Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_10_03-seq231 spokenText "Paldies deputātiem par uzdotajiem jautājumiem. Paldies ministra kungam par sniegtajām atbildēm. Un ceturtais, beidzamais, jautājums mums šodien darba kārtībā ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par telekomunikācijas uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un Lattelecom valstij piederošo kapitāldaļu atsavināšanu”. Ministra kungs, vai vēlaties vēl ko piemetināt jūsu rakstveida atbildei? Tātad nē. Ķersimies klāt pie papildjautājumiem. Divus papildjautājumus uzdos iesniedzējs Elksniņa kungs. Lūdzu! Pirmais papildjautājums. < p ALIGN="JUSTIFY">".
- 2013_10_03-seq230 spokenText "Es būtu tiešām priecīgs, ja attiecībā uz šiem jautājumiem jūs atrastu iespēju uzaicināt abu uzņēmumu padomes, lai tās sniegtu, teiksim, šo būtisko biznesa informāciju. Attiecībā uz Lattelecom šķiet šīs prognozes samērā stabilas. Uzņēmums arī turpmāk, vismaz tuvākajos gados, darbosies ar pozitīvu tendenci attiecībā uz ieņēmumiem. Savukārt uzņēmuma „Latvijas Mobilais telefons” perspektīvas, manuprāt, neizskatās tik labas. Bet katrā ziņā šobrīd ir būtiski pieminēt, ka mēs darba grupā, kurā kopā ar mani darbojas arī satiksmes ministrs un finanšu ministrs, esam aicinājuši abas padomes, kurās ir pārstāvēti abi akcionāri, kopīgi sagatavot ziņojumu par sinerģijas jeb ciešākas uzņēmumu kopdarbības gan riskiem, gan ieguvumiem un, protams, nepieciešamību. Šis ziņojums pabeigtā formā vēl nav manā rīcībā, bet tā sākotnējā informācija liecina, ka abas padomes ir vienisprātis par to, ka ciešāka kopdarbība ir nepieciešama, un ir vienojušās arī par to skaitlisko mērogu – kādu labumu šāda ciešāka darbība jeb, piemēram, apvienošana varētu sniegt. Šis labums īpašniekiem ir mērāms vairākos desmitos miljonu latu. Un līdz ar to tas arī ir tas galvenais pamatojums, kāpēc mēs šos jautājumus par varbūtēju apvienošanās nepieciešamību cilājam, risinām un virzām skatīšanai valdībā.".
- 2013_10_03-seq228 spokenText "Es pieņemu, ka jums ir informācija. Jā? Cik strauji ir kritusies LMT vērtība un kāda ir vērtības pieauguma vai krišanās prognoze nākamajiem trim gadiem?".
- 2013_10_03-seq227 spokenText "Paldies. Vai vēlaties uzdot vēl trešo papildjautājumu? Lūdzu!".
- 2013_10_03-seq226 spokenText "Nu, ja mēs spriežam pēc tāda parametra kā valsts pārstāvju skaits... ja spriežam, kurā no uzņēmumiem valsts pārstāvji ir lielākā skaitā, teiksim, padomē, uzraudzības institūcijā, tad redzam, ka tas ir Lattelecom. Savukārt LMT ir otrādi – tur zviedru pusei... zviedru un somu TeliaSonera pusei ir lielāks pārsvars. Abos uzņēmumos valdes darbojas faktiski neatkarīgi. Tās ir profesionālas valdes, kurās nav nosakāma vienas vai otras puses pārstāvība. Abi uzņēmumi tiek uzskatīti par profesionāli pārvaldītiem. Un tās situācijas, kas veidojas saistībā ar, teiksim, vērtības samazināšanos, izriet no vismaz trim savstarpēji saistītiem faktoriem. Tās ir ārkārtīgi būtiskas izmaiņas telekomunikāciju un ar tām saistītajos tirgos. Es neiedziļināšos sīkāk, bet šīs izmaiņas tiešām ir būtiskas un ir mainījušas konkurences situāciju. Otrs faktors, kas to nosaka, ir biznesa stratēģija. Protams, biznesa stratēģijas ir bijušas atšķirīgas, un tas ir noteicis to, ka, piemēram, Lattelecom pēdējos gados ir bijis spējīgs noturēt samērā stabilu ieņēmumu apjomu, savukārt LMT tas ir strauji samazinājies, lielākoties ļoti saasinoties konkurencei mobilo balss sakaru jomā. Līdz ar to mēs nevarētu kaut kādā veidā saistīt izmaiņas uzņēmumu vērtībā tieši ar valsts kā akcionāra rīcību. Tās ir vairāk objektīvas... ar biznesa aspektiem saistīti apstākļi. Un trešais faktors, kas vistiešāk ietekmē šo vērtības samazināšanos, ir... izriet no manis jau daudzkārt pieminētajiem dibināšanas līgumiem un Jumta līguma – 1991., 1994.gada līgumiem, kuri nosaka ierobežojumus uzņēmumiem savstarpēji konkurēt, kuri nosaka, piemēram, ierobežojumu Lattelecom darboties mobilo sakaru, mobilo datu pārraides jomā un virkni citu ierobežojumu, kas patiesībā liedz uzņēmumiem pilnvērtīgi attīstīties.".
- 2013_10_03-seq224 spokenText "Ir ieslēgts. Un otrs jautājums. Šobrīd abos uzņēmumos valsts arī ir kapitāla daļu turētāja. Jūs minējāt, ka uzņēmumu apvienošanas pamatā ir vēlme novērst uzņēmumu vērtības turpmāku mazināšanos – tas šinī gadījumā attiecas uz „Latvijas Mobilo telefonu”. Kāds ir jūsu vērtējums? Cik labi valsts kā kapitāla daļu turētāja ir iesaistījusies uzņēmuma vadībā, ja mēs redzam, ka uzņēmuma vērtība strauji kritusies pēdējos gados un ir plānota arī turpmāka tās krišanās?".
- 2013_10_03-seq223 spokenText "Paldies, ministra kungs! Lūdzu, vēl papildjautājums. Mikrofonu, lūdzu, ieslēdziet deputātei Reizniecei-Ozolai!".
- 2013_10_03-seq222 spokenText "Nu pirmām kārtām es šos divus jautājumus nevēlos tik nepārprotami apvienot. Respektīvi, sinerģija pati par sevi nevar būt iemesls, teiksim, kaut kādām daļu izmaiņām. Proti, lai nonāktu pie jebkādiem risinājumiem, kas izmainītu vēsturiskās attiecības, kuras ir nodibinātas ar 1991., 1994.gada līgumiem, kā arī pēc tam ar vēlākiem pārjaunojumiem līdz ar ierakstīšanu Komercreģistrā un tā tālāk... lai šos nosacījumus mainītu, ir jābūt abu pušu īpašnieku – tātad Latvijas valsts pārstāvju un TeliaSonera – vienošanās faktam. Bez tā nevar notikt būtiskas izmaiņas šajos nosacījumos. Šīs izmaiņas ir jāpanāk tādēļ, lai uzņēmumi varētu attīstīties un lai to vērtība varētu pieaugt. Un, kā jau iepriekš minēju, šie jautājumi ir risināmi pušu sarunās. Tā ka mēs... nu, tādā ziņā daļu sadalījums nākotnē ir atkarīgs no pušu sarunām.".
- 2013_10_03-seq220 spokenText "Pirmām kārtām es vēlos uzdot precizējošu jautājumu. No iepriekšējās atbildes es sapratu, ka gadījumā, ja abu uzņēmumu sinerģijas rezultātā mēs nonāktu pie situācijas, ka Latvijas valsts zaudētu kontrolpaketi, tad jūsu, par nozari atbildīgā ministra, viedoklis ir, ka Latvijai tas nebūtu izdevīgi. Vai es pareizi sapratu, ka tāds ir jūsu viedoklis šobrīd, ņemot vērā jums pieejamo informāciju?".
- 2013_10_03-seq219 spokenText "Paldies Elksniņa kungam par uzdotajiem jautājumiem. Paldies ministram par atbildēm. Vai deputāte Reizniece-Ozola vēlas izmantot iespēju uzdot papildjautājumus? Lūdzu!".
- 2013_10_03-seq218 spokenText "Kā jau ar virkni jautājumu, šobrīd drusku pāragri spriest par to, kāds maksāšanas līdzeklis būtu nosakāms, jo, kā jau minēju iepriekš (šķiet, nu jau kādas reizes divas šodien), lēmums par privatizāciju nav pieņemts; pat par apvienošanu nav pieņemts, kur nu vēl par privatizāciju. Ir strādājusi darba grupa, un secinājumi, pie kādiem trīs ministru darba grupa ir nonākusi, ir tādi, ka šobrīd patiesībā privatizācijas jautājums nav aktuāls, jo privatizācijas jautājums nevar būt aktuāls situācijā, kad atsavināmo aktīvu jeb uzņēmumu vērtība samazinās. Galvenais iemesls, kādēļ tiek risināts jautājums par uzņēmumu varbūtēju sadarbību vai apvienošanu vai citiem sinerģijas variantiem, ir šāds: lai apturētu šo uzņēmumu vērtības turpmāku samazināšanos un veiktu darbības, kas, cerams, varētu palielināt šo uzņēmumu vērtību nākotnē. Ar šādu mērķi tiek risināti šībrīža jautājumi, tiek gatavots ziņojums valdībai, lai nākotnē atgrieztos pie jautājuma par privatizāciju, bet, manuprāt, tas nav tuvāko divu gadu jautājums. Kā jūs pilnīgi precīzi norādījāt, vēsturiski Ministru kabinets ir noteicis jau nosacījumus attiecībā uz Lattelecom. Un 1998.gadā, šķiet, tika pieļauta arī privatizācijas sertifikātu izmantošana. Attiecībā uz LMT 2006.gadā netika pieļauta... šajos valdības izdotajos nosacījumos netika paredzēta sertifikātu izmantošana, bija paredzēta potenciāla privatizācija tikai par naudu. Tātad valdību lēmumi līdz šim ir bijuši savā ziņā nekonsekventi. Attiecībā uz sertifikātu izmantošanu jāteic, ka, protams, sertifikāti šodien spēlē pilnīgi citu lomu, tā ir būtiski mazinājusies. Ir bijušas dažādas diskusijas, tostarp arī Saeimā, par to, ka varbūt šo sertifikātu darbību nākotnē vajadzētu izbeigt. Tā ka atkarībā no šiem Saeimā diskutējamiem lēmumiem par privatizācijas pabeigšanu un tā tālāk, es pieņemu, jūsu uzdotais jautājums varētu pat atkrist. Respektīvi, sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis varētu arī kaut kad beigt pastāvēt. Mans personīgais viedoklis ir, ka, ja mēs kādreiz nonāktu līdz šim privatizācijas jautājumam faktiski, tad man liktos vēlama atsavināšanas procedūra, kas būtu maksimāli caurspīdīga. Es uzskatu, ka mums būtu jāizmanto iespējas izmantot fondu biržu, proti, tā dēvēto IPO procedūru. Tā ka mans, nozares ministra, viedoklis ir šāds: manuprāt, vēlamais, teiksim, mehānisms, lai atbrīvotos nākotnē... lai atsavinātu kādas kapitāla daļas nozīmīgos uzņēmumos, kuriem nav, teiksim, tādas stratēģiskas nozīmes, lai tie paliktu valsts īpašumā.".
- 2013_10_03-seq216 spokenText "Savā atbildē jūs norādījāt, ka likumdevējs pieļauj Ministru kabinetam tiesības noteikt Lattelecom un LMT valsts kapitāla daļu privatizācijā izmantot kā maksāšanas līdzekli privatizācijas sertifikātus. Tajā pašā laikā jūs arī minējāt, ka tas lēmums ir ļoti sens, tas nav ticis pieņemts nedz šajā, nedz pat iepriekšējā parlamenta sasaukumā. Bet mani interesē, kāda ir jūsu personīgā, kā par nozari atbildīgā ministra, pozīcija jautājumā par to, ka apvienotā uzņēmumā tās kapitāla daļas, kas palikušas valsts īpašumā, varētu privatizēt par privatizācijas sertifikātiem. Vai valsts īpašumā palikušās kapitāla daļas varētu privatizēt par privatizācijas sertifikātiem? Kāda ir jūsu personīgā pozīcija? Un kādu pozīciju jūs kā atbildīgais ministrs aizstāvēsiet valdībā?".
- 2013_10_03-seq215 spokenText "Paldies. Elksniņa kungs, ja vēlaties uzdot vēl pēdējo papildjautājumu, – lūdzu!".
- 2013_10_03-seq214 spokenText "Jā, mēs tiešām uz šo jautājumu esam centušies atbildēt rakstveidā, jo būtībā jūs atkārtojat rakstveidā iesniegto jautājumu. Kā jau arī savā sākotnējā komentārā pie pirmā jautājuma es minēju, jūs, uzdodot šo jautājumu, aizsteidzaties notikumiem, manuprāt, tālu pa priekšu –uzdodat jautājumu, uz kuru praktiski nav iespējams atbildēt tāpēc, ka tiešām ir vairāki posmi, kuri nav notikuši. Proti, uzdodot jautājumu, jūs kā notikušu faktu pieņemat to, ka šī apvienošanās ir notikusi, un tā tālāk. Kā jau minēju, šobrīd mēs šo apvienošanos aplūkojām kā vienu no iespējamiem turpmākās rīcības variantiem, par kuru... Pirmkārt, ir jābūt valdības principiālai gatavībai šo jautājumu risināt tālāk. Tas pagaidām nav noticis, tas ir risināts tikai trīs ministru darba grupā. Otrkārt, ir nepieciešams vest sarunas ar TeliaSonera, kas ir otrs īpašnieks, ar kuru kopā jau divdesmit gadu garumā tiek pārvaldīti šie uzņēmumi. Un bez šīm sarunām praktiski nav nosakāmi nekādi turpmākie soļi. Jo, ņemot vērā tos līgumus, kas vēsturiski ir tikuši noslēgti attiecībā uz uzņēmumu LMT un Lattelecom dibināšanu un to kopīgu pārvaldīšanu, neviens akcionārs faktiski nevar pieņemt nevienu būtisku lēmumu, nevienojoties ar otru akcionāru. Tā ka es teiktu, ka šis ir valdības mandāta jautājums un objekts sarunām ar otru īpašnieku. Tā ka faktiski šobrīd atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams. Tas, ko es jums varu atbildēt, attiecas uz to, kādām vajadzētu būt Latvijas interesēm sarunu vešanas procesā: protams, neiedziļinoties, nu, teiksim, sarunu pozīcijas sīkumos, es domāju, ka tas nav Latvijas interesēs – tuvākajā laikā pieļaut kontrolpaketes nonākšanu citu īpašnieku rokās.".
- 2013_10_03-seq212 spokenText "Jā. Turpinot iepriekšējos jautājumus un ņemot vērā jūsu komentāru par to, ka jūs esat centies vismaz atbildēt uz mūsu jums iepriekš adresētajiem jautājumiem, mēs... Tad, piemēram, mēs adresējām jums jautājumu par to, cik liels akciju apmērs procentos paliktu valstij pēc šāda apvienošanās darījuma īstenošanas pie apstākļiem, kad uz konkrēto brīdi „Latvijas Mobilajā telefonā” Latvijas valstij pieder vairāk par 50 procentiem – 51 procents, Lattelecom arī pieder 51 procents. Kāds... cik daudz... kādas daļas procentos piederēs Latvijas valstij pēc minēto uzņēmumu apvienošanās, un vai pēc tā sauktās sinerģijas, kā jūs to dēvējat, Latvijas valsts rīcībā atradīsies kontrolpakete, kura tātad noteiks arī apvienotā uzņēmuma un valsts turējumā, īpašumā esošo kapitāla daļu vērtību? Mūs interesē konkrēti, cik daudz procentu valsts rīcībā paliks.".
- 2013_10_03-seq211 spokenText "Paldies, ministra kungs. Vai jūs vēlaties uzdot vēl kādu papildjautājumu? Paldies deputātiem par jautājumiem, paldies ministra kungam par atbildēm. Mums ir vēl jautājumi. Nākamais ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par apvienoto telekomunikācijas uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un Lattelecom kontrolpaketes nodošanu”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde. Iesniedzējus rakstveida atbilde nav apmierinājusi, līdz ar to... Vai ministra kungs vēlas papildināt, šobrīd vēl kaut ko piebilst pie rakstveidā sniegtās atbildes? Nē? Elksniņa kungs, vai jūs kā iesniedzējs vēlaties uzdot papildjautājumus? Lūdzu, jums vārds!".
- 2013_10_03-seq210 spokenText "Es, nebūdams jurists, šobrīd nemācēšu precīzi citēt kādus nepieciešamos pantus, bet šķiet, ka divi komentāri man ir. Pirmkārt, izpildvaras kompetence un likumdevējvaras kompetence ir skaidri nošķirtas. Es domāju, ka mēs rīkojamies pilnīgi izpildvaras kompetences robežās un arī valdības dotā mandāta robežās. Un visos gadījumos, kad deputāti vēlas kaut ko uzzināt, es labprāt... tiešām būšu gatavs informēt par to, kas tiešām ir informēšanas vērts, tādā ziņā kā pieņemti lēmumi vai gatavi dokumenti un tā tālāk. Otrs komentārs ir tas, ka mēs... mums ir vairākas, kā lai saka, labai praksei atbilstošas, labai pārvaldībai atbilstošas saziņas un sadarbības formas ar Saeimu – kādā veidā mēs sniedzam pārskatus un līdzdarbojamies Saeimas darbā. Proti, es pēc uzaicinājuma vai reizēm arī pēc savas iniciatīvas viesojos komisiju sēdēs, arī frakciju sēdēs pēc uzaicinājuma, un esmu gatavs izklāstīt šos jautājumus. Tā ka jums, deputātiem, ir diezgan plašas iespējas uzaicināt un prasīt informāciju, un mēs esam gatavi to darīt.".
- 2013_10_03-seq208 spokenText "Jā, paldies. Ministra kungs, man ir jautājums jums. Saprotu, ka būs informatīvais ziņojums, kurš šobrīd ir precizēšanas stadijā un kurš tuvākajā laikā tiks skatīts Ministru kabinetā. Kāds jums ir plāns – cik lielā mērā plānojat iesaistīt Saeimas deputātus un kurā stadijā, ja lēmums par abu uzņēmumu apvienošanu tiks pieņemts Ministru kabinetā? Kāds ir tas redzējums par deputātu lomu šajā procesā?".
- 2013_10_03-seq207 spokenText "Paldies. Vai citi klātesošie deputāti vēlas izmantot savas tiesības uzdot papildjautājumu? Reiznieces-Ozolas kundze, jums ir tiesības uzdot trīs papildjautājumus. Lūdzu!".
- 2013_10_03-seq206 spokenText "Ja ir radies kāds pārpratums, ko man gribētos tiešām iztulkot kā pārpratumu, attiecībā uz to, kad ko ir vajadzējis iesniegt, tad es atvainojos, ja deputātiem ir radušies kādi sarežģījumi šajā sakarā. Bet attiecībā uz materiāliem, protams, jāteic, ka darba procesā rodas daudz dažādu materiālu. Tātad man droši vien atkal būs jālūdz precizēt, par kādiem materiāliem jūs vēlētos runāt. Gribu gan pasvītrot, ka rodas zināmi sarežģījumi, ja tiek lūgts izsniegt dokumentus, kuri ir darba stadijā, kuri nav uzskatāmi par dokumentiem pilnā nozīmē, jo tie ir darba materiāli. Mēs varam runāt, teiksim, par dokumentiem, par kuriem mums būtu vērts diskutēt šeit un kavēt jūsu laiku; mēs varam par dokumentiem runāt šeit tikai tad, ja tos ir izskatījusi valdība. Proti, tas ļauj skaidri nojaust, kāds lēmums ir ticis pieņemts un kāda ir valdības kopējā griba šajā jautājumā. Šādā kontekstā ir... top informatīvais ziņojums – būtiski labots informatīvais ziņojums, kuru es šobrīd nebūtu gatavs pat īsti apspriest, jo tas ir dokuments, kas ir izstrādes stadijā. Mēs paredzam, ka tuvāko nedēļu laikā mēs vēlētos šo jautājumu izskatīt valdībā. Pēc jautājuma izskatīšanas neredzu nekādas grūtības šādu jautājumu, teiksim, izklāstīt deputātiem.".
- 2013_10_03-seq204 spokenText "Diemžēl, lai uzdotu nākamo jautājumu, ir nepieciešams arī papildu komentārs, jo, piemēram, 5.septembrī mēs iesniedzām jums adresētu jautājumu, lūdzām atsūtīt, piemēram, materiālus. Materiālus jūs neatsūtījāt. Mēs 12.septembrī atkārtoti vērsāmies pie jums ar lūgumu nosūtīt materiālus. Un tādi ir dokumenti, un uz abām atbildēm parlamentam ir jūsu paraksti par to, ka vienā jautājumā atbilžu lokā jūs pielikumus nenosūtāt, savukārt nosūtāt tos tikai nākamajā – pēc atkārtota pieprasījuma. Tiešām tagad mēs esam to saņēmuši – pēc atkārtota pieprasījuma, nevis pēc pirmā. Uz nedēļu ir aizkavējusies jūsu izjautāšana vismaz šajā sakarā. Bet saistībā ar to ir vēl viens jautājums. Vai papildus tiem materiāliem, kurus jūs mums iesniedzāt kopš, piemēram, 12.septembra, kad mēs atkārtoti lūdzām jums šos materiālus, ir nākuši klāt Ekonomikas ministrijā vai Ministru kabinetā kaut kādi papildu materiāli par LMT un Lattelecom apvienošanu?".
- 2013_10_03-seq203 spokenText "Jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu, Elksniņa kungs. Lūdzu!".
- 2013_10_03-seq202 spokenText "Paldies par jautājumu. Es gan nevaru piekrist tajā ietvertajam apgalvojumam, ka Ekonomikas ministrija kaut ko vilcinātu. Manā izpratnē, mēs esam precīzi atbildējuši uz uzdotajiem jautājumiem, un pēc precīzi noformulēta pieprasījuma par dokumentu iesniegšanu šie dokumenti tikuši attiecīgi, atbilstoši normatīviem, arī iesniegti. Es ceru, ka šī informācija šobrīd ir jūsu rīcībā pietiekami ilgu laiku, lai varētu šodien uzdot man jautājumus, kuri būtu vērti, lai uz tiem sniegtu atbildes.".
- 2013_10_03-seq201 spokenText "Paldies, ministra kungs, ka šodien atnācāt uz šo jautājumu un atbilžu sēdi. Protams, mēs adresējām vairākus jautājumus, bija arī vairākas atbildes. Bet pašreiz mūs interesē, kāpēc, lai iegūtu jeb saņemtu dokumentus, kuri ir Ministru kabineta rīcībā un tātad ir arī Ekonomikas ministrijas rīcībā un kuri attiecas uz LMT un Lattelecom apvienošanu... Kāpēc mums ir jāraksta atkārtoti pieprasījumi, lai šos dokumentus saņemtu? Un kādēļ Ekonomikas ministrija savā ziņā... nu, es negribētu teikt, ka novilcina, bet... Kādēļ mēs saņemam pieprasītos materiālus nedēļu vai divas nedēļas vēlāk, nekā tas ir nepieciešams saskaņā ar Saeimas kārtības rulli?".
- 2013_10_03-seq200 spokenText "Paldies, ministra kungs. Elksniņa kungs, jums kā jau jautājuma iesniedzējam ir tiesības uzdot divus papildjautājumus. Lūdzu!".
- 2013_10_03-seq199 spokenText "Labvakar, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Deputāte! Deputāta kungs! Vēlos īsi sasummēt to, ko esam rakstījuši atbildēs uz vairākiem jautājumiem, kas ir saņemti par šo tēmu – par varbūtējās „Latvijas Mobilā telefona” un Lattelecom apvienošanas jautājumu jeb, precīzāk, jautājumu, ko mēs dēvējam par sinerģijas jautājumu. Mēs esam pēc labākas sirdsapziņas centušies uz šiem jautājumiem diezgan izvērsti atbildēt. Jautājumu bijis diezgan daudz, bet, ja sasummē šīs tēmas pa blokiem, tad sanāk aptuveni trīs lietas, ko es gribu pateikt. Pirmkārt, jautājumi, kas ir saistīti ar to, vai ir paredzēta uzņēmumu privatizācija. Vēlos atgādināt un arī visiem citiem klausītājiem darīt zināmu, ka šo divu uzņēmumu privatizācijas jautājumu sen jau valdībā ir uzsākts skatīt. Par uzņēmuma Lattelecom privatizācijas uzsākšanu ir lemts valdībā jau 1998.gadā, un savukārt attiecībā uz SIA „Latvijas Mobilais telefons” privatizācijas uzsākšanu valdība lēmusi jau 2006.gadā. Tā ka jautājums sen jau ir atvērts un mēs tikai turpinām šī jautājuma virzību. Attiecībā uz visiem jautājumiem, kas tā kā paredz – kā notikušu faktu vai jau kā pieņemtu lēmumu – lēmumu par šo uzņēmumu apvienošanu, vēlos darīt zināmu, ka valdība šādu lēmumu nav pieņēmusi. Darba grupa diskutē, vērtē dažādus risinājumus, tostarp tiek caurlūkots arī risinājums par uzņēmumu varbūtēju apvienošanu. Bet nekādā gadījumā nevar uzskatīt vai balstīties uz pieņēmumu, ka šāds jautājums jau ir izlemts. Un trešā lieta, ko es gribu minēt. Attiecībā uz to, kāda varētu būt, teiksim, otra īpašnieka, kas ir TeliaSonera, loma turpmākajās norisēs, atkal pirmām kārtām jāsaka tas, ko jau teicu savas atbildes otrajā punktā, – ka šis jautājums nav nekādā veidā izlemts. Bet tomēr jāuzsver, ka TeliaSonera ir uzņēmums, kas piedalījies uzņēmumu pārvaldīšanā jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. Līdz ar to šī pārvaldība tiek veikta kopīgi. Noslēgtie līgumi attiecībā gan uz SIA „Latvijas Mobilais telefons”, gan uz Lattelecom dibināšanu 1991.gadā, vēlāk Jumta līgums, kas noslēgts 1994.gadā, paredz skaidrus nosacījumus, bez kuru risināšanas nav iespējama nekāda turpmāka virzība. Respektīvi, jebkuri jautājumi jārisina sarunās ar TeliaSonera. Un bez šādām sarunām ir pilnīgi neiespējami atbildēt uz jautājumiem par daļu sadalījumu vai kādiem citiem būtiskiem nosacījumiem.".
- 2013_10_03-seq198 spokenText "Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Agešina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par dokumentiem, kas saistīti ar telekomunikāciju uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un Lattelecom apvienošanu”. Atbildi sniegt uz šo jautājumu Ministru prezidents ir uzdevis ekonomikas ministram Danielam Pavļutam. Ministra kungs, vai jūs vēlaties kaut ko piemetināt pie jau rakstveidā sniegtās atbildes? Lūdzu, jums vārds!".
- 2013_10_03-seq196 spokenText "Paldies. Paldies deputātei Reizniecei-Ozolai par jautājumiem. Paldies ministrei Circenei par atbildēm.".
- 2013_10_03-seq195 spokenText "Īsi atbildēt būs diezgan grūti, bet es centīšos. Pirmām kārtām jāteic, ka mēs nevaram pretstatīt Rīgu un pārējo Latviju, jo mēs nepērkam pakalpojumu, vadoties pēc attiecīgās pilsētas nosaukuma, bet mēs pērkam programmas. Un tādu programmu, kādas ir lielajās universitātes klīniskajās slimnīcās, citās slimnīcās vienkārši nav. Piemēram, acu operācijas (tā tautas valodā sakot), angioķirurģija, neiroķirurģija, lielie tuberkulozes ārstniecības centri, Latvijas Onkoloģijas centrs... Šīs lielās programmas ir tikai Rīgā. Līdz ar to tā ir terciārā veselības aprūpe, un to var nodrošināt tikai Rīgā. Tāpēc ir nodalīts tas pakalpojums, kas ir līdzīgs visās slimnīcās; ir nodalītas nost speciālās programmas. Un šīs speciālās programmas tiek finansētas pēc programmu principa. Ja mēs runājam par pārējo Latviju, jums ir pilnīga taisnība, ka reģionos, vienā vai otrā reģionā, vēsturiski ir bijis netaisnīgums līgumu slēgšanas apjomā, ja mēs ņemam vērā iedzīvotāju skaitu. Mēs to atzinām jau 2011.gada beigās, un līdz ar to 2012.gadā sarunās ar Latvijas Slimnīcu biedrību mēs panācām vienošanos, kas bija abām pusēm pieņemama un sabalansēta, – ka vienā gadā pārējiem atņemt visu šo finansējumu būs diezgan grūti, jo, protams, no kāda to... kādam jau ņem nost. Līdz ar to pārejas periods ir četri gadi. Šinī gadā jau 25 procenti no starpības ir nosegti, nākamajā gadā arī nosegs 25 procentus... šo starpību, un tā četru gadu laikā nonāks pie balansa. Latvijas Slimnīcu biedrība to apstiprināja, un tā vienošanās ir spēkā. Jautājuma daļa, kur jūs sakāt par bažām, ka nepietiks līdzekļu. Mums ir parakstīti līgumi līdz janvāra beigām, un, tā kā mums nav ārkārtas apstākļu, bet ir lielāks finansējums, nekā bija 2011.gadā, un ārpus tiem līdzekļiem, kas bija līguma apjomā, vēl ir novirzīti tieši slimnīcu vajadzībām vairāk nekā 8 miljoni latu, tad šinī gadījumā mēs varam teikt, ka nav pamata bažām, ka nepietiktu līdzekļu. Mēs tiekamies bieži ar slimnīcu pārstāvjiem, pārrunājam, kā to visu uzlabot, un no pēdējā piešķīruma konkrēti 1,8 miljoni ir novirzīti tieši šīm uzņemšanas, observācijas nodaļām, lai tā dēvētos vieglākos ambulatoros pacientus... lai varētu arī ar ievērojami mazāku līdzmaksājumu noteikt viņiem diagnozi, sniegt palīdzību un, ja tas ir vajadzīgs, tad viņus vai nu stacionēt, vai laist mājās. Un tas būtiski ietekmē arī to, ka pacientam pakalpojums ir ievērojami draudzīgāks. Ja viņš nonāk stacionārā, tad šī maksas daļa ir vismaz 19 lati – 9,5 un 9,5 –, jo, kā mēs redzam, piektā daļa pacientu aiziet mājās vienas vai divu dienu laikā, un savukārt, ja tas pats pacients vienu dienu, 24 stundu laikā, ir uzņemšanas nodaļā, tad tie ir trīs vai seši lati.".
- 2013_10_03-seq194 spokenText "Ir ieslēgts. Jā, paldies. Mēģināšu formulēt. Es ceru, ka jūs sapratīsiet manu trešo jautājumu. Slimnīcas, kuras atrodas reģionos, ne Rīgā, ir nobažījušās, ka tām nepietiek naudas. Nacionālais veselības dienests ir atbildīgs par pieejamā finansējuma sadalīšanu un veido tarifus. Es saprotu, ka šis gads ir bijis pirmais, kad tarifu veidošanā ir ņemta vērā arī tāda kā reģionāla pieeja, nodalot Rīgu no pārējiem reģioniem. Tas ir tāds pozitīvs solis, solis pareizajā virzienā, sasaistot to arī ar iedzīvotāju skaitu, kāds ir katrā konkrētajā vietā. Tomēr joprojām paliek tāda... tāds pretnostatījums Rīgā esošajām slimnīcām... tās tiek nostatītas pret reģionos esošajām slimnīcām. Būs divi jautājumi vienā. Vai ir domāts novērst šo pretnostatījumu – Rīga un ne-Rīga –, respektīvi, likt visas slimnīcas „kopējā katlā” un skatīties... respektīvi, sadalīt to pieejamo finansējumu atkarībā no iedzīvotāju skaita? Un, ja nē, tad kādēļ nē?".
- 2013_10_03-seq193 spokenText "Paldies, ministres kundze. Reiznieces-Ozolas kundze, jums ir iespēja uzdot vēl trešo, pēdējo, papildjautājumu. Nedarbojas mikrofons... Nedarbojas mikrofons.".
- 2013_10_03-seq192 spokenText "Paldies. Vispirms gribu atzīmēt, ka tie ir ne tikai vārdi, bet arī realitāte, jo pēdējo divu gadu laikā Veselības ministrijas bāzes budžetā jeb pamatbudžetā pieaugums kopumā... ja tas tiks apstiprināts valdībā, tad apstiprinātā pieauguma daļa uz nākamo gadu būs nepilni 80 miljoni. Un, salīdzinot ar pārējo nozaru kopējo apjomu, mēs droši varam teikt, ka šī ir valdības prioritāte. Problēma, kuras dēļ mēs nevaram nodrošināt vairāk līdzekļu, ir kopējais apjoms, par kādu pieaug budžets. Jo, kā mēs zinām, par to kredītu jeb aizņēmumu, kas tika paņemts, ir jāmaksā parāda maksājumi, un tie ir vairāk nekā 250–260 miljoni, un tā ir tā daļa, kas nāk ārā no budžeta pieauguma. Taču, tā kā man patīk sistēmiski stratēģiska pieeja, ir jau sagatavots likumprojekta līmenī (un pašreiz atrodas, tā teikt, līmenī starp valsts sekretāriem un Ministru kabineta komiteju) dokuments, kas paredz stabilu, ilgtermiņa veselības nozares finansēšanu, veselības apdrošināšanu, iezīmējot IIN daļu 3,65 procentu apmērā un IKP stabilu pieaugumu par 0,2 procentiem gadā; tādā gadījumā mēs šajā likumprojektā esam ielikuši iekšā arī to, ka 2015.gadā mēs varēsim pacientu līdzmaksājumu samazināt uz pusi. Atliek tikai šo likumprojektu pieņemt Saeimā, un tas stāsies spēkā un tam būs likuma spēks.".
- 2013_10_03-seq191 spokenText "Paldies. Otrs jautājums, ko nozare lūdza pajautāt, ir jautājums par pacientu līdzmaksājumiem. Ir solījums tos samazināt no 2015.gada, bet ir bažas par šā solījuma izpildi, ņemot vērā esošo pieredzi: nozares ministrs var daudz ko gribēt, bet maka turētājs ir finanšu ministrs un lēmumu pieņem valdība kopumā. Kā ir plānots šo solījumu nostiprināt valsts budžetā vai kādā citā veidā, lai arī pēc nākamā gada vēlēšanām par to atcerētos un tas nepazustu no 2015.gada budžeta plāna?".
- 2013_10_03-seq190 spokenText "Lūdzu nodrošināt mikrofonu deputātei Reizniecei-Ozolai.".
- 2013_10_03-seq189 spokenText "Vai es pa to laiku varētu aicināt cienījamos deputātus...? Mums ir sagatavota grāmata „Veselības aprūpe Latvijā”, tikko kā izdota, un pirmdien mēs esam uzaicinājuši Sociālo un darba lietu komisiju uz šīs grāmatas atvēršanu un prezentāciju. Jāteic, ka grāmatā ir diezgan plašs un apjomīgs materiāls par pašreizējo situāciju Latvijā. Tā ka būs iespēja arī tur rast atbildes uz daudziem jautājumiem.".
- 2013_10_03-seq188 spokenText "Paldies. Reiznieces-Ozolas kundze, jums ir iespēja uzdot vēl divus papildjautājumus. Vai jūs to vēlaties izmantot? Mikrofonu! (Ilga pauze.)".
- 2013_10_03-seq187 spokenText "Paldies Reiznieces-Ozolas kundzei par šo jautājumu. Tiešām šāds projekts ir sagatavots, bet pagaidām tam ir tikai rekomendējošs, ieteicošs raksturs, jo pašreiz mainās situācija gan ar pakalpojumu sniedzējiem, gan arī ar iedzīvotāju apjomu. Un sakarā ar to vairākas pašvaldības ir nākušas ar priekšlikumiem, ka tās varētu tuvākajā laikā pārskatīt pakalpojumu apjomu, kādu var nodrošināt attiecīgā slimnīca. Vienā vai otrā vietā trūkst speciālistu vairāku iemeslu dēļ – ne tikai tādēļ, ka nebūtu šādu speciālistu valstī, bet arī tādēļ, ka iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu apjoms ir mazs. Un, tā kā mēs pērkam pakalpojumu apjomu, samaksa par darbu nav pietiekama, lai šos pakalpojumus tur sniegtu. Līdz ar to kopā ar pašvaldībām, kopā ar slimnīcām pašreiz notiek situācijas analīze, lai redzētu, vai šim rekomendējošajam plānam projektam būs arī tālākejošas sekas, un, tā kā tas plāns vēl nav gatavs, es nevaru komentēt, kāds būs rezultāts.".
- 2013_10_03-seq186 spokenText "Jā, paldies! Paldies ministres kundzei, ka viņa ir atradusi laiku atnākt uz Saeimu un atbildēt arī klātienē uz deputātu jautājumiem. Man ir jautājums, kuru man lūdza jums uzdot nozares pārstāvji. Ir tāds dokuments – „Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojuma plāns līdz 2018.gadam”. Pareizāk sakot, ir šāda dokumenta projekts, kurš, saprotu, dažādos līmeņos tika apspriests 2012.gadā, bet kurš šobrīd esot, viņu vārdiem sakot, pazudis. Es vēlētos, lai ministres kundze komentē, kāds ir statuss šim dokumentam. Kad ir domāts to apstiprināt un kā tas ietekmēs budžeta plānošanu nākamajiem gadiem?".
- 2013_10_03-seq185 spokenText "Paldies, ministres kundze. Tā kā ir sniegta atbilde arī uz otro papildjautājumu, tad paldies deputātam Elksniņam par jautājumiem. Tā kā ir klātesoši... ieradušies arī vēl citi deputāti, es informēju, ka Saeimas kārtības rullis paredz, ka arī citi deputāti, kas nav jautājumu iesniedzēji, var uzdot papildjautājumus. Vai Reiznieces-Ozolas kundze vēlas izmantot šo iespēju? Ieslēdziet mikrofonu deputātei!".
- 2013_10_03-seq184 spokenText "Paldies par atbalstu mūsu lūgumam un prasībai pēc papildu finanšu līdzekļiem. Un šeit es gribu norādīt divas ļoti būtiskas lietas. Pirmā ir tā, ka atbildība par finanšu līdzekļu izlietojumu – tā ir tieši valdes atbildība, jo viņi slēdz līgumus ar darbiniekiem, viņi pieņem lēmumus par pakalpojumu apjomu. Un visas šīs slimnīcas katru mēnesi nodod Veselības ministrijai informatīvo ziņojumu, šo aktuālo informāciju par savām kapitālsabiedrībām. Bez tam reizi trijos mēnešos tiek apkopota arī tā informācija, kura tiek sniegta Finanšu ministrijai. Līdz ar to valde ir tā, kura organizē šo darbu, un valde ir arī tā, kas sniedz šo informāciju. No 2011.gada Veselības ministrijas kapitālsabiedrībās ir ieviesta arī vienota budžeta plānošana, vienota finanšu pārskatu un budžeta izpildes atskaišu iesniegšanas kārtība. Līdz ar to mums ir veikti vairāki šādi uzlabojumi, lai neveidotos tā sauktās pārstrādes. Un jāteic, ka visās trijās lielajās universitātes klīniskajās slimnīcās un visās deviņās reģionālajās slimnīcās arī šajā gadā... principā mēs esam iekļāvušies tā sauktajā līgumu kvotā – apjomā starp 92 un 106 procentiem. Bez tam, ja tiek veikti iepirkumi virs 100 000 latiem, Veselības ministrijā ir speciāla komisija, kura tieši ar šiem jautājumiem strādā, izskata šos iepirkumu jautājumus, izvērtē vajadzību pēc šādiem iepirkumiem, un, ja tiešām tur ir pamatojums, tad šie iepirkumi tiek veikti. Tā rezultāts ir tas, ka ir uzlabojusies darbības efektivitāte, pacientu uzņemšana; ir izveidotas šīs uzņemšanas, observācijas nodaļas, kuras tiek atsevišķi finansētas. Līdz ar to ir būtiski pieaugusi efektivitāte.".
- 2013_10_03-seq183 spokenText "Jā, diemžēl tiešām mums nākas atzīt, ka pašreiz piešķirtais finansiālo līdzekļu apjoms Veselības ministrijai, kā jūs iepriekš jau pati teicāt, ir tikai puse no nepieciešamā. Diemžēl mēs parlamentā saskaramies ar ārstu sūdzībām par to tendenci, ka, piemēram, Veselības ministrija realizē pastiprinātu administratīvo kontroli ar konkrēto slimnīcu valdes locekļiem (piemēram, kontrolējot stacionāros galveno ārstu darbu un darba rezultātus, lai ietaupītu izlietojamos medikamentus un saīsinātu ārstēšanas dienu skaitu). Un sakarā ar to ir jautājums: vai nebūtu labāk, ka jūs, veselības ministre, nostādītu fakta priekšā gan finanšu ministru, gan arī premjeru, atklāti norādīdama uz to, ka līdzekļus veselības aprūpei būtu jāpiešķir tik daudz jeb tik lielā apmērā, cik tas ir nepieciešams, nevis jūs ar ierobežotajām budžeta iespējām un savilktu jostu turpinātu varbūt uzņemties atbildību par spēlēšanos faktiski ar cilvēku likteņiem? Vai šādā situācijā nebūtu labāk, ja jūs tiešām atklāti pasacītu, ka līdzekļu Veselības ministrijai nav?".
- 2013_10_03-seq182 spokenText "Paldies, ministres kundze. Elksniņa kungs, jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu.".
- 2013_10_03-seq181 spokenText "Paldies par jautājumu. Pilnīgi piekrītu jums, paldies par divām jautājumā jau ietvertajām atbildēm. Viena lieta ir finanšu apjoms, jo pilnīgi noteikti mūsu finansējums ir pats zemākais Eiropas Savienībā; salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm, tas ir absolūti nepietiekams. Salīdzinot ar šo naudas apjomu, protams, slodze ārstiem gan primārajā veselības aprūpē, gan arī stacionārajā ir gan lielāka, gan arī mazāk apmaksāta. Runājot par to, ko mēs pašreiz darām ministrijā, mēs varētu iezīmēt divas lielas lietas. Mēs ceļam kapacitāti tieši primārajā veselības aprūpē. No 1.februāra strādā darba grupa ģimenes ārstu darba uzlabošanai. Tieši tādēļ, lai mēs regulētu pierakstīto pacientu skaitu. Pašreiz viena ģimenes ārsta aprūpē ir vidēji 1500–1600 pacientu, taču diemžēl ir arī tādas prakses, kurās ir 3000 pacientu. Līdz ar to tas būtu viens solis: mēs mazinātu šo slodzi, nosakot, ka vairāk par 2000 pacientiem nevienam ģimenes ārstam nevajadzētu aprūpēt. Otrkārt, mums ir tā sauktās uzņemšanas un observācijas nodaļas, kurās lielu darba daļu padara tieši slimnīcu ārsti, – tur, kur būtu jānovirza uz ambulatoro daļu. Mēs esam papildus piešķīruši finansējumu, un arī tagad no pēdējā finansējuma, kurš tika šinī gadā apropriācijas iespēju līmenī papildus novirzīts (5 miljoni un 7,2 miljoni), 1,8 miljoni ir tieši uzņemšanas nodaļām, lai varētu atvieglot mediķu darbu. Tas nozīmē, ka, teiksim, bērnu nodaļā ir papildus nodarbināti atsevišķi pediatri un, teiksim, citās slimnīcas nodaļās – arī ķirurgi vai citi speciālisti. Tas mazina noslodzi tiem ārstiem, kuriem ir jānodarbojas tieši ar stacionāro aprūpi. Bez tam mēs strādājam tālāk arī tajā virzienā, lai palielinātu algas un līdz ar to samazinātu darba slodzi. Un saskaņā ar to, kas ir valdībā apstiprināts un tagad nodots Saeimai, samaksu tarifā ārstu daļa pieaugtu par 71 latu par šo vienu epizodes daļu, tas ir, par slodzi ārstam, un māsai – par 42 latiem, un jaunākajam personālam – par 28 latiem. Tiem, kuri sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, vidēji pieaug par 50 līdz 55 latiem par vienu slodzi. Un ir ietverts arī minimālās algas pieaugums no 200 uz 225 latiem.".
- 2013_10_03-seq180 spokenText "Jā, protams. Pirmkārt, labdien, ministres kundze! Paldies, ka jūs esat atnākusi. Diemžēl saskaņā ar Saeimas kārtības rulli man ir iespējams uzdot jums tikai divus jautājumus. Ņemot vērā šo jautājumu plašo spektru, varbūt pievērsīsimies tiem. Pirmais jautājums. Salīdzinot, kāda ir veselības aprūpe Latvijā un, piemēram, Polijā, ir acīm redzams tas, ka noslodzes līmenis Latvijā strādājošajiem ārstiem ir divas trīs reizes lielāks, ņemot vērā to pacientu skaitu, kuriem ir nepieciešams sniegt gan neatliekamo palīdzību, gan arī noteikt sarežģītas diagnozes. Un šajā kontekstā mums ir jautājums. Kā ir iespējams pie tik milzīga darba apjoma, kad faktiski pat nakts slodzēs vienam ārstam ir jāaprūpē pat pieci pacienti vienlaikus, kvalitatīvi noteikt, piemēram, diferenciāldiagnozi, veikt izmeklēšanas indikāciju izvērtēšanu un sniegt adekvātu, kvalitatīvu palīdzību? Kā tas ir iespējams ar tādiem finansiālajiem resursiem un tādām algām, kādas viņiem pašreiz ir?".
- 2013_10_03-seq179 spokenText "Paldies. Elksniņa kungs, vai jūs kā jautājuma iesniedzējs vēlaties uzdot vēl kādu papildjautājumu?".
- 2013_10_03-seq178 spokenText "Ja es varu pašreiz apmierināt jūs ar to informāciju, kas ir sniegta uz šiem 19 jautājumiem, kuri ir uz 28 lapām un kuriem ir vēl arī divi pielikumi uz 10 lapām, tad es varbūt atbildētu uz papildjautājumiem, jo šis apjoms ir ļoti liels.".
- 2013_10_03-seq177 spokenText "Labdien, ministres kundze! Labdien, ministra kungs! Labdien, deputātu kungi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir četri deputātu jautājumi. Pirmais ir deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Cvetkovas, Klementjeva un Agešina jautājums veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par iedzīvotāju veselības aprūpi Latvijā”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska ministres atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildpaskaidrojumus un uzdot papildjautājumus. Vai ministres kundze vēlas sniegt vēl kādu informāciju papildus tai informācijai, kas jau ir sniegta rakstveidā? Ja jūs vēlaties, varu informēt par to, kā tas noritēs. Kad ministres kundze būs sniegusi šo papildu informāciju, tad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl divus papildjautājumus. Lūdzu, ministres kundze! Jums ir laiks divas minūtes.".
- 2013_10_03-seq176 spokenText "Paldies. Līdz ar to Saeimas 3.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu. Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2013.gada 3.oktobrī".
- 2013_10_03-seq175 spokenText "Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Lolita Čigāne... ir, Sergejs Dolgopolovs... nav, Raivis Dzintars... arī nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Klāvs Olšteins... nav, Inga Vanaga... nav, Mihails Zemļinskis... nav.".
- 2013_10_03-seq174 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.oktobris. Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā”” (Nr.640/Lp11) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 10.oktobrim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.640/Lp11) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 10.oktobrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad termiņš pagarināts līdz 10.oktobrim. Līdz ar to mēs visus šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumus esam izskatījuši, bet, pirms reģistrējamies, mums šodien jāsveic jubilārs, kuram ir skaista, apaļa 50 gadu jubileja. Tātad mūsu visu vārdā sveicu deputātu Viktoru Jakovļevu! (Aplausi.) Paldies. Un vēl ir informācija par jautājumu un atbilžu sēdi. Tātad uz šo nedēļu mums bija atlikuši divi deputātu jautājumi, no kuriem viens attiecas uz „Latvijas Mobilo telefonu” un uz kuru bija saņemta atbilde... Nē, bija trīs jautājumi, kas iesniedzējus neapmierināja. Tātad ekonomikas ministrs Pavļuts šodien var ierasties, lai sniegtu atbildes. Tāpat deputātus nav apmierinājusi veselības ministres sniegtā atbilde uz jautājumu „Par iedzīvotāju veselības aprūpi Latvijā”. Tātad arī veselības ministre šodien ieradīsies, lai sniegtu papildu atbildes uz uzdoto jautājumu. Savukārt uz deputātu Tutina, Urbanoviča, Rubika, Zariņa un Sakovska jautājumu zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par valstij piederošo mežu atsavināšanas kārtību” saņemtā rakstveida atbilde deputātus apmierina. Bet mums ir vēl deputātu... Čaklie deputāti ir sarakstījuši jaunus jautājumus. Deputāti Cvetkova, Elksniņš, Urbanovičs, Zujevs un Orlovs ir sagatavojuši deputātu jautājumu Ministru prezidentam Dombrovskim „Par akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plāna īstenošanu”. Jautājums tiks nodots premjeram. Deputāti Elksniņš, Cvetkova, Urbanovičs, Zujevs un Orlovs ir sagatavojuši deputātu jautājumu finanšu ministram Vilkam „Par Valsts kontroles ziņojumu par 2012.gada pārskatu par budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram. Deputāti Elksniņš, Cvetkova, Urbanovičs, Zujevs un Orlovs ir sagatavojuši deputātu jautājumu Ministru prezidentam Dombrovskim „Par akciju sabiedrības „Citadeles banka” pārdošanu”. Jautājums tiks nodots premjeram. Un deputāti Elksniņš, Ņikiforovs, Jakimovs, Nikonovs un Rubiks ir sagatavojuši deputātu jautājumu iekšlietu ministram Kozlovskim „Par Tiesībsarga pārbaudes lietās konstatēto cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu”. Jautājums tiks nodots iekšlietu ministram. Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2013_10_03-seq173 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 24.oktobris.".
- 2013_10_03-seq110 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 24.oktobris.".
- 2013_09_26-seq94 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 24.oktobris.".
- 2013_10_03-seq172 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_10_03-seq171 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai savietotu tās prasības, kas šobrīd ir bijušas, fiziskajām personām deklarējoties... deklarējot savu mantu un savu mantisko stāvokli, ar tām prasībām, kas tiek izvirzītas valsts amatpersonām. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā. Vienlaicīgi šeit ir arī priekšlikums, kas ir saistīts ar veidu, kā Latvijas valsts varēs finansēt prezidentūru Eiropas Savienībā, kurš ir ļoti būtisks priekšlikums un ar kuru arī mums vajadzētu virzīties uz priekšu. Tātad lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_10_03-seq170 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.".
- 2013_10_03-seq169 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 10.oktobris.".
- 2013_10_03-seq168 spokenText "Paldies. Tātad mums ir jābalso par katru no šiem likumprojektiem atsevišķi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets, bet komisija nav atbalstījusi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 71, atturas - 11. Likumprojekts nav atbalstīts. Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_10_03-seq167 spokenText "Jā, mazlietiņ. Kolēģi! Lai šos jautājumus attiecībā uz sabiedriskā transporta pārvadājumiem skatītu kompleksi, mums ir divi likumprojekti: viena likumprojekta skatīšanu mēs ar deputātu iesniegumiem tikko atlikām uz nākošās ceturtdienas sēdi, bet šo mēs skatām šodien. Priekšlikumu iesnieg��anas termiņš ir pietiekoši garš, tas ir pirmais lasījums. Ja deputātiem ir būtiski jautājumi attiecībā uz autotransporta pārvadājumiem... pasažieru pārvadājumiem, tad vērsieties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ar iesniegumiem. Mēs vienmēr visu izskatām, un mēs varam atrast kompromisa kopsaucēju tā, lai pašvaldības... jo arī daudzas pašvaldības, tajā skaitā arī Rīgas, ir nākušas klajā ar neatliekamu aicinājumu šo jautājumu risināt, neatstājot to uz vēlāku laiku. Mēs katra gada beigās... šis faktiski jau ir trešais gads, kad mēs meklējam valsts budžetā naudu, lai šos ieplānotos maršrutus subsidētu, jo faktiski šī problēma šīs Saeimas laikā nav atrisināta, tāpēc es aicinu tomēr to atrisināt, neatlikt, lai mēs šī gada laikā ar likumprojekta redakcijām tiktu uz priekšu. Tāpēc ir lūgums virzīties uz priekšu. Tātad 1. - Ministru kabineta likumprojekts - nav atbalstīts. Pirmajā lasījumā aicinu atbalstīt Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto redakciju un to pielabot, ja tas nepieciešams.".
- 2013_10_03-seq164 spokenText "Labdien, kolēģi, vēlreiz! Tātad skatām likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, bet faktiski jūsu izskatīšanai ir piedāvāti divi likumprojekti: viens no tiem ir Ministru kabineta iesniegts likumprojekts, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs neesam atbalstījuši, bet paši esam izstrādājuši otru - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas likumprojektu tieši par šo pašu tēmu. Faktiski galvenā lieta, kāpēc šis likums ir vajadzīgs, ir sabiedriskā transporta pakalpojumu regulējums. Šobrīd sabiedriskā transporta regulēšanas sistēmā, plānošanas sistēmā ir iesaistītas vismaz 15 juridiskās personas, pārvaldes institūcijas, kas ir Valsts autotransporta direkcija, pieci plānošanas reģioni un deviņas republikas pilsētas. Likumprojekta mērķis ir izveidot vienu vienotu sabiedriskā transporta pakalpojumu sistēmu, un tas arī ir galvenais, ko mēs esam centušies kopā ar pašvaldībām, kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kopā ar Satiksmes ministriju vasaras laikā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izstrādāt, tāpēc lūgums būtu šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kas ir pirmais, neatbalstīt, bet atbalstīt tālākai virzībai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu.".
- 2013_10_03-seq163 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums. Un alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums. Par abiem šiem likumprojektiem referēs Jānis Ozoliņš.".
- 2013_10_03-seq162 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam -2013.gada 17.oktobris.".
- 2013_10_03-seq161 spokenText "Paldies. Tātad jūs aicināt likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_10_03-seq158 spokenText "Un 23.priekšlikums, kas ir no likumprojekta Nr.696/Lp11. Ir atbalstīts un iekļauts 22.priekšlikumā.".
- 2013_10_03-seq142 spokenText "Paldies. 15. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_10_03-seq141 spokenText "Paldies. Es saprotu, ka balsojumu jūs nelūdzat, jūs vienkārši paskaidrojāt priekšlikumu. Tātad deputāti atbalsta 14.priekšlikumu.".
- 2013_10_03-seq140 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Iekšlietu ministrija ciešā sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Tieslietu ministriju vasarā ir sagatavojusi priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” par nepieciešamajām izmaiņām Ceļu satiksmes likuma 43.6 pantā. Minētie grozījumi atrisinātu ar Satversmes tiesas 2013.gada 28.marta spriedumu nodibināto, ka Ceļu satiksmes likuma 43.6 pants ir atzīstams par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam, kas nosaka, ka ikviens var aizsargāt savas tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā. Šis Ceļu satiksmes likuma pants būs spēkā neesošs no 2013.gada 1.oktobra, ja likumdošanā netiks iestrādātas tiesības transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam, kurš nav bijis transportlīdzekļa vadītājs brīdī, kad izdarīts pārkāpums, apstrīdēt un pārsūdzēt protokollēmumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem jeb tā saukto radaru, neapturot transportlīdzekli. Iekšlietu ministra priekšlikums būtībā paredz divas galvenās lietas, kuras mums vajadzētu zināt: turpmāk transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam būs Satversmē garantētās tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt viņam piemēroto sodu; un otra būtiska lieta ir tāda, ka transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam būs tiesības labprātīgi norādīt transportlīdzekļa vadītāju, ja viņš pats nav vadījis transportlīdzekli, taču viņam ir skaidri zināms vadītājs, kuram viņš ir uzticējis savu transportlīdzekli. Tam būs nepieciešami atbilstoši pierādījumi. Savukārt gadījumā, ja transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ, tad ir skaidrs, ka tādā gadījumā arī īpašniekam šis sods netiks piemērots. Jāsaprot, ka šie grozījumi tika izstrādāti, rūpīgi meklējot līdzsvaru starp personas tiesībām uz taisnīgu tiesu un nepieciešamību valstī samazināt ceļu satiksmes negadījumu un bojā gājušo skaitu, kas galvenokārt rodas pārsniegta atļautā braukšanas ātruma dēļ. Priekšlikumi paredz arī valsts efektīvu reaģēšanu uz fotoradaru fiksētiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, vienlaicīgi nevairojot tiesisko nihilismu, lai līdz minimumam samazinātu iespēju izvairīties no atbildības par ātruma pārsniegšanu. Ne transportlīdzekļa īpašnieks, ne tā turētājs, ne arī transportlīdzekļa vadītājs, kurš tiks noskaidrots administratīvā procesa gaitā, kas fiksēts ar radaru, netiks uzskatīti par administratīvi sodītiem. Paldies.".
- 2013_10_03-seq139 spokenText "Uzsākam debates. Vārds Iekšlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Evikai Siliņai. (No zāles starpsaucieni: „Evika?! Jauna deputāte?!”)".
- 2013_10_03-seq138 spokenText "14. - iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_10_03-seq136 spokenText "13. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.".
- 2013_10_03-seq134 spokenText "12. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.".
- 2013_10_03-seq132 spokenText "11. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.".
- 2013_10_03-seq130 spokenText "10. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.".
- 2013_10_03-seq128 spokenText "9. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_10_03-seq126 spokenText "8. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_10_03-seq124 spokenText "7. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_10_03-seq122 spokenText "6. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_10_03-seq120 spokenText "5. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_10_03-seq118 spokenText "4. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_10_03-seq116 spokenText "3. - likumprojekta Nr.696/Lp11 priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_10_03-seq114 spokenText "2. - likumprojekta Nr.696/Lp11 priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_10_03-seq112 spokenText "Labrīt, kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2821 un dokumentu Nr.2821A. Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Kopumā ir saņemti 23 priekšlikumi. 1. - satiksmes ministra Anrija Matīsa kunga priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_10_03-seq111 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.oktobris. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Zatlera, Ozoliņa, Čigānes un Demitera - iesniegums ar lūgumu turpināt 3.oktobra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.".
- 2013_10_03-seq109 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 11, atturas - 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_10_03-seq108 spokenText "Komisijas deputāti rūpīgi iepazinās ar Ekonomikas ministrijas viedokli šajā jautājumā un vienojās, ka ir nepieciešams precizēt valsts iesaisti uzņēmējdarbībā, tāpēc, protams, gaida uz otro lasījumu priekšlikumus. Tā ka lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_10_03-seq107 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Čigānes kundze ko vēlas piebilst?".
- 2013_10_03-seq106 spokenText "Cienījamie kolēģi! Valstij ir jāiesaistās uzņēmējdarbībā. Šī 20 gadus ilgā liberāli ekonomiskā, kļūdainā domāšana ir jāpārtrauc (No zāles dep. Dz.Ābiķa starpsaucieni.) un ar tādām tēzēm vairs nav jāmētājas šeit, no 11.Saeimas tribīnes, un es ceru, ka 12.Saeimā šādas tēzes izskanēs arvien mazāk. Bet Ķirša kungs, protams, jau izlaboja, ka valstij nav jāiejaucas uzņēmējdarbībā tajos sektoros, kur privātie uzņēmēji veiksmīgi tiek galā ar lietām. Taču aicinu deputātus nopietni pievērst uzmanību šim likumprojektam un tam, kāda virzība ir paredzēta valsts lomas mazināšanai uzņēmējdarbībā. Visus tos deputātus, kuri uzskata, ka valstij vismaz minimāli ir jāsaglabā sava loma uzņēmējdarbībā, kāda tā ir šobrīd, aicinu to ļoti rūpīgi izvērtēt un iesniegt priekšlikumus, lai precizētu esošo redakciju otrajā lasījumā. Paldies.".
- 2013_10_03-seq104 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Valstij ir vesela virkne pienākumu, teiksim, nodrošināt iedzīvotājiem izglītību, veselību, aizsardzību un tā tālāk, taču pavisam noteikti valstij nav jāiesaistās uzņēmējdarbībā. Tas ir jāatstāj privātajam sektoram, bet, protams, ir arī izņēmuma gadījumi. Tās ir tādas nozares, kas valstij ir stratēģiskas nozares (monopolnozares), kurās, lai uzsāktu darbību, ir nepieciešami ļoti lieli kapitālieguldījumi, kur varbūt privātais sektors baidās sākotnēji to darīt. Tāpat var būt nozares, kur ir nepietiekama konkurence. Taču pavisam noteikti valstij nav jāiesaistās uzņēmējdarbībā tajās nozarēs, kurās ir pietiekama konkurence. Lai varbūt būtu vieglāk izprast situāciju, es minēšu kādu piemēru. Pēdējā laikā jūs noteikti esat dzirdējuši šo pašu Aqua Riga piemēru. Vakardien iegāju lielveikalā un saskaitīju, cik tad veikala plauktos var redzēt minerālūdens vai dzeramā ūdens dažādus veidus. Es saskaitīju 23 veidus. Tātad Aqua Riga piedāvā vēl 24.veidu... tātad konkurence, šķiet, ir par mazu. Ko tad paredz šis likumprojekts? Likumprojekts tāpat kā tā iepriekšējā versija... arī jaunā versija nosaka gadījumu, ka, ja ir pietiekoša konkurence, valstij nav jānāk iekšā šajā sfērā. Taču tagad tas tiek pateikts daudz skaidrāk, lai arī Aqua Riga dibinātājiem tas būtu skaidrs. Taču ir viena būtiska nianse. Šobrīd visos gadījumos, kad tiks izvērtēta iespēja valstij iet uzņēmējdarbībā, būs jātaisa pētījums un būs jāpierāda, ka šajā nozarē ir tirgus kļūda, ka privātais sektors nespēj pats nodrošināt šo pakalpojumu vai arī attiecīgo preci. Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_10_03-seq102 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja iesniegto likumprojektu un secināja, ka šis ir viens no tā sauktajiem paketes likumprojektiem, kas ir vajadzīgs, lai varētu īstenot valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu. Būtiskākais grozījums šajā likumprojektā ir grozījums 88.pantā, kas nosaka veidus, kā publiska persona var līdzdarboties kapitālsabiedrībā. Esošais 88.pants ir precizēts tajā ziņā, kuros brīžos ir pieļaujama publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrības vai valsts kapitāla pārvaldībā. Komisija rūpīgi iepazinās ar šo likumprojektu, bija arī vairāki priekšlikumi, taču komisija vienojās atbalstīt šo likumprojektu pirmajam lasījumam.".
- 2013_10_03-seq101 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.".
- 2013_10_03-seq100 spokenText "Ja jums ir labi priekšlikumi, mēs tos gaidīsim līdz 24.oktobrim.".
- 2013_10_03-seq99 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_10_03-seq98 spokenText "Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un izskatām to pirmajā lasījumā. Tā pamatmērķi ir divi. Pirmais ir saistīts ar direktīvas pārņemšanu, un regulējuma mērķis ir ieviest direktīvas prasības - paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību, nosakot prasības dažādiem ar patērētājiem noslēgtiem līgumiem. Un otrs mērķis ir ar patērētāju kreditēšanu saistītie grozījumi. Faktiski likumprojekts paredz noteikt, ka par patērētāju kreditēšanas pakalpojumiem ir uzskatāmi arī tādi pakalpojumi, kuru ietvaros no patērētāja pārdošanai vai glabāšanai tiek pieņemta patērētāja prece un samaksa par preci tiek veikta preces nodošanas brīdī. Un ir arī vēl dažādi citi, mazāki, mērķi. Līdz ar to es aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_10_03-seq97 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2013_10_03-seq95 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.novembris. Paldies.".
- 2013_10_03-seq94 spokenText "Sociālo un darba lietu komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 1.novembrim (ieskaitot).".
- 2013_10_03-seq93 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_10_03-seq92 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, Saeimas Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 25.septembrī izskatīšanai parlamenta sēdē pirmajam lasījumam atbalstīja apjomīgas izmaiņas Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Valdības iesniegtais likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asins donoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, disciplinārsodu piemērošanas termiņus, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti. Likumprojekts paredz, ka darba sludinājumā juridiskajai personai un personāla atlases uzņēmumam būs jānorāda darba devēja reģistrācijas numurs. Šāda kārtība ļaus saņemt precīzāku informāciju par uzņēmumu, kas meklē darbiniekus. Savukārt darba līgumā būs jānorāda darbinieka vai darba devēja personas kods, bet ārzemniekiem - dzimšanas datums. Tas ļaus precīzāk identificēt darbinieku un darba devēju, ja tā ir fiziskā persona. Darba līgums, tāpat kā līdz šim, būs jāslēdz latviešu valodā, bet, ja ārvalstnieks valsts valodu nepārvalda pietiekamā līmenī, darba devējam būs pienākums rakstveidā viņu informēt par darba līguma noteikumiem. Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību un novērstu iespēju krāpties, darba līgumus noformējot ar atpakaļejošu datumu, darba devējam būs jānodrošina noslēgto darba līgumu uzglabāšana un uzrādīšana kontrolējošām institūcijām. Tāpat grozījumi paredz iespēju darba devējam nepielaist darbinieku pie darba, ja veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ārsta atzinums, darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu. Šādos gadījumos darba devējs varēs vienoties ar darbinieku par nodarbināšanu citā darbā. Maksimālais laiks, uz kuru varēs slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, tiks pagarināts no trim uz pieciem gadiem. Šāds solis ļaus paaugstināt mūsu valsts konkurētspēju un izlīdzināt darbaspēka izmaksas, ņemot vērā, ka kaimiņvalstīs maksimālais termiņš jau patlaban ir pieci gadi. Paredzēts arī no 30 uz 60 dienām pagarināt laikposmu, kurā jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju būs uzskatāma par darba līguma termiņa pagarināšanu. Likumprojekts paredz darba devējam pienākumu izsniegt darbiniekam rakstveida dokumentu, ar kuru darbinieks ir atstādināts no darba. Vienlaikus, kolēģi, vēlos jūs informēt, ka 25.septembrī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība iesniedza Saeimas priekšsēdētājai akcijas „Rokas nost no Darba likuma!” vēstījumu, kuru bija parakstījuši 16 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Šajā pašā dienā... 27.septembrī komisijas sēdes laikā no Āboltiņas kundzes mēs... no viņas biroja saņēmām arī šīs lielās mapes ar parakstiem. Vienlaikus gan šodien, kolēģi, vēlos jūs informēt, ka akcijā „Rokas nost no Darba likuma!” nebija runa ne par vienu no šīm normām, kuras šodien jums ir piedāvātas izskatīšanai pirmajā lasījumā. Manuprāt, akcijā izteiktie viedokļi un savāktie paraksti liecina par to, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība mūs aicina būt ļoti uzmanīgiem, izstrādājot priekšlikumus likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” nākamajam, otrajam, un, iespējams, arī trešajam lasījumam. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” pieņemt pirmajā lasījumā.".
- 2013_10_03-seq91 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
- 2013_10_03-seq89 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.oktobris. Paldies.".