Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2012_09_13-seq350 spokenText "139. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2010_12_16_a-2-seq1150 spokenText "139. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1669 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 138. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 43, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1668 spokenText "Kolēģi! Štrombergs un citi olimpiskie medaļnieki Latvijā ir drīzāk anomālija, nevis likumsakarība. (No zāles: „Nu jā, tāpēc ka no Ventspils!” Smiekli. Dep. J.Urbanovičs smejas: „Neapsaukājies!”) Dzintara kungs ir aizvainots, ka viņam aizrādīja no tribīnes, bet es nesarunājos ar zāli... Anomālija tādēļ, ka sports, tāpat kā daudzas citas nozares, netiek pietiekami atbalstīts - un ne tikai augstā līmenī, bet arī pirmie soļi jauniešiem, lai viņi uzsāktu savas sportistu gaitas, netiek atbalstīti pietiekamā līmenī. Un šis priekšlikums ir par to, lai sporta pedagogiem nodrošinātu daudzmaz pieklājīgu atalgojumu, kurš krīzes laikā pēc starptautisko aizdevēju ierosinājuma tika būtiski samazināts. Atgādināšu, ka līdz krīzei, līdz šīs Starptautiskā Valūtas fonda darbības sākumam valsts pilnībā apmaksāja sporta skolu pedagogu algas un pašvaldības savukārt nodrošināja infrastruktūras uzturēšanu, inventāru un sacensību izdevumus (to tās turpina darīt arī šobrīd). Kad valsts budžetā svilpoja caurvējš, aizdevēji pieprasīja slēgt sporta skolas un Izglītības un zinātnes ministrija atrada līdzekļus, lai finansētu 50 procentus no atalgojuma treneriem. Pārējo iespēju robežās apņēmās nodrošināt pašvaldības. Taču šī apņemšanās tika uzvelta uz pašvaldību pleciem, pamatojoties uz džentlmenisku vienošanos, ka, krīzei beidzoties, šis finansējums sporta pedagogiem tiks atjaunots. Mēs arī pagājušogad novembrī runājām par budžetu otrajā lasījumā, tad, kolēģi, jūs... Reira kungs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, atzināt, ka ir ļoti svarīgi risināt šo problēmu un sporta pedagogu atalgojumu palielināt, jo skaidri zināms, ka 90 procenti sporta pedagogu strādā par minimālo atalgojumu. Bet nu izskatās, ka šis labais nodoms un šie solījumi ir aizmirsti, neatceramies ne tikai pagājušā gada vienošanos, bet arī to, kas šā gada 24.maijā Latvijas Nacionālajā sporta padomē tika lemts, ka ir jānodrošina ar nākamo gadu vismaz 85 procenti no pašreiz tarificētajām treneru darba likmēm; ka nākamā gada budžetā būtu jāparedz 2,2 miljoni latu - finansējums darba algām un sociālajām iemaksām. Taču - ko pašreiz mēs budžetā redzam? Ir tikai 700 tūkstoši latu, kas ir viena trešdaļa no nepieciešamā finansējuma. Ministru kabinets konceptuāli atbalsta līdzfinansējumu sporta treneru samaksai 63 procentu apmērā 2014.gadā, 73 procentu apmērā - 2015.gadā, bet 2016.gadā - 83 procentu apmērā. Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam un Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta vienošanās protokola projekts paredz 85 procentu nodrošinājumu jau nākamajā gadā. Kolēģi! Atkal sanāk tā, ka mēs lemjam vienu, bet patiesībā turam kabatā sakrustotus pirkstus... Es šodien runāju par valsti, kurā jaunatnes sportā iesaistīto bērnu skaits jau tā ir procentuāli neliels salīdzinājumā ar Eiropas valstīm. Bet vienlaikus tā ir pietiekami liela sabiedrības daļa, kuru šis lēmums šodien ietekmē. Latvijā ir 68 profesionālās ievirzes sporta skolas, kurās trenējas gandrīz 30 tūkstoši bērnu un strādā vairāk nekā 1000 treneru. Mums ir diezgan lielas rezerves nākamā gada budžetā plānotas neparedzētiem gadījumiem. Un es aicinu pusotru miljonu, kas ir nepieciešams 85 procentu atalgojuma finansējumam, atrast budžetā, lai nesanāk tāda situācija, ka mēs būvējam ļoti skaistas sporta halles, bet pienāks brīdis, kad nebūs, kas tajās sporto.".
• 2013_11_06_a-seq1667 spokenText "Deputāti uzsāk debates. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
• 2013_11_06_a-seq1666 spokenText "137. - komisijas priekšlikums. Nav skatāms. 138. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1665 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā... Lūdzu zvanu! Balsosim par 136. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 52, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1664 spokenText "Cienījamie kolēģi! Paldies, Siliņas kundze, ka jūs rūpējaties par sportu! Kaut kur es varu piekrist jums, bet kaut kur - nē, tāpēc ka vajag zināt arī to specializēšanos, kas ir Murjāņu sporta ģimnāzijai, kura pastāv jau vairāk nekā 40 gadu garumā un kur ir izglītoti daudzi ļoti labi, pieklājīgi, talantīgi jaunieši, kas arī dod savu ieguldījumu Latvijai un aizstāv mūsu, Latvijas, intereses arī starptautiskajās arēnās. Jā, protams, tas maksā vienu miljonu tiem 125 cilvēkiem. Cena ir liela! Bet vai jūs zināt tās specifiku, to, ka tur ir seši sporta veidi? Katram sporta veidam vajag savu sporta zāli vai savu aprīkojumu. Vieni atrodas Jūrmalā, otri atrodas Murjāņos, un ir problēma arī ar treneru kadriem. Bet par tiem 240 latiem, ko mēs pašlaik maksājam par vienu slodzi trenerim, diez vai kāds no Rīgas brauks uz Murjāņiem - 60 kilometrus uz vienu pusi un atpakaļ, kopā 120 kilometrus. Tas nozīmē, ka jums vajag vismaz 15 latus dienā. Un 30 dienās vairāk nekā alga aizies tikai benzīnam vien. Un ir vēl metodiskā daļa. Bet kā jūs tā varat strādāt? Jūs esat miljonāri? Jūs varat atļauties to darīt? Bet tajā skolā... Manuprāt, jā, šī skola varētu būt tuvāk Rīgai. Tad mēs varētu atrast arī labākus speciālistus, bet tai ir jābūt elitārai skolai ar labiem audzēkņiem, lai tur ir rinda vismaz 10 cilvēki uz vienu vietu, lai tiktu iekšā tajā ģimnāzijā. Tad mēs varam pieprasīt labu atalgojumu treneriem. Tas var būt no 500 līdz 1000 latiem. Un tad var pieprasīt arī lielāku rezultātu. Es domāju, ka mēs to pieprasīsim tad, kad tā būs uzbūvēta. Kāpēc būs ieguldīti septiņi miljoni? Divus gadus atpakaļ izglītības un zinātnes ministre nodibināja darba grupu, kur strādāja visi ieinteresētie, lai atrastu optimālo variantu. Šī komisija nolēma un Ministru kabinets Latvijas Sporta federāciju padomē atbalstīja septiņus miljonus novirzīt Murjāņu sporta ģimnāzijas rekonstrukcijai. Diez vai... Ļoti žēl, ka šī gada novembr�� laikam netiks ielikts pirmais akmens, kas bija paredzēts, tā ka netika apgūti 725 tūkstoši, un tie ir pārvirzīti uz nākamo gadu. Diemžēl tā ir! Bet es ceru, ka tuvākajos divos gados šī ģimnāzija tiks ļoti labi renovēta, būs jaunas sporta zāles, un tie bērni, kuri tur mācīsies, viņi tomēr būs arī ļoti labi izglītoti un labi sportisti. Bet mums vajag viņiem palīdzēt, lai treneriem alga būtu normāla un atbilstu tam līmenim, kāds ir tiem treneriem. Paldies.".
• 2013_11_06_a-seq1662 spokenText "...Un jums līdz novembra beigām, kamēr vēl Murjāņu sporta ģimnāzijas vadība nav noslēgusi līgumus par būvniecību, ir laiks tomēr izlemt, vai mums uz Murjāņu sporta ģimnāzijas pedagogu un tradīciju bāzes nevajadzētu attīstīt Latvijas Sporta ģimnāziju ar filiālēm novados, kur jau ir šī infrastruktūra, kur pašvaldības uzreiz ir gatavas nodrošināt šos internātus, kur pašvaldībās jau ir skolas, kas ir gatavas pie sevis atvērt atsevišķas klases. Tad mums tur arī pulcēsies tie talantīgākie bērni, tur būs arī pedagogi, tur būs nodrošināta ļoti kvalitatīva vidējā izglītība, kas nav mazsvarīgi šo bērnu vecākiem. Un tad tiks izmantoti arī tie infrastruktūras objekti, kuri ir sabūvēti novadu novados, ko pašvaldībām ir grūti uzturēt, jo nav pilnas noslodzes šiem infrastruktūras objektiem.".
• 2013_11_06_a-seq1661 spokenText "Siliņas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies! (No zāles dep. Dz.Ābiķis un dep. A.Loskutovs: „Lai runā!”) Lūdzu, turpiniet!".
• 2013_11_06_a-seq1660 spokenText "Seržanta kungs, jūs teicāt, ka es sev esmu izmetusi priekšā tikai divus grābekļus. Es teiktu, ka es jau pirms gada izmetu vēl vienu - arī trešo grābekli. Un tie ir Murjāņi. (No zāles dep. K.Seržants: „Tas nav grābeklis!”) Un es uz to... es turpinu kāpt tam virsū. Bet es teikšu tā. Mums ir jādomā par to, lai lēmumi, ko mēs pieņemam, ir tiešām laikmetam un Latvijas situācijai atbilstoši. Un īpaši, ja tas paredz kapitālieguldījumus. Valsts kapitālieguldījumi jeb investīcijas ir... nu, tām ir liela nozīme ekonomikas stimulēšanā, ja vien tie nav ieguldījumi nelietderīgu ilgtermiņa saistību radīšanā. Lietderība būtu vērtējama sekojoši. Mums, pirmkārt, būtu jāņem vērā šis aspekts - ierobežoto līdzekļu aspekts. Un, otrkārt, protams, tas, cik dzīvotspējīgi... un tas, vai tiešām laikmetam raksturīgi mēs pieņemam šos lēmumus, un tas, kā mēs redzam sporta, profesionālās sporta izglītības attīstību tālākā nākotnē. Vai tiešām arī šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka tieši uz padomju tradīcijām balstīta sporta izglītība - tā ir nākotne Latvijai? Lai ieskicētu to, es gribētu pieminēt tos skaitļus, ko pieminēja jau Reira kungs. Proti, sportam šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā ir atvēlēti (nu jau ar papildu priekšlikumiem) aptuveni 33 miljoni eiro. No tiem trešā daļa jau šobrīd aiziet valsts galvoto aizdevumu atmaksai (par lielajiem infrastruktūras objektiem, sporta būvēm), un tikai 7,5 miljoni aiziet algām, kas ir paredzētas tieši sporta izglītības programmu pedagogiem. Murjāņiem mums kopsummā aiziet aptuveni 1,6 miljoni eiro, ja mēs neskaitām šo investīciju infrastruktūrā. Un, ja jūs to naudu sadalītu uz tiem 125 bērniem, kas tur mācās, tad tas ir aptuveni 12,5 tūkstoši eiro gadā uz vienu bērnu. Ja mēs to atlikušo naudu sadalītu ar tādu pašu koeficientu, tad sanāktu, ka mēs varam vēl papildus šiem Murjāņu 125 bērniem ar sporta izglītību nodrošināt nepilnus 800 bērnus. Un, ja mēs šos 800 bērnus sadalītu uz mūsu 119 pašvaldībām, tad vidēji mēs katrā novadā varētu ar sporta izglītību nodrošināt tikai septiņus bērnus. Nu tad tā ir tā racionālā rīcība, ko šobrīd atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija. (No zāles dep. J.Reirs: „Kauns!”) Lietderība ir vērtējama arī no tā aspekta, vai mums ir visi pamatresursi, lai attīstītu Murjāņus tādus, kā to redz Izglītības un zinātnes ministrija. Un tie resursi ir trīs. Viens resurss ir tiešām šī infrastruktūra, šīs būves. Tās mums būs, tās mēs tagad iegādāsimies. Mēs būvēsim atkal kaut ko jaunu. Otrs resurss ir pedagogi. Jau minēju šo summu, kas aiziet pedagogu algām. Gandrīz 20 procentus no visas pedagogu algām paredzētās summas mēs atvēlam tieši Murjāņu pedagogu algām, kuri skolo 125 bērnus. Un, ticiet man, arī šie pedagogi tur nav nodrošināti ar pilnām darba slodzēm, ne visi šie pedagogi tur uz vietas dzīvo; ja viņi tur pārceļas, tad viņiem ir jāatrod Murjāņos darbs arī savām ģimenēm. Tas nav tik vienkārši - nodrošināt šo izglītības iestādi arī ar pedagoģisko sastāvu! Un visbeidzot trešais resurss, pamatresurss, - bērni. 125 bērni ir aizgājuši uz turieni. Mēs varam akli domāt, ka tie ir Latvijas labākie talanti. Bet, kā jau pats Murjāņu sporta ģimnāzijas direktors apgalvoja... viņš galvenokārt veic sociālo funkciju šajā iestādē. Līdz ar to es gribu teikt, ka varbūt ir arī labi, ka šī summa šobrīd ir rezervēta, bet es teiktu, ka Izglītības un zinātnes ministrijai tomēr vēl ir jāpārvērtē profesionālā sporta izglītības sistēmas attīstības stratēģija, un jums līdz novembra beigām pirms Murjāņu sporta ģimnāzijas...".
• 2013_11_06_a-seq1658 spokenText "135. - deputāta Olšteina priekšlikums. Nav skatāms. 136. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1654 spokenText "132. - deputātu Olšteina, Siliņas, Upenieka, Junkura, Rusiņa un Valaiņa priekšlikums. Nav skatāms. 133. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1652 spokenText "129.priekšlikums. Nav skatāms. 130. - nav skatāms. 131. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1651 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 128. - deputātu Vanagas, Bilsēna, Kazākas, Bites, Igauņa un Bišofas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1650 spokenText "Kolēģi, ja te notiek vienam otra mācīšana, tad arī es pastāstīšu par procedūrām, kā veidojas budžets. Tātad ir noteikta fiskālā telpa, kas sadalās divās daļās: viena daļa ir tā, kur ir valsts uzņemtās saistības, bet otrā daļā ir jaunās politiskās iniciatīvas. Šis gads tika... noteikta summa tika dalīta politiskajām iniciatīvām, un šajās politiskajās iniciatīvās ministri strādāja braši un iesniedza vairāk nekā pusmiljonu latu... pusmiljarda latu vērtībā priekšlikumus. Un tad Ministru kabinets, koleģiāli izskatot jaunās politiskās iniciatīvas, pieņēma lēmumus. Arī Izglītības un zinātnes ministrija dabūja jaunām politiskajām iniciatīvām vairāk nekā 10 miljonus latu. Tad nu es nezinu, kāpēc ministrijām neradās iespēja šos projektus subsidēt. Tātad jūsu pašas ministrijai tā nav prioritāte, tai ir citas prioritātes. Līdz ar to šie priekšlikumi netiek subsidēti. Ja mēs atceramies komisijā debates, tad gan šogad, gan pagājušajā gadā, piemēram, tur, kur ir visa sporta sabiedrība „pret”... ja būtu tiešām brīva iespēja balsot, tad laikam vienīgi Reformu partija atbalstītu šo Murjāņu sporta bāzes izveidi un nobalsotu... tur 7 miljonus mežā mēs ieguldām - 7 miljonus! Kur nākotnē būs no pusmiljona līdz miljonam gadā jāiegulda uzturēšanai - tikai par siltumu un par uzturēšanu! (No zāles dep. I.Klementjeva starpsaucieni.) Tad tā ir prioritāte, nevis tie nelielie līdzekļi, ko jūs prasījāt iepriekšējos priekšlikumos, - tie 500 tūkstoši. Zinātnei arī jūs vēl kaut ko prasījāt. Tās īstenībā jau nav prioritātes! Prioritāte ir Murjāņu sporta skolas būvniecība, 7 miljonus latu šim projektam, ko ieguldīt mežā, kur nākotnē tiks izdots apkurei un uzturēšanai vien no pusmiljona līdz miljonam latu... eiro es pagaidām vēl nemāku pārrēķināt. Tātad komisija izskatīja šo priekšlikumu un neatbalstīja.".
• 2013_11_06_a-seq1648 spokenText "Jā, visu cieņu! Runājot par sportu, arī es esmu „par”! Patiesībā arī es piederu pie tiem bērniem, kuri bērnībā gandrīz noslīka tāpēc, ka neprata peldēt. Mēs te par tādu vienlīdzību visi iestājamies, bet kur tad lauku skolas bērni mācīsies peldēt? Pilsētas bērniem ir vismaz kaut kāda iespēja. Iedomājieties, Rēzeknes pilsētā uz septiņām skolām ir viens peldbaseins! Kā jūs iedomājaties, kur viņi tagad veiks to apmācību lauku skolās vispār? Nu, man te teica, ka vasarā var peldēt. Bet skolas laiks beidzas maija beigās un sākas septembra sākumā. Kā tas ir iespējams? Ja mēs esam par vienlīdzību, tad, lūdzu, līdz galam! Mēs nevaram sadalīt sabiedrību dažādos līmeņos. Šobrīd mums Latvijā nav tādas bāzes, lai mēs to varētu izdarīt. Paldies. (Dep A.Buiķa un vēl dažu VIENOTĪBAS deputātu aplausi.)".
• 2013_11_06_a-seq1647 spokenText "Paldies. Paldies par man pašai personīgi adresētajiem priekšlikumiem, bet tas neattiecas uz būtību, ka skolotāji... ka bērniem skolā ir rakstiski darbi fizkultūrā, nevis fiziskas nodarbes. Paldies. Debates slēdzu (No zāles: „Nesarunāties ar zāli!”)... Nesarunājos ar zāli. (Zālē smiekli. Aplausi.) Gandrīz vai vienlaikus... Līvija Plavinska, jā. Tad mēs to izdarījām vienlaikus. Vārds deputātei Līvijai Plavinskai.".
• 2013_11_06_a-seq1646 spokenText "Cienījamie kolēģi! Runājam par 128.priekšlikumu, ko iesniedza deputāti Vanaga, Bilsēns, Kazāka, Bite, Igaunis un Bišofa. Tas ir par peldēšanas apmācībām sākumskolās. Konkrēti gribu pateikt, ka mums ir vieni no augstākajiem bērnu traumatisma un mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā. Un šeit es gribētu norādīt deputātei Solvitai Āboltiņai: ja viņa nav apmierināta ar sporta apmācībām viņas bērnu skolā, tad es aicinu viņu savukārt viņas bērnu skolā iesaistīties skolas padomē, kurā strādā pārstāvji no skolotāju puses (Zālē troksnis, starpsaucieni.), no skolēnu puses un arī no vecāku puses, kuri nāk ar priekšlikumiem, kā uzlabot skolas darbu. Līdz ar to, lūdzu, iesaistieties un esiet aktīvi skolu padomēs! (Zālē troksnis, aplausi, starpsaucieni.)".
• 2013_11_06_a-seq1644 spokenText "Labvakar, cienījamie kolēģi! Tas jautājums patiešām ir ļoti aktuāls. Bet nesen... 129.priekšlikumu visi atbalsta... Ir runa par to, ka mēs vienkārši tā izmetam, palaižam pa vējam naudu, ko piešķiram spīdveja Grand Prix sarīkošanai Rīgas pilsētā. Nākamajā gadā - 170 tūkstoši. Gribu atgādināt, ka mums Rīgā nav spīdveja gandrīz 40 gadu, bet mēs piešķiram naudu, lai sarīkotu sacensības... Un nav pat trases, kur sarīkot... Izmetam naudu! Un gribu atgādināt, ka Latvijā katru gadu noslīkst vismaz 130 bērni un pieaugušie. Un, tā kā ekonomisti ir sarēķinājuši, ka viens cilvēks Latvijai var dot ieguldījumu vismaz viena miljona apmērā, tad 130 miljonus mēs katru gadu vienkārši zaudējam. Mēnesi atpakaļ Sporta apakškomisija apmeklēja Jelgavā peldbaseinu, kas ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Baseins, protams, uzbūvēts 30 gadus atpakaļ... Laimdotas kundze, es runāju tagad jums arī... Cienījamie ministri! Laimdotas kundze! Mēnesi atpakaļ mēs apmeklējām Jelgavas peldbaseinu, kas ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā, un tas, kas tur noticis, arī mūs, deputātus, šokēja: tur jau viss ir novecojis! Tā ka sen jau vajadzēja rekonstruēt šo peldbaseinu, varbūt pārveidot to par 50-metrīgu, nevis... tagad tā garums ir 25 metri. Gribu atgādināt, ka tieši šajā baseinā tika sagatavots mūsu trīskārtējais olimpiskais medaļnieks - jelgavnieks! Tā ka tas ir liels ieguldījums. Par to vajag padomāt. Un kā mēs izšķērdējam tos līdzekļus... Ministru kabinets 29.oktobrī pieņēma lēmumu par valsts galvojumu (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... nākamajiem pieciem gadiem, līdz 2018.gadam. Un, piemēram, tur bija tāds sporta centrs „Mežaparks”, kurš visus gadus... Kopš 2007.gada, no Kalvīša laikiem, tā bija viena no prioritātēm - izveidot olimpisko centru. Bet diemžēl Ministru kabinets tagad noraidīja to. Un gribu atgādināt, ka vakar Sporta apakškomisijai piezvanīja sporta centra „Mežaparks” direktors, ka pa tiem gadiem ir ieguldīti vairāk nekā 600 tūkstoši latu. Cienījamie ministri, atbildiet: kas atmaksās valsts kasē tos 600 tūkstošus, ko jūs vienkārši izmetāt ārā?! Ja jūs no savas algas... visu savu algu ziedojat kādam fondam... un ja atmaksājat to naudu, tad jums vajag vismaz trīs gadus strādāt. Padomājiet par to, kā mēs vienkārši izmetam naudu, kuras mums nav un nekad nebija. Paldies. (Aplausi. No zāles dep. A.Bērziņš: „Malacis, Ivan!”)".
• 2013_11_06_a-seq1643 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs deputāts Ivans Klementjevs.".
• 2013_11_06_a-seq1642 spokenText "Jā, paldies! Tāds ļoti konstruktīvs priekšlikums tajā visā demogrāfijas un visa atbalsta paketē. Bet ir kaut kādam neprofesionālismam arī robežas. Un varbūt līdz ar to, lai mēs sāktu runāt par mūsu bērnu fiziskajām aktivitātēm, varbūt vispirms vajag paskatīties tajās programmās, kur bērniem skolās tā vietā, lai viņi nodarbotos ar fizkultūru, liek rakstīt rakstiskos darbus, jo tad jau skolotājiem savukārt varēs piemaksāt par to, ka arī fizkultūras skolotājam ir šie rakstudarbi, kuri ir labojami. Maniem bērniem nezin kāpēc tā vietā, lai nodarbotos bez savām piecām reizēm nedēļā, kur viņi iet uz sportu, viņiem ir jāraksta rakstudarbi un kontroldarbi. (No zāles dep. V.Agešins: „Ministrija!”) Un jūs esat... Protams, es saprotu, jums ir tikko piedzimis bērns un jūs vēl nezināt, bet tad, kad jūsu bērns tiks līdz skolai, tad es tiešām jūs aicinu paskatīties, kā notiek šīs peldēšanas nodarbības Rīgas skolās, kā tās notiek tagad, kā tās notiek ziemā, kā šos vecākus mēģina pierunāt... Par to, ka nauda ir samaksāta... Bet varbūt viņi var tos bērnus uz turieni nevest, jo nav jau, kas viņus pieskata. Un kas tās meitenes ar tiem slapjajiem matiem pēc tam pieskatīs?! Vispirms sakārtojiet to sistēmu kā tādu un tad nāciet ar šādu piedāvājumu! Tas pēc savas būtības ir ļoti labi domāts, par to mēs esam runājuši daudz un dažādi. Bet taču paskatieties nevis tikai uz vienu krūmu, bet uz visu to mežu, kur ir tā problēma! Tāpēc es nevaru šādu priekšlikumu atbalstīt. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_11_06_a-seq1641 spokenText "Nākamajai debatēs vārds Solvitai Āboltiņai.".
• 2013_11_06_a-seq1640 spokenText "Nē, mēs nebalsosim par šo priekšlikumu. Diemžēl. Bet es ļoti cerēju, ka tieši šo no visiem pieciem mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem... ka šis priekšlikums būtu saņēmis atbalstu. Un es gribu pateikt: jā, ir izstrādātas sporta politikas pamatnostādnes, kurās ir iekļauts tas, ka ir paredzēts ieviest šo peldētapmācību skolēniem no 1. līdz 4.klasei. Un mēs arī ļoti bieži Saeimas komisijās un apakškomisijās esam runājuši par to, ka ir nepieciešams ieviest atsevišķu veselības mācību, ka ir nepieciešams vairāk stundu nedēļā sportam, ka būs šī cilvēkdrošība - tātad tiks izstrādāts un īstenots jauns mācību priekšmets. Un šī peldētapmācība ir saistīta gan ar veselību, gan ar sportiskajām aktivitātēm, gan ar drošības jautājumiem. Un šis priekšlikums... jā, izrietēja... to motivēja šis izskatītais jautājums Sporta apakškomisijā. Šā gada maijā Sporta apakškomisijā prezentāciju sniedza Latvijas Peldēšanas federācija, un tur arī bija, jāsaka, ļoti graujoši dati. Ļoti graujoši dati par to situāciju, cik daudz diemžēl bērniņu iet bojā tikai tāpēc, ka nemāk peldēt un ka viņiem nevar... netiek sniegta savlaicīgi šī palīdzība, un cik ļoti būtiski ir bērnus pēc iespējas agrīnā vecumā mācīt peldēt. Un ir jāsaka arī tas, ka mums, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, bija tikšanās ar veselības ministri, un arī veselības ministre tikšanās laikā atzina, ka tā tiešām būtu ļoti apsveicama iniciatīva, ja skolās tiktu īstenota šī peldētapmācība. Un tāpēc mēs ļoti cerējām, ka trīs ministrijas - Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija un arī Izglītības un zinātnes ministrija - atradīs iespēju jau 2014.gada budžetā šādu naudiņu rast. Un tas ir viens... praktiski viens miljons noapaļojot. Un te es vēl gribu teikt to, ka avots tam... es jau iepriekšējā reizē, kad mēs skatījām jautājumu par budžetu, minēju, ka šīs muzeja krātuves arī es personīgi redzēju, tāpēc, manuprāt, šeit varēja paņemt kādu daļiņu un pārdalīt. Un bija arī, piemēram... mēs zinām, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iesniegusi un ir akceptēti šie priekšlikumi komandu sporta spēlēm, sporta federācijām un augstas klases sasniegumiem sportā. Un tur ir 2,13 miljoni eiro. Ar šo priekšlikumu es vēlos, kolēģi, jums norādīt... arī aicināt uz to, ka daļa no mums nebūs vairs nākamajā Saeimas sasaukumā, iespējams, ka arī ministri būs citi... Es saku - daļa no klātesošajiem... Tad lai tas paliek vēsturei un stenogrammā, lai nākamie deputāti un nākamie ministri rod iespēju šādai iniciatīvai un lai tā nepaliek tikai sporta politikas pamatnostādnēs, lai tā nepaliek atvilktnēs, bet lai mums tuvākajā nākotnē izglītības iestādēs būtu ieviesta šī peldētapmācība bērniem no 1. līdz 4.klasei. Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_11_06_a-seq1639 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Vanagai. (No zāles: „Balsot!”)".
• 2013_11_06_a-seq1638 spokenText "126. - deputāta Raimonda Vējoņa priekšlikums. Nav skatāms. 127. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Nav skatāms. 128. - deputātu Ingas Vanagas, Guntara Bilsēna, Dainas Kazākas, Ingas Bites, Gunāra Igauņa un Initas Bišofas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1636 spokenText "125.priekšlikums ir atsaukts.".
• 2013_11_06_a-seq1634 spokenText "124. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_11_15-seq1234 spokenText "124. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2010_12_16_a-2-seq1120 spokenText "124. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1632 spokenText "123. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2012_09_13-seq318 spokenText "123. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1631 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 122. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Jāņa Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 36, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1630 spokenText "Godātie kolēģi! Mana kolēģe Dana Reizniece-Ozola jau stāstīja par to plašo nozaru spektru, kas pēc būtības ietilpst šajā - kosmosa nozarē. Jautājums ir: kāpēc Latvijai tiešām ir jāpievienojas Eiropas Kosmosa aģentūrai? Kāpēc šāds solis tiek sperts? Jo nav jau tā, ka līdz šim mūsu zinātniekiem nebūtu bijis iespēju piedalīties Eiropas Kosmosa aģentūras programmās. Latvijai, ja mēs runājam par pētniecību, ir... Tāpat kā visās tautsaimniecības nozarēs, parasti skatās, kur ir tā konkurētspējīgā priekšrocība. Mūsu konkurētspējīgā priekšrocība, viena no šīm priekšrocībām, ir tā, ka ir Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs ar lielajiem radioteleskopiem. Un es par to runāju tāpēc, ka zināma manas dzīves daļa ir bijusi arī sāpe par šīm šobrīd Latvijā lielākajām zinātniskajām infrastruktūrām. Šis centrs ir sastāvdaļa tādā lielā pasaules mēroga projektā, kuru angļu terminoloģijā sauc par VLBI, tātad runa ir par ļoti garas bāzes interferometrijas projektu, principā par to, kā pasaules zinātnieki apvienojoties var mēģināt pētīt to, kas notiek tālajās galaktikās. Un Latvija ir iesaistīta šajās lietās, Latvija ir piedalījusies, Latvijas zinātnieki ir piedalījušies vismaz četros Eiropas 6. un 7.ietvara programmas projektos, kas tieši ar to ir bijuši saistīti, un no Eiropas mēs esam saņēmuši - ne daudz, ne maz - vismaz ceturtdaļmiljonu eiro, lai iesaistītos šajā procesā. Tas, ko Eiropa sagaida no mums, - ka mums ir jākļūst par pilnvērtīgiem spēlētājiem un mums ir jāsāk arī no savas puses kaut ko finansēt. Un tā ir šī dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā ar noteiktiem līdzfinansējuma maksājumiem. Tas ultimāts šobrīd no Eiropas Kosmosa aģentūras puses ir uzstādīts tādā veidā, ka, ja turpmāk Latvija nepiedalās, tad mūsu dalība šajos projektos no 2016.gada ir slēgta. Tas ir pietiekami skaidri pateikts. Un tas ir jāņem vērā, meklējot nepieciešamos naudas līdzekļus, lai mēs izpildītu prasības, ko paredz noslēgtā vienošanās ar Eiropas Kosmosa aģentūru, un būtu pilnvērtīgi locekļi. Paldies.".
• 2013_11_06_a-seq1628 spokenText "Es vēlējos vēl paturpināt savu domu ar vienu ļoti konkrētu piemēru. Vakardien notika apbalvošana divos lielos kosmosa konkursos - Kopernicus Master 2013 un Galileo Masters 2013. Un uz skatuves kāpa divu Latvijas uzņēmumu pārstāvji, kuri saņēma balvas par īpaši inovatīviem produktiem, kas tika izstrādāti. Produkti bija jūras viļņu enerģijas karšu izstrāde, kas ir vajadzīga elektroresursu izpētei jūrā, un speciālie autodispleji, kas ļauj... ja automašīnas tiek aprīkotas ar šīm ierīcēm, tas ļauj autovadītājiem braukt īpaši nelabvēlīgos apstākļos, precīzi redzot ceļa malas. Šos apbalvojumus saņēma pārstāvji no divām Latvijas firmām - Thermcert un AstroSat, bet diemžēl ne paši ar savu vārdu, bet zem Skotijas un Igaunijas uzņēmumu vārda. Un iemesls, kādēļ viņi paši nevarēja piedalīties, pretendēt uz šo balvu un to saņemt kā Latvijas uzņēmumi, ir tas, ka Latvija šobrīd nav Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalsts. Un ir jautājums: ja mēs gribam atbalstīt šādus produktus zem Latvijas karoga, Latvijā, nu tad ir jāveic šis... nu, es pat teiktu... es gribēju teikt - drosmīgais solis, bet, manuprāt, tas ir nevis drosmīgs solis... bet saprātīgs solis, un jādod šī iespēja industrijai un pētniecības institūtiem attīstīties.".
• 2013_11_06_a-seq1627 spokenText "Paldies. Es aicinu lietot korektus izteicienus no tribīnes! Turpinām debates. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai, otro reizi.".
• 2013_11_06_a-seq1626 spokenText "Kolēģi! Mums visiem ļoti patīk runāt par ekonomisko uzrāvienu, par to, ka Latvijai ir nepieciešama ražošana ar augstākas pievienotās vērtības produktiem. Lūk, šeit nu ir tā iespēja! Tik tiešām, šī ir ļoti lieliska iespēja, kas Latvijai būtu jāizmanto. Kādēļ? Ne tikai tādēļ, ka mums tiešām ir reālas iestrādes, ka mēs varam piedalīties šinī programmā un veidot šo industriju, bet arī tāpēc, ka, ja mēs skatāmies globāli, pašlaik attīstās jauna nozare. Un tai tiešām ir milzīgs potenciāls. Un tie, kuri tagad sāks tajā spēlēt, kuri tajā ieies, tie arī būs tie, kuri varēs plūkt vislielākos laurus. Tas ir tāpat kā savulaik, 90.gadu sākumā, bija ar datortehnoloģijām. Kosmosa tehnoloģijas ir tieši tas pats, kas pašlaik notiek. To nozīme būtiski pieaugs, ņemot vērā tieši globalizācijas faktorus un visus tos procesus, kuri būs jāvada. Un tieši kosmoss šeit spēlēs izšķirošo lomu. Ja mums ir dota iespēja visā šajā pasākumā piedalīties un dabūt gabaliņu no šī pīrāga, tad tiešām būtu stulbi un ļoti tuvredzīgi, ja mēs to nedarītu. Mēs varam atrast 3 miljonus NATO komunikācijas centra izveidei, bet neatrast naudu priekš šīs programmas un teikt, ka mums tās nav, nu tas ir tiešām stulbi un tuvredzīgi. Šie vārdi ļoti atbilst šai situācijai. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Šī nauda mums ir noteikti jāatrod, ja mēs tik tiešām vēlamies, lai mums kādreiz šeit būtu vēl kāda nozare ar augstu... kura spējīga dot augstu pievienoto vērtību. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2013_11_06_a-seq1624 spokenText "...un atgriezt vēl vairāk. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un nodrošināt mūsu uzņēmējiem un institūtiem iespēju pelnīt, pārdot savus produktus. Un izdzīvot.".
• 2013_11_06_a-seq1623 spokenText "Reiznieces-Ozolas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
• 2012_10_18-seq3 spokenText "Reiznieces-Ozolas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
• 2013_11_06_a-seq1622 spokenText "Kolēģi! Šis manis un Vucāna kunga iesniegtais priekšlikums ir ļoti līdzīgs nākamajam priekšlikumam, ko ir sagatavojusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un tā būtība ir paredzēt līdzfinansējumu Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā. Respektīvi, ir runa par dalības maksu, lai Latvija kļūtu par asociēto Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalsti. Ja kāds apgalvo, ka jādod iespēja Latvijas uzņēmējiem un pētniecības institūtiem piedāvāt savus pakalpojumus kosmosa tirgū, tad, visticamāk, ir samulsums. Prātā nāk „Zvaigžņu kari”, vienvirziena biļete uz Marsu un Gagarina varoņdarbs. Bet, kolēģi, ja es saku, ka jāatbalsta elektronika, informācijas tehnoloģijas, materiālzinātne, es ceru, ka viss kļūst daudz skaidrāks. Pusvadītāji, elektronikas plates un minidatoru optiskās sistēmas, vadības programmatūras, programmvadāmi radiomodemi, lāzertālmēri, putu polistirola izolācijas materiāli - šie ir daži piemēri produktiem, ko var un grib kosmosa jomai ražot Latvijas uzņēmēji un arī pētniecības institūti. 2013.gada 15.martā izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis valdības uzdevumā parakstīja sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru, paredzot Latvijas uzņēmumu un zinātnisko institūciju iesaisti Eiropas Kosmosa aģentūras iepirkumos. Pamatojoties uz šo līgumu, piecu gadu laikā tiktu veicināta un attīstīta ar kosmosa jomu saistītu tehnoloģiju pielietojuma, zinātnes un komercdarbības attīstība, lai pēc tam Latvija varētu pievienoties Eiropas Kosmosa aģentūrai kā pilntiesīga dalībvalsts. Mazliet informācijas par Eiropas Kosmosa aģentūru. Tā ir neatkarīga starptautiska organizācija, kas dibināta ar m��rķi nodrošināt un veicināt sadarbību starp Eiropas valstīm kosmosa izpētē un tehnoloģiju attīstībā, kā arī ar tām saistītajos kosmosa pielietojumos. Tajā ir 20 dalībvalstis. Pavisam nesen par dalībvalstīm kļuva Polija un Rumānija, savukārt Igaunija, Slovēnija un Ungārija noformējušas Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības valstu statusu. Kādēļ ir vajadzīga pievienošanās Eiropas Kosmosa aģentūrai? Es jau teicu, ka mums ir kapacitāte apgūt kosmosa tirgu. Eiropas Savienības kosmosa tehnoloģiju ražošanas segmenta apgrozījums ik gadu ir vairāk nekā sešu miljardi eiro, un gandrīz 35 procentus no tā veido Eiropas Kosmosa aģentūras iepirkumi. Investīciju atdeve kosmosa jomā ir mērāma ar koeficientu 4,5. Tas ir tādā piesardzīgā scenārijā, ko ir novērtējusi ORCD Norvēģijas un Dānijas gadījumā. Citkārt šis koeficients ir vēl lielāks - no 8 līdz 10 reizēm liela ir atdeve. Ņemot vērā šos datus, minētais līgums ar Eiropas Kosmosa aģentūru pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas atvērtu izcilas finansējuma un attīstības iespējas Latvijas zinātniskajām institūcijām un uzņēmējiem, kas strādā augsto tehnoloģiju jomā. Ministra Ķīļa paraksts deva tiesisko paļāvību, lai no šā gada maija līdz jūlijam Eiropas Kosmosa aģentūra izsludinātu pirmo iepirkuma konkursu par tehnoloģiju un pakalpojumu iegādi no Latvijas organizācijām. Savukārt industrijas dalībnieki ieguldīja apjomīgus resursus, izstrādājot projekta pieteikumus. Kopumā 20 Latvijas zinātniskie institūti, universitātes, augstskolas un uzņēmumu nodibinājumi iesniedza 33 projektu pieteikumus. Tas ir labāks rādītājs nekā daudzām citām lielām Eiropas Kosmosa aģentūras jaunajām dalībvalstīm un apliecina Latvijas kosmosa tehnoloģiju segmenta organizāciju izteikto potenciālu. Diemžēl, kolēģi, pusgadu pēc šī konkursa, kad projekti jau ir apstiprināti, valdība ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka valsts budžetā neatradīsies nepieciešamie līdzekļi, lai izpildītu šīs starptautiskās saistības. Un jāatzīmē, ka līgumu laušana ar Eiropas Kosmosa aģentūru to neizpildes dēļ būtu bezprecedenta gadījums un atstātu ļoti negatīvas sekas gan uz Latvijas reputāciju starptautiskajā mērogā, gan arī uz tautsaimniecības attīstību. Ir vairāki uzņēmumi - RD ALFA, Baltic Scientific Instruments, Baltic Embeded, HEE Photonic Labs, Eventtech un citi uzņēmumi, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātnieku savienība, Elektronikas datoru zinātņu institūts, RTU, Ventspils augstskola, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts un citas institūcijas ir parakstījušas vēstuli, lai valdība un Saeima atrastu finansējumu šim mērķim un nodrošinātu to līdzdalību Eiropas Kosmosa aģentūras programmās. Jebkurai Eiropas Savienības valstij sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru ir durvis uz zinātnes komercprojektiem visas Eiropas mērogā. Kāds zinātnieks pirms dažiem gadiem man teica: „Kāds kosmoss Latvijā? Iedod pērtiķim mobilo tālruni, viņš taču nezinās, ko ar to darīt!” Es ceru, ka šeit zālē ir cilvēki, kas saprot, ka tas ir milzu potenciāls Latvijai. Un šeit darbojas princips: maksā, lai spēlētu! Šī iemaksa, ko mēs samaksātu Eiropas Kosmosa aģentūrai, garantētā veidā 90 procentu apmērā atgrieztos valstī. Ja mūsu institūti un uzņēmēji ir spējīgāki, viņi var nopelnīt...".
• 2013_11_06_a-seq1620 spokenText "120. - deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Nav skatāms. 121. - deputāta Vladimira Reskāja priekšlikums. Nav skatāms. 122. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Jāņa Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1618 spokenText "119. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1616 spokenText "118. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1614 spokenText "117. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1612 spokenText "115. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav skatāms. 116. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1611 spokenText "Ja priekšlikums nav atsaukts, tas ir balsojams, un par to balsojumu lūdz opozīcija. Lūdzu zvanu! Balsosim par 114. - deputātu Ingas Vanagas, Guntara Bilsēna, Dainas Kazākas, Ingas Bites, Gunāra Igauņa un Initas Bišofas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 40, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1610 spokenText "Jā, kolēģi! Es šoreiz pievienojos virknei Vucāna kunga izteikto argumentu. Ar šī priekšlikuma iesniegšanu mēs gribējām parādīt to, ka augstākās izglītības sektorā tiešām akūti trūkst finansējuma un ka šie 500 tūkstoši eiro tiešām ir kā piliens virknei vajadzību. Un es gribu minēt arī to, ka, jā, mēs arī visi ļoti labi apzināmies, ka šim sektoram arī pašam ir jāsakārtojas, jo augstākās izglītības iestādēm ir pietiekami liela autonomija. Bet katastrofāla situācija ir reģionālajās augstskolās, jo tur lielākā daļa strādājošo saņem tiešām atalgojumu, kas ir Ministru kabineta noteiktā zemākā likme, piemēram, lektors saņem 426 latus pirms nodokļu nomaksas, un, tiekoties ar šiem augstākās izglītības iestāžu mācībspēkiem, viņi paši par to jau ironizē. Diemžēl drīz būs tā, ka augstskolā strādās vai nu pirmspensijas, vai pensijas vecuma pasniedzēji, vai ienācēji, kas taustās, ja tās viņiem ir pirmās darba gaitas, vai arī patrioti. Un tiešām... Attiecībā uz mācībspēkiem es uzsveru - īpaši reģionālajās augstskolās tiešām šī situācija ļoti nopietna. Un kopumā vajadzīgi ir aptuveni 38 miljoni eiro. Šie 500 tūkstoši - tas tiešām ir stipri, stipri par maz. Bet jāsaka paldies par šiem piešķirtajiem 1,7 miljoniem eiro. Un gribu teikt, ka zinātnē ir tieši tāda pati situācija. Bet saistībā ar jaunās politikas iniciatīvām jāsaka paldies par atbalstu. Tur savukārt arī... tur aptuveni 30 miljonu eiro pietrūktu, lai varētu sektors normāli pildīt savas funkcijas. Balsojumu mēs tātad nelūdzam, bet ar šo savu priekšlikumu aktualizējam šo situācijas problemātiku attiecībā uz nākamā gada budžetu. Paldies.".
• 2013_11_06_a-seq1609 spokenText "Paldies. 111.priekšlikums gan mums tiks skatīts nākamajā budžetā, kas ir tātad 2014.gada budžets. Turpinām debates. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
• 2013_11_06_a-seq1608 spokenText "Godātie kolēģi! Šis Reformu partijas frakcijas deputātu virzītais priekšlikums skar jautājumu, par kuru arī es esmu iesniedzis priekšlikumu, - tiesa, attiecībā tikai uz 2014.gada budžetu. Jautājums ir par Augstākās izglītības likumā... Augstskolu likumā, es atvainojos, noteikto normu (78.panta septītajā daļā), ka Ministru kabinetam, iesniedzot ikgadējo budžetu, ir jāparedz 0,25 procentu pieaugums no IKP... Tātad - šī budžeta sagatavošanas un iesniegšanas procedūrā... Šī norma stājās spēkā 2013.gada 1.jūnijā. Tātad šis ir pirmais gads, kad šādai lietai vajadzētu tikt īstenotai. Ja mēs sarēķinātu kopā, cik ir tie 0,25 procenti no IKP, tad tas, kas šobrīd, ņemot vērā to, ka valdība uz otro lasījumu ir paredzējusi augstākajai izglītībai nedaudz papildu finansējumu... tik un tā starpība veidojas ap 60 miljoniem latu. Jautājums pēc būtības. Jautājumam ir formālā puse, un jautājumam ir otra puse - pēc būtības. Formālā puse ir šī te... šis tiesiskais nihilisms - Augstskolu likuma normas neievērošana budžeta gatavošanas procesā, bet, ja mēs skatām jautājumu pēc būtības, tad tas jautājums ir tāds: vai augstākajai izglītībai šāds papildu finansējums tiešām ir nepieciešams? Šis jautājums pēdējā laikā ir cilāts dažādās pietiekami plašās auditorijās. Augstskolu vadītāji un augstskolu darbinieki 18.oktobrī bija sabraukuši uz kopīgu konferenci Rēzeknē, kur tika runāts arī par augstskolu administrēšanas problēmām. Un šis nepietiekamais finansējums, tas, ka nozare šobrīd ir uz izdzīvošanas robežas, šajā konferencē tika ļoti spilgti akcentēts. Tur piedalījās arī izglītības un zinātnes ministrs. Tiesa, tajā daļā, kad bija runa par finansējumu, viņš jau bija pametis konferenci. Diemžēl! Redziet, tā lieta ir tāda, ka, no vienas puses, šajos krīzes gados augstākā izglītība, ņemot vērā to, ka, sākoties krīzei, tai kā pirmajai tika noņemts finansējums, pie tam ļoti lielā apjomā, ir dzīvojusi uz izdzīvošanas robežas, un šobrīd tās rezerves ir izsīkušas. Otra problēmas puse ir tāda, ka augstākās izglītības telpa ārpus Latvijas, it sevišķi mūsu tuvējās kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, virzās tajā virzienā, ka augstākajai izglītībai finansējums tiek piešķirts arvien lielākā apjomā. Virzība ir uz... pilnībā no budžeta finansētām studiju vietām, un Latvija nevar izlikties, ka tas mūs neskar. Es varu pateikt vēl vairāk. Pēdējā laikā ir parādījusies tāda tendence, ka Latvijas sagatavotie labie speciālisti vairs nebrauc uz Zviedriju, vairs nebrauc uz Vāciju, bet Tērbata atkal kļūst par latviešu zinātnieku pulcēšanās vietu. Tātad, ja mēs neko nedarīsim šajā jomā, mēs vienkārši zaudēsim savus sagatavotos kadrus. Es neceru, ka šos 60 miljonus šajā budžetā tai varētu iedalīt, tāpēc atsaucu savu 111.priekšlikumu, lai, tāpat kā pagājušajā gadā, neērtā situācijā nenostādītu savus kolēģus profesorus un pasniedzējus no citām Latvijas augstskolām. Bet es uzstāšu uz to, lai mēs nobalsotu par šo Reformu partijas sagatavoto priekšlikumu, jo tas, ko vienprātīgi prasīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ar vienprātīgu balsojumu... šie 500 tūkstoši eiro ir tieši puse no tās starpības, ko Ministru kabinets mums nav iedevis attiecībā uz komisijas priekšlikumu. Tā ka es atsaucu savu 111.priekšlikumu, bet aicinu balsot par kolēģu izvirzīto 114.priekšlikumu. Paldies.".
• 2013_11_06_a-seq1606 spokenText "114. - deputātu Vanagas, Bilsēna, Kazākas, Bites, Igauņa un Bišofas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1604 spokenText "113. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1602 spokenText "111. - deputāta Vucāna priekšlikums. Nav skatāms. Ir skatāms nākamā gada budžetā 112. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1600 spokenText "110. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_11_15-seq1204 spokenText "110. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_09_13-seq292 spokenText "110. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1598 spokenText "108. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Skatāms nākamā gada budžetā. 109. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1596 spokenText "107. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_11_15-seq1198 spokenText "107. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_09_13-seq286 spokenText "107. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2010_12_16_a-2-seq1086 spokenText "107. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1595 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Deputāti lūdz balsojumu. Balsojumu prasa opozīcijas deputāti. Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. - deputātu Vanagas, Bilsēna, Kazākas, Bites, Igauņa un Bišofas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 43, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1594 spokenText "Augsti godātie ministri! Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Šī priekšlikuma būtība ir tāda. Mēs ar kolēģiem šo priekšlikumu iesniedzām tāpēc, ka ir nevienlīdzīga situācija starp izglītojamiem - tiem, kuri iegūst izglītību vispārējās vidējās izglītības iestādēs, un tiem, kuri izvēlas mācīties profesionālās izglītības iestādēs. Un, proti, sanāk tā: ja bērns aiziet mācīties vidusskolā, vispārējās izglītības iestādē, tad viņa vecāki saņem ģimenes valsts pabalstu astoņu latu apmērā, savukārt, ja šis jaunais cilvēks izvēlas izglītības gaitas profesionālās vidējās izglītības iestādē, tad viņa vecāki nesaņem šo ģimenes valsts pabalstu, bet šī naudiņa tiek tā kā pārtraktēta stipendijā. Un šeit starp šiem izglītojamiem veidojas nevienlīdzīga situācija, jo, proti, par to, kurš mācās vispārējā vidusskolā, mums tradicionāli, kā mēs izprotam, vecākiem... vienam no vecākiem ik mēnesi makā ienāk astoņi lati, bet savukārt tas bērns, kurš mācās profesionālās izglītības iestādē, saņem stipendiju, kas ir septiņi lati, un ir šī nevienlīdzība - lats mēnesī. Un priekšlikuma būtība bija tāda - novērst šo nevienlīdzību. Jo sanāk tā, ka Ministru kabineta noteikumi Nr.740, kas nosaka šo stipendiju piešķiršanas kārtību, saka... tur ir tieši ierakstīts, ka minimālās stipendijas apmērs ir septiņi lati, bet savukārt ģimenes valsts pabalsts, kas ir reglamentēts Valsts sociālo pabalstu likuma 6.pantā... tas nosaka, ka ir šie astoņi lati. Un mēs iesniedzām šo priekšlikumu tādēļ, lai novērstu nevienlīdzību starp audzēkņiem. Tā kā priekšlikums netika atbalstīts, jāsaka: tad ir jāpilnveido šie Ministru kabineta noteikumi un jānorāda, ka minimālās stipendijas apmērs ir 8 lati. Bet līdz ar to tad mēs kaut kādā mērā sajauksim stipendiju fondu, jo tad nebūs iespējas piešķirt izglītojamiem profesionālās izglītības iestādēs šīs paaugstinātās stipendijas, kas jau tā... jāsaka, šī stipendija, kas ir septiņu latu apmērā, nav nekas diži izcils. Te gan šo stāvokli izglītojamiem uzlabo tas, ka mums ir iespēja piešķirt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem šīs paaugstinātās stipendijas, tomēr tas neskar pilnīgi visus izglītojamos. Pēc datiem uz 1.oktobri, pavisam ir 28 tūkstoši jauniešu, kas iegūst izglītību profesionālās izglītības iestādēs. Tā kā attiecībā uz 2014.gada budžetu un arī uz turpmākajiem gadiem netika atbalstīts šis priekšlikums, mēs, deputāti, kas esam iesnieguši šo priekšlikumu, turpināsim darbu. Un aicinām arī kolēģus strādāt pie tā, ka vai nu mēs tad Ministru kabineta noteikumus pilnveidojam, vai arī rodam iespēju atrisināt šo situāciju, jo jaunieši ir nevienlīdzīgā situācijā. Paldies jums par uzmanību. Un attiecībā uz šo priekšlikumu... kā jau es teicu, strādāsim pie tā. Un te ir arī norādīts... Pasaules Banka savos pētījumos ir norādījusi uz šo nevienlīdzību, un arī Tiesībsarga birojs ir norādījis, ka šī... nu, būtībā problēma ir jāatrisina mums.".
• 2013_11_06_a-seq1593 spokenText "Deputāti vēlas debatēt. Vārds deputātei Ingai Bitei... Ingai Vanagai, es atvainojos! Piedodiet! Ir laikam jau vēls...".
• 2013_11_06_a-seq1592 spokenText "106. - deputātu Vanagas, Bilsēna, Kazāka, Bites, Igauņa un Bišofas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1591 spokenText "105. ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.".
• 2013_11_06_a-seq1589 spokenText "Deputāti neiebilst... Ir atbalstīts tabulā.".
• 2013_11_06_a-seq1588 spokenText "105. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1586 spokenText "104. - Kultūras, izglītības un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1578 spokenText "98. - deputāšu Grigules un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Arī tas tiks skatīts nākamā gada budžeta projektā. 99. - deputāta Brigmaņa priekšlikums. Arī tas tiks skatīts nākamā gada budžeta projektā. 100. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1577 spokenText "Tas tiks skatīts nākamā gada budžetā.".
• 2013_11_06_a-seq1576 spokenText "96. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms. 97. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav skatāms. Ir skatāms nākamā gada budžetā.".
• 2013_11_06_a-seq1574 spokenText "95. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_09_13-seq262 spokenText "95. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1572 spokenText "94. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_11_15-seq652 spokenText "94. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_09_13-seq260 spokenText "94. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2010_12_16_a-2-seq1058 spokenText "94. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1568 spokenText "92. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_11_15-seq1162 spokenText "92. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2010_12_16_a-2-seq1054 spokenText "92. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1567 spokenText "Deputāti neiebilst... Deputāti vēlas debatēt. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 91. - deputāta Jāņa Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1566 spokenText "91. - deputāta Ādamsona priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1564 spokenText "90. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_11_15-seq1158 spokenText "90. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_11_15-seq646 spokenText "90. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_09_13-seq250 spokenText "90. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2010_12_16_a-2-seq1050 spokenText "90. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1562 spokenText "89. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_11_15-seq1156 spokenText "89. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_11_15-seq644 spokenText "89. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2011_12_15-seq838 spokenText "89. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2010_12_16_a-2-seq1048 spokenText "89. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1558 spokenText "84. - Kārļa Seržanta priekšlikums. Nav vērtējams, jo būs skatāms saistībā ar nākamā gada budžetu. Tāpat ir arī ar 85. - deputāta Seržanta priekšlikumu. Tas skatāms nākamā gada budžetā. 86. - deputāta Seržanta priekšlikums. Skatāms nākamā gada budžetā. 87. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1556 spokenText "81. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms. 82. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav skatāms. 83. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1548 spokenText "77. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_11_15-seq1132 spokenText "77. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2011_12_15-seq800 spokenText "77. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_11_06_a-seq1546 spokenText "76. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_11_15-seq1130 spokenText "76. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".

• first
• previous
• next