ir divi ļaunumi. Un neatkarīgi no tā, vai tā ir nacistiskā simbolika (No zāles dep. I.Cvetkovas un dep. I.Pimenova starpsaucieni.) vai tā ir padomju totalitārā simbolika - tas ir ļaunums. Jūs varat salīdzināt, kurš ļaunums ir ļaunāks, ja jums tas patīk, bet Latvijai tie ir divi posti, tie ir divi ļaunumi. Un mēs neaicinām un nepiedāvājam jums salīdzināt un vērtēt, kas ir labāk un kas ir sliktāk. Mēs runājam par būtību! Attiecīgie simboli ir sveši un tiek saistīti ar totalitārajiem režīmiem. Līdz ar to mēs piedāvājam aizliegt attiecīgās simbolikas izmantošanu publiskos pasākumos. Ja jums ļoti patīk attiecīgie simboli, tad savā privātajā dzīvē jūs varat saglabāt un baudīt tos, bet publiskajā telpā attiecīgajiem priekšmetiem nav vietas Latvijā. Es piedāvāju citu risinājumu attiecīgajai problēmai. Mans priekšlikums ir atbalstīts daļēji. Es piedāvāju nosaukt konkrētus priekšmetus: „ģerbonis”, „karogs”, „himna”, un ir skaidri atrisināta problēma. Darba grupa izstrādāja komplicētāku risinājumu, kas varbūt ir sarežģītāk piemērojams, bet ir labāks pēc būtības, jo izslēdz mehānisku piemērošanu. Saskaņā ar 2.priekšlikumu būs jāskatās ne tikai uz priekšmetiem, bet arī uz personas attieksmi, kāpēc viņa lieto attiecīgos karogus vai ģerboņus, vai citus simbolus. Un, ja viņa izmantos attiecīgos priekšmetus, lai slavinātu to ļaunumu, kas jums ļoti svarīgs... ja viņa tos izmantos, lai attaisnotu to ļaunumu, tad mēs to nepieļausim. Nebūs tādu iespēju! Lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_05_16-seq395 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Es uzturu spēkā savas kolēģes Irinas Cvetkovas pozīciju un apsvērumu par to, ka šis priekšlikums pielīdzina nacistisko režīmu padomju režīmam, kas ir pretrunā ar vēsturi, ar vēstures dokumentiem. Es gribētu nocitēt Vācijas prezidenta Riharda fon Vaiczekera runu, kuru viņš izdarīja... ar kuru viņš uzrunāja Bundestāgu 1985.gada 8.maijā saistībā ar 40.gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām un nacionālsociālistu tirānijas beigām Eiropā. Tātad viņš sacīja: „1939.gada 23.augustā Vācija un Padomju Savienība parakstīja neuzbrukšanas paktu. Slepenais papildu protokols paredzēja gaidāmo Polijas dalīšanu. Šis pakts tika parakstīts, lai dotu Hitleram iespēju iebrukt Polijā. Padomju Savienības vadītāji to pilnībā apzinājās, un visi, kas izprata politiku, apzinājās, ka Vācijas un Padomju Savienības pakta sekas būs Hitlera invāzija Polijā un līdz ar to arī Otrais pasaules karš. Bet tas nemazina Vācijas atbildību par Otrā pasaules kara sākšanos. Padomju Savienība bija gatava ļaut valstīm karot vienai ar otru, lai pati varētu piedalīties teritoriju dalīšanā. Taču kara iniciatīva nāca no Vācijas, nevis no Padomju Savienības. Tas bija Hitlers, kurš nolēma pielietot spēku. Otrā pasaules kara sākšanās vienmēr paliks saistīta ar Vācijas vārdu, nevis ar Padomju Savienību.” Tāpēc starptautiskā tiesa Nirnbergā atzina nacisma režīmu par noziedzīgu. Un nevis tāpēc, ka Padomju Savienība kopā ar sabiedrotajiem uzvarēja karu un kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas dibinātāju un ANO Drošības padomes locekli. Ar skatāmo priekšlikumu tā autori piedāvā Saeimai pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus, kas aizvainos Latvijas sabiedrību un var kļūt par starptautisku skandālu. Es gribu arī atgādināt priekšlikuma autoriem un priekšlikuma atbalstītājiem, ka jums ir iespēja šodien runāt par nacistiskās Vācijas karoga aizliegšanu, tāpat arī par ģerboņiem, himnu, Vācijas armijas uniformu un nacistisko svastiku, par SS zīmju aizliegšanu tieši tāpēc, ka 1945.gadā virs Reihstāga tika pacelts sarkanais karogs ar sirpi un āmuru. Ja nebūtu tāda fakta, tad šodien pat nebūtu iespējas runāt par to, ka nacisms ir noziedzīgs režīms. Es lūdzu tomēr nekropļot to faktu, kuru mēs šodien visi labi saprotam un ārpus Saeimas to arī apzināmies, bet šeit, no tribīnes un no savas vietas, tomēr neļaut mums iekļūt kādos skandalozos apstākļos, kuri pēc tam... sakarā ar kuriem visai Saeimai būs tikai kauns. Paldies.".
• 2013_05_16-seq393 spokenText "Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pašam likumprojektam un arī priekšlikumam ir cita patiesā jēga un paslēpta nozīme. Un tā ir - pielīdzināt staļinismu hitlerismam un PSRS valstiskumu - nacisma režīmam. Taču nacisma režīms jau sen tika nosodīts, šīs simbolikas izmantošana aizliegta, un tas tika attiecīgi nostiprināts daudzos, pat starptautiskajos, normatīvajos aktos. Es atļaušos atgādināt, ka staļinisms kā režīms jau vairākkārt tika nosodīts un pat nolādēts vēl padomju laikā kopš 1956.gada. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Paldies Dievam!”) Bet padomju režīms un nacisms nav viens un tas pats! Padomju režīms, Mūrnieces kundze, nekad netika atzīts par noziedzīgu, un to pielīdzināšanai priekšlikuma izpratnē nav nekāda pamata. Latvijā rodas unikāla situācija: PSRS valstiskums kā paša ienaida priekšmets nepastāv jau vairāk nekā 20 gadus, bet ienaids pret to sen jau pārvērties antipadomisma ideoloģijā. Vēlos atgādināt, ka tieši zem padomju simbolikas tika panākta uzvara pār nacismu, tika sagrauts japāņu militārisms; zem tās tika dibināta progresīva apvienotu valstu organizācija. Nacionālā apvienība! Turpinot atbalstīt šādas iniciatīvas, esiet konsekventi! Ja jūs piedāvājat nojaukt šodien pieminēto padomju simbolu - tā saukto, kā pateica Mūrnieces kundze, Uzvaras pieminekli -, nu tad iniciējiet nojaukt arī pieminekli latviešu sarkanajiem strēlniekiem! Tiem pie cepurēm ir sarkanā zvaigzne - īstais padomju režīma simbols. Tieši sarkanie strēlnieki ir palīdzējuši ar savu nenoliedzamo atbalstu uzvarēt komunistiem 20.gadsimta sākumā un ar savu sastāvu piepildīja padomju varas soda iestādes - tādas kā, piemēram, Viskrievijas ārkārtas komisija. Viņi ir tiešais padomju terora simbols! Ziniet, padomju simbolika kļuva par antipadomisma pamatu, ar kuru raksturo visu slikto, kas bija iepriekš - tajā mitoloģizētajā padomju laikā. Bet tā vietā, lai mērķtiecīgi īstenotu fundamentālas reformas sociāli ekonomiskajā sfērā, lai nodrošinātu mūsu iedzīvotājiem pienācīgu dzīves līmeni, tā vietā lielākajai sabiedrības daļai ir ierosināms nogurdinošs karš ar sen pagājušo pagātni - ar padomju pagātni kā antipadomisma ideoloģisko pamatu, kam ir mērķis pastiprināt ķildu sabiedrībā. Neapšaubāmi, jebkādas mūsdienu nelietības ir uztveramas vieglāk, ja sabiedrībai uzbāž manipulatīvus mītus par pagātni. Acīm redzams, ka veiksmes stāsts labāk uztverams, kultivējot masveida neapmierinātību par padomju režīmu, ieviešot antipadomismu un iestāstot... pat padarot to par valsts ideoloģiju. Šis uzmāktais likumprojekts un izvirzītais priekšlikums mūsdienu apstākļos ir pilnīgi neaktuāls un atrauts no reālās dzīves, no 21.gadsimta reālijām. Es aicinu tā vietā aizsargāt mūsu tautu no īstiem draudiem - no neonacisma, no terorisma -, nevis iedzīvināt antipadomismu, kas ir pēc būtības bēgšana no realitātes. Šis ienaids un antipadomisms ir to personu hiperkompensācija, kuras labi iekārtojās padomju laikā un bija lojāli komunistiskās partijas biedri. Komunistiem ir ģenētiska slieksme tautu ienaidnieku meklēšanā. Tik tiešām, komunisti nevar būt bijušie! Es aicinu neatbalstīt šo muļķīgo priekšlikumu. Paldies. (Dep. R.Rubiks aplaudē.)".
• 2013_05_16-seq391 spokenText "...katras valsts specifiskie politiskie un vēsturiskie... politiski vēsturiskais konteksts, un šis konteksts, šī situācija Eiropas valstīs ir atšķirīga. Latvijā šie apstākļi ir bijuši atšķirīgi no tiem, kādi tie bija Rietumeiropā. Tātad Latvijā - un tas arī šajā spriedumā ir uzsvērts - ir pastāvējusi antidemokrātiska, noziedzīga ideoloģija un tās īstenošana tikai Latvijā vien ir prasījusi desmitiem tūkstošu dzīvību. Tā ka šādu noziedzīgu režīmu slavināšana, izmantojot to simbolus, ir apdraudējums demokrātijai. Turklāt, kā tas tiek uzsvērts arī spriedumā, šādu simbolu izmantošana var ne tikai samazināt demokrātijas vērtību sabiedrībā, bet arī samazināt psiholoģisko slieksni ekstrēmistiski tendētām personām. Kolēģi, ikvienam likumam ir arī preventīva nozīme, un mēs redzējām, ka 9.maijā pasākuma rīkotāji pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa jau aicināja uz pasākumu neņemt līdzi nekādus karogus. Es uzskatu, ka šo situāciju... šo pozitīvo situāciju, ka vismaz neņem līdzi nekādus karogus, ir raisījušas arī diskusijas šodien izskatāmā likumprojekta kontekstā.".
• 2013_05_16-seq389 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Šis priekšlikums tika izstrādāts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izveidotajā darba grupā, kurā piedalījās gan Iekšlietu ministrijas pārstāvji, gan Valsts policijas, gan Drošības policijas pārstāvji, un ar viņiem šis priekšlikums tika gan saskaņots, gan arī ļoti rūpīgi izdiskutēts. Pēc tam diskusijas turpinājās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Šīs normas mērķis ir ļoti skaidrs - novērst iespējas izmantot publiskus izklaides un svētku pasākumus, lai sludinātu divu totalitāru, noziedzīgu režīmu ideoloģiju. Ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēki, kuri dodas uz šādiem pasākumiem, apzināti izvēlas vai neizvēlas ņemt līdzi priekšmetus vai šo divu noziedzīgo režīmu simboliku. Tātad šis mērķis, ar kādu viņi dodas uz publisku pasākumu, ir acīm redzams un ļoti skaidrs. Faktiski jautājums ir par to, vai Latvijā ir bijuši divi noziedzīgi režīmi, vai Latvijā ir bijusi padomju okupācija un vai padomju totalitārais režīms ir bijis noziedzīgs. Latvija to ir atzinusi, to ir atzinušas arī... Tas ir atzīts arī starptautiski, un pie šīs koncepcijas aicinu arī turēties. Šī norma ir samērīga... mēs vērtējām arī šo samērīgumu šajā gadījumā, un, tā kā šādus gadījumus saistībā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu izvērtē tiesa, tad Valsts policija konstatēs lietas apstākļus un tiesa pēc tam vispusīgi, ņemot vērā kontekstu un to, kā šajā situācijā ir izmantota simbolika, lems vai nu par soda mēra piemērošanu, vai arī par šīs personas attaisnošanu. Savukārt personai ir tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu. Otrkārt. Šajā sakarā es vēlos akcentēt arī Augstākās tiesas Senāta spriedumu par atteikumu reģistrēt biedrību „Komunisma atbalsta kustība Latvijā”. Arī šajā spriedumā ir vērtēts samērīgums atteikumam reģistrēt šo biedrību. Tā nav reģistrēta, jo nereģistrēšanas mērķis ir aizsargāt demokrātiju kā valsts pamatvērtību, un demokrātija pieder pie valsts konstitucionālās identitātes. Tāpat tiek ņemts vērā... (Zālē pamazām pieaug troksnis.)".
• 2013_05_16-seq388 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Turpinām 16.maija sēdi. Pirms pārtraukuma mēs uzsākām izskatīt likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” otrajā lasījumā. Mums ir jāuzsāk debates par 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.".
• 2013_05_16-seq387 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00. (Pārtraukums.)".
• 2013_04_18-seq161 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00. (Pārtraukums.)".
• 2011_04_28-seq399 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00. (Pārtraukums.)".
• 2013_05_16-seq386 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Buiķis... nav zālē, Boriss Cilevičs... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Daina Kazāka... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Jānis Lāčplēsis... nav, Igors Meļņikovs... nav, Romāns Naudiņš... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Edvards Smiltēns.... nav, Raimonds Vējonis... nav, Mihails Zemļinskis... nav.".
• 2013_05_16-seq385 spokenText "Vai Cvetkovas kundzei pietiks ar četrām minūtēm? Tad debates mēs uzsāksim pēc pārtraukuma. Šobrīd lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka mums pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Mums ir iesniegti seši jautājumi, uz visiem ir saņemtas atbildes, bet lielākā daļa no ministriem darba pienākumu dēļ nevar ierasties, un pēc vienošanās ar jautājumu iesniedzējiem jautājumu un atbilžu sēde tiek pārnesta uz nākamo nedēļu. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2013_05_16-seq384 spokenText "2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas pirmajā redakcijā atbalstītos priekšlikumus, kas bija 14.pantā, iestrādā 4.1 pantā „Vispārīgie ar publiska pasākuma norisi saistītie ierobežojumi” un precizē šo redakciju ar konkrētiem ierobežojumiem un izņēmuma gadījumiem. Konkrētie ierobežojumi ir: izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, to armiju uniformas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus - sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.".
• 2013_05_16-seq382 spokenText "Komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus. 1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas saskaņā ar Civillikuma definīciju paredz aizstāt vārdus „rīcībspējīga fiziskā persona” ar vārdiem „pilngadīga fiziskā persona, kurai nav nodibināta aizgādnība”. Priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.".
• 2013_05_16-seq381 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
• 2013_05_16-seq379 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.maijs. Paldies.".
• 2013_05_16-seq378 spokenText "30.maijs.".
• 2013_05_16-seq377 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 24. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2013_05_16-seq374 spokenText "74. - deputātu Reskāja, Pimenova, Ņikiforova, Rodionova un Potapkina priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq372 spokenText "73. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq370 spokenText "72. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2011_06_09-seq698 spokenText "72. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_03_27-seq170 spokenText "72. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_06_06_a-seq146 spokenText "72. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq358 spokenText "66. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. un 68.priekšlikumā.".
• 2013_05_16-seq356 spokenText "65. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq354 spokenText "64. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
• 2013_05_16-seq350 spokenText "62. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq348 spokenText "61. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq346 spokenText "60. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq344 spokenText "59. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq343 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. - deputāta Dzintara Zaķa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 39, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq342 spokenText "Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi. Aicinu balsot.".
• 2013_05_16-seq340 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Paskaidrošu, ka šo priekšlikumu es neizdomāju pats, bet to man ieteica iesniegt uzņēmēji, tieši būvnieki. Un interesanti ir tas, ka šo priekšlikumu ieteica iesniegt nevis kaut kādi lielie būvnieki, megabūvnieki, bet tieši mazie būvnieki pēc diskusijām Jēkabpilī, kur, ticiet man, neviens no Jēkabpils būvuzņēmējiem nav tik jaudīgs, lai varētu konkurēt ar visu Rīgu. Bet nu paskaidrošu, kāda šobrīd ir izveidojusies situācija. Tikmēr, kamēr iepirkuma komisija varēja brīvi noteikt summu, kas ir jānosaka par pieprasījuma nodrošinājumu, bet ne lielāku kā tie 2 procenti, kas šobrīd kļūst norma, tikmēr uzņēmēji ļoti labi varēja saplānot savus resursus un apmēram bija skaidrs, kuri uzņēmēji uz kuriem konkursiem ies. Un veidojās situācija, ka vidēji uz katru konkursu iet pieci vai seši uzņēmēji, kas ir normāla konkurence. Tik tiešām ir tā, ka tas ir plus mīnus civilizēti. Turpretī tanī brīdī, kad mēs uzlikām 10 tūkstošu latu slieksni, uz katru konkursu šobrīd iet nevis pieci vai seši, bet 25 vai 26 uzņēmēji. It kā jau nebūtu nekas slikts, bet praksē, kolēģi, ir izveidojusies tāda situācija, ka lielākā daļa šo uzņēmēju, kuri iet un piesakās konkursos, pēc tam sūdzas, apstrīd - un kas ir vistrakākais! - pēc apstrīdēšanas dodas pie iespējamā uzvarētāja un saka: „Es esmu gatavs savu priekšlikumu atsaukt, bet man tādā gadījumā ir jābūt iekšā par apakšuzņēmēju!” Vai kā tamlīdzīgi. Respektīvi, šāda sliekšņa parādīšanās nepārprotami veido situāciju, kas ir daudz vairāk pakļauta dažādiem korupcijas riskiem. Es saku, ka vajag uzticēties iepirkuma komisijām vai arī komisijām ļaut pašām plānot un noteikt to slieksni, kādu tās uzskata par pareizu, bet kurš nepārsniedz 2 procentus. Varbūt uz trešo lasījumu mēs varam noteikt arī 1 procentu no prognozējamās līguma summas. Taču noteikt šos 10 tūkstošus... nosakot šos 10 tūkstošus jau iepriekš, mēs esam panākuši drīzāk sliktu nekā labu efektu, jo šobrīd konkursi atkal velkas garumā, ir strīdi, un, kā jau es teicu, ir pamatīgs risks korupcijai. Aicinu manu priekšlikumu atbalstīt. (No zāles dep. I.Zariņš: „10 tūkstoši ar vai bez PVN?”)".
• 2013_05_16-seq338 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Godātās deputātes! Konkurence ir galvenais virzītājspēks ne tikai ekonomikā, bet arī visās dzīves jomās, un ekonomikā to pat mēdz saukt par neredzamo tirgus roku, kas noliek visu savās vietās. Pašvaldības un valsts iestādes savos iepirkumos var noteikt drošības maksu, lai nodrošinātu piedāvājuma iesniedzēju, tā teikt, disciplīnu. Pirms vairākiem gadiem šai drošības maksai nebija nekādu griestu, proti, iestāde varēja to brīvi noteikt gan mazu, gan neadekvāti lielu. Un nereti bija gad��jumi, kad uzņēmēji vienkārši nespēja... nespēja nodrošināt šo lielo samaksu, un tādēļ ļoti daudz piedāvājumu atkrita, konkurence samazinājās, bet cenas gāja uz augšu. Tādēļ nesen tika ieviests nosacījums, ka šī drošības maksa nevar pārsniegt 2 procentus, vai arī, ja šī summa absolūtajos skaitļos ir lielāka, tad nevar pārsniegt 10 tūkstošus. Pēc uzņēmēju domām, situācija uzlabojās, konkurence palielinājās un cenas tika spiestas uz leju. Šī priekšlikuma būtība ir atcelt šos 10 tūkstošu latu griestus, kas, mūsuprāt, var novest... atsevišķos gadījumos tas varētu palīdzēt atbrīvoties no negodprātīgiem uzņēmējiem, taču ļoti lielā daļā iepirkumu tas varētu izraisīt pretēju efektu, proti, samazināt konkurenci un cenas tikai celt uz augšu. Tāpēc Konkurences padomes un Ekonomikas ministrijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet aicinu atgriezties pie sarunu galda. Iespējams, šo slieksni vajag pacelt, bet to nevajadzētu vispār atcelt. Paldies.".
• 2013_05_16-seq337 spokenText "Uzsākam debates. Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Vilnim Ķirsim.".
• 2013_01_24-seq152 spokenText "Uzsākam debates. Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Vilnim Ķirsim.".
• 2013_05_16-seq336 spokenText "58. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq331 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. - deputāta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 45, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq330 spokenText "55. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
• 2013_05_16-seq329 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq328 spokenText "54. - deputāta Tutina priekšlikums. Arī nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
• 2013_05_16-seq327 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. - deputāta Igora Meļņikova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq326 spokenText "53. - deputāta Meļņikova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq318 spokenText "49. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 50.priekšlikumā.".
• 2013_05_16-seq316 spokenText "48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_01_31-seq662 spokenText "48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_12_20-seq494 spokenText "48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2010_01_14-seq518 spokenText "48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2009_06_11-seq581 spokenText "48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2005_06_16-seq158 spokenText "48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2004_12_02-seq450 spokenText "48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq314 spokenText "47. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 45.priekšlikumā, ko mēs jau tikko atbalstījām.".
• 2013_05_16-seq308 spokenText "44. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 45.priekšlikumā.".
• 2013_05_16-seq305 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - deputātu Reskāja, Pimenova, Ņikiforova, Rodionova un Potapkina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq304 spokenText "42. - deputātu Reskāja, Pimenova, Ņikiforova, Rodionova un Potapkina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 45.priekšlikumā.".
• 2013_05_16-seq302 spokenText "41. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 45.priekšlikumā.".
• 2013_05_16-seq300 spokenText "40. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 45.priekšlikumā.".
• 2013_05_16-seq288 spokenText "34. - deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. (No SC frakcijas: „Kur viņš ir?”) Daļēji atbalstīts, iekļauts 45.priekšlikumā.".
• 2013_05_16-seq286 spokenText "33. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 45.priekšlikumā.".
• 2013_05_16-seq285 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputātu Reskāja, Pimenova, Ņikiforova, Rodionova un Potapkina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq284 spokenText "32. - deputātu Reskāja, Pimenova, Ņikiforova, Rodionova un Potapkina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 45.priekšlikumā.".
• 2013_05_16-seq281 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Igora Meļņikova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq280 spokenText "30. - deputāta Meļņikova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq279 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Igora Meļņikova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq278 spokenText "29. - deputāta Meļņikova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq276 spokenText "28. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq274 spokenText "27. - Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
• 2013_05_16-seq272 spokenText "26. - deputāta Raimonda Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_05_16-seq271 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 25, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".

• first
• previous
• next