Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_11_28-seq654 spokenText "Piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.decembris.".
- 2013_11_28-seq653 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Ziņotājs to nosaka no tribīnes, nevis no zāles.".
- 2013_11_28-seq652 spokenText "Strādājam ar likumprojektu „Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu”. Ratifikācijas pamatojums ir šāds: Latvija 2012.gada 20.septembrī parakstīja Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu, un saskaņā ar likumu „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” un Vīnes konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām ir nepieciešams nodrošināt protokola ratifikāciju. Savā sēdē komisija likumprojektu apsprieda un pirmajam lasījumam atbalstīja. Tātad lūdzu Saeimu atbalstīt to.".
- 2013_11_28-seq651 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.".
- 2013_11_28-seq649 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.decembris. Paldies.".
- 2013_11_28-seq647 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_11_28-seq646 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2010_03_11-seq214 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2009_09_17-seq323 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_11_28-seq645 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 36, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_11_28-seq644 spokenText "8. - deputātu Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2013_11_28-seq642 spokenText "7. - deputātes Initas Bišofas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_11_28-seq640 spokenText "6. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_11_28-seq638 spokenText "5. - deputātes Initas Bišofas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_11_28-seq637 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 36, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_11_28-seq636 spokenText "4. - deputātu Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Andreja Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_11_28-seq635 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 33, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles.) Bet mums ir kvorums!".
- 2013_11_28-seq634 spokenText "3. - deputātu Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Andreja Klementjeva priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.".
- 2013_11_28-seq632 spokenText "2.priekšlikums ir deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums, kurā tika paredzēts, ka sezonas laukstrādnieku ienākumu izmaksātājam mēnesī kopā šī summa pārsniegs 300 eiro. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_11_28-seq631 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 13.30. Turpināsim Saeimas 28.novembra sēdi! Pirms pārtraukuma mēs sākām izskatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” otrajā lasījumā. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā mums par to ziņoja Inita Bišofa. Tātad mēs turpinām izskatīt likumprojekta 2.priekšlikumu.".
- 2013_11_28-seq629 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Daina Kazāka... nav, Vladimirs Nikonovs... nav, Klāvs Olšteins... nav, Inga Vanaga... nav. Paldies.".
- 2013_11_28-seq628 spokenText "Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai!".
- 2013_11_28-seq627 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde notiks pulksten 12.35 komisijas telpās.".
- 2013_11_28-seq625 spokenText "Uzmanību, Juridiskās komisijas locekļi! Komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm komisijas telpās.".
- 2013_11_28-seq623 spokenText "Kolēģi! Atgādinu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pēc divām minūtēm.".
- 2013_11_28-seq622 spokenText "Vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.".
- 2012_08_22_as-1-seq16 spokenText "Vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.".
- 2013_11_28-seq621 spokenText "Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 12.40 komisijas telpās.".
- 2013_11_28-seq620 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2013_06_20-seq120 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2009_06_16(12)_a-seq293 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2009_06_11-seq565 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2008_11_20-seq366 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2008_07_03-seq415 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2007_07_04_as-seq15 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2013_11_28-seq619 spokenText "Cienījamie kolēģi! Aicinu uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi, kura sākusies pirms divām minūtēm. Paldies.".
- 2013_11_28-seq618 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 40, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts. Likumprojektu turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma. Bet, pirms mēs reģistrējamies, daru zināmu, ka ir ļoti daudzi paziņojumi man un arī deputātiem. Pirmais attiecas uz atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Uz trim jautājumiem saņemtās atbildes deputātus apmierina. Deputātu Elksniņa, Cvetkovas un citu deputātu jautājums „Par Prudentia iesaistīšanu konsultāciju sniegšanā”. Saņemta rakstiska atbilde, kas deputātus apmierina. Deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Agešina un citu deputātu jautājums „Par Prudentia piesaistīšanu „Liepājas metalurga” problēmu risināšanā”. Atbilde saņemta, iesniedzējus tā apmierina. Deputātu Cvetkovas, Agešina, Cileviča un citu deputātu jautājums „Par rīcību ar a/s „Liepājas metalurgs””. Atbilde saņemta un deputātus apmierina. Savukārt uz deputātu Reiznieces-Ozolas, Grigules, Auguļa un citu deputātu jautājumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm investīciju projektu ietvaros veiktajiem ilgtermiņa ieguldījumiem” saņemtā atbilde neapmierina, tātad nepieciešama jautājumu un atbilžu sēde. Arī uz deputātu Reiznieces-Ozolas, Zariņa, Naudiņa, Krēsliņa un Dūklava jautājumu „Par uzņēmumu statistikas datiem” saņemtā rakstiskā atbilde iesniedzējus neapmierina. Bet, tā kā šodien mums vēl ir paredzēta Saeimas ārkārtas sēde, kura varētu ieilgt, Saeimas Prezidijs ir nolēmis, ka šodien atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks. Atbilžu sniegšana uz šiem neatbildētajiem jautājumiem tātad tiek pārcelta uz nākamo nedēļu. Ir saņemts deputātu Reiznieces-Ozolas, Līdakas, Seržanta, Vējoņa un Vucāna jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts 2014.gada budžeta līdzekļu izlietojumu Latvijas radio 5.kanāla darbībai”. Turklāt šis jautājums ir steidzams. Jautājums tiks nodots premjeram Dombrovskim. Savukārt deputāti Elksniņš, Zariņš, Agešins, Rubiks un Tutins ir sagatavojuši jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam „Par valsts pārvaldes sadarbību ar medijiem”. Jautājums tiks nodots vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram. Deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Sakovskis ir sagatavojuši jautājumu labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams labklājības ministrei. Deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Sakovskis ir sagatavojuši jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams ārlietu ministram. Deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Sakovskis ir sagatavojuši jautājumu aizsardzības ministram Artim Pabrikam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums tiks nodots aizsardzības ministram. Deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Sakovskis ir sagatavojuši jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram. Deputāti Elksniņš, Zariņš, Agešins, Rubiks un Tutins ir sagatavojuši jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams satiksmes ministram. Deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Sakovskis ir sagatavojuši deputātu jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams iekšlietu ministram. Deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Sakovskis ir sagatavojuši deputātu jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams finanšu ministram. Deputāti Elksniņš, Zariņš, Agešins, Rubiks un Tutins ir sagatavojuši deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams izglītības un zinātnes ministram. Deputāti Elksniņš, Zariņš, Agešins, Rubiks un Tutins ir sagatavojuši deputātu jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams tieslietu ministram. Deputāti Elksniņš, Zariņš, Agešins, Rubiks un Tutins ir sagatavojuši deputātu jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams veselības ministrei. Deputāti Elksniņš, Zariņš, Agešins, Rubiks un Tutins ir sagatavojuši deputātu jautājumu zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams zemkopības ministrei. Deputāti Elksniņš, Zariņš, Agešins, Rubiks un Tutins ir sagatavojuši deputātu jautājumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams kultūras ministrei. Savukārt deputāti Zariņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Sakovskis ir sagatavojuši deputātu jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par likumā dotā uzdevuma izpildi saistībā ar 2013.gada 9.jūlijā pieņemtā Būvniecības likuma spēkā stāšanos”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dāvim Staltam.".
- 2013_11_28-seq617 spokenText "Jāsaka, 1.priekšlikums ir par likumā lietotajiem terminiem. Uzklausot Labklājības ministriju un Finanšu ministriju, komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo uzskatām, ka bērniem vai jauniešiem, kuriem ir 15 gadu, primāri jāatrodas izglītības sistēmā. Labklājības ministrija mūs informēja gan par visiem mērķētajiem pasākumiem, kas ir NVA rīcībā, gan arī par jaunatnes garantijas plāna izstrādi. Un savukārt tad, ja izpildītos šajā priekšlikumā ietvertā norma, tas palielinātu arī administratīvo slogu darba devējiem, un līdz ar to komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2013_11_28-seq616 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Bišofas kundze ko vēlas piebilst?".
- 2013_11_28-seq615 spokenText "Ir skaidrs, ka Labklājības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai šajā ziņā ir jāstrādā kopīgi, lai integrētu tautsaimniecības attīstībā un darba tirgus prognozēs atbilstošās tendences izglītības politikā un lai sekmētu jaunu darba vietu radīšanu. Bet reālajā dzīvē tā nenotiek. Un tā rezultātā Latvijā pašlaik ir bezdarba politika, nevis nodarbinātības politika. Godātais Arvils Ašeradens, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, ne vienu reizi vien ir publiski apliecinājis, ka šī gada aprīlī beidzot tiks izstrādāta un Saeimai prezentēta jaunas nodarbinātības politikas vīzija, par pamatu ņemot programmu „ES-2012”. Šajā dokumentā, Ašeradena kungs, jūs apsolījāt pārskatīt valsts sociālās drošības tīklu, pievērsties tām iedzīvotāju sociālajām grupām, kurām pastāv risks izkrist no darba tirgus, it īpaši jauniešiem. Tomēr vēl līdz šim brīdim es neesmu redzējusi šo ģeniālo koncepciju, kas, iespējams, varētu atrisināt jauniešu bezdarba problēmu arī bez mūsu priekšlikumiem. Šo dokumentu es neatradu arī Labklājības ministrijas mājaslapā starp izstrādes stadijā esošiem projektiem. Tāda vienkārši nav! Un tas ir vēl viens acīm redzams pierādījums ministrijas rīcībnespējai jautājumā par jauniešu bezdarba apkarošanu. Es aicinu jūs vēlreiz pievērsties mūsu ierosinājumiem, kuri paredz sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes pārskatīšanu un atvieglojumus darba devējiem gadījumos, ja viņu darba ņēmējs ir persona vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kura pirmo reizi nodibina darba tiesiskās attiecības. Mūsu priekšlikuma mērķis ir ne tikai atbalstīt uzņēmumus, kas pieņem darbā jauniešus bez pieredzes, bet arī veicināt jaunu darba vietu veidošanu, kā arī saprast to, cik potenciāli ir šādu brīvu darba vietu jauniešiem un kurās jomās. Turklāt tas būs instruments, kas reāli darbosies, lai samazinātu nelegālo nodarbinātību jauniešu vidū. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības aptauja liecina par to, ka darba algu, kas tiek izmaksāta aploksnē, vairāk piekristu saņemt tieši gados jauni cilvēki. Ir skaidrs, ka jaunieši, kas mācās, labprāt piestrādā studiju laikā pat nereģistrējoties. Un, ja vienai grupai šajā ziņā tiešām ir svarīga darba pieredze un iemaņas, tad otrai tā ir iespēja nopelnīt, it īpaši tiem jauniešiem, kuri studē par maksu. Diemžēl iekārtošana darbā bez darba līguma vēl joprojām ir pieņemama prakse Latvijas uzņēmējiem, jo tas ir vieglākais ceļš, kā apiet, kā ietaupīt, es atvainojos, uz nodokļa rēķina. Valsts darba inspekcijas direktors neslēpj, ka pērn 34 procentos apsekoto uzņēmumu tika atklāti nelegāli nodarbināti cilvēki. Protams, cīnīties pret ēnu ekonomiku var ar pātagu, - bet vai tomēr nav efektīvāk piedāvāt darba devējiem arī piparkūku? Tas ir mehānisms, lai motivētu viņus veidot oficiālas darba tiesiskās attiecības ar jauniešiem. Aicinu atbalstīt 1., 3., 4. un 8.priekšlikumu - mūsu iesniegtos priekšlikumus. Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
- 2013_11_28-seq613 spokenText "Paldies, priekšsēdētājas kundze!".
- 2013_11_28-seq612 spokenText "Kolēģi! Varbūt tiešām mazlietiņ ievērosim klusumu! Gan runāšanu pa telefonu... Kursītes-Pakules kundze! Auguļa kungs! Pārtraukums būs pēc 10 minūtēm. Mūsu pamatdarbs tomēr ir izskatīt likumus, nevis risināt visas pārējās lietas!".
- 2013_11_28-seq611 spokenText "(No zāles: „Marjana, īsi!”) Jā, kolēģi, es uzstāšos par visiem no manas puses un no Andreja Klementjeva puses iesniegtajiem priekšlikumiem uzreiz. Vispirms labdien, godātie kolēģi, priekšsēdētājas kundze! Šī nav pirmā reize, kad mēs aktualizējam problēmu par jauniešu bezdarbu un tās risināšanas ceļiem. Un iemesls tam ir tāds, ka Labklājības ministrija nav gatava piedāvāt sabiedrībai reālus mehānismus jauniešu nodarbinātības veicināšanai. Kāpēc? Tāpēc, ka tas vienkārši neietilpst iestādes funkcijās. Kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru ministrija sniedz atbalstu tikai un vienīgi bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskiem pakļautām personām; respektīvi, cīnās ar bezdarba sekām, kas tikai palielina slogu sociālajam budžetam. (Zālē ir pieaudzis troksnis.) Kolēģi, mums atlika piecas minūtes, vai drīkstu lūgt mazliet jūsu uzmanību? Vai tad Ministru kabinets uzņēmās atbildību par nodarbinātības lietām? Ir skaidrs, ka Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija un Izglītības...".
- 2013_11_28-seq610 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.".
- 2013_11_06_a-seq2678 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.".
- 2012_11_15-seq1261 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.".
- 2012_05_31-seq331 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.".
- 2012_05_31-seq321 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.".
- 2013_11_28-seq609 spokenText "Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” un to sagatavojusi otrajam lasījumam. Jāteic, ka arī šis likumprojekts ir saistīts ar sezonas laukstrādnieku nodokli un visu pārējo šo sistēmu. 1.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Marjana Ivanova-Jevsejeva un Andrejs Klementjevs. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_11_28-seq608 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inita Bišofa. Kolēģi, pacietieties, pēc 10 minūtēm ir pārtraukums!".
- 2013_11_28-seq606 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.decembris. Paldies.".
- 2013_11_28-seq605 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.decembris.".
- 2013_11_28-seq604 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_05_30-seq255 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_11_28-seq603 spokenText "Vēlreiz sveicināti, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē 13.novembrī izskatīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā (Nr.971/Lp11), un es paskaidrošu, kas tad šajos grozījumos ir paredzēts. Ministru kabinetā tika izveidota darba grupa, lai pilnveidotu un uzlabotu Valsts fondēto pensiju likumu, aizsargājot arī ieguldītājus. Šinī darba grupā darbojās Labklājības ministrija, Finanšu ministrija, Valsts kase, Ekonomikas ministrija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Latvijas Garantiju aģentūra, Latvijas Komercbanku asociācija. Uz šīs darba grupas paveiktā darba pamata tika sastādīts „Informatīvais ziņojums par valsts fondēto pensiju shēmas darbības izvērtējumu”, un uz tā bāzes arī tapuši šie grozījumi. Šie grozījumi ir iedalāmi piecās pamatgrupās. Pirmā grupa ir tā, kas nodrošina... paplašina iespējas pensiju plāna investēšanai tieši Latvijas finanšu tirgū, palielinot īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā. Otra grupa ir saistīta ar riska kapitālu: tiek dota iespēja palielināt ieguldījumu īpatsvaru riska kapitālā, un tiek dotas plašākas iespējas ieguldījumiem biržā netirgotās kapitālsabiedrībās. Iepriekš, piemēram, ieguldījumi riska kapitālā bija iespējami 5 procentu apmērā, taču turpmāk tie būs 10 procenti. Un limits ieguldījumiem vienā fondā bija 5 procenti, turpmāk tas būs 10 procenti. (Zālē troksnis.) Izskatās, ka kolēģiem tas pilnīgi neinteresē. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Limits īpatsvaram no fonda neto aktīviem iepriekšējo 10 procentu vietā varēs būt 30 procenti. Kas ir pats būtiskākais vēl bez tā visa? Ar to panāks, ka ieguldījumu peļņa varētu palielināties, tādējādi ieguldītāji no tā gūtu materiālu labumu. Ir arī paredzēts, ka līdzekļu pārvaldītāju komisijas nauda tiks samazināta. Konkrēti - tā tiks samazināta konservatīvajiem plāniem: šobrīd ir... 2 procentu apmērā varētu būt šī komisijas maksa, taču turpmāk tā būs tikai pusotrs procents. Un kas vēl ir būtiski - tiek noteikta dalīta komisijas maksu likme: ir fiksētā likme, kas ir 1 procenta apmērā, un otra ir mainīgā likme, kas ir atkarīga... kas tiek maksāta tikai tad, ja līdzekļu pārvaldītāji ir labi strādājuši un fondi ir guvuši peļņu. Ceturtā grupa ir saistīta ar riskiem. Ir paredzēti vairāki mehānismi risku samazināšanai un fondēto pensiju shēmas dalībnieku interešu aizsardzībai. Ir prasība palielināt gan kapitālu... Proti, tiek paaugstinātas prasības attiecībā uz kapitālu, kā arī ir noteikts, ka gadījumā, ja līdzekļu pārvaldītājs ir pārkāpis likumu, tad viņš atbild ar visu savu mantu par šo pārkāpumu. Galvenais, lai ieguldītājs neko nezaudē. Un papildus ir vēl viena grupa, kas ir saistīta vairāk ar informētību. Ir nodrošināts, ka interneta portāls manapensija.lv ir uzlabots tā, ka katrs var redzēt, kā viņa ieguldījums... kādu pienesumu ir devis viņa konkrētajai pensijai. Šāda ir šo priekšlikumu būtība. Komisija tos izskatīja un atzina par labiem esam, lai gan uzskata, ka ir iespējams vēl uzlabot šos grozījumus, un tas noteikti tiks darīts uz otro un trešo lasījumu. Tāpēc steidzamību nepiešķīrām, jo uzskatām, ka vēl nepieciešams piestrādāt. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_11_28-seq602 spokenText "Tātad šā gada 5.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2013_11_28-seq601 spokenText "2013.gada 5.decembris.".
- 2013_11_28-seq600 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_11_28-seq599 spokenText "Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt grozījumus likumprojekta otrajā lasījumā.".
- 2013_11_28-seq596 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Initas Bišofas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 17, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2013_11_28-seq595 spokenText "Komisija neatbalstīja šo Initas Bišofas priekšlikumu, pamatojoties uz to, ka tas neatbilst darba likumdošanai un ka šīs darba attiecības, izmantojot Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu, ir jāreģistrē, tādā veidā nodibinot darba attiecības.".
- 2013_11_28-seq593 spokenText "Reira kungam zināšanai: 232 personas bija legāli nodarbinātas sezonas darbos 2011.gadā. Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas dati - 232 personas, nevis 86 tūkstoši. Par 9.priekšlikumu. Pirmajā lasījumā atbalstītajā redakcijā bija paredzēts, ka šim zemniekam no rīta pirms darba uzsākšanas un vakarā pēc darba pabeigšanas visas šīs nodarbinātās personas ir jāreģistrē Lauku atbalsta dienesta sistēmā. Es interesējos pie zemniekiem, kā tas praktiski ir iespējams. Rucavas pusē dzērveņu audzētāji mani informēja par šādu lietu: piemēram, viņu lauks atrodas 13 kilometru attālumā no mājām, un diemžēl Latvijas pierobežā ir problēmas ar interneta pārklājumu. Visiem mums ir zināms, ka šobrīd Latvijā 95 procenti ir vidējās un mazās zemnieku saimniecības, kur zemnieks pats ir gan darbu vadītājs, gan strādnieks, gan grāmatvedis. Un tā rezultātā, kā viena no zemniecēm mūs informēja, viņai pašai no rīta ir jāsagaida visi savi darbinieki, jāierāda darbs un tad jādodas uz ciema... pagasta bibliotēku, lai aizpildītu šo informāciju. Tas nozīmē, ka mēs ar šo likuma grozījumu gribam uzlikt praktiski neiespējami izpildāmu darbu Latvijas zemniekiem. Arī noklausoties šo sēdes materiālu, kur Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika skatīti šie jautājumi, mēs redzam, ka visi runāja par to, ka ieradīsies Valsts darba inspekcija un kā tā pārbaudīs. Es aicinu kolēģus ne tikai likumus rakstīt un izdot, bet arī lasīt, jo mums šobrīd Latvijā pastāv Darba aizsardzības likums. Un 14.pants nosaka ko? Visi, kuri ir bijuši darba devēji, zina, ka, darbiniekam uzsākot darbu, viņš tiek instruēts un ka tas ir jāveic pirms darba uzsākšanas, kā arī tad, ja tiek mainīti darba apstākļi vai tiek ieviests kāds jauns aprīkojums vai tehnoloģija. Tas nozīmē, ka tā ir reāli izpildāma darbība un katram Valsts darba inspekcijas pārstāvim, kurš ieradīsies pie šī zemnieka, zemniekam būs skaidri jāparāda dokuments, ka viņš ir katru savu darbinieku noinstruējis. Šis dokuments ir pierādījums tam, ka šis darbinieks tajā dienā tur atrodas. Un līdz ar to nav nepieciešamības no rīta šo reģistrāciju veikt. To ir iespējams izdarīt tad, kad dienas beigās darbs ir padarīts, un cilvēks, apsēžoties mājās pie interneta vai pagasta bibliotēkā, var ievadīt visus nepieciešamos datus un darīt to tikai vienu reizi dienā. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nesarežģīt dzīvi, nepadarīt to neiespējamu pat tiem lauksaimniekiem, kuri atrodas Latvijas pierobežā. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
- 2013_11_28-seq591 spokenText "9. - deputātes Initas Bišofas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_11_28-seq589 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.".
- 2013_11_28-seq585 spokenText "6. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.".
- 2013_11_28-seq582 spokenText "Vai ir nepieciešams vēl viens balsojums? Deputāti neiebilst.".
- 2013_11_28-seq581 spokenText "4. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. (Starpsauciens: „Tas pats!”) Analoģisks. Komisijā nav guvis atbalstu.".
- 2013_11_28-seq580 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Initas Bišofas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 15, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts. (Zālē sarunas. No SC frakcijas: „Jaunā valdība!”)".
- 2013_11_28-seq579 spokenText "Jā. Komisija nevar balstīties ne uz ko citu, kā vien uz mūsu nozaru ministriju sagādāto informāciju. Un šeit gan Finanšu ministrija, gan Zemkopības ministrija, gan Labklājības ministrija uzstāja uz šo variantu, sakot, ka galvenais nebūt nav tas, par ko mēs šeit strīdamies, - 90 vai 65 dienas; galvenais ir panākt, lai šī nozare, lai šie cilvēki tiktu legāli algoti un lai par viņiem tiktu maksāti šie 15 procenti - darbaspēka nodoklis. Un tāds arī bija projekta līdzautoru - lauksaimnieku biedrību pārstāvju - viedoklis: galvenais, lai šī joma sakustētos, lai tiktu nodibinātas legālas darba attiecības un tiktu sākts maksāt nodokļus. 65 vai 90 dienas - šinī brīdī tas absolūti nav izšķirošais. Bet jebkurā gadījumā komisijas viedoklis bija neatbalstīt deputātes Bišofas priekšlikumu.".
- 2013_11_28-seq578 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ražuka kungs ko vēlas piebilst?".
- 2013_11_06_a-seq666 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ražuka kungs ko vēlas piebilst?".
- 2013_11_06_a-seq359 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ražuka kungs ko vēlas piebilst?".
- 2013_11_28-seq575 spokenText "Vispirms replika Reira kungam. Es noteikti atbalstu ierobežojumu - 65 dienas sezonā pie viena darba devēja. Viennozīmīgi! Mēs nedrīkstam ar šo režīmu aizstāt pastāvīgās darba tiesiskās attiecības. Viennozīmīgi! Ir jāsaprot tas, ka darba devēju pamatresurss ir cilvēkresurss. Cilvēki, kuri pie viņiem strādā šajā pastāvīgajā darbā. Es pieņemu, ka viņi ir ar lielu... rada ļoti lielu produktivitāti un pievienoto vērtību šiem lauksaimniecības uzņēmumiem. Tāpēc es neticu, ka šie lauksaimnieki ir gatavi no šiem cilvēkiem atteikties, pārtraucot šīs pastāvīgā darba tiesiskās attiecības. Bet pamats, kāpēc mēs šeit runājam par šiem cilvēkiem, ir piecdesmitgadīgie un sešdesmitgadīgie. Iespējams, arī skolēni vasarā varētu piestrādāt. Tie ir tie cilvēki, kuri ir izkrituši no darba tirgus, kuri nespēj vairs nodibināt pastāvīga darba attiecības, kuri nav pietiekami konkurētspējīgi un kuru vienīgais, iespējams, iztikas avots ir dzīvot savā naturālajā saimniecībā un piepelnīties sezonas laikā šādos darbos. Ierobežojot viņiem šo iespēju, - strādāt legāli tikai 65 dienas, patiesībā tas savā ziņā ir tikai tāds „puskažociņš”, kā mēs viņiem panākam pretī. Un tādēļ arī es runāju par to, ka mums jāpadomā, kas tad ir šīs grupas. Un mēs minam aptuveni 38 tūkstošus šādu cilvēku, kas ir nepastāvīgi nodarbināti šajā sezonā (uz vienu, 10 vai 30 dienām pie viena darba devēja). Kādas ir šo grupu vajadzības? Jautājums: ja viņiem ir uzkrāts darba stāžs, lai kvalificētos minimālajai pensijai, tad tā ir laime šiem cilvēkiem, jo ar šo nodokļu režīmu viņi šo darba stāžu nesakrās: 65 dienas gadā - tas prasa 80 gadus, lai sakrātu darba stāžu. Līdz ar to darba stāža sakrāšana nav mērķis...".
- 2013_11_28-seq574 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Elīnai Siliņai, otro reizi.".
- 2012_06_21-seq84 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Elīnai Siliņai, otro reizi.".
- 2013_11_28-seq573 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Ja Bišofas kundze uzmanīgi noklausījās visus ierakstus, tad viņa arī dzirdēja, ko teica Finanšu ministrija - ka sociālie pabalsti cilvēkiem, kuri strādā mazāk par 60 dienām, tiek saglabāti, taču, ja ir vairāk par 60 dienām, tad cilvēki zaudē sociālos pabalstus. Šeit izskanēja ļoti labs priekšlikums, bet priekšlikums par 65 dienām nekādā gadījumā nenosaka lauksaimniecības sezonas ilgumu. Mēs zinām, ka lauksaimniecības sezona ir ilgāka par 90 dienām. Tā praktiski ir visu gadu. Te tika pieminēts tāds cipars, ka lauksaimniecībā ir nodarbināti 83 tūkstoši. Redziet, situācija ir tāda, ka šie cilvēki, lielākā daļa no šiem cilvēkiem, ir nodarbināti pastāvīgi. Sazinoties ar lielajiem lauksaimniecības uzņēmumiem un pastāstot par šādu sistēmu, viņi teica: „Ļoti labi! Es tad atlaidīšu savus darbiniekus, kas strādā pastāvīgā darbā un ir ar sociālajām garantijām. Es viņus atlaidīšu un vienkārši ņemšu pa vasaru strādāt. Priekš kam man viņus noslogot un kaut kādus citus darbus darīt ar šiem strādniekiem?” Līdz ar to... Un šis cipars ir jāatceras - 83 tūkstoši! Jo pastāvīgie darbinieki... Uz laiku strādā laikam pāris simti, kas ir oficiāli reģistrēti. Un vienkārši nākamajā gadā - un tieši par to vairāk runā Sociālo un darba lietu komisijas darbinieki -mēs varēsim apskatīties, cik tad mums palicis lauksaimniecībā pastāvīgi strādājošo darbinieku. Un tad redzēsim, vai tie būs 83 tūkstoši, vai tie būs 60 tūkstoši, vai tie būs 50 tūkstoši. Un kurš uzņemsies atbildību par šiem te vairāk nekā, teiksim, desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri tiks atlaisti no pastāvīgā darba un tiks pārveidoti par pagaidu darbiniekiem? Skaidrs, ka te neviens nevienu nespiež balsot „par” vai „pret”, vai kā citādi. Ir brīvais balsojums. Bet es vienkārši domāju, ka šinī laikā, kad mēs mēģinām cits citu kaut kā pārsolīt, vajag padomāt arī par atbildību, nospiežot vienu, otru vai trešo podziņu... par tiem 10 tūkstošiem lauksaimniecībā strādājošo, kuriem ir pastāvīgs darbs tagad un kuriem varbūt pēc šī likuma pieņemšanas nākamajā gadā vairs nebūs pastāvīga darba. Paldies, kolēģi!".
- 2013_11_28-seq571 spokenText "Nu, ja būtu kaut viens uzklausīts līdz galam jautājumā par tām 90 dienām, tad nebūtu jārunā tik daudz un „jācepas” par elementārām lietām. Visi, kam ir sakars ar zemi, un visi, kam ir augļu dārzs, zina, kas ir zemnieks, - ka viņam ir ne tikvien zeme, bet arī augļu dārzs, siltumnīca; viņam ir visu sezonu kaut kādi darbi, kas... kur strādnieki ir vajadzīgi. 65 dienas - nu, ja mēs tā ļoti, ļoti sterili paņemam un ieskaitām... izstiepjam to laiku, tad kopā ar brīvdienām sanāk divarpus mēnešu (nu, drusku vairāk). Divarpus mēnešus jūs dodat, lai tas lauksaimnieks strādā ar to nodokļa atlaidi. Tas ir vienkārši nožēlojami! Tas ir tā: pavasara darbus padara, bet rudens darbiem nepietiek. Kāpēc tā? Mums ir kaut vai šajā pašā Latvijā... tā ir tik liela, cik tā ir! Mums ir tik lielas atšķirības gan klimatā, gan arī... galu galā arī dzērvenes nogatavojas vienā Latvijas pusē divreiz agrāk nekā otrā! Tad obligāti būtu jāatbalsta šis priekšlikums par 90 dienām. Tie būtu vienkārši reāli četri mēneši, kas kopā ar brīvdienām skaitītos atbalstāmais laiks nodokļu atlaidē. Atbalstiet, lūdzu, Bišofas priekšlikumu!".
- 2013_11_28-seq569 spokenText "Jā, paldies par atbalstu! Es ceru, ka deputāti atbalstīs mūsu abus divus priekšlikumus, tāpēc ka šodien reāli Sociālo un darba lietu komisijā bija diskusija par to, mēs vairāk nekā divas stundas runājām par šo tēmu. Interesanti, ka cilvēks, kurš strādā tik ilgi ministrijā, parlamentārais sekretārs Edvards, nezina, ka vasara ir 90 dienas. Viņš visu laiku mēģina mums paskaidrot un savu likumu pierādīt, ka tā ir tikai 65 dienas. Nu, nav tā! Sezona ir 90 dienas. Un par to vienošanos. Es saprotu, ka balsošanas „mašīna ieslēgsies” tā un mēs tā arī nobalsosim, ka 30 dienas jums sezona, ja jūs tā mēģināsiet visu laiku draudēt mums un solīt, ka likums neizies tālāk, ja mēs te atbalstīsim Bišofas priekšlikumu. Galvenais ir cits. Nekādas „džentlmeņu vienošanās” nebija. Bija spiediens no ministrijas, ka, ja nebūs 65 dienas, nebūs nekā. Pareizi, Barčas kundze? Jā, mēs bijām komisijas sēdē, un viņa pateica, ka tas ir pirmais diktāts no ierēdņiem, kuri mēģināja skaidrot, ka sezona ilgst mazāk par 90 dienām. Tāpēc es uzskatu, ka, ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, mēs ieliksim normālu... dabisku, normālu režīmu. Vasara ir 90 dienas. Sezona ir 90 dienas. (No zāles dep. A.Ašeradena un Dz.Zaķa starpsaucieni.) Paldies jums! Tas nav mūsu profils. Es saprotu, ka Sociālo un darba lietu komisija... Bet, kad mēs redzējām to komunikāciju starp ierēdņiem un sabiedriskajām organizācijām... Mēs nekad ne ar arodbiedrībām, ne ar Latvijas Pensionāru federāciju neatļaujamies runāt tādā stilā, kā runā mūsu Zemkopības ministrija. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Aplaudēt?”; dep. A.Klementjevs: „Nē, nevajag!”)".
- 2013_11_28-seq567 spokenText "Smiltēna kungs! Jūs pats bijāt iesniedzis priekšlikumu par 95 dienām! (No zāles dep. E.Smiltēna starpsaucieni.) Es gan domāju, ka man nevajadzēs paskaidrot, bet es tomēr paskaidrošu. Es ļoti rūpīgi noklausījos visu trīs sēžu stenogrammas un izlasīju visus protokolus. Un ir interesanti! Komisijā Reira kungs un Finanšu ministrija kā galveno argumentu min, ka varēs atbrīvoties no visiem darbiniekiem, kuri ir strādājuši, un izmantot tikai šo nodokļa atlaižu režīmu. (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”) Tad nu paskatīsimies, ko mums teic anotācija attiecībā uz šo likumprojektu! Tā teic, ka 85 procenti pie mums vispār nav ar darba līgumiem. Tā visa ir nelegālā nodarbinātība! Tad ko jūs domājat... Ko tad vispār atlaidīs? Tos 85 procentus, kas nemaz nav reģistrēti? Otrais jautājums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pirmā sēde. Visi lemj par to un atbalsta to, ka ir vajadzīgas šīs 90 un 95 dienas, un - es atvainojos! - tikai Reira kunga spītības dēļ (viņš paņem un aizver visus dokumentus un pasaka, ka sēde ir slēgta, un pasaka, ka likumprojekta vispār nebūs!) visi cilvēki tiek iedzīti stūrī. Un tad mēs atnākam uz otro sēdi un sakām: „Jā, mēs esam vienojušies.” Kāda tad ir vienošanās, kad mēs iedzenam cilvēkus stūrī?! Reira kungs ļoti „solīdi” pasaka, ka mums te, Saeimā, nebūs likumus lemt: valdība ir atsūtījusi, un pietiek! Es aicinu visus tomēr lemt. Un vēl vairāk. Kādēļ tieši mēs? Mūs neviens neuzrunāja. Nedz mani, nedz, es domāju, arī deputātu Klementjeva kungu. Bet atšķirība ir tā, ka Sociālo un darba lietu komisijā komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (jo šodien mēs skatīsim arī otru likumprojektu) ļāva deputātiem gan uzdot jautājumus, gan arī visiem izteikt viedokli, un tieši kopā mēs visi nolēmām, ka šīs 90 dienas un pat vairāk dienu ir ļoti nepieciešamas. Un tāpēc es gribu teikt: pietiek eksperimentēt! Ja četrus gadus... divus gadus jūs lēmāt par šiem likuma grozījumiem, tad klāt vajadzēja būt pievienotai tabulai, kā tad šis režīms strādās. Nevis tā, kā ir ar mikrouzņēmumu nodokli: tikko mēs kaut ko padomājam, mēs atkal uzreiz mēģinām mainīt, eksperimentēt. Cilvēki nekad nezina, kā varēs šajā valstī strādāt un vispār kaut ko izdarīt. Es aicinu balsot „par”. (RP frakcijas aplausi.)".
- 2013_11_28-seq566 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Initai Bišofai, otro reizi.".
- 2013_11_28-seq565 spokenText "Es vēlētos atbildēt Siliņas kundzei, vai šo regulējumu vajag vai nevajag, kādu, un tā tālāk. Bet man būtu jāpieturas pie tā, kas ir rakstīts priekšlikumā, un jārunā par priekšlikuma būtību - par 65 vai par 90 dienām. Un man, kolēģi, šeit ir lūgums! Mēs no Zemkopības ministrijas puses par šo jautājumu jau divus gadus esam runājuši un ar lauksaimnieku organizācijām par to cīnījušies. Šobrīd Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pēc diskusijām gan starp Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem un lauksaimnieku organizācijām, gan starp Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, Zemnieku Saeimu, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju un daudziem citiem, arī ražotājiem, mēs nonācām pie savstarpējas vienošanās. Visi ir vienojušies... arī paši lauksaimnieki, tie, kuri reāli šo sistēmu lietos, ka mēs paliekam pie šīm 65 dienām. Un lūgums bija arī visiem, jo sevišķi koalīcijas partiju deputātiem, kuri bija iesnieguši šos priekšlikumus par 90 dienām... Paldies Ražuka kungam, ka viņš tos atsauc! Es pats arī atsaucu, lai paliktu pie vienošanās, jo tā ir džentlmeņu vienošanās par to, ka mēs šādu sistēmu palaižam ar 65 dienām. Tur ir zināmi riski apakšā - es piekrītu Finanšu ministrijai! -, ja ieliek 90 dienas. Paskatīsimies, kā tas strādās, un tad tālāk redzēsim, vai ir nepieciešami uzlabojumi. Bet es aicinu kolēģus tomēr atsaukt šos priekšlikumus un balsot šajā gadījumā „pret”.".
- 2013_11_28-seq563 spokenText "Cienījamie deputāti! Nav noslēpums, ka esmu jau ilgstoši paudusi nostāju pret tādiem nodokļu režīmiem, kuri paredz vairākkārtīgas nodokļu atlaides ļoti šaurām un specifiskām grupām. Es gribu teikt, ka mēs visi esam ieinteresēti tajā, lai vispārējā nodokļu režīmā darbaspēka nodokļa slogs samazinātos, lai šis darbaspēka nodokļa samazinājums visvairāk attiektos tieši uz mazajām algām, uz mazatalgoto sektoru. Un, ticiet man, jebkurā nozarē, jebkurā uzņēmumā ir darbi, kas ir jādara un kam varbūt nav tik lielas pievienotās vērtības, tādi kā, piemēram, apkopēja vai sekretāra darbs... vai, piemēram, lielajā tirdzniecības tīklā tas pats pārdevējs... Visi šie cilvēki arī cer uz samazinātu darbaspēka nodokļa slogu. Un ko es gribu teikt? Katrs šāds jauns eksperiments - nodokļu atlaide šaurai grupai - mūs attālina no tā, ka vispārējā nodokļu režīmā darbaspēka nodokļa slogam būtu samazinājums. Bet jūs esat lēmuši jau iepriekš, ka jūs šai konkrētajai grupai tomēr gribat radīt šo īpašo režīmu. Es esmu samierinājusies ar to, ka jauns nodokļu režīms tiek radīts. Bet tad darām to tā... tad darām to sekojoši: neradām liekus administratīvos izdevumus, neradām šajā nodokļu jaunajā režīmā kaut kādas ārprātīgi sarežģītas darba devējam un arī nodokļu administrācijai... šīs administrēšanas sistēmas! Proti, esošais režīms dēļ šiem ierobežojumiem - neļaut šiem cilvēkiem strādāt visu šo sezonu no 1.aprīļa līdz novembra beigām - automātiski pieprasa mums radīt jaunu elektronisko deklarēšanas sistēmu, kuru uzturēs Lauku atbalsta dienests, mums ir vajadzīga atkal sadarbība starp elektronisko deklarēšanas sistēmu Valsts ieņēmumu dienestā un Lauku atbalsta dienestā. Mums ir vajadzīgi cilvēku resursi, kas līdz ar to administrē šīs sistēmas. Mēs piespiežam šos darba devējus divreiz dienā iet sistēmā iekšā un reportēt, bet tie cilvēki, kuri ir gatavi strādāt šajā režīmā, viņi, iespējams, citu darbu nemaz neveic. Tie ir tie cilvēki, kuri varbūt ir izkrituši no darba tirgus, kā Bišofas kundze teica, un viņu ienākumu vienīgais avots ir šī staigāšana no saimniecības uz saimniecību, ideālā gadījumā visu šo sezonu - no 1.aprīļa līdz 30.novembrim - staigājot pie viena vai pie otra saimnieka. Līdz ar to, manuprāt, ja mēs gribam ierobežot to, ka darba devējs ļaunprātīgi izmantos šādu nodokļu režīmu, mums ir viens kritērijs: mēs skatāmies, vai šis lauksaimnieks ir prasījis šos atbalsta maksājumus un Lauku atbalsta dienests ir konstatējis, ka šis ir tiešām reāls augļkopības vai dārzkopības uzņēmums. Otrs šis kritērijs ir tāds, ka mēs ierobežojam varbūt šiem cilvēkiem strādāšanu pie viena darba devēja visu šo sezonu. Lai nebūtu tā, ka mēs pastāvīgas darba attiecības aizstājam ar šādu samazināto režīmu. Bet kādēļ mēs ierobežojam iespēju šiem cilvēkiem strādāt visu šo sezonu šādā režīmā? Lai viņš staigā no viena saimnieka pie otra! Lai viņš vāc savus... iegūst savus ienākumus un nomaksā šos 15 procentus! Ierobežosim tikai darba attiecības pie viena darba devēja, un mums nevajadzēs radīt papildus šo administratīvo aparātu un caur Lauku atbalsta dienestu sekot tam līdzi! (No zāles: „Par priekšlikumu runā!”) Līdz ar to es gribu teikt, ka Bišofas kundze ir palielinājusi šo ierobežojumu no 65 dienām uz 90 dienām, un es šodien centīšos... es viņu atbalstīšu šodien, taču domāju, ka mums ir jāiet tālāk un jādomā par to, vai mēs tomēr nevarētu ļaut šiem cilvēkiem, kas tiešām citā darba tirgū nekad nekvalificēsies un nekonkurēs, strādāt visu šo sezonu. Paldies.".
- 2013_11_28-seq561 spokenText "Augsti godājamie deputāti! Savā priekšlikumā es aicinu veikt izmaiņas un noteikt, ka sezonas darbos iesaistītās personas var piedalīties vairāk nekā 90 dienas un ka šajā laikā tām tiek piemērotas šīs nodokļa atlaides. Kādēļ? Es aicinu katru no jums balsot par to... kurš saprot, ka Latvijas laukos aug dārzeņi un ogas, kā tās stāda vai sēj un kopj, un ravē, un novāc! Varam skaitīt visi kopā: ja sezona sākas no 1.aprīļa, tad - aprīlis, maijs un jūnija sākums - 65 dienas ir jau pagājušas. Vai mēs tagad audzēsim tikai agros dārzeņus un vai tiem, kuri audzēs agros dārzeņus, būs iespēja saņemt tātad šīs nodokļa atlaides? Un šiem strādniekiem... Mēs katrs taču zinām, ka Latvijā ogu ražu sāk lasīt jau ap Jāņiem un arī jūlijā to dara un ka pirmos kartupeļus var novākt jau ap Jāņiem, bet parasti to dara septembrī. Un katrs latvietis zina, ka sals atnāk ar Mārtiņdienu un ka tieši līdz šai dienai ir jānovāc un jāsakopj lauki. Vai mēs varam Latvijā 65 dienās iesēt, izaudzēt un novākt normālu ražu? Nevaram! Tādēļ minimums ir 90 dienas, lai būtu vienlīdzīga attieksme pret visiem lauksaimniekiem. Katru, kurš pilsētas tirgū ir meklējis nopirkt Latvijā audzētas zemenes, gurķus, tomātus, bumbierus un citus labumus, es aicinu balsot „par”. Tieši ar savu balsojumu „par” mēs dosim iespēju un palīdzēsim, lai Latvijas zemnieks var vairāk un labāk izaudzēt. Es aicinu balsot „par” katru, kurš šajā Saeimā ir aicinājis balsot par pazeminātu PVN likmi pārtikai. Darbaspēks ražošanas procesā ir vislielākā un tajā pašā laikā arī visdārgākā vērtība. Nodokļu režīma atvieglojumi dod iespēju Latvijas zemniekam attīstīt savu ražošanu, un katru, kurš, braucot pa Latvijas laukiem, ir domājis, kā panākt, lai Latvijas lauki atplaukst, lai cilvēki atgriežas un kopj mūsu mīļo Latvijas zemi, es aicinu balsot „par”. Nenobīstieties un dodiet šo iespēju cilvēkiem, kuri nebīstas darba smaguma un nebīstas zemes smaguma, un audzē veselīgu pārtiku mūsu Latvijā! Palīdzēsim viņiem ar savu balsojumu! Paldies.".
- 2013_11_28-seq559 spokenText "3. - deputātes Initas Bišofas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_11_28-seq555 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un sagatavoja to otrajam lasījumam. Esam saņēmuši 10 priekšlikumus. Atgādināšu, ka šie grozījumi ir vērsti uz to, lai panāktu sezonas laukstrādnieku, kuru darbs tiek izmantots Latvijā zemkopībā, atalgošanas iznākšanu no pelēkās zonas, pamatojoties uz to, ka šie priekšlikumi paredz atvieglotu darba nodokļu slogu - tātad 15 procentus. Par priekšlikumiem. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_11_28-seq554 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 28.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
- 2013_11_28-seq553 spokenText "Priekšlikumus gaidīsim līdz nākamā gada 28.janvārim.".
- 2013_11_28-seq552 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Zemes pārvaldības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_11_28-seq551 spokenText "Nu, Čepānes kundze norādīja uz vairākām iespējamām lietām, par ko būtu jādiskutē un aktīvi būtu jānāk klajā arī ar priekšlikumiem, jo priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs pietiekami garš. Tā ka šīs lietas varēs risināt arī likumprojekta izskatīšanas gaitā. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2013_11_28-seq549 spokenText "Godātie kolēģi! Es ceru, ka jūs šajā saspringtajā laikā esat arī paspējuši iepazīties ar šo likumprojektu pietiekami detalizēti, jo šim likumprojektam ir ārkārtīgi liela nozīme tieši mūsu zemes tiesiskā regulējuma noteikšanā. Es no savas puses gribu pievērst komisijas uzmanību diviem likuma pantiem, proti, 13. un 14.pantam, protams, saistībā arī ar likumā lietotajiem terminiem, kas atšķirībā no... no citiem likumiem, kas regulē piekrastes tiesisko aizsardzību, nedaudz atšķiras. Un, proti, ilgus gadus ir noticis strīds par to, kam tad īsti ir jāuzņemas piekrastes apsaimniekošana, pludmales apsaimniekošana. No vienas puses, šī ir publiska teritorija, tā pieder valstij saskaņā ar Civillikumu un saskaņā arī ar speciālajiem likumiem, taču, no otras puses, nav izveidota neviena institūcija, kas īsti uzņemtos atbildību par šo apsaimniekošanu. Un no sākuma pašvaldības gribēja dabūt šīs zemes un arī vēl citas lietas klāt sev īpašumā, taču tas būtu... tādā gadījumā būtu jātaisa grozījumi Civillikumā, un tur saskaņā ar Civillikuma grozījumu... Tās būtu diezgan lielas problēmas - šādu grozījumu izdarīt, un līdz ar to pašvaldības acīmredzot ir ar valdību vienojušās, ka šajā gadījumā šīs teritorijas pāriet pašvaldību valdījumā. Es domāju, ka jūs zināt, ko nozīmē jēdziens „valdījums”. Pavisam vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir faktiskā vara pār konkrēto lietu. Protams, šeit ir norādīti arī izņēmumi no šīs faktiskās varas, ka šīs zemes nav atsavināmas, un tas ir pilnīgi pareizi. Bet mani māc nelielas bažas saistībā ar to, ka 13.pantā ir noteikts, ka vietējā pašvaldība savā administratīvajā teritorijā un tai piegulošajā teritorijā jūras piekrastes ūdeņos ir tiesiskais valdītājs jūras piekrastes joslai un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kuru tiesiskais valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija. Ja mēs skatāmies skaidrojumus, tad redzam, ka jūras piekrastes ūdeņi ir, šā likuma izpratnē, akvatorija 2 kilometru attālumā no jūras krasta līnijas. Kādēļ tieši 2 kilometru attālumā? Un ko pašvaldība šeit ir paredzējusi darīt šajā ziņā? Tālāk. Nākošais... Es nezinu, vai tā ir kļūda vai pārrakstīšanās, ka pārejas noteikumos ir 3.punkts, kur - pretēji iepriekš noteiktajam 13. un 14.pantā - ir pateikts, ka valsts īpašuma tiesības uz jūras piekrastes ūdeņiem, jūras piekrastes sauszemes daļu un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem reģistrējamas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Kādēļ īpašuma tiesības būtu šeit reģistrējamas, ja iepriekš mēs runājām par valdījuma tiesību reģistrāciju? Varbūt tā ir kļūda? Un nākošais. Arī šī reģistrācija... Ja to mēs reģistrējam arī valsts kadastra informācijas sistēmā, tad es šeit anotācijā neatradu ziņas, cik tas varētu maksāt. Paši saprotiet! Šī jūras robeža ir mainīga, un, ja tas viss tiek reģistrēts... nu, labi, var neiet uz zemesgrāmatu nodaļu, tur ir papildu izdevumi, un arī tas maksā noteiktu naudu, taču, ja jūs paskatītos, kā pret to attiecas pašvaldības, tad redzam, ka līdz ar šā likuma pieņemšanu no valsts budžeta pašvaldībām būs jāmaksā ievērojami līdzekļi. Tātad anotācijā pie citas informācijas ir norādīts, ka liela daļa - 10 no 16 piekrastes pašvaldībām - tomēr piekrīt piekrastes joslas pārņemšanai valdījumā vienīgi ar valsts finansējumu šīs joslas apsaimniekošanai. Un tālāk mēs redzam, ka šīs apsaimniekošanas izmaksas tiek norādītas uz vienu kilometru pludmales. Nu tās tur ir dažādas, un pašvaldības no valsts acīmredzot dabūs klāt vairāk par miljonu latu. Tam arī varētu, no vienas puses, varbūt piekrist, jo ir norādīts arī šis kontroles mehānisms, bet mani tomēr māc bažas: kas aprēķinās un kas maksās tieši par šo informāciju - par tās reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā? Es šeit atbildi uz to neatradu, bet varbūt ziņotājs to varētu paskaidrot? Paldies.".
- 2013_11_28-seq548 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2013_11_28-seq547 spokenText "Jā, šis ir centrālais likumprojekts no šiem trijiem minētajiem likumprojektiem. Tas ir jauns likums, kas ir sagatavots, un tā mērķis faktiski ir izveidot tiesisku pamatu racionālai zemes izmantošanai, ilgtspējīgai teritorijas attīstībai un zemes aizsardzībai, līdzsvarojot zemes izmantošanu un aizsardzību, kā arī privātās intereses un publiskās vajadzības zemes izmantošanā. Likums ir gana plašs. Tur ir runa gan par zemes izmantošanu, gan par valsts un vietējo pašvaldību zemes pārvaldību, un kā ļoti nopietnu jaunu iniciatīvu es vēlos uzsvērt arī sadaļu par Latvijas zemes fondu. Tā ir sadaļa, kurā ir ietverta ideja, kas nāk no Zemkopības ministrijas, proti, tā ir ideja, ko mēs esam aizguvuši, sadarbojoties ar Francijas Zemkopības ministriju. Proti, par paraugu mums kalpo fonds SAFER, kurš jau 50 gadus faktiski administrē Francijas zemes tirgu, un caur šo fondu tiek īstenota zemes, Francijas zemes, politika. Un mēs šo ideju vēlamies ieviest arī Latvijā, un šeit šim fondam būs arī zemes pirmpirkuma tiesības zināmā pakāpē, un tas kļūs par aktīvu spēlētāju zemes tirgū, lai novērstu to, ka zeme tiek pārņemta un netiek apstrādāta, šis resurss netiek izmantots, un lai novērstu arī to, ka zeme aizplūst, iespējams, to rokās, kuri nesaimnieko vai kuri būtu ārvalstnieki, kas... šeit ar spekulācijām daži vēlētos nodarboties. Tas tiek dibināts uz jau esošiem pamatiem, un tas stāsies spēkā jeb darbību uzsāks jau 2014.gada 1.janvārī (laiks ir īss, jā), un tas tiek balstīts uz Lauku attīstības fonda bāzes, uz jau gatavas, eksistējošas institūcijas, kur ir ļoti liela pieredze ar zemes kreditēšanas programmas administrēšanu un citiem jautājumiem.".
- 2013_11_28-seq546 spokenText "Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2014.gada 28.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Zemes pārvaldības likums”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2013_11_28-seq545 spokenText "Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 2014.gada 28.janvārim.".
- 2013_11_28-seq544 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Zemes ierīcības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_11_28-seq543 spokenText "Kā jau es iepriekš minēju, mēs runājam par likumprojektu paketi, kur šis likumprojekts... faktiski šie grozījumi izriet no jaunā sagatavotā Zemes pārvaldības likuma. Un šā likumprojekta mērķis ir noteikt vienotu definīciju zemes apgabaliem gan laukos, gan pilsētās, par pamatu izmantojot līdzšinējā Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā iekļauto apgabala definīciju, un tāpat ir arī vēl citi nelieli grozījumi. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.".
- 2013_11_28-seq542 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 28.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Zemes ierīcības likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2013_11_28-seq541 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir nākamā gada 28.janvāris. Diezgan daudz laika, lai sagatavotu savus priekšlikumus.".
- 2013_11_28-seq540 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_11_28-seq539 spokenText "Jā, kolēģi, te būtu jāskatās visi trīs likumprojekti kopumā, jo faktiski mēs šeit runājam par likumprojektu paketi; proti, centrālais likumprojekts ir Zemes pārvaldības likums, no kura tālāk ir atvasināti gan grozījumi Zemes ierīcības likumā, gan grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā. Konkrēti runājot par Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu, tiesiskā regulējuma mērķis ir faktiski tāds, ka tiek izslēgta 10.panta trešā daļa, lai novērstu tiesību normu dublēšanos ar šo jauno Zemes pārvaldības likumprojektu. Faktiski tie ir tehniski grozījumi, un tāpēc es komisijas vārdā lūdzu tos atbalstīt un balsot par tiem pirmajā lasījumā.".