Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2014_01_30-seq48 spokenText "Visi saņemtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2014_01_30-seq40 spokenText "10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.".
• 2007_12_06-seq72 spokenText "10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.".
• 2002_10_10-seq502 spokenText "10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.".
• 2014_01_30-seq26 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Guvis deputātu atbalstu.".
• 2014_01_30-seq24 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.".
• 2010_03_11-seq56 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.".
• 2007_03_29-seq461 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.".
• 2014_01_30-seq23 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ir nepieciešams balsojums par 1.priekšlikumu? Nav. Tātad deputāti to atbalsta.".
• 2014_01_30-seq21 spokenText "Mirska kungs, es atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu otrajā lasījumā, kurā debates notiek par konkrētu priekšlikumu. Šobrīd jūs pieteicāties debatēt par 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ir tehniska rakstura. Lūdzu, ievērojiet Saeimas kārtības rulli!".
• 2014_01_30-seq20 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs skatām likumprojektu „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu”. Saskaņā ar šo līgumu Latvijai būs nepieciešams veikt obligāto iemaksu 320...".
• 2014_01_30-seq19 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Sergejam Mirskim.".
• 2014_01_30-seq18 spokenText "Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” izskatīšanai otrajā lasījumā. Par saņemtajiem priekšlikumiem. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_01_30-seq17 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 23. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
• 2014_01_30-seq16 spokenText "Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_09_19-seq148 spokenText "Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2014_01_30-seq14 spokenText "Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2010_09_30-seq206 spokenText "Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_01_30-seq12 spokenText "Ir iesniegti otrajam lasījumam divi priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_01_30-seq11 spokenText "Divi...".
• 2014_01_30-seq10 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Ir iesniegti...".
• 2014_01_30-seq9 spokenText "Paldies. „Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tas tiek nodots komisijai? Tātad likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bērziņa, Ašeradena, Brigmaņa, Demitera un Olšteina iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Bērziņa, Ašeradena, Brigmaņa, Demitera un Olšteina iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 20, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”. Tātad Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu „Par Ķemeru sanatorijā nekavējoši veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Jā, ir! Taču man vispirms ir jautājums par to, vai deputātiem ir iebildumi. Ja kaut vienam ir iebildumi, tad... Un kāds ir jūsu priekšlikums - pārcelt uz nākamo sēdi vai nodot komisijai? (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Nodot Tautsaimniecības komisijai!”) Tātad ir priekšlikums nodot lēmuma projektu... (No zāles dep. I.Zariņš: „Ilgtspējīgas attīstības komisijai!”) Saskaņā ar Kārtības rulli, ja kaut vienam deputātam ir iebildums, tad jautājums netiek izskatīts pēc būtības tajā pašā sēdē. Līdz ar to pastāv iespēja vai nu nodot... iekļaut to nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, vai nodot komisijai. No deputātiem ir izskanējis priekšlikums to nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ir!”) Ja ir iebildumi, Urbanoviča kungs, tad ir jābalso! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ilgtspējīgas attīstības komisijai!”) Tātad lūdzu zvanu. Balsosim par to, lai lēmuma projektu „Par Ķemeru sanatorijā nekavējoši veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 22, atturas - nav. Tātad likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ko viņš tur darīs?”) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nav godīgi!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Ārlietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Ilmāra Latkovska atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Galīgi negodīgi!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ilmāra Latkovska atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Beidzot komisija varēs normāli strādāt!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Ilmāra Latkovska ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ilmāra Latkovska ievēlēšanu Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Leldes Stumbres ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Leldes Stumbres ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Leldes Stumbres ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Leldes Stumbres ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
• 2014_01_30-seq8 spokenText "Labdien, kolēģi! Es domāju, ka šis gads - 2014.gads - Latvijai ir ļoti nozīmīgs: tas ir saistīts ar vārdiem „tirgus liberalizācija” jeb „tirgus atvēršana”. Saeimā mēs daudz esam diskutējuši par elektroenerģijas tirgus atvēršanu, gāzes tirgus atvēršanu. Savukārt, lūk, šis likumprojekts, par kuru es šobrīd gribu runāt, ir cieši saistīts ar vēl vienu zīmīgu datumu. Proti, šī gada 1.maijā notiks Latvijas zemes tirgus atvēršana, kas, protams, savā ziņā ietekmēs arī zemes tirgu un mūsu ražojošos lauksaimniekus, un tātad arī meža nozari. Un tas nozīmēs, ka jebkurš Eiropas Savienības ikvienas dalībvalsts pilsonis un jebkura juridiskā persona varēs brīvi iegādāties Latvijā zemi un mežu; teorētiski līdz šī gada 1.maijam iespējas to darīt ir bijušas... nu, ja ne gluži liegtas, tad stipri ierobežotas. Bet ko mēs redzam, ja paskatāmies, kāda ir reālā situācija šobrīd, 30.janvārī, tas ir, četrus mēnešus pirms tā datuma, kad šis tirgus tiks atvērts? Ja mēs paskatāmies Valsts zemes dienesta datus un parunājam ar cilvēkiem laukos, mēs secinām: ir sajūta, ka Latgalē puse no zemes pieder dāņiem, zviedriem... Vadoties pēc oficiāliem datiem, to mēs varam ātri sarēķināt: aptuveni tie ir 20 procenti. Proti, ir skaidrs, ka pirms 10 gadiem ir pieņemts tāds visus ļoti apmierinošs lēmums... Pirmām kārtām sabiedrībai ir radīta ilūzija, ka valsts faktiski sargā savas nacionālās intereses jeb sargā tās vistiņas, kas dēj mums zelta olas. Proti, ja mums 38 procentus no eksporta sastāda meža nozares un lauksaimniecības produkcija, tad skaidrs, ka zeme un mežs ir resursi, bez kuriem nav iedomājama ražošana. Un, no otras puses, protams, laimīgi pirms 10 gadiem bija tie, kuri veiksmīgi kļuva par starpniekiem; to skaitā bija gan vietējie cilvēki, gan arī ārzemnieki, kuriem savās mītnes zemēs faktiski bija sasniegti produktivitātes un ražošanas griesti un nepietika vairs zemes, kur ražot, un kuri „izpletās tālāk”, meklēja zemi arī Latvijā. Kāpēc viņi bija laimīgi? Tāpēc, ka faktiski 10 gadu garumā šis likums ir bijis „caurs”, nav pasargājis Latvijas ražotājus no tā, ka šeit masveidā tiek izpirkts šis ražošanas resurss jeb zeme. Un tas nozīmē, ka šos 10 gadus šeit ražojošie lauksaimnieki... ka viņiem faktiski nebija radīts šis mehānisms, kas viņiem ļautu attīstīties... un neviens no malas netraucētu. Kāpēc es to stāstu? Šī visa kontekstā es gribu aicināt arī Nacionālo apvienību faktiski pastāstīt sabiedrībai taisnību un neturpināt virzīt domu par šo ierobežojumu pagarināšanu, jo, pirmkārt, tie ir bezjēdzīgi un, otrkārt, tie nekad nav risinājuši situāciju pēc būtības, un to es tad, kad būs debates par konkrēto likumprojektu, arī pamatošu ar mūsu starptautiskajiem līgumiem... ar līgumu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Jāatzīst arī tas, ka mēs vairs nevaram izmantot cilvēku šķirošanu ārzemniekos un vietējos, tāpēc mēs vairāk nekā divus gadus Zemkopības ministrijā kopā ar Straujumas kundzi esam strādājuši tieši pie šī jautājuma, un vienīgais, ko mēs varam izdarīt, ir sašķirot ražojošos un neražojošos. Un tas nozīmē, ka tā ir arī iespēja izmantot mūsu ekonomikas potenciālu; proti, Lauksaimniecības universitātes zinātnieki ir sarēķinājuši, ka, ja mēs izmantojam visu savu zemes potenciālu, tad lauksaimniecībā tas varētu būt miljards eiro pie saražotās produkcijas (vairāk nekā šobrīd meža nozarē)... līdz pat 2 miljardiem eiro gadā, kas nozīmē papildu nodokļus mūsu budžetā un ekonomikas attīstību. Un tāpēc es aicinu šo likumprojektu atbalstīt, jo tas ir viens būtisks zobrats kopējā sistēmā, kopējā piedāvājumā, kas ir radīts, lai faktiski šo zemi novirzītu lauksaimnieciskajā ražošanā un faktiski arī netieši atbalstītu vietējos ražotājus. Un tas ir šajā komplektā, kurā jau sākotnēji bija Latvijas valsts mežu programma, zemes kreditēšanas programma, kas nupat ir vēl palielināta par 10 miljoniem eiro, tur tiek sakārtots meža īpašnieku kooperācijas jautājums, nodokļu likumos ir izdarītas daudzas izmaiņas... tur ir Zemes fonda likums, kurš šobrīd vēl ir Saeimā, bet kurš ir jāpieņem ...tātad šie likumi un arī šie zemes tirdzniecības ierobežojumi. Un tāpēc, kolēģi, es aicinu tos atbalstīt un arī komisijās sniegt savus racionālos priekšlikumus. Es ceru arī uz jūsu atbalstu, lai mēs ātri virzītos uz priekšu un līdz šī gada 1.maijam... pat ātrāk faktiski vajadzētu pieņemt šos svarīgos likumus un dot atbildi saistībā ar šo zemes tirgus liberalizāciju šādā veidā. Paldies.".
• 2014_01_30-seq7 spokenText "Paldies. Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Publisko pakalpojumu likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.".
• 2014_01_30-seq6 spokenText "Labdien, augsti godātie deputāti! Es nemēģināšu pārliecināt. Es domāju, ka deputāti, kuri izlasīja anotāciju, saprot, ka mums šodien nav ievēroti pilnīgi visi līdztiesības principi un ka šodien ieturējumi no darba algas un pensijām ir atšķirīgi. Lai labotu šo situāciju, mēs Sociālo un darba lietu komisijā ar deputātiem izrunājām šo problēmu un lūdzam nodot šo likumprojektu komisijai. Vēlāk mēs arī lūgsim piešķirt tam steidzamību, lai šo diskrimināciju jau šodien pārtrauktu. Ir saņemta informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, ka ieturējumi no ienākumiem pensionāriem, kuriem pensija ir mazāka par 320 eiro, turpinās, bet no algām, kuras ir mazākas par 320 eiro... no minimālās darba algas publiskajā sektorā nenotiek. Lai izlīdzinātu šo situāciju, mēs lūdzam nodot šo likumprojektu komisijai. Likumprojekts ir saskaņots ar Juridisko biroju. Un arī viņi to atbalsta. Skaidrs, ka redakciju var uzlabot, taču būtu labi, ka mēs pieņemtu šo likumprojektu februārī, lai vēlāk mums nebūtu problēmu ar tām personām, kuras šodien maksā, jo tās var iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!".
• 2014_01_30-seq5 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Gribu atgādināt, ka par to kādreiz lēma Frakciju padome un „Saskaņas Centra” frakcija atbalstīja tādas komisijas izveidi; tā netika izveidota pirms diviem gadiem. Bet tā ir vienkārši sēdes vadītājas replika. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 25, atturas - 2. Tātad darba kārtība grozīta un likumprojekts Saeimas darba kārtībā iekļauts. Savukārt deputāti Dombrava, Laizāne, Parādnieks, Poriņa un citi lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. (No SC frakcijas: „Pareizi!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Dzintars, Dombrava, Laizāne, Parādnieks un citi lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Ilmāra Latkovska atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Dombrava, Laizāne, Parādnieks, Poriņa un citi lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Latkovskis, Dombrava, Laizāne, Parādnieks, Poriņa un citi lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Ilmāra Latkovska ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Stumbre, Dombrava, Laizāne, Parādnieks, Poriņa un citi lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Leldes Stumbres ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Stumbre, Parādnieks, Laizāne, Dombrava, Mūrniece un citi lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Leldes Stumbres ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad sākam izskatīt Saeimas 30.janvāra sēdes apstiprināto grozīto darba kārtību. Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Konkurences likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Ribakova, Ivana Klementjeva, Tutina un Ivanovas-Jevsejevas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.".
• 2014_01_30-seq4 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Acīmredzot kolēģis Zariņš ir tik ļoti aizrāvies ar krēslu skaitīšanu, ar telefonu skaitīšanu, ar mašīnu skaitīšanu, ka viņš nav spējīgs domāt tādās bišķiņ lielākās kategorijās. (No zāles SC frakcijas deputātu starpsaucieni.) Zariņa kungs, Somijas parlamentā ir Nākotnes komisija, tā nodarbojas ar valsts attīstības scenāriju izstrādi. (No zāles dep. I.Zariņš: „Un kur jūs bijāt?!”) Arī Vācijas Bundestāgā ir līdzīga komisija, kas skatās uz pētniecības, zinātnes un tehnoloģiju politiku un domā par to, kādā veidā veicināt valsts attīstību un kāda izskatīsies valsts rītdiena un parītdiena. Lūdzu, skatīsimies tālāk par krēsliem, pildspalvām un mašīnām, Zariņa kungs! Es gribu atgādināt, ka Saeimā pirmoreiz mēs par Ilgtspējīgas attīstības komisiju diskutējām jau pirms diviem gadiem. Mēs vienojāmies, ka tagad, kad izpildvarā ir izveidots tā sauktais Pārresoru koordinācijas centrs, kas pārrauga valsts attīstību kopumā un mēģina saskaņot visu ministriju (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.) nozarisku pieeju un redzēt to kopējā valsts attīstības kontekstā, šāda komisija ir nepieciešama. Izpildvarai ir nepieciešams Saeimā partneris, kas var strādāt ar attīstības plānošanas dokumentiem, pārraudzīt to ieviešanu. Mēs Saeimā ar lielu balsu vairākumu pieņēmām Nacionālo attīstības plānu, kas mums ļāva sagatavot struktūrfondu izmantošanas dokumentus un kas bija par pamatu šo dokumentu izveidei. Mums ir vajadzīga Saeimā komisija, kas uzraudzīs Nacionālā attīstības plāna ieviešanu, citādi mēs atkal nonāksim situācijā, kurā sabiedrība teiks: „Jūs tos plānus tikai sarakstāt un pieņemat, bet nekad nekas tālāk nenotiek!” Zariņa kungs, ikvienam deputātam būs lieliska iespēja piedalīties šīs komisijas darbā un kopējā valsts attīstības plānošanā. Tā būs nevis apakškomisijas statusā - tāda apakškomisija šobrīd Saeimā ir, jums ir taisnība! -, bet gan komisijas statusā. Mēs pacelsim valsts ilgtspējīgu attīstību augstākā līmenī. Es nesaprotu, kādas jums pret šo ir pretenzijas! (SC frakcijas deputātu starpsaucieni: „Kā nav kauna!”) Paldies.".
• 2014_01_30-seq3 spokenText "Paldies. Runāt „par” pieteikusies deputāte Lolita Čigāne.".
• 2012_06_21-seq7 spokenText "Paldies. Runāt „par” pieteikusies deputāte Lolita Čigāne.".
• 2014_01_30-seq2 spokenText "Jā, kolēģi! Nenoliedzami, ilgtspējīga attīstība ir ļoti svarīga mūsu valstī, un, nenoliedzami, izpratne līdz šim par šo jautājumu ir nopietni klibojusi. Runa ir par to, vai šādas komisijas izveide ko mainīs. Sevišķi jau šī sasaukuma laikā. Un tad tiešām rodas nopietns jautājums: kādi tad ir patiesie šādas komisijas izveidošanas iemesli? Ja šīs komisijas funkcija tik tiešām ir tā, ko rakstāt šinī pieteikumā, ka tas ir vajadzīgs, lai varētu pārraudzīt Nacionālā attīstības plāna ieviešanu, lai salīdzinātu to ar ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, ar citiem politiskiem dokumentiem, tad ziniet - mums jau ir šāds instruments Saeimā izveidots! Tā ir Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisija, kura nodarbojas ne tikai ar šā Nacionālā attīstības plāna uzraudzīšanu, bet arī ar visiem pārējiem šiem ilgtermiņa stratēģijas... ar attīstības jautājumiem. Tāpēc nekas cits nebūtu jāveido. Tad ir jautājums: kāpēc ir vajadzīga šāda komisija? Ko mēs iegūsim? Jo reāls instruments jau ir, tas jau nodarbojas ar visiem šiem jautājumiem, turklāt strādā ļoti efektīvi, un, pateicoties tam, kā tas ir izveidots, tas dod iespēju visiem deputātiem - nevis tikai deputātiem no vienas atsevišķas komisijas! - spriest par šiem jautājumiem. Tātad - gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, gan Eiropas lietu komisijas... no visām komisijām, kurās deputātiem ir saskarsme ar šiem jautājumiem. Tad kāpēc ir vajadzīga šāda komisija? Ko tā dos? Redziet, tā starpība ir šāda: tā kā tā būs nevis apakškomisija, bet komisija, tas nozīmēs to, ka šai komisijai, komisijas vadītājam būs savs kabinets, būs savi konsultanti, būs savs auto. Tā ir viena vienīgā starpība, kāpēc ir vajadzīga šāda komisija, jo cita pienesuma nav. Vēl vairāk! Ja mēs paskatāmies, kā tad reāli šo komisiju varēs izveidot un kā tā strādās, tad redzam... Kol��ģi, jūs taču paši tikko vienojāties, ka budžetu mēs negrozīsim! Tātad - no kurienes šī komisija ņems resursus? No kurienes mēs to visu ņemsim - cilvēkus, līdzekļus uzturēšanai... kaut vai tā auto uzturēšanai? Un tas nozīmē, ka vai nu šī komisija reāli vispār nevarēs normāli strādāt, vai arī... Iznāk tā, ka Saeimas budžets ir taisīts ar krietni lielu... ar lieku... ar uzviju un ka tur mums naudiņa arī vēl veselai komisijai atradīsies, neko nedarot. Tad ir jautājums: cik kvalitatīvi un efektīvi strādā Saeima un Saeimas aparāts? Tātad - kāda ir situācija? Labi! Jūs tagad atradīsiet šos resursus, lai šāda komisija varētu funkcionēt kaut kā, atradīsiet kaut kādu kabinetu, atradīsiet auto... Nezinu, kā būs ar konsultantiem, jo tad iznāk, ka šie konsultanti būs jāņem no citām komisijām. Tātad cietīs citu komisiju darba kvalitāte. Un pat tad, ja to visu jūs tagad atradīsiet, nākošais solis... Kā tad būs ar deputātiem? Kuri deputāti tagad ies strādāt uz šo komisiju? Jo, kā jūs zināt, Saeimas kārtības rullis noteic, ka mēs katrs varam strādāt divās komisijās. Tas nozīmē, ka daudziem deputātiem būs jāpamet šīs komisijas. Tātad daudziem no mums būs jāpamet tās komisijas, kurās mēs patlaban strādājam - un es pieņemu, ka lielākā daļa no mums cenšas kārtīgi strādāt savās komisijās -, tātad viņiem būs jāuzspļauj šim darbam un jāpasaka: „Nu, nekas! Mēs tagad iesim kaut ko citu darīt!” Tas viss skan maksimāli nenopietni. Un galu galā tas izvirza jautājumu: vai tiešām šīs komisijas izveidošanas patiesais mērķis un nepieciešamība ir rūpe par valsts ilgtspējīgu attīstību vai patiesībā mērķi ir pavisam citi? Tāpēc, kolēģi, es aicinu noraidīt šādu priekšlikumu un neiekļaut to darba kārtībā, un neākstīties ar visu šo. Paldies.".
• 2014_01_30-seq1 spokenText "Tātad sākam Saeimas 30.janvāra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto Saeimas 30.janvāra sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 2013.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemtā likuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par 2013.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemtā likuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 14, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts un darba kārtība grozīta. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts. Deputāti Ašeradens, Zaķis, Smiltēns, Pabriks, Viņķele, Ābiķis un citi lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat deputāti Ašeradens, Zaķis, Smiltēns, Pabriks, Viņķele un citi lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Veselības aprūpes finansēšanas likums” (Nr.1016/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2014.gada 14.februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 2013.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Bērziņš, Ašeradens, Brigmanis, Demiters un Olšteins lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu... Jūs gribat runāt par darba kārtības maiņu? Pret iekļaušanu vai pret likumprojektu? Lūdzu! Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
• 2014_01_30(23)-seq110 spokenText " Paldies. Tā kā neviens debatēs nav pieteicies un balsojums par šo jautājumu nav nepieciešams, uzskatām, ka šis jautājums ir izskatīts. Līdz ar to visi Saeimas 23.janvāra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Saeimas 23.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu. Bet - saskaņā ar Saeimas Prezidija nolemto - tātad tūlīt pēc 23.janvāra sēdes slēgšanas mums ir... Tālāk sekos kārtējā sēde - 30.janvāra sēde. ".
• 2014_01_30(23)-seq109 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis viss prasīs mirklīti jūsu uzmanības. Šodien jums nolasīšu Latvijas Republikas Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumos par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju galaziņojuma īso izklāstu. Atgādinu, ka ar pilnu komisijas galaziņojumu ikvienam Saeimas deputātam un interesentam būs iespēja iepazīties Saeimas mājaslapā un, kā to nosaka Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums, tas tiks publicēts arī oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Komisija strādājusi 11 deputātu sastāvā. Kopējais komisijas darbības laiks bija deviņi mēneši. Izmeklēšanas komisija darbojusies regulāri, sēdēm notiekot vienreiz nedēļā, atsevišķos gadījumos - pat divreiz nedēļā. Komisijas galaziņojumu parakstījuši visi komisijas locekļi atbilstoši Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13.panta trešajai daļai, diviem deputātiem klāt pievienojot savas atsevišķās domas. Komisija savas darbības laikā vērsusies ar dažāda veida lūgumiem, jautājumiem, informācijas pieprasījumiem pie 53 institūcijām, bet saņēmusi atbildes vai komisijai adresētas vēstules un iesniegumus no 49 juridiskajām vai fiziskajām personām. Pamatojoties uz Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 8.panta pirmo daļu, pēc komisijas ierosinājuma piedalīties tās darbā tika deleģēta Ģenerālprokuratūras prokurore Gunda Kaparšmite. Kopumā komisija klātienē uzklausījusi 28 personas. Kādi ir svarīgākie komisijas konstatētie fakti, secinājumi un ierosinājumi? Visupirms par faktiem un to novērtējumu. Attiecībā uz Ķemeru sanatorijas juridisko situāciju. Izmeklēšanas komisija konstatējusi, ka vienīgi privatizācijas noteikumos juridiski saistošā veidā paredzēta sanatorijas kompleksa izmantošana tā sākotnējam mērķim, tas ir, kurortoloģijas funkciju pildīšanai. Sanatorijas īpašnieka maksātnespējas procesa ietvaros veiktās objekta izsoles dēļ vairs nebūs iespējams tiesiski saistošā veidā nodrošināt to, ka sanatorijas komplekss tiks izmantots norādītajam mērķim, jo privatizācijas noteikumi jaunajam pircējam vairs nebūs saistoši. Tāpat komisija konstatēja, ka ar Ķemeru sanatoriju saistītais artēziskais minerālūdens urbums nodots privatizācijai atsevišķi no sanatorijas, pieļaujot tā nonākšanu trešās personas īpašumā, kura gan ir saistīta ar Ominasis Italia S.R.L. un SIA „Ominasis Latvia” īpašniekiem, tomēr juridiski uzskatāma par atsevišķu juridisko personu. Tādējādi jau pašā sākumā konkrētā privatizācijas procesa noteikumi nenodrošināja sanatorijas kurortoloģijas funkciju ilgtspējīgu turpināšanos. Apstāklis, ka Ķemeru sanatorija nodota privatizācijai tieši kā valsts uzņēmums (ar visām uzņēmuma tiesībām un pienākumiem, aktīviem un pasīviem), nevis kā nekustamā īpašuma objekts vai atsevišķs nekustamais īpašums, ir šābrīža problemātikas pamatā. Komisijā saņemtie privatizācijas līguma iespējamās atcelšanas un izbeigšanas situācijas analīzes modeļi paredz, ka, atceļot privatizācijas procesu, atpakaļ atgūstama būtu ne tikai Ķemeru sanatorijas ēka, bet arī SIA „Ominasis Latvia” tiesības un saistības, tajā skaitā tiesiskie kreditoru prasījumi pašreizējā maksātnespējas procesa ietvarā. Attiecībā uz Ķemeru sanatorijas faktisko situāciju. Izmeklēšanas komisija aktīvi centusies panākt valsts un pašvaldību institūciju iesaistīšanos tādu risinājumu meklēšanā, kuri pavērtu izeju no katastrofālā stāvokļa, kādā Ķemeru sanatorija nonākusi ilgstošas neapsaimniekošanas rezultātā. Pēc komisijas iniciatīvas notikušas vairākas trīspusējas tikšanās ar nolūku risināt Ķemeru sanatorijas jautājumu starp Jūrmalas domes, Ekonomikas ministrijas un izmeklēšanas komisijas pārstāvjiem. Tāpat komisijas vadītājs, pildot mediatora lomu, iesaistījies sarunu procesā starp Jūrmalas domi un Finanšu ministriju pēc tam, kad Jūrmalas dome bija izteikusi vēlmi iegādāties sanatorijas kompleksu, taču radās šķēršļi, lai saņemtu aizdevumu no valsts puses. Kā vēlāk tika konstatēts, šie šķēršļi bija mākslīgi radīti un Jūrmalas domes pārmetumi Finanšu ministrijai - nepamatoti. Izmeklēšanas komisija skatījusi jautājumu par kultūras pieminekļu zādzības, bojāšanas un bojāejas gadījumiem, kuru rezultātā, pēc komisijas ieskata, valstij nodarīts būtisks kaitējums. Īpaši šis jautājums tika aktualizēts saistībā ar tā sauktās Peldu iestādes nodegšanu 2012.gada 19. jūlijā. Zināms, ka Peldu iestāde ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, un tā bojāeja ir uzskatāma par būtisku valsts kultūras mantojuma zaudējumu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija savā 2014.gada 3.janvāra vēstulē norāda, ka uzsākusi Ķemeru sanatorijā ietilpstošo kultūras pieminekļu kultūrvēsturiskajai vērtībai nodarīto zaudējumu novērtēšanu atbilstoši izmeklēšanas komisijas izvirzītajam uzdevumam. Izmeklēšanas komisija apzinājusi, iespējams, nelikumīgus sanatorijas „Ķemeri” kustamās mantas izvešanas gadījumus. Esam vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt informāciju par SIA „Savant” pārstāvja un šīs sabiedrības apakšuzņēmēju rīcību, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonu, kā arī citu iesaistīto personu rīcību saistībā ar celtniecības materiālu, lifta, ventilācijas un vadības iekārtu, kā arī citu mantu iespējamu izvešanu no Ķemeru sanatorijas un šīs rīcības atbilstību Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Izmeklēšanas komisija saņēmusi atbildi, ka saistībā ar tās sniegto informāciju 2013.gada 26.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu. Informācija sniegta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Komisija atzīmē, ka atbilstoši SIA „Ominasis Latvia” maksātnespējas procesa administratora Ainara Kreica publiski paustajam sanatorijas ēka 2013./2014.gada ziemā netiks apkurināta, jo administratoram neesot līdzekļu maksāšanai par apkuri. Būveksperti atzīstot, ka ēka tādējādi netiks pilnībā izpostīta, taču tās kopējais stāvoklis var būtiski pasliktināties. Šāda administratora rīcība ir pretrunā ar Maksātnespējas likuma 95.panta trešo daļu, kas paredz, ka administrators pārvalda parādnieka mantu kā krietns un rūpīgs saimnieks. Turklāt saskaņā ar Maksātnespējas likuma 29.panta pirmo daļu administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vai pilnvarnieka vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām. Līdz ar būtisku vienīgās realizējamās parādnieka mantas kopības stāvokļa pasliktināšanos attiecīgi samazināsies arī tās vērtība un ievērojami zaudējumi radīsies gan kreditoriem, gan valstij. Komisija vērš Ģenerālprokuratūras uzmanību uz šādu iespējamo notikumu attīstību un lūdz nepieļaut vēl lielāku zaudējumu nodarīšanu valsts kultūrvēsturiskā mantojuma objektam. Izmeklēšanas komisija nav konstatējusi, ka publiskajā sektorā attiecībā uz sanatorijas „Ķemeri” kompleksa potenciālu turpmāko izmantošanu būtu sagatavots kāds ievērojams pētījums vai komercdarbības plāns, vai projekts. Komisijas 2014.gada 9.janvāra sēdē tās locekļi apsprieda iespēju vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu izveidot īpašu, Ekonomikas ministrijai pakļautu, darba grupu, kurā tiktu pieaicināti konsultanti, kas izvērtētu Ķemeru sanatorijas attīstības, biznesa perspektīvas un publisko personu iespējas iesaistīties Ķemeru sanatorijas kā kultūrvēsturiska kompleksa saglabāšanas pasākumos. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja šādu ierosinājumu. Attiecībā uz Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu. Komisijas rīcībā ir Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta sagatavots atzinums par privatizācijas likumību un Valsts kontroles kolēģijas 1998.gada decembra lēmums, kurā secināts, ka privatizācijai nav likumīga pamata un privatizācijas procesā pieļautas daudzas būtiskas kļūdas. Komisija ir vērtējusi privatizācijas noteikumus, nomaksas pirkuma līguma noteikumus un nomaksas pirkuma līgumā izdarītos grozījumus un konstatējusi, ka privatizācijas noteikumi izstrādāti nepilnīgi. Izmeklēšanas komisija konstatēja, ka jau 1998.gadā uzsāktā Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesa mērķis - nozīmīga tautsaimniecības uzņēmuma darbības turpināšana attiecīgajā profilā - nav sasniegts līdz šim brīdim. Par privatizācijas uzraudzību atbildīgās institūcijas arī nav rīkojušās pienācīgā veidā, lai nodrošinātu šā mērķa sasniegšanu. Attiecībā uz privatizācijas līguma izpildi. Komisija vairākās sēdēs uzklausīja valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” pārstāvjus, kuri vairākkārt atzina, ka sanatorijas „Ķemeri” privatizācija nav pabeigta, jo nav izpildīti visi privatizācijas noteikumi. Komisija saskata privatizācijas noteikumu neizpildīšanu sekojošos nosacījumos: pirmkārt, darbības profila saglabāšanas nosacījumi; otrkārt, darbaspēka izmantošanas nosacījumi; treškārt, investīciju nosacījumi; ceturtkārt, apdrošināšanas nosacījumi; un, piektkārt, nosacījumi, ka pircējam jānoslēdz sadarbības līgums ar Jūrmalas domi. Komisija konstatēja, ka gandrīz visos šajos nosacījumos tā vietā, lai aizstāvētu valsts intereses un rīkotos, Privatizācijas aģentūra meklē ieganstus, lai aizstāvētu investoru, kurš rīkojies negodprātīgi. Šis arī izsaucis vislielākās bažas par Privatizācijas aģentūras ilgtermiņa nolaidīgu vai bezatbildīgu rīcību ar valsts mantu, šajā gadījumā kā uzraugošai institūcijai pilnvērtīgi nereaģējot uz valsts interešu aizstāvības nepieciešamību. Ņemot vērā faktu, ka privatizācija nav uzskatāma par pabeigtu un objekts netiek izmantots atbilstoši privatizācijas mērķim, izmeklēšanas komisija savā darba kārtībā iekļāva jautājumu par iespējamu privatizācijas līguma izbeigšanu, lūdzot Saeimas Juridisko biroju un Tieslietu ministriju sniegt atzinumus par iespējām atcelt valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” un SIA „Ominasis Latvia” 1998.gada 25.augustā noslēgto nomaksas pirkuma līgumu. Izmeklēšanas komisija arī lūgusi sniegt atzinumu par iespējām izmantot valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” Ķemeru sanatorijas privatizācijas noteikumos paredzētās atpakaļpirkuma tiesības. Vēlāk saistībā ar šo jautājumu izmeklēšanas komisija vērsās Privatizācijas aģentūrā ar lūgumu sniegt viedokli par iespējām pārtraukt privatizācijas līgumu. Privatizācijas aģentūra sniedza viedokli, ka juridiski nav iespējams atcelt nomaksas pirkuma līgumu, jo nav iestājies neviens no tajā minētajiem atcelšanas iemesliem. Savukārt attiecībā uz atpakaļpirkumu Privatizācijas aģentūra norādīja, ka teorētiski to varētu veikt, taču jāņem vērā problēmas ar atpakaļpirkuma cenas noteikšanu un citi it kā svarīgi jautājumi. Izmeklēšanas komisija ir konstatējusi nepilnības un pārkāpumus Ķemeru sanatorijas privatizācijas un faktiskās atjaunošanas procesā, taču nav ievērojusi nekādu Privatizācijas aģentūras enerģisku rīcību, kas būtu vērsta uz valsts interešu aizstāvēšanu, proti, Ķemeru sanatorijas kā kultūrvēsturisku pieminekļu kopuma saglabāšanu un detalizētu analīzi attiecībā uz iespējām pārņemt Ķemeru sanatoriju atpakaļ valsts īpašumā. Attiecībā uz situāciju ar SIA „Ominasis Latvia” maksātnespēju. Izmeklēšanas komisija lūgusi Latvijas Republikas ģenerālprokuroru apturēt vai izbeigt uzsākto SIA „Ominasis Latvia” maksātnespējas procesu, lai nepieļautu Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošanu izsolē. Šāds lūgums ticis noraidīts. Izmeklēšanas komisija lūgusi Maksātnespējas administrāciju iesniegt SIA „Ominasis Latvia” maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatus. Saistībā ar SIA „Ominasis Latvia” maksātnespējas procesu un tai piederošās mantas izsoli komisija ir sniegusi aktīvu atbalstu Jūrmalas domes pieņemtajam lēmumam iegādāties Ķemeru sanatoriju savā īpašumā. Pēc komisijas ieskata, faktiskā situācija, proti, fakts, ka līdz komisijas galaziņojuma izstrādei notikušās divas izsoles ir beigušās bez rezultāta, liecina par to, ka privātais sektors nav ieinteresēts sakārtot šo nozari un atjaunot Ķemeru sanatoriju tās sākotnēji paredzēto mērķu izpildei. Komisijas secinājumi un priekšlikumi. Pirmkārt. Pēc izmeklēšanas komisijas ierosinājuma tika sagatavots likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”, kas paredz papildināt minēto likumu, iekļaujot tajā jauno zonējuma veidu - Ķemeru kūrorta zonu, kā arī noteikt šīs zonas izveidošanas mērķi, pamatfunkcijas un izmantošanas mērķus, ar kuru sasniegšanu tiktu nodrošināta vēsturisko kurortoloģijas funkciju saglabāšana un uzturēšana Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Otrkārt. Balstoties uz faktiem, kas apliecina kurortoloģijas kā valstiski nozīmīgas tautsaimniecības nozares normatīvo regulējumu nepietiekamību, izmeklēšanas komisija vēršas pie Ministru kabineta ar lūgumu līdz 2014.gada 1.septembrim izstrādāt un nodot Saeimai pieņemšanai kurortoloģijas likuma projektu. Par šādu lūgumu komisija informē individuāli Saeimas deputātus, kā arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, Saeimas Pieprasījumu komisiju, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, lūdzot pievērst uzmanību šā likuma tapšanas gaitai un kvalitātei. Treškārt. Izmeklēšanas komisija ir iesniegusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai izmeklēšanas komisijas sēdēs izteiktos priekšlikumus par iespējamiem grozījumiem normatīvajā regulējumā, lai palielinātu inspekcijas kompetenci kultūras pieminekļu uzraudzības jomā. Komisija aicina inspekciju turpināt šo priekšlikumu virzīšanu atbilstoši izmeklēšanas komisijas un Valsts kultūras pieminekļu komisijas pārstāvju... un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvju 2013.gada 6.decembra sanāksmē izteiktajiem secinājumiem. Ceturtkārt. Izmeklēšanas komisija ierosinājusi, lai valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” kā privatizējamā objekta pārvaldītāja līdz pilnīgai privatizācijas procesa pabeigšanai un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija kā iestāde, kas īsteno valsts kontroli kultūras pieminekļu aizsardzības jomā, veic kultūras pieminekļiem nodarītā zaudējuma aprēķinu. Atbilstoši izmeklēšanas komisijas aizrādījumiem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija uzsākusi zaudējumu aprēķināšanu, par to komisiju informējot 2014.gada 3.janvāra vēstulē un norādot, ka vērtējums tikšot sagatavots līdz 2014.gada 20.janvārim. Ekonomikas ministram adresētajā 2014.gada 8.janvāra vēstulē izmeklēšanas komisija lūgusi izvērtēt Privatizācijas aģentūras amatpersonu bezdarbību - nereaģēšanu uz valsts kultūras pieminekļu bojājumiem Ķemeru sanatorijas privatizācijas gaitā. Vienlaikus izmeklēšanas komisija vērsusies Ģenerālprokuratūrā attiecībā uz Privatizācijas aģentūras un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas bezdarbību. Piektkārt. Ņemot vērā to, ka Ķemeru sanatorijas veiksmīga attīstība un darbības atjaunošana nesaraujami saistīta ar sanatorijai piegulošo zemes gabalu un visas Ķemeru teritorijas attīstību, kā arī sanatorijas ēkas faktiskā stāvokļa pasliktināšanos, ēkas atstāšanu bez apkures arī 2013./2014.gada ziemā, komisija secina, ka steidzami jānodrošina valsts pārvaldes iestāžu sadarbība un attiecīga rīcība, lai kultūrvēsturisko kompleksu saglabātu. Komisija akcentē valsts pašreizējo unikālo iespēju gan labot vēsturiski pieļauto kļūdu - nepārdomāto valsts kurortoloģijas un arhitektūras stūrakmeņa privatizāciju, gan, valstij un pašvaldībai līdzdarbojoties, iegūt Ķemeru sanatoriju valsts vai pašvaldības īpašumā, lai izveidotu sekmīgas tās turpmākās darbības modeli. Pēc komisijas ieskata, Ķemeru sanatorijas iegāde Jūrmalas pašvaldības īpašumā varētu būt viens no visveiksmīgākajiem risinājumiem, ja pašvaldība attiecīgi uzņemtos arī atbildību par šā īpašuma tālāku, attiecīgajiem mērķiem atbilstošu izmantošanu. Sestkārt. Ievērojot apstākli, ka privatizācijas procesā iegūtie līdzekļi nonākuši valsts budžetā, kā arī valsts politisko atbildību par privatizācijas procesa neveiksmīgo gaitu, kā minimums būtu jāparedz līdzfinansējums sanatorijas iegādei no valsts budžeta. Izmeklēšanas komisija savā Ministru kabinetam adresētajā 2013.gada 16.janvāra vēstulē izvirza uzdevumu mainīt valdības pasīvo attieksmi pret Latvijai nozīmīgā kultūrvēsturiskā objekta bojāeju un rast tūlītēju risinājumu Ķemeru sanatorijas ēku bojāejas apturēšanai; pieaicinot ekspertus, izvērtēt Ķemeru sanatorijas attīstības perspektīvas un ar valsts un pašvaldības aktīvu iesaistīšanos nodrošināt kultūrvēsturiskā Ķemeru sanatorijas kompleksa ilgtspējīgu darbību. Attiecībā uz Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu. Komisija konstatēja, ka objekta privatizācijas līguma un nomaksas pirkuma līguma noteikumi izstrādāti nepilnīgi. Komisija nav ieguvusi pārliecību par to, ka Privatizācijas aģentūras konstatētie ieguldījumi atbilst norādītajām vērtībām, kā arī par Privatizācijas aģentūras rīcības caurskatāmību un pamatotību, atzīstot SIA „Ominasis Latvia” un Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 1.septembra sadarbības līgumu par privatizācijas noteikumiem atbilstošu. Komisija secina, ka privatizācijas procesā Privatizācijas aģentūra nav pārstāvējusi valsts intereses valstij izdevīgā veidā. Izmeklēšanas komisija norāda uz aizdomām, ka šāda privatizācijas procesa norise bijusi iespējama tāpēc, ka pieļauti noziedzīgi nodarījumi valsts un pašvaldības institūciju dienesta pienākumu izpildē. Komisija lūdz Ģenerālprokuratūru un arī Ekonomikas ministriju vērtēt Privatizācijas aģentūras amatpersonu atbildību minētajā situācijā un, ja nepieciešams, rosināt kriminālprocesu. Tā kā izmeklēšanas komisijas sēdes ir apmeklējusi Ģenerālprokuratūras deleģēta prokurore, prokuratūra pastāvīgi tika informēta par šajās sēdēs konstatētajiem apstākļiem. Ievērojot Ķemeru sanatorijas kā valsts kultūras pieminekļa būtisko valstisko nozīmi un pamatojoties uz Prokuratūras likuma 2.panta 6.-8.punktu un 21.pantu, izmeklēšanas komisija gaida no Ģenerālprokuratūras aktīvu rīcību un aicina to valsts vārdā izvērtēt iespēju celt tiesā prasību par to zaudējumu atlīdzību, kas Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesā valstij nodarīti gan nepilnīgi sagatavota privatizācijas līguma noteikumu rezultātā, gan bezdarbības rezultātā - tāpēc, ka laicīgi nav novērtēts kultūras piemineklim nodarītais kaitējums un nav veikta kompensācijas piedziņa. Pasivitāte izpaudusies, arī nepieprasot privatizācijas līguma laušanu. Tāpat izmeklēšanas komisija secina, ka izraudzītais privatizācijas modelis kopumā ticis veidots pretēji valsts interesēm un nav sasniedzis tā galveno mērķi. Šis privatizācijas process ir vēl viens apliecinājums tam, ka kurortoloģija kā valstiska tautsaimniecības nozare atjaunojama ar publisko personu līdzdarbību, jo tirgus pats šo nozari bieži vien nespēj attīstīt valstiski nozīmīgā vērienā. Attiecībā uz privatizācijas līguma izpildi. Izmeklēšanas komisija ir secinājusi, ka Ķemeru sanatorijas privatizācijas process nav noslēdzies, jo nav izpildīti vairāki privatizācijas nosacījumi un objekts netiek izmantots atbilstoši privatizācijas mērķim. Izmeklēšanas komisija secina, ka nesamaksāto nodokļu piedzīšana sociālās apdrošināšanas budžetā no SIA „Ominasis Latvia” saistībā ar līgumā paredzētajām, taču tā arī neizveidotajām darba vietām neatbilst tam nodokļu apjomam, ko dotu reālu darba vietu izveidošana un cilvēku nodarbināšana, kas būtu bijusi iespējama, ja Ķemeru sanatorija darbotos. Izmeklēšanas komisija nākusi pie secinājuma, ka, ņemot vērā konkrētos apstākļus, valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra” bija pienākums privatizācijas līgumu precizēt, nosakot termiņu objekta nodošanai ekspluatācijā, vai, ja tas nebija iespējams, privatizācijas līgumu izbeigt un atgūt objektu valsts īpašumā. Izmeklēšanas komisijā uzklausītie eksperti, kā arī Privatizācijas aģentūras darbinieki komisijai snieguši atšķirīgus vērtējumus par privatizācijas gaitā Ķemeru sanatorijā ieguldīto investīciju apjomu, tāpēc izmeklēšanas komisijai ir šaubas par to, ka ieguldījumi novērtēti atbilstoši privatizācijas nosacījumiem un mērķim, tātad arī par to, ka ieguldījumu veikšanas nosacījumi atbilstoši privatizācijas līgumam ir izpildīti. Komisija lūdz Ministru prezidenti pieņemt lēmumu par starptautisku, neatkarīgu ekspertu piesaisti, veidojot darba grupu, kas konkrētā termiņā vēlreiz izteiktu savu viedokli par objektā ieguldīto investīciju kopīgo apjomu. Paldies. Ar to arī beidzu komisijas galaziņojumu.".
• 2014_01_30(23)-seq108 spokenText "Tā. Cienījamie kolēģi! Ceru, ka jūs visi esat saņēmuši ziņu, ka mājā ir droši, tātad varam turpināt Saeimas 23.janvāra sēdi. Pēdējais darba kārtības jautājums - parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums. Vārds parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam Dāvim Staltam.".
• 2014_01_30(23)-seq106 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins... nav, Boriss Cilevičs... nav, Andrejs Judins... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Inga Vanaga... nav, Raimonds Vējonis... nav.".
• 2014_01_30(23)-seq104 spokenText "Labdien, cienījamie deputāti! Tos, kas darbojas Deputātu grupā sadarbībai ar Spānijas parlamentu, lūdzu sapulcēties Dzeltenajā zālē uz īsu brīdi.".
• 2014_01_30(23)-seq103 spokenText "Tad mēs šo jautājumu skatīsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Ivanam Klementjevam.".
• 2014_01_30(23)-seq101 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.februāris. Paldies. Un 23.janvāra sēdes pēdējais darba kārtības jautājums ir ziņojuma izskatīšana. Tas ir Latvijas Republikas Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtēt situāciju saistībā ar SIA „Ominasis Latvia” reģ.Nr.40003417017 maksātnespēju gala ziņojums. Stalta kungs, mums ir atlikušas septiņas minūtes līdz pārtraukumam. Ziņojums ir apjomīgs. Vai jums pietiks ar septiņām minūtēm?".
• 2014_01_30(23)-seq99 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2014_01_30(23)-seq98 spokenText "(No zāles: „Sāc ar anekdoti!”) Kolēģi! Kā jau tas tika norādīts, neviens neiebilst pret to, ka mēs veidojam uzkrājumus sliktiem laikiem. Tie tik tiešām ir nepieciešami! Runa ir par to, ko mēs ar tiem tālāk darām. Tā argumentācija, kuru es dzirdēju... nu, tā ir diezgan absurda vai arī demagoģiska, ja runā par to, ka mums nav vērts rūpēties par savu attīstību, ka tāpat jau ir labi. Nu jūs paši labi zināt, ka naudas mums nepietiek gandrīz nekam, un, ja mums pašiem savā rīcībā ir kaut kāda nauda, tad kāpēc gan neparedzēt likumā tādu iespēju, ka mēs to varam izmantot savai attīstībai? Tas, ka šeit tika minēts šis salīdzinājums ar treknajiem gadiem, kad tika pārkarsēta ekonomika... Atvainojiet, tie bija pavisam citi nosacījumi, pavisam citas lietas! Tur mēs runājām par to, kāpēc šī pārkarsēšana notika. Tāpēc, ka nauda pastiprināti tika virzīta uz patēriņu! Tas tad arī radīja visu šo augsto inflāciju un visu šo lielo burbuli! Šeit mēs nerunājam par to, ka šī nauda būtu jānovirza patēriņam. Mēs runājam par to, ka šī nauda būtu jāiegulda mūsu attīstībā, tas ir, ražošanas attīstībā un tamlīdzīgi, kas - tieši otrādi! - stabilizēs tautsaimniecību un šos makroekonomiskos procesus padarīs stabilākus. Tā ka neparedzēt to likumā... baidīties to ierakstīt pat likumā, nu, atvainojiet, tas jau ir nožēlojami! Tas nozīmē, ka jūs esat jau tik tālu aizgājuši ar savu fiskālo konsolidāciju un saviem skaistajiem fiskālajiem cipariem, ka esat pazaudējuši jēgu, kāpēc tas vispār tiek darīts un kas zem tiem stāv... kas nodrošina šo fiskālo skaistumu valstī.... ka nevis attīstība... (No zāles dep. A.Ašeradena starpsaucieni.) jūsu fiskālo skaistumu, jā, par kuru jūs uztraucaties gandrīz tāpat kā modele, kurai ir ļoti svarīgi ievērot savas proporcijas, citādi, redziet, viņa nebūs iekārojama un nedabūs sev bagātu precinieku. Tāda apmēram ir jūsu pieeja valsts attīstībai, kā jūs uz to skatāties! Uz to būtu jāskatās pavisam citādi. (No zāles dep. A.Ašeradena starpsaucieni. Daži frakcijas VIENOTĪBA deputāti smejas.) Šo jūsu fiskālo skaistumu ilgtermiņā var nodrošināt jūsu... jā, jūsu piesaukto fiskālo skaistumu, kas jums tik ļoti rūp visu laiku un kas, pēc jūsu ieskata, ir tas galvenais sasniegums, ko mūsu valsts ir panākusi un kas ir jānotur par katru spēku... par katru cenu. To var panākt ar veselīgu ekonomiku, tas ir, ar veselīgi funkcionējošu organismu, kurš, protams, tad arī izskatīsies skaists. Jūs to mēģināt panākt otrādi - ar kaut kādiem mākslīgiem līdzekļiem, lai mēs ārēji skaisti izskatītos, bet iekšējā funkcionalitāte, kā jūs paši redzat, tiek grauta. Mums nav zinātnes, mums brūk kopā infrastruktūra, brūk kopā demogrāfija. Tas ir gandrīz tāpat kā ar anoreksiju slims cilvēks. Tas ir tas, ko jūs esat panākuši ekonomikā un turpināt šo „sasniegumu” noturēt. Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
• 2014_01_30(23)-seq96 spokenText "Jā, šī ir diezgan svarīga diskusija Latvijas attīstībai. Un es domāju, ka šoreiz gan Pimenova kungam nav taisnība: mums ir jādomā par finanšu rezervēm! Mums ir jādomā arī par attīstību, bet finanšu rezerves ir ārkārtīgi svarīgas. Un es gribu teikt sekojošo. Lai gan kopumā mēs varētu līdzšinējo Latvijas tautsaimniecības politiku vērtēt kā nesaprātīgu - un krīzē mēs tiešām cietām milzīgus zaudējumus -, es gribu minēt vienu sistēmu, kas ir Latvijas valstij: tas ir sociālais budžets. Sociālais budžets bija tādā veidā uzbūvēts, ka, ieejot krīzē, sociālajā budžetā bija izveidots 900 miljonu latu liels uzkrājums, kas, samazinoties sociālajā budžetā iemaksu veicēju skaitam un samazinoties iemaksu daudzumam, ļāva šo krīzi sekmīgi pārdzīvot. Valstī bija izveidota ļoti būtiska rezerve, kas ļāva šo krīzi pārdzīvot. Mīļie kolēģi, iedomājieties vienu brīdi: ja sociālajā budžetā nebūtu bijusi šāda rezerve, kāda tad katastrofa būtu iestājusies! Mums būtu vēl viens miljards jāmeklē, ko izmaksāt pensijās. Bet mums šī rezerve bija, tā nostrādāja ļoti sekmīgi; pārvarot krīzi, tā rezerve ir izlietota, un budžets šobrīd ir sabalansēts un stabilizēts. Tā ka katrā ziņā tas ir pareizi. Un mēs nevaram turpmāk rīkoties tā, ka mēs neveidojam brīdī, kad tas ir iespējams, uzkrājumus. Tā ka es aicinu šo likumprojektu šobrīd atbalstīt, un tā ir ļoti pragmatiska rīcība. Paldies. (No SC frakcijas starpsaucieni: „Wow!”, „Dabūsiet...!”)".
• 2014_01_30(23)-seq94 spokenText "Tā, pa plauktiņiem, Reira kungs! Es nosaucu fiskālo kompaktu par lielāko muļķību pēc Eiropas Savienības dibināšanas un tādu muļķību, kas tika pieļauta ekonomikas pārvaldē. Es nenosaucu Eiropas Savienības izveidošanu par muļķību. Eiropas Savienības dibināšana katrā ziņā ir solis uz Eiropas attīstību, un jūs, uzmanīgi izlasot stenogrammu, varat pats pārliecināties, ka jums nav taisnība. (No zāles dep. J.Reirs: „Es izlasīju stenogrammu!”) Tas bija punkts 1, kā mēdz sacīt mans kolēģis Dolgopolova kungs. Punkts 2. Latvijā krīze bija lielā mērā nevis tāpēc, ka mēs bijām izšķērdīgi, bet tāpēc, ka mēs esam piekopuši prociklisku politiku, veicot iekšzemes iekšējo devalvāciju, mazinot izdevumus, samazinot darba vietu skaitu, samazinot ieguldījumus ekonomikā un izstumjot cilvēkus ārpus Latvijas, uz ārzemēm. (No zāles dep. A.Ašeradens: „Bet Igaunijā...!”) Līdzīgi procesi notika arī Igaunijā - viņiem tie visi bija „mīkstāki” -, bet mums bija arī Parex bankas glābšana, kas patiesībā neveicināja finanšu sistēmas lielāku stabilitāti, bet drīzāk gan tikai kaitēja mūsu ekonomikas attīstībai. Igaunijā bija noteikti cita politika katrā ziņā, bet arī viņi, igauņi, cietuši no krīzes ne mazāk kā Latvija. Igaunija, Latvija un Lietuva, visas trīs, bija visvairāk cietušās valstis Eiropas Savienībā tieši dēļ tādas neoliberālas politikas, kādu jūs mēģināt turpināt piekopt arī šobrīd. Un trešais. Es gribu vēlreiz pievērst uzmanību tam, ka Latvijas ekonomika... ka Latvijā ir bijis budžets ar pārpalikumu pēdējos pirmskrīzes gados. Nebija izšķērdības - tādas, par kādu jūs visu laiku stāstāt! Bija strukturālās bilances tiešām izkropļotas, bet tajos gados nominālais budžets bija tas galvenais parametrs, pēc kura secināja par ekonomikas attīstību. Bet šis konkrētais likumprojekts neveicina ekonomikas attīstību, bet vienkārši izņem naudu no ekonomikas. Nauda ekonomikā nav tikai „graudi”, nauda ekonomikā ir līdzekļi, no kā var aizņemties uzņēmēji un līdz ar to turpināt attīstīt ekonomiku turpmāk. Paldies.".
• 2014_01_30(23)-seq92 spokenText "Kolēģi! Es tad nesapratu, par ko bija šī diskusija - vai nu par likumu, vai par ģeopolitisko izvēli. Pimenova kungs, jūs pateicāt interesantu frāzi, ka šis kompakts jeb pieņemtais pakts ir otra lielākā kļūda pēc Eiropas Savienības izveides. Tātad jūs uzskatāt, ka Eiropas Savienības izveide bija liela kļūda - viena no lielākajām politikā. Nu, tas ir tā nedaudz dīvaini, runājot par Fiskālās disciplīnas likumu. Šāds likumprojekts tiešām mums jau ir bijis, šajā fiskālajā fondā Latvijai nav izdevies ieguldīt nevienu latu tās 20 pastāvēšanas gados, jo parasti tas viss tika notrallināts un notērēts. Mums ir labs piemērs - Igaunija, kura tomēr veica uzkrājumus un pēc tam varēja finansēt šo deficītu. Šā fonda būtība ir tāda, ka līdzekļi tiek noguldīti fondā labos attīstības gados. Tātad attīstība, piemēram, ir 5 procenti... mēs plānojam 5 procentus, bet attīstība sanāk 6, 7 vai 8 procenti, un tad šis virslīdzekļu daudzums tiek noguldīts šajā fondā. Bet ko tad piedāvā Pimenova kungs? Viņš piedāvā pie šīs straujās attīstības šos virslīdzekļus guldīt vēl vairāk attīstībā, tātad vēl vairāk „sildīt” ekonomiku, vēl vairāk „sildīt” inflāciju. Vai tas jau kaut kur nav bijis un nav redzēts? Cik laba ir jūsu fiskālā atmiņa šinī gadījumā, ja jūs neatceraties, kas notika 2007.-2008.gadā? Tieši ekonomikas papildu sildīšana, jebkuru ekonomikas likumu ignorēšana noveda pie tā, ka mēs bijām viena no trim pasaulē visdziļāk krīzē esošajām valstīm. Es domāju, ka šis likumprojekts... ka šāds likums mums palīdzēs tomēr šos līdzekļus akumulēt jeb uzkrāt. Tie būs lēti līdzekļi, jo būs to pārpalikums. Un šie līdzekļi tajā brīdī, kad... Ja būs krīzes un mainīsies kredītreitingi, un mums nebūs izdevīgi aizņemties par 6 vai 7, vai 8 procentiem, lai finansētu mūsu budžeta deficītu, tad mums būs lēti līdzekļi, ar ko mēs varēsim finansēt. Tāpēc, kolēģi, es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Un, ja ir nepieciešami kādi nopietni uzlabojumi, tad tiešām dodiet priekšlikumus otrajam un trešajam lasījumam! Tas nav steidzams likumprojekts, jo, es domāju, mēs pie tādas fāzes vēl tik ātri nenonāksim, bet tas ir nepieciešams finanšu sakārtošanai. Tā ka, kolēģi, komisijas vārdā... ne komisijas vārdā, bet savā vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.".
• 2014_01_30(23)-seq90 spokenText "Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi! Par šo likumu. Likums nosaka ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidošanas, līdzekļu izlietošanas, pārvaldīšanas, uzskaites un pārskatu sagatavošanas kārtību. Attiecībā uz līdzekļu pārvaldīšanas, uzskaites un pārskatu sagatavošanas kārtību iebildumu nav. Iebildumi ir pret to, kā tiks izlietoti tie līdzekļi, kas būs ieskaitīti ilgtermiņa stabilitātes rezervē. Es gribu vēlreiz atgādināt, ko ir teicis tikko ziņotājs, - ka jau pastāv Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums, kurš nosaka, ka līdzekļus var izmantot, lai uzsāktu fiskālo, ekonomisko un sociālo risku ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanu. Tomēr pēc tam, kad bija pieņemts Fiskālās disciplīnas likums, parādījās jaunas prasības. Proti, saskaņā ar šo Fiskālās disciplīnas likumu līdzekļi tiek uzkrāti ekonomiski labajos gados, veidojot valsts budžetu ar pārpalikumu, lai ekonomiski sliktajos laikos šos līdzekļus varētu tērēt deficīta finansēšanai. Tomēr Fiskālās disciplīnas likumā nav rakstīts, ka līdzekļi tiek uzkrāti tikai tādēļ, lai ekonomiski sliktajos laikos šos līdzekļus varētu tērēt deficīta finansēšanai. Es gribu pievērst uzmanību tam, ka esošais likums dod iespēju izmantot budžeta pārpalikumu arī citiem ekonomikas politikas mērķiem: proti, mērķtiecīgiem projektiem, lai stimulētu attiecīgo ekonomikas nozaru attīstību, piemēram, ieguldot līdzekļus valstij piederošajās kredītiestādēs ar nolūku kreditēt ekonomiku, uz ko mēs frakcijā vienmēr esam uzstājuši. Līdz šim esam pārliecināti, ka attīstības banka kredītiestādēm būtu nopietns instruments, kas varētu palīdzēt veicināt Latvijas ekonomikas attīstību, taču šis likums tagad tikai to traucēs. Dažreiz man liekas, ka likumprojekta autori izturas pret naudu kā zemnieks pret graudiem, proti, savāc ražu, daļu ražas atdod kaimiņam kā parādu, daļu izmanto maizes cepšanai, daļu pārdod gadatirgū, bet visu pārējo liek klētī un gaida nākamo sēju. Tomēr brīvajā tirgus ekonomikā nauda nav tikai graudi, nauda ir arī līdzeklis, ar kuru var piesaistīt resursus, lai attīstītu, pavairotu aktīvus, bet ar šo likumprojektu valsts sev šo līdzekli aizliedz. Šis likumprojekts būs vēl viena tāda tērauda stīpa, kas aptvers Latvijas ekonomikas augošo organismu un kavēs tā attīstību. Tas ir sistēmas elements, kura pamatos ir Eiropas starpvaldību līgums par stabilitātes koordināciju un pārvaldi Eiropas ekonomikas un monetārajā savienībā jeb fiskālais kompakts, kas, manuprāt, ir vislielākā muļķība, kura tika izdarīta Eiropas ekonomikas pārvaldē pēc Eiropas Savienības izveidošanas. Diemžēl mūsu valsts bija šajā vilcienā, kas tika konstruēts, lai nodrošinātu šīs sistēmas darbību, pirmajos vagonos, un es gribētu, lai mēs vienkārši pārstātu piekopt šo politiku un paskatītos nopietni uz to, kas notiek Eiropā. Proti, uz to, ka esošā ekonomikas pārvaldes sistēma, kas ir nodrošināta šajā likumā, uz kuru es atsaucos, lielā mērā kaitēja Eiropas ekonomikas attīstībai, veicināja to stagnāciju, kuru mēs vērojam patiesībā visu Eiropas dalībvalstu ekonomikas datos un ekonomikas attīstības ciparos un ne tikai Latvijā, kas patiesībā no bedres izlēca un tikai tādēļ mūsu tempi ir mazliet lielāki nekā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Es nedomāju, ka šis likums veicinās mūsu galveno uzdevumu atrisināšanu, proti, ekonomikas motivāciju. Līdz ar to es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. Paldies.".
• 2014_01_30(23)-seq88 spokenText "Kolēģi! Ministru kabinets ir piedāvājis jaunu likumprojektu. Mēģinot veikt izmaiņas vecajā likumprojektā, tika konstatēts, ka šīs izmaiņas sastāda vairāk par pusi no likumprojekta, un tāpēc ir iesniegts jauns likumprojekts. Likumprojekts paredz kārtību, kādā tiek veidotas stabilizācijas rezerves, kā arī paredz līdzekļu izlietošanas kārtību; detalizētāk ir noteikta līdzekļu pārvaldīšanas, līdzekļu uzskaites un pārskatu sagatavošanas kārtība. Komisija izskatīja likumprojektu. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2014_01_30(23)-seq87 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
• 2014_01_30(23)-seq86 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.februāris.".
• 2013_02_14-seq373 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.februāris.".
• 2010_02_04-seq122 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.februāris.".
• 2010_02_04-seq94 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.februāris.".
• 2010_01_21-seq683 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.februāris.".
• 2014_01_30(23)-seq85 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2014_01_30(23)-seq84 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija piedāvā likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”. Likumprojekts ir saskaņots ar jaunajām Eiropas Komisijas regulām un direktīvām un paredz dažus precizējumus esošajās normās. Tā, piemēram, tas paredz rīcību, ja attiecībā uz garantiju izmaksām ir Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi par norēķinu operāciju apturēšanu vai piedziņas vēršanu pret personas līdzekļiem, kā arī maina termiņu līdzekļu izsniegšanai no Noguldījumu garantiju fonda. Pašreiz likumdošanā ir paredzēts, ka šis termiņš ir 60 gadu; tas ir nesamērīgi garš, un Ministru kabinets ierosināja šo termiņu samazināt uz 5 gadiem, bet komisijā bija diskusijas, un mēs, vērtējot likumprojektu otrajā lasījumā, vērtēsim, vai arī 5 gadi ir samērīgs termiņš. Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2014_01_30(23)-seq83 spokenText "Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
• 2014_01_30(23)-seq82 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.februāris.".
• 2014_01_30(23)-seq74 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.februāris.".
• 2010_01_14-seq354 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.februāris.".
• 2010_01_14-seq310 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.februāris.".
• 2014_01_30(23)-seq81 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2014_01_30(23)-seq80 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” un sagatavoja to izskatīšanai pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts ir nepieciešams un izstrādāts, lai ieviestu Latvijas likumos tiesību normas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvā un regulē piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes iepriekšējās direktīvas. Likumprojekts ievieš arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, kur noteiktas dalībvalstu iespējas koriģēt atbilstīgu cenu akciju atpirkšanas piedāvājumos un pārējo ar brokeru sabiedrībām saistīto darbību. Likumprojekts sasaucas ar iepriekš prezentētajiem diviem likumprojektiem par kredītietstāžu uzraudzības kārtības izmaiņām saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.".
• 2014_01_30(23)-seq79 spokenText "Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.februāris. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
• 2014_01_30(23)-seq78 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.februāris.".
• 2013_01_31-seq804 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.februāris.".
• 2014_01_30(23)-seq77 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2014_01_30(23)-seq76 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” un sagatavoja to izskatīšanai pirmajā lasījumā. Likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu Latvijas likumos tiesību normas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvā un kas regulē piekļuvi kredītiestāžu darbībai un paredz kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo, tātad profilaktisko uzraudzību, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes iepriekšējās direktīvas. Komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2014_01_30(23)-seq75 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
• 2014_01_30(23)-seq73 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2014_01_30(23)-seq72 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja virkni likumprojektu, kas ir saistīti ar izmaiņām kredītiestāžu uzraudzības kārtībā sakarā ar izmaiņām attiecīgajās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās. Pirmais no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, kurš paredz, ka maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestādēm, kurām nav nepieciešama licence un kuras savu darbību ir tiesīgas uzsākt pēc reģistrācijas... tām paredz atvieglotu reģistrācijas un uzraudzības kārtību, taču, ņemot vērā maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu darbības riska līmeņu atšķirību un dažādas sarežģītības pakāpes pakalpojumu klāstu, tiek uzlabotas šo iestāžu uzraudzības prasības un tiek arī precizētas prasības, lai pilnvērtīgāk izvērtētu pakalpojumu sniedzēju darbību atbilstoši likumam. Šī pilnveidošana un uzraudzības uzlabošana atbilst precizētām prasībām par pašu kapitāla aprēķināšanu, kas izriet no attiecīgajām Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām. Komisija izskatīja un sagatavoja šo likumprojektu, un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2014_01_30(23)-seq71 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
• 2014_01_30(23)-seq70 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 6.februāris.".
• 2014_01_30(23)-seq69 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 36, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2014_01_30(23)-seq68 spokenText "Jā, paldies. Es pateikšu... Es nerunāju komisijas vārdā, es pati savā vārdā runāju. Ņemot vērā, ka patiešām tiek tiražētas visas šīs nepatiesības, es gribu teikt: lai sasniegtu likumprojekta mērķi un kaut vai pagarinātu uz kādu laiku, kā pašlaik likumprojektā ir paredzēts, šo termiņu, būtu nepieciešams zinātniskās pētniecības darbam paredzēt noteiktus līdzekļus, lai zinātnieki likumā noteiktā kārtībā tomēr varētu tikt klāt pie šiem maisiem un izvērtēt visu šo situāciju. Līdz ar to es aicinu tomēr atbalstīt, neskatoties uz dažiem trūkumiem, šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2014_01_30(23)-seq67 spokenText "Čepānes kundze, es aicinu jūs kā deputāti... Ja jūs debatējat, nevis runājat komisijas vārdā plašāk par šo tēmu, es tomēr aicinu runāt par 17.pantu.".
• 2014_01_30(23)-seq66 spokenText "Godātie kolēģi, nu, jaunība jau nav netikums, un es apbrīnoju šo jaunekļu degsmi, bet acīmredzot jūs esat daudz ko pārpratuši, jo šeit... Dombravas kungs, Centrālās komitejas locekļu nav tajos maisos iekšā, un viņi visi jau ir zināmi tāpat kā partijas komiteju pirmie sekretāri. Viņus visus jūs varat noskaidrot, ja labi papētītu vēsturi. Un es saprotu, ka Stalta kungs vakarvakarā ir rakstījis šo runu, bet viņš īsti nav sapratis, kāds tad ir šī likumprojekta mērķis. Taču es negribu jūs aizvainot, jo dažkārt arī es ļoti kļūdos... bieži. Taču es gribētu savās debatēs runāt par trijiem jautājumiem... Un ir ļoti jauki, ka atnāca Zatlera kungs! Šo Zatlera kunga runu 12.decembrī es izlasīju vairākkārt. Un, piedodiet, Zatlera kungs, bet mani māc šaubas, vai tajā brīdī, kad jūs runājāt, jūs runājāt par šā likumprojekta mērķi, proti, pagarināt 14. un 15.pantā noteikto procesuālo kārtību. Jūs runājāt par latviešu tautas ciešanām un šķelšanos, ko sagādātu šis mērķis, ja šie maisi tiktu atvērti. Un tāpēc, man liekas, mums visiem jāsaprot, ka mums tomēr ir jārunā par vienu ļoti nepatīkamu lietu - mums ir jārunā par to, vai šie 30 gadi ir samērīgi. Tam nedaudz pieskārās Elksniņa kungs, kurš - visu cieņu! - pārzina Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi šajā jomā un kuram pašam ir rūgtums par to, ka viņam nav pielaides varbūt... iespējams, valsts noslēpumam. Taču tāpat viņš pārzina arī Satversmes tiesas praksi, un viņš arī pilnīgi pareizi teica: „Mēs jau, kolēģi, visi varam būt droši, ka sabiedrībā nepamatoti tiek tiražēts viedoklis, ka šie 100 deputāti grib slēpties, jo viņi paši ir tajos maisos.” Mēs neviens neesam tajos maisos! Piemēram, es, man liekas, četras reizes esmu pārbaudīta, sākotnēji jau kā Satversmes tiesas tiesnese... Katrā ziņā tas, ka tur ir tie 4500... Jūsu tur nav, jo jūs esat pārbaudīti! Bet kādreiz gadās, ka kāds no deputātiem - nevis Saeimas! - tomēr tur ir. Atcerieties, ka šogad bija tāds gadījums ar Daugavpils deputātu, kurš bija štata darbinieks, bet viņš arī neatzinās. Ja tagad, kā jūs, Dombravas kungs, piedāvājat, mēs neatbalstīsim šo likumprojektu, tad šādi un līdzīgi štata darbinieki, kas noliedz savu sadarbību, kuras faktu gan var ļoti labi konstatēt, līksmos, jo viņi visi varēs ieņemt deputāta amatu, viņi varēs būt tiesneši, viņi varēs darboties valsts pārvaldē. To nu jums vajadzētu saprast! Bet atgriezīsimies pie šī samērīguma! Es tomēr jums gribētu, kolēģi, nocitēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas Ādamsona kunga lietā sprieduma 131.punktu, kur ir teikts, ka mums šajā lietā nav - lietojot Stalta kunga darbības vārdu ”vervelēšana” -, jāvervelē par maisiem: kurš tajos ir iekšā un kura tajos nav iekšā, bet mums ir jārunā par to, vai mēs varam noteikt šādus ierobežojumus un šo ierobežojumu konstatāciju vēl uz 30 gadiem. Es domāju, ka ne. Tātad 131.punkts saka tā: „Tiesa visbeidzot atzīmē, ka savos sākotnējos apsvērumos valdība bija uzsvērusi faktu, ka 10 gadu periods, kurā uz bijušajiem VDK darbiniekiem attiecas citos likumos paredzētie ierobežojumi, beigsies 2004.gada jūnijā. Tomēr nedaudz vēlāk Saeima pagarināja šo termiņu par 10 papildu gadiem (iepriekš minētā 73.rindkopa).” Un tad pats galvenais: „Tā kā ne Saeima, ne valdība nav paskaidrojušas šāda termiņa pagarinājuma iemeslus, ņemot vērā patlaban Latvijā pastāvošo stabilitātes līmeni sakarā ar tās pilnīgu integrāciju Eiropā, tiesai nākas secināt, ka šādam pagarinājumam ir acīm redzami patvaļīgs raksturs attiecībā uz iesniedzēju.” Tātad te ir teikts, ka nevis vispār, bet „attiecībā uz iesniedzēju”. Un pēc tam tiesa saka, ka katrā konkrētajā gadījumā, lemjot par šiem ierobežojumiem, kamēr tie pastāv, ir jābūt individuālai pieejai. Nevar visus mērīt ar vienu mēru, bet jābūt individuālai pieejai! Un, lai šo individuālo pieeju sasniegtu, mums ir nepieciešams likumā 14. un 15.pants, jo pretējā gadījumā mēs nevaram sasniegt šo mērķi, šo individuālo pieeju. Nākošais. Es pilnībā piekrītu tam, ko teica Dombravas kungs, - ka mums šodien nav izpildīts likuma 1.panta, kur tiek norādīti mērķi, 6.punkts. Un kas tad ir teikts 6.punktā? Proti, ar šā likuma palīdzību dot iespēju politiski, vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Tas līdz šai dienai nav izvērtēts. Un tieši šādu apstākļu dēļ rakstnieki, dzejnieki, vēstures pētnieki ir satraukušies, ka deputāti to nedara. Tas mums ir jādara, un par to mums ir jārunā! Mums nav atsevišķa lustrācijas likuma. Un nevajadzētu šeit izplatīt melus, proti, ka mums ir līdzīga situācija kā visās postkomunisma bloka valstīs. Tā tas nav! Ir katrā valstī atsevišķi... Šodien mēs jebkurš varam atrast par sevi... varam aiziet uz šo centru un noskaidrot: „Vai par mani kāds ir ziņojis vai nav?” Es sarunā ar Augstākās padomes deputātiem esmu uzzinājusi, ka daži to ir izdarījuši. Viņi ir noskaidrojuši, ka par viņiem saskaņā ar šo likumu, kas pašreiz spēkā, ir ziņojuši četri pieci cilvēki. Diemžēl viņi neredz to ziņotāju īstos vārdus, viņi redz tikai tā sauktās kļičkas jeb segvārdus. Tātad šajā gadījumā es pilnībā varu piekrist Jansona kungam. Manuprāt, tas būtu viens no mūsu...".
• 2014_01_30(23)-seq64 spokenText "17.pants paredz šo situāciju iesaldēt vēl uz 30 gadiem, bet mēs piedāvājam šo jautājumu atrisināt... mēs varam nesāpīgi to atrisināt, atverot pieejamību pēc viena gada, šajā laikā sakārtojot likumdošanas bāzi, kas šo pieejamību padarītu patiešām pārdomātu un sakārtotu. Es arī pieļauju, ka tad, kad tiešām tiks publicēti Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas locekļu vārdi un tai pakļautās personas, tad arī būs... pilnīgi cita aina pavērsies. Aicinu arī šos grozījumus neatbalstīt. Neiesaldēsim vēl uz 30 gadiem šo problēmu, bet risināsim to jau tagad! Paldies.".
• 2014_01_30(23)-seq63 spokenText "Dombravas kungs, es jūs aicinu runāt par 17.pantu!".
• 2014_01_30(23)-seq62 spokenText "Godātā Saeima! Saistībā ar 17.pantu... Nu skaidrs, ka tas arī paredz pieejamību čekas maisu saturam, ja tas termiņš netiek pagarināts... Bet kas ir tā varbūt lielākā problēma - ka visus šos 20 gadus ir kultivēts mīts, ka čekas maisi ir... nu, šī absolūtā ļaunuma glabātava, kurā ir iekšā visa informācija par visiem čekistiem, kas īstenoja represijas pret latviešu tautu visu okupācijas periodu. Varbūt ar retiem izņēmumiem, tomēr... Patiesībā šie čekas maisi ir samērā nepilnīgi: ir tikpat kā neiespējami konstatēt, vai persona ir sadarbojusies vai nav sadarbojusies ar VDK. Daļa no cilvēkiem tik tiešām tur ir ierakstīti iekšā, citi savukārt ir tiešām rūdīti čekisti, kas varbūt nejaušības kārtā vai... mainoties režīmam, bija lemti varbūt publiskai saplosīšanai... Bet, manuprāt, nav korekti visu laiku turpināt kultivēt šo mītu, ka čekas maisos ir kāda ļoti būtiska informācija iekšā. Manuprāt, ir vienreiz jāatzīst, ka šie čekas maisi nav... tajos nav tādu personu, kas ir īstenojušas tiešā veidā... Protams, viņas... daļa no viņām ir piedalījušās, bet nav tiešā veidā īstenojušas okupācijas pārvaldi padomju okupācijas gados. Tā vietā daudz lielāku akcentu mums vajadzētu likt uz... pievērst daudz lielāku uzmanību tām personām, kuras bija tieši Latvijas Komunistiskās partijas vadībā, kuras bija Komunistiskās partijas Centrālkomitejā, kuras bija VDK kadru darbinieki. Tāpēc ir šis aicinājums, ko arī Ritvars Jansons ir izteicis: jāskatās ir drīzāk uz komjaunatnes politiskajiem vadītājiem un citām personām, kas tiešā veidā īstenoja Komunistiskās partijas ideoloģiju Latvijā, īstenoja represijas Latvijā. Bet diemžēl šīs personas - atšķirībā varbūt no tām, kuru vārdi glabājas šajos čekas maisos, - ir savulaik ieņēmušas arī augstus politiskus amatus neatkarīgajā Latvijas Republikā, ir kļuvušas par biznesa aprindu ļoti ieredzētām personām ar varbūt ļoti lieliem uzkrājumiem. Šīm personām ir ļoti liela ietekme sabiedrībā, bet viņu vārdu nebūs šajos maisos, lai gan tieši viņas bija tās, kas daudziem šiem zemākā līmeņa aģentiem deva komandas, īstenoja visu šo okupācijas pārvaldi. Tāpēc Nacionālās apvienības skatījums ir, ka šie čekas maisi būtu jāpadara pieejami; ir jābeidz šie mīti par to, ka tur glabājas nenovērtējama informācija, un vienlaikus būtu arī jāpublicē visu LPSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas locekļu vārdi, tāpat kā to VDK kadru darbinieku vārdi, kuri tiešā veidā īstenoja šo okupācijas pārvaldi Latvijā (varam skatīties, iespējams, arī vēl plašāk). Un tikai tajā brīdī mēs patiešām būsim arī morālajā līmenī pārtraukuši...".
• 2014_01_30(23)-seq60 spokenText "Godātie kolēģi! Nākošais 30 gadu termiņš, kas ir paredzēts attiecīgajā priekšlikumā un ko ir iesniegusi Nacionālās drošības komisija, ir arī atbilde uz jautājumu, cik ilgi tiks glabāts maisu saturs. Un jautājumu par maisu neatvēršanu mēs nevaram skatīt kopskaitā un kopsakarībā ar minēto likumprojektu. Dienesti ir pret minētā... par šīs normas ieviešanu, respektīvi, pret maisu satura atklāšanu, tikai tāpēc, ka tas izgaismos patieso sistēmu, kā tika vervēti cilvēki. Un nav jau mums nekāds jaunums, ka gan Drošības policija, gan Satversmes aizsardzības birojs, gan arī citi Latvijā darbojušies tiesībsargājošie dienesti no VDK aģentu vervēšanas jautājuma bija pārņēmuši to labāko. Nekas jau nemainās no tā, kādi cilvēki ir pie varas. Metodes, kuras izmanto gan pašreizējās tiesībsargājošās iestādes, gan izmantoja arī toreiz, ir tādas pašas - piespiešana, acu pievēršana uz maznozīmīgiem pārkāpumiem, provokācijas, personīgās dzīves notikumu izpaušana... tie visi ir tie līdzekļi, kuri tika lietoti Padomju Savienībā, un tie visi ir tie līdzekļi, kuri tiek lietoti arī tagad. Šī vienīgā iemesla dēļ drošības iestādes un arī Nacionālās drošības komisija uzstāj, lai, neatklājot VDK maisu saturu, tiktu pagarināts termiņš, kādā cilvēkiem būtu liegts darboties atsevišķās profesijās. Tiešām ir arī gadījumi, kad cilvēks ar konkrētu vārdu, uzvārdu un personas kodu ir specdienestu kartotēkās, taču tas nenozīmē, ka viņš ir bijis aģents. Daudzi VDK darbinieki, lai izpildītu mēneša vai gada normu, šādā veidā pēc telefongrāmatas principa šīs kartītes arī sagatavoja. Piemēram, likuma „Par valsts noslēpumu” 9.panta trešajā daļā ir 4.punkts... Čepānes kundze, to es saku speciāli jums! Tur ir, piemēram, norādīts, ka „pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs”. Tāds ir ierobežojums personai piešķirt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Bet ko saka minētā likuma 9.panta piektā daļa: „Pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 4.punkta nosacījumi.” Lūk, godājamie kolēģi, arī atbilde uz nākamo jautājumu! Vai tie cilvēki, kuru vārdi atrodas kartotēkās, vai tie cilvēki, kuri ir bijuši aģenti, pašreiz strādā valsts pārvaldē? Jā, viņi strādā valsts pārvaldē! Atsevišķos izvēles gadījumos, kuros Satversmes aizsardzības birojs to uzskatu par nepieciešamu, lai viņi turpinātu darboties. Un šajā kontekstā nav nekādas nozīmes tam, vai cilvēks ir bijis PSRS VDK aģents vai nav bijis VDK aģents, vai viņa vārds ir tajās kartotēkās vai arī tā tajās kartotēkās nav. Valsts drošības iestāde katru reizi var pieņemt atsevišķu lēmumu un atļaut viņam strādāt tajā vai citā profesijā. Un tā ir normāla parādība, kuru likumdevējs kādreiz likumā ir iestrādājis. Jautājums: vai tagad nebūtu lietderīgi tomēr atvērt šos maisus, ja reiz tie cilvēki līdz pat šim brīdim strādā valsts drošības dienestos un citās valsts pārvaldes iestādēs? Protams, argumenti par maisu satura nepilnīgumu... ka to daļa varētu būt izvesta, manuprāt, neiztur kritiku. Es drīzāk domāju, ka mums būtu jārīkojas kā skudrām: pa kripatiņai būtu jāvāc tās ziņas, tie fakti par mūsu vēsturi un tie būtu arī jāapkopo. Paredzētais 30 gadu ilgais termiņš skar ne tikai ierobežojumus, bet arī pienākumu pārbaudīt personu sadarbības faktu ar VDK, lai konkrēts cilvēks varētu ieņemt kādu amatu valsts pārvaldē. Šie 30 gadi ir simbols: uz tik ilgu laiku jautājumu par maisu neatvēršanu cenšas pārlikt uz nākotni. Man personīgi nav bail no šo maisu satura publiskošanas, un tāpēc es aicinu virzīt priekšlikumus šajā likumprojektā, lai šos maisus tomēr vai nu iznīcinātu, vai publiskotu. Protams, publiskošanai ir jābūt nodrošinātai ar skaidru un saprotamu zinātnisku pētījumu. Paldies.".
• 2014_01_30(23)-seq59 spokenText "Elksniņa kungs, es arī jums atgādinu, ka 17.pantā ir runāts par noilguma termiņu, nevis par maisu satura publiskošanu. Neviens šobrīd tādu nav iesniedzis... Saeimas darba kārtībā ne no pozīcijas, ne opozīcijas, ne arī no kāda cita, kam ir likumdošanas tiesības, nav iesniegts likumprojekts par maisu atvēršanu.".
• 2014_01_30(23)-seq58 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, minētais likumprojekts un tajā paredzētais 30 gadu ilgais termiņa pagarinājums (papildus jau, tā teikt, izciestajiem 20 gadiem) ir vērsts uz to, lai tās amatpersonas, tie cilvēki, kuru vārdi atrodas VDK kartotēkās, nevarētu ieņemt attiecīgos amatus valsts pārvaldē. Šāds ir likumprojekta mērķis. Bet es nepiekritīšu ļoti daudziem apsvērumiem, kuri izskanēja no Juridiskās komisijas vadītājas Čepānes kundzes. Pirmām kārtām ir runa par to, ka šāda fakta konstatācija tiks pagarināta vēl par 30 gadiem. Ģenerālprokurors Juridiskās komisijas sēdē ir norādījis: neviena no tiem cilvēkiem, kuru vārdi atrodas tajā kartotēkā, darbībā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Neviens no cilvēkiem, kuru vārdi atrodas un ir uzskaitīti šajās kartītēs, nav saukts ne pie kriminālatbildības... ne arī kādā veidā to ir iespējams izdarīt šodien. Otrs būtisks apsvērums ir tas, ka īstenībā šis 30 gadu ilgais termiņa pagarinājums - tā ir arī atbilde uz jautājumu, cik ilgi glabāsies šie maisi. Jo, ja mēs pagarinām par 30 gadiem termiņu... fakta konstatēšanu, ierobežojumus attiecībā uz cilvēku tiesībām ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē un citur, tad loģiski, ka kopumā maisu glabāšanas termiņš būs jau vismaz 50 gadi, kā tas arī ir paredzēts. Nākamais jautājums. Uz konkrēto brīdi Tieslietu ministrijā, piemēram, ir viena otra amatpersona, kura ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu ar spēkā stājušos spriedumu, kuras sodāmība ir dzēsta, bet kura turpina strādāt valsts pārvaldē. Tādēļ ir jautājums. Mēs varam salīdzināt šīs divas lietas: vienu, kuru minēja ģenerālprokurors... attiecībā uz cilvēka vārda esamību kartotēkās un nesodāmību... un noziedzīgā nodarījuma sastāva neesamību viņa darbībās... Bet jau tagad valsts pārvaldē strādā cilvēki, par kuriem ir spēkā stājušies tiesas spriedumi un kuriem sodāmība ir dzēsta, bet kuri ņem aktīvu dalību, piemēram, likumprojektu izstrādē, pieņem administratīvos aktus un veic vēl arī daudzas un dažādas citas darbības. Pamatjautājums jeb pamatproblēma, kuru nepārprotami skar šis likumprojekts, bet attiecībā uz kuru, visticamāk, es tūlīt dzirdēšu Āboltiņas kundzes iebildumus par to, ka es nevaru par to runāt, ir tiešām jautājums par maisu atvēršanu vai arī iznīcināšanu. Man liekas, ka 20 gadu termiņš, kad politiķi šos maisus ik dienas politiskajās runās izmanto kā līdzekli, kā šantāžas priekšmetu, lai vairotu savu politisko kapitālu, runājot par kaut kādiem abstraktiem kritērijiem un abstrakto maisu saturu... ka tas tikai tracina, manuprāt, sabiedrību un neveicina tajā saliedētību. Ja jau Zatlera kungs un Čepānes kundze mums ir norādījuši, ka saturs ir nepilnīgs... nekas par to neliecina... Tiešām, ir gadījumi, kad aģentu kartītes tika sastādītas, vadoties pēc telefongrāmatām. Nu tad atzīsim: to saturs nav nekā vērts un nav izmantojams! Mums vienreiz, reizi par visām reizēm, ir jāpieņem atbildīgs lēmums un šie maisi ir jāiznīcina, nevis nākošos 30 gadus jāsēž uz tiem. Otrs būtisks jautājums. Ja mēs tos nevaram iznīcināt, tad mums ir jāpieņem lēmums un jāiesniedz priekšlikumi par minēto maisu satura atklāšanu. Diemžēl Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija, citi dienesti, kā arī Zatlera vadītā Nacionālās drošības komisija iebilst pret maisu satura publiskošanu. Bet kāpēc tad viņi iebilst pret maisu satura publiskošanu? Tāpēc, ka maisu satura publiskošana...".
• 2014_01_30(23)-seq56 spokenText "Labi. Tātad šodien balsosim par likuma grozījumiem pirmajā lasījumā. Es personīgi balsošu „par”, jo esmu sapratis to, par ko runāja šeit arī Čepānes kundze, es sapratu to arī pirms nodošanas komisijai, tā ka... Lai arī kādas būtu jūsu replikas, es šobrīd runāju tieši par to pašu, par ko šeit iepriekš runāja Čepānes kundze. Gribu ieskicēt, ka šā likuma neatvēršanas gadījumā jau uz nākamajām Saeimas vēlēšanām jebkurš VDK aģents ietu ar augsti paceltu galvu, jo nebūtu iespējams pierādīt viņa sadarbību ar VDK, kā arī no tā izrietošie tiesību ierobežojumi vairs nebūtu spēkā. Tas acīm redzami ir pats galvenais motīvs. Un te nu būtu jāpiekrīt Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas, kā arī drošības iestāžu paustajam viedoklim, ka likuma grozījumu nepieņemšanas gadījumā varētu iestāties valsts drošības apdraudējumi, ko apstiprina arī Krievijas „maigās varas” ietekme un iekšpolitiskā krīze Latvijā. Likuma nonākšana komisijā ir jo svarīgāka tāpēc, ka šī ir reāla iespēja Latvijas patriotiem strādāt pie lustrācijas procesa leģitīmas izstrādes. Latvija ir pēdējā un vienīgā no visām valstīm Austrumeiropā, kur šis process vēl nav paveikts, un vienīgā, kuras attīstība notiek reversā. Lustrācija ir normāls, tiesisks process, kurš jārealizē pēc varas nomaiņas. Jaunās varas pienākums attiecībā pret vecās pārstāvjiem ir pieņemt lustrācijas likumu, kas nodrošina lustrācijas procesu, kas ir visdrošākā pazīme, ka varas maiņa patiešām ir notikusi. Vai jums, cienījamie deputāti, nešķiet, ka varas maiņa Latvijā ir ieilgusi un būtu jāpabeidz? Aicinu strādāt frakcijās un komisijās pie priekšlikumiem uz otro lasījumu, lai izbeigtu šos melus un manipulācijas, bailes un dubultmorāli sabiedrībā. Strādāsim pie lustrācijas procesa! Paldies.".
• 2014_01_30(23)-seq55 spokenText "Stalta kungs, grozījums ir iesniegts 17.pantā. Šobrīd nav 14. un 15.panta. Mums nav šādu priekšlikumu, jo neviens šādus priekšlikumus nav iesniedzis. Tā ka es aicinu debatēt par 17.pantu, kurš mums šodien ir darba kārtībā.".
• 2014_01_30(23)-seq54 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Debates tik tiešām būs konstruktīvas. Vismaz no manas puses. Un tas, ka minētais likumprojekts ir saistīts ar čekas maisu atvēršanu vai neatvēršanu, ir jau zināms fakts. Vienlaikus ir paradoksāli un likumsakarīgi, ka jautājumos par sadarbību ar VDK, tās konstatēšanu, nosodīšanu vai vērtēšanu liela daļa politiķu zaudē savu brīva cilvēka valodu un sāk vervelēt padomju dialektā (No zāles dep. I.Čepānei: „Tas tā ir!”) - it kā jau latviešu valodā, bet, apzīmējot sadarbības ar VDK fakta noskaidrošanu, sevišķā kārtībā atskaitāmies un runājam par kartotēkas kartīšu skaitu, lietojam tādus terminus kā „raganu medības”, runājot par tiesību ierobežojumiem, bet termiņa pagarināšanas apzīmēšanai izvēlamies daiļrunīgo „čekas maisu iesaldēšana”. Lai tikai nerunātu par jautājuma būtību, Zatlera kungs mums pirms šī likumprojekta nodošanas komisijai tēlaini aprakstīja VDK kartotēkas kartīšu izskatu un saturu. Apzināti vai ne, bet Zatlera kungs izliekas nemanām, ka likums skaidri definē, kas ir uzskatāmi par VDK dokumentiem, un, manipulējot ar cilvēku nezināšanu, nonivelē jautājumu līdz kartotēkas kartīšu līmenim, kas ir sabiedrību maldinošs mīts. Es gribu nolasīt kādas runas citātu no Saeimas sēdes, kurā mēs skatījām šo pašu likumprojektu, tikai runājām par tā nodošanu komisijai: „Ja mēs ņemam un skatāmies tālāk, kā tad Valsts drošības komiteja strādāja, tad redzam, ka šie bija tā sauktie stukači, tātad tie ziņotāji, un nekas vairāk. Taču bija arī cita kategorija, kas strādāja atbildīgos amatos partijas un padomju aparātā un kam nebija vajadzīgas kartītes. Viņi sadarbojās ar čeku „pa tiešo”, un šī viņu sadarbība tika ļoti rūpīgi slēpta, un mūsu neatkarības atgūšanas sākumā daudzi no viņiem piedalījās arī Atmodas procesos. Būsim korekti pret savu vēsturi.” Patiešām būsim vienreiz korekti pret savu vēsturi un runāsim šodien par darba kārtībā esošā likumprojekta 14. un 15.pantu, kas paredz, ka VDK aģenta atmaskošana ir iespējama īpašā kārtībā un būs iespējama...".
• 2014_01_30(23)-seq53 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Dāvim Staltam. Bet es tiešām lūdzu debatēt par iesniegto likumprojektu, nevis par čekas maisu atvēršanu vai neatvēršanu. Šis likumprojekts nav par to! Iesniegtais likumprojekts skar sadarbības fakta konstatēšanas noilguma termiņu. Tātad es ceru, ka debates par konkrēto iesniegto likumprojektu būs konstruktīvas. Vārds deputātam Dāvim Staltam.".
• 2014_01_30(23)-seq52 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas locekļu vairākums atbalstīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, kas paredz pagarināt termiņu, lai likumā noteiktajā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības vai nesadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju. Šodien ziņojumā par komisijas sēdes norisi es, godātie kolēģi, gribu pievērst jūsu uzmanību diviem svarīgiem jautājumiem, kas tika izskatīti komisijas sēdē. Un, proti, pirmais jautājums. Es redzu, ka ir pieteikušies daudzi debatētāji, un es tiešām ļoti lūdzu paklausīties, kāds ir šā likumprojekta mērķis, par kuru tika runāts Juridiskās komisijas sēdē. Tātad pašreiz spēkā esošais likums noteic, ka sadarbības fakta konstatēšanas termiņš, kad likumā noteiktā procesuālā ceļā sadarbības faktu ar VDK var konstatēt gan pēc valsts iestādes ierosinājuma, gan pēc pašas fiziskās personas ierosinājuma, beidzas šā gada 28.maijā. Tātad notiek sadarbības fakta konstatēšanas termiņa pagarināšana tiesiskā ceļā. Kādas būtu sekas, ja Saeima šo termiņu nepagarinātu? Pirmkārt. Ja šis termiņš netiks pagarināts, tad valsts institūcijām vairs nebūs iespējas likumā noteiktajā kārtībā konstatēt Valsts drošības komitejas štata un ārštata darbiniekus, kuriem šodien pastāv tiesību ierobežojumi baudīt pasīvās vēlēšanu tiesības, tas ir, tikt ievēlētiem vai ieņemt amatus valsts pārvaldē un tiesu sistēmā. Otrkārt. Personām, kuras tiek turētas aizdomās par sadarbību ar VDK, vairs nebūs nekāda likumiski procesuāla pamata pierādīt to, ka viņas nekad nav sadarbojušās ar šo padomju laika noziedzīgi represīvo iestādi. Tātad nebūs speciāla tiesiskā regulējuma. Sēdē, protams, tika diskutēts arī par to, vai šis termiņš ir 30 gadi, vai tas ir samērīgs un vai šeit nebūtu jānoteic īsāks periods, ņemot vērā Satversmes tiesas judikatūru, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietas Ādamsona kunga lietā un Ždanokas kundzes lietā. Es gribu uzsvērt, godātie kolēģi, ka komisijas sēdē piedalījās tiesību aizsardzības augstāko institūciju pārstāvji: ģenerālprokurors Kalnmeijera kungs, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Zatlera kungs, SAB vadītājs Maizīša kungs, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Ābolas kundze, Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks Jansona kungs un zvērināts advokāts, bijušais Augstākās padomes deputāts Muciņa kungs. Šīs nosauktās personas, izņemot Jansona kungu, uzskatīja, ka likumprojekts konceptuāli ir atbalstāms. Otrs jautājums, par kuru es jums gribu šodien pastāstīt un kurš ir saistīts ar Juridiskās komisijas sēdes norisi, ir šāds. Iepriekšējās dienas vakarā pirms Juridiskās komisijas sēdes es saņēmu Nacionālās apvienības iesniegtu alternatīvu likumprojektu attiecībā uz grozījumiem šajā likumā. Tas netika izskatīts, tādēļ ka Juridiskās komisijas deputāti ar to nebija paspējuši iepazīties, jo tikai no paša rīta to saņēma, un Nacionālās apvienības pārstāvim Bērziņa kungam - viņš var apliecināt - tika izskaidrots, ka šo likumprojektu Nacionālajai apvienībai ir tiesības virzīt Kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Vienlaikus, iespējams, tieši šā iemesla dēļ komisijas sēdē izvērtās diskusija, kas tikai netieši skar minētos likuma grozījumus, - proti, par to, kādā veidā tika pārņemti VDK materiāli (par to stāstīja Muciņa kungs, kurš tajā laikā bija klāt), par informācijas, kura atrodama aģentūras kartotēkā un reģistrācijas žurnālā, patiesumu, par prokuratūras un tiesu praksi sadarbības fakta konstatēšanā, par bijušo padomju bloka valstu praksi šajā jomā. Un uzaicinātās tiesībsargājošo institūciju amatpersonas uzsvēra, ka bez nepilnīgas aģentu kartotēkas un reģistrācijas žurnāliem nav saglabājusies neviena darba... tā sauktā darba lieta, kas varētu kalpot kā izsmeļošs pierādījums sadarbības fakta konstatācijai. Es uzsveru - izsmeļošs pierādījums! Protams, ar netiešiem pierādījumiem šādi fakti ir tikuši konstatēti. Es citēju Ābolas kundzes teikto: „Gribu uzsvērt, ka Latvijā nav saglabājusies neviena aģenta personas un darba lieta - galvenā pierādījuma, uz kuru varam balstīties, pierādot vainu. Tās izvestas uz Krieviju”. Citāta beigas. Savukārt Maizīša kungs apstiprināja, ka kartītēs paraksta par to, ka persona ir gatava sadarboties, nav. Viņš norādīja, ka VDK praktizēja arī tādu darbības veidu, ka personām tika sastādītas VDK kartītes, bet viņas par to nezināja. Līdz ar to uzaicinātās amatpersonas secināja, ka personas datu atrašanās kartotēkā pati par sevi neliecinot par sadarbības faktu kā tādu, jo uz kartītēm, kā es jau teicu, nav aģenta paraksta, kartītes ir par tādām personām, kuras, iespējams, nav veikušas nekādu darbību. Gan Baltijas valstīs, gan citās tā sauktajās bijušajās sociālisma bloka valstīs pastāvot ļoti liela atšķirība attiecībā uz to, kādā veidā tiek konstatēts sadarbības fakts, un kartītes diemžēl varot būt arī par tādām personām, kuras pašas to nav zinājušas un vispār nav sadarbojušās. Taču, kā es jau teicu, šī diskusija tikai netieši attiecas uz šodien izskatāmo likumprojektu. Godātie kolēģi, tie, kas esat pieteikušies debatēs! Lūdzu, pievērsiet uzmanību tam, ka šis likumprojekts... šie likuma grozījumi skar valsts drošības intereses, jo, nepastāvot likuma 14. un 15.pantā noteiktajai sadarbības fakta konstatēšanas procedūrai, visas šajā kartotēkā esošās personas varēs noliegt savu sadarbības faktu un drīkstēs ieņemt amatus valsts pārvaldē, ieņemt arī tiesnešu amatus, kā arī varēs balotēties, lai kļūtu par deputātiem. No otras puses, likumā noteiktās procedūras trūkums liegs personai, kas nepatiesi tiek turēta aizdomās par sadarbību ar VDK, tiesas ceļā pierādīt to, ka viņa nav vainojama šādā sadarbībā. Komisijas vārdā es vēršos arī pie plašsaziņas līdzekļiem, es lūdzu jūs informēt sabiedrību par šā likumprojekta patieso mērķi, nevis apgalvot, ka Saeimā pašlaik ar šo likumprojektu tiek lemts, ka čekas maisi netikšot atvērti vēl 30 gadus. Tā nav patiesība! Diemžēl šā jautājuma sarežģītības dēļ notika tā, ka Juridiskās komisijas 15.janvāra sēdē nolemtais atsevišķos medijos diemžēl tika atspoguļots nekorekti un, šķiet, maldināja ne tikai sabiedrību, bet arī deputātus, kas īsti šā likumprojekta jēgu nav sapratuši. Un šodien no šīm debatēm mēs varēsim pārliecināties, vai jūs tiešām šā likumprojekta jēgu un mērķi esat sapratuši. Proti, komisija, atbalstot šo likumprojektu, lēma nevis slēpt no sabiedrības vēl 30 gadus šo tā saukto čekas maisu saturu, bet gan lēma par to, lai Valsts drošības komitejas štata darbinieki un tā sauktie stukači, aģenti, vismaz pēc dažiem mēnešiem nevarētu jau ieņemt augstus amatus valsts pārvaldē vai tiesās. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Protams, uz otro lasījumu mēs varam iesniegt arī grozījumus šajā likumprojektā, bet šodien es aicinu runāt par likumprojekta mērķi, nevis par to, ka Juridiskā komisija ir lēmusi slēpt čekas maisos esošo produkciju, ja tā drīkst izteikties. Paldies par uzmanību.".
• 2014_01_30(23)-seq51 spokenText "Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".
• 2014_01_30(23)-seq50 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.februāris. Paldies.".
• 2014_01_30(23)-seq49 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2014_01_30(23)-seq48 spokenText "Izskatījusi grozījumus likumā „Par pašvaldībām”, pēc debatēm komisija tomēr nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.".
• 2014_01_30(23)-seq47 spokenText "Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
• 2014_01_30(23)-seq46 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 6.februāris.".
• 2014_01_30(23)-seq45 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2014_01_30(23)-seq44 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nākamie divi likumprojekti ir no vienas paketes. Pirmais no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, kuru komisija pēc izskatīšanas nolēma atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt.".
• 2014_01_30(23)-seq43 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 79, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
• 2014_01_30(23)-seq42 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Šo priekšlikumu Izglītības likumā komisija vienbalsīgi, ar desmit balsīm balsojot „pret”, nevienam nebalsojot „par” un nevienam neatturoties, nolēma neatbalstīt... tātad Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Izglītības likumā”. Pastāstīšu arī detalizētāk. Likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā”, kurā tika paredzēts tikai viens grozījums - izslēgt 46.panta piekto daļu, tika iesniegts Saeimā 2013.gada jūnijā, kad spēkā bija likuma 46.panta piektās daļas šāda redakcija: „Izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot pieaugušo neformālās izglītības programmas bez licences saņemšanas, bet citas juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, - pēc licences saņemšanas pašvaldībā.” Tobrīd Saeimā noritēja intensīvs darbs pie likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” un citu grozījumu vidū tika pieņemts arī grozījums 46.panta piektajā daļā, papildinot to ar vārdiem „kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienības, kuru uzdevumos ietilpst pieaugušo izglītības programmu īstenošana”, jo, kā tika konstatēts grozījumu apspriešanas gaitā, atbilstoši izglītības jomā lietotajai klasifikācijai NBS vienību īstenotie kursi ir pieaugušo izglītības programmas. Taču, ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku likumā un Militārā dienesta likumā noteikto, prasībai licencēt šīs pieaugušo izglītības programmas pašvaldībās NBS gadījumā nav pamatojuma. Līdz ar to Saeima jūlijā pieņēma 46.panta piektās daļas normu šādā redakcijā: „Izglītības iestādes, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienības, kuru uzdevumos ietilpst pieaugušo izglītības programmu īstenošana, ir tiesīgas īstenot pieaugušo neformālās izglītības programmas bez licences saņemšanas, bet citas juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, - pēc licences saņemšanas pašvaldībā.” Tādējādi šobrīd spēkā ir kvalitatīvi cita Izglītības likuma 46.panta piektās daļas norma, nevis tā, kuru bija paredzēts izslēgt likumprojektā „Grozījums Izglītības likumā” (Nr.714/Lp11). Turklāt likumprojektā „Grozījums Izglītības likumā” nav ievērots darbības regulējuma sistēmisma princips - tiek ierosināts grozīt tikai vienu normu, bet šī 46.panta piektā daļa ir saistīta, piemēram, ar 14.panta 31.punktu, īpaši ar 17.panta 22.punktu (ka republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība īsteno politiku pieaugušo izglītībā un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu), kā arī ar 46.panta sesto daļu un citām... 47., 59.panta sesto daļu un citām likuma normām. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2013.gada 18.septembra sēdē tika skatīts jautājums par pieaugušo izglītības sistēmu, tās efektivitāti un attīstības perspektīvām. No IZM, IKVD plānošanas reģionu, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības un citu ekspertu puses likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” ideja atbalstu neguva. Turklāt speciālisti norādīja, ka pieaugušo izglītības programmu licencēšana patlaban ir kvalitatīva pakalpojuma nodrošinājums šī pakalpojuma saņēmējam. Ar normas izslēgšanu tiktu veidota nepārskatāma, necaurspīdīga un ļoti nekvalitatīva pieaugušo izglītības sistēma. Es tātad aicinu Saeimu balsot „pret”. Paldies.".
• 2014_01_30(23)-seq41 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.".
• 2014_01_30(23)-seq39 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.februāris. Paldies.".
• 2014_01_30(23)-seq33 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.februāris. Paldies.".
• 2014_01_30(23)-seq37 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2014_01_30(23)-seq36 spokenText "Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Šis likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi deleģēt Ministru kabinetam tiesības izdot noteikumus par atsevišķu preču vai pakalpojumu lietošanas kārtību vai nepieciešamajiem pasākumiem, lai samazinātu lietošanas riskus tādām precēm kā gāzes baloni, kuri faktiski daudzās vietās jau ir nolietojušies, un ne tikai... Šajā pašā preču grupā papildus ietilpst arī šķiltavas, kuras neizskatās pēc šķiltavām, bet izskatās pēc kādas spēļu mantiņas, ar ko jaunākās paaudzes cilvēki var apdedzināties, un arī tā sauktie lukturīši, kurus sausā laikā mēs esam sākuši laist debesīs, bet pēc tam brīnāmies, ka mums kaut kur aizdegas vai nu kūla, vai kāds šķūnis. Šie Ministru kabineta noteikumi ir nepieciešami, un tāpēc ir lūgums pirmajā lasījumā apstiprināt šo deleģējumu Ministru kabinetam.".

• first
• previous
• next