Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_05_15-seq128 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 22, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2014_05_15-seq127 spokenText "Tātad mēs esam pabeiguši izskatīšanu. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_05_15-seq125 spokenText "Un pēdējais ir 29. - tieslietu ministres priekšlikums, kas paredz, ka šā likuma Sevišķās daļas grozījumi neattiecas uz personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu pirms likuma spēkā stāšanās. Diskutējot par attiecīgo normu, mēs konstatējām, ka ir vispārīgie principi, kas nosaka, kā piemērot likumu, ja tas ir grozīts. Un principi nosaka: ja grozījumi ir labvēlīgi, tie ir attiecināmi arī uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms grozījumu pieņemšanas. Nelabvēlīgiem grozījumiem atpakaļejoša spēka nav. Tādēļ arī nav nepieciešamības rakstīt likumā šo formulējumu, kas var radīt zināmu neskaidrību. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq123 spokenText "28. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas groza ārvalstu publiskās amatpersonas jēdzienu, precizē iepriekšējo priekšlikumu. Ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq121 spokenText "27. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums, kas groza ārvalstu publiskās amatpersonas jēdzienu. Priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļaujot to 28. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.".
- 2014_05_15-seq119 spokenText "26. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums, kura būtība ir saistīta ar valsts amatpersonas jēdziena precizēšanu. Turpmāk pantā paredzēts skaidri norādīt, ka par amatpersonām atzīstamas arī personas, kuras izpilda dienesta pienākumus valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq117 spokenText "25. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas redakcionāli precizē tieslietu ministres priekšlikumu. Ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq115 spokenText "24. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums grozīt 300.panta nosaukumu un dispozīciju. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts, veidojot 25. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2014_05_15-seq113 spokenText "23. - Juridiskās komisijas priekšlikums grozīt 252.panta dispozīciju. Līdz šim mūsu Krimināllikumā bija paredzēta atbildība par darbībām, kas bija saistītas ar narkotisko vai psihotropo vielu ievadīšanu personas ēdienā vai dzērienā pret personas gribu. Grozījumiem ir divi aspekti. Pirmkārt, mēs paplašinām to vielu skaitu, darbības ar kurām var būt par iemeslu personas saukšanai pie atbildības. Turpmāk arī tad, kad cilvēks ievadīs jaunas psihoaktīvās vielas, kuras ir aizliegtas vai kuru aprite ir ierobežota, būs paredzēta atbildība. Un otrais jautājums. Komisija konstatēja, ka, norādot vien ēdienus un dzērienus, mēs pieļaujam situāciju, ka kaitīga darbība tomēr var tikt izdarīta. Tas var notikt, piemēram, gadījumā, ja attiecīgās vielas tiek pievienotas tabakas izstrādājumiem, vai citā veidā. Tāpēc šajā pantā mēs paredzam jauna vārda lietošanu - „izstrādājumi”. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq111 spokenText "22.priekšlikums groza Krimināllikuma 252.panta nosaukumu un paredz, ka arī nosaukumā būs atspoguļots, ka pants ir piemērojams gadījumos, ja veiktas darbības ar jaunām psihoaktīvajām vielām. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq109 spokenText "21.priekšlikums groza 251.panta dispozīciju, paredzot atbildību par pamudināšanu lietot jaunas psihoaktīvās vielas, kuras ir aizliegtas vai kuru aprite ir ierobežota, kā arī par telpu nodošanu attiecīgu vielu lietošanai. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq107 spokenText "20. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas groza Krimināllikuma 251.panta nosaukumu. Turpmāk nosaukums būs šāds: „Pamudināšana lietot narkotiskās, psihotropās un jaunas psihoaktīvās vielas”. Grozījumi ir nepieciešami, ņemot vērā, ka mēs paplašinām attiecīgās normas darbību un turpmāk šo normu varēs piemērot arī gadījumā, ja veiktas darbības ar jaunām psihoaktīvajām vielām, kuras ir aizliegtas vai darbības ar kurām ir ierobežotas. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq105 spokenText "19. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz 248.1 pantā, kurš nosaka atbildību par darbībām ar jaunām psihoaktīvajām vielām, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, aizstāt paredzēto papildsodu - policijas kontroli - ar citu papildsodu - probācijas uzraudzību. Priekšlikums ir atbalstīts, ņemot vērā, ka turpmāk paredzēts atteikties no šī papildsoda - policijas kontroles - un jau tagad ir iespēja piemērot probācijas uzraudzību. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq103 spokenText "18.priekšlikums paredz 231.panta otrajā daļā papildināt sankciju ar papildsodu - probācijas uzraudzību. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq101 spokenText "17. - Juridiskās komisijas priekšlikums grozīt Krimināllikuma 231.panta pirmās daļas sankciju, paredzot turpmāk arī iespēju piemērot papildsodu - probācijas uzraudzību. Attiecīgais priekšlikums ir vajadzīgs, ņemot vērā, ka pēc 231.panta var tikt saukti pie atbildības tādi cilvēki - un arī sauc pie atbildības tādus cilvēkus! -, kas veic ekshibicionistiskus... jā, kas veic šādas darbības. Un līdz ar to probācijas uzraudzība var būt efektīvs sods, lai strādātu ar minēto cilvēku grupu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq99 spokenText "16. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums, kas precizē Krimināllikuma 165.panta nosaukumu: „Personas iesaistīšana prostitūcijā un prostitūcijas izmantošana”. Es gribu jums, kolēģi, atgādināt, ka otrajā lasījumā mēs atbalstījām priekšlikumu, kas paredz, ka turpmāk arī prostitūcijas klienti, cilvēki, kas izmanto prostitūcijas pakalpojumus, tiks sodīti gadījumā, ja izmantotas nepilngadīgas personas vai cilvēktirdzniecības upuri. Un attiecīgais priekšlikums paredz precizēt panta nosaukumu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq97 spokenText "Nākamais ir 15. - Seržanta kunga priekšlikums, kas ir analogs, bet saistīts ar citu normu 160.panta otrajā daļā un kas arī paredz palielināt minimālo sankciju par seksuālo vardarbību - no diviem gadiem palielināt līdz četriem gadiem. Priekšlikums netika atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq96 spokenText "Debates slēdzu. Paldies. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 18, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq95 spokenText "Cienot Judina kunga atbalstu, es tomēr gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka tas, ko teica Judina kungs, absolūti neizslēdz to, ko teicu es. Es palieku pie uzskata, ka arī nosacīts sods no četriem gadiem... protams, tas nav nekas labs, bet tas tomēr būs no četriem gadiem. Un tad, kad mēs nobalsosim par likumprojektu par nosacītā soda atcelšanu attiecībā uz šiem noziegumiem, tad cietumsods būs no četriem, nevis no diviem gadiem, un tas, manā uztverē, par vardarbīgu izvarošanu ir ļoti adekvāts sods.".
- 2014_05_15-seq93 spokenText "Kolēģi! Manuprāt, nevienam nav šaubu, ka dzimumnoziegumi ir briesmīgi noziegumi un par šiem noziegumiem jāpiespriež ļoti bargi sodi. Un šajā jautājumā mēs... mums nav domstarpību ar Seržanta kungu par jautājuma būtību. Mēs esam absolūti vienisprātis par to, ka sodam ir jābūt atbilstošam un ka Latvijas prakse diemžēl regulāri mums demonstrē, ka sodi ir nepareizi. Bet mūsu strīds vai varbūt mūsu diskusija ir tikai par to, kā sasniegt rezultātu. Mūsu Krimināllikuma 159. un 160.pantā ir noteikta atbildība par vardarbīgiem dzimumnoziegumiem, un sankcijai ir minimālā robeža un maksimālā robeža. Tātad gadījumā, ja ir atbildību pastiprinoši apstākļi, piemēro maksimālo sodu - desmit gadi ir paredzēti. Gadījumā, ja ir mīkstinoši apstākļi, var piemērot minimālu sodu. Un patlaban tas minimālais sods ir divi gadi. Bet kur ir Latvijas problēma? Seržanta kungs iesniedza savu priekšlikumu vēl pirms tam, kad Tukumā tika taisīts un pieņemts spriedums, ar kuru bija piespriests nosacītais sods personai, kas izdarīja attiecīgo noziedzīgo nodarījumu. Bet vēl pirms šī sprieduma es arī iesniedzu priekšlikumu grozīt attiecīgo normu. Es redzu problēmu, un gadījums, kad nosacītu sodu piespriež par izvarošanu... par bērnu izvarošanu, nav pirmais. Un, es domāju, ja mēs neko nedarīsim, tas nebūs pēdējais gadījums, ko mēs redzējām Tukumā. Bet ir jautājums: ja mēs pieņemsim attiecīgos Seržanta kunga piedāvātos grozījumus, vai mēs problēmu atrisināsim? Iedomāsimies situāciju, ka notikusi izvarošana un tiesa piespriedusi minimālo sodu - brīvības atņemšanu uz laiku... uz četriem gadiem - un pēc tam nākamajā teikumā pateikusi: bet, ņemot vērā atbildību mīkstinošos apstākļus, sods ir piemērojams nosacīti! Manuprāt, ir gadījumi, kad brīvības atņemšana var tikt noteikta uz laiku līdz diviem gadiem, jo... Gribu jums atgādināt, ka otrajā lasījumā mēs nolēmām iekļaut arī jaunu redakciju attiecīgajam pantam. Var būt divi gadi, bet, manuprāt, tiem diviem gadiem ir jābūt reāliem. Tā ir problēma. Nedrīkst piespriest piecus gadus un ar pirmo teikumu pateikt, ka, jā, izdarīts šausmīgs noziegums, bet ar otro teikumu pateikt: bet tas nekas! Tiesas spriedums, kura dēļ es iesniedzu priekšlikumu aizliegt nosacīto notiesāšanu, bija tāds, ka šausmas. Ar mazgadīgu bērnu bija vairākkārt izdarītas šausmīgas lietas, šausmīgas darbības, bet ko piesprieda tiesa? Nosacīto sodu! Kolēģi! Priekšlikums aizliegt nosacīto sodu ir iesniegts un otrajā lasījumā drīzumā tiks skatīts. Un, es domāju, risinot tieši šādā veidā, mēs varam sasniegt labu rezultātu. Bet konceptuāli, es vēlreiz gribu teikt, es atbalstu Seržanta kunga priekšlikumu, kas vērsts uz to, lai par dzimumnoziegumiem būtu paredzēta stingra atbildība. Paldies.".
- 2014_05_15-seq91 spokenText "Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Pirms runāt par nākamajiem diviem priekšlikumiem, informēšu jūs, ka gadā oficiāli Latvijā tiek reģistrēti vismaz vairāki simti seksuāla rakstura noziegumu, bet sabiedrisko organizāciju rīcībā esošā informācija liecina, ka pie tiesībsargiem vēršas ne vairāk kā katra desmitā sieviete, jo acīmredzot ir šī bezcerība; cerības, ka varmākas tiešām saņems reālu sodu, ir diezgan zemā līmenī. Cietumos šobrīd par izvarošanu atrodas vairāk nekā 400 cilvēku, no kuriem apmēram trešā daļa par šiem noziegumiem atrodas cietumā atkārtoti. Gribu arī pieminēt, ka šos priekšlikumus par šiem grozījumiem es iesniedzu, pirms vēl sabiedrību šokēja ziņa par piecgadīgas meitenes vairākkārtēja izmantotāja Tukumā saņemto sodu - divi gadi nosacīti. Šis fakts, protams, robežojas ar absurdu, taču jāatzīmē: ja mēs neko nedarīsim, šādu gadījumu būs arvien vairāk. Tiesa gan, likumdošana, kas ir vērsta pret bērnu seksuālo izmantošanu, ir stingrāka, un tur ir pat paredzēts arī mūža ieslodzījums, taču sodi par šādu pašu noziegumu pret pieaugušajiem, manuprāt, ir nepamatoti maigi. Es atļaušos citēt Krimināllikuma 159.pantu: par dzimumaktu, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli, vai par dzimumaktu pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo, jeb par visu to, ko vienā vārdā sauc par izvarošanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem. Savukārt 160.pants ir aptuveni tāds pats, tikai tur šīs darbības ir aprakstītas vēl izvērstākā veidā. Tātad, ja mēs modelējam situāciju... Piemēram, ja sievietei vakarā uz ielas uzbrūk varmāka, piedraud ar nazi, piekauj, izvaro vai sanitārs psihiatriskajā slimnīcā regulāri izmanto pacienti, vai priekšnieks, piedraudot ar atlaišanu no darba, izvaro savu padoto, visos šajos gadījumos noziedznieks reāli var saņemt sodu, sākot no diviem gadiem, un pat šos divus gadus arī - nosacīti. Protams, mēs varam teikt, ka katrā situācijā tiesnesis šādu situāciju izvērtē. Protams, ka tā. Bet arī Tukuma situācijā tiesa varēja piespriest līdz septiņiem gadiem cietumā, bet nezin kāpēc piesprieda divus gadus brīvībā. Ko es lūdzu šajā likuma grozījumā? Es lūdzu šo apakšējo robežu palielināt - no diviem gadiem palielināt līdz četriem gadiem. Judina kungs varbūt oponēs, ka manis prasītie četri gadi var izrādīties par daudz arī kādam nozieguma līdzdalībniekam, piemēram, kādam kūdītājam vai durvju pieturētājam. Nu, es teikšu, ka tomēr izvarošana ir tāds noziegums, ka nav jābaidās sodīt par daudz, bet ir jābaidās sodīt par maz. Un galu galā Krimināllikumā ir arī 54.pants, kas paredz jebkura nozieguma līdzdalībnieka izvērtēšanu. Es, protams, uzticos Latvijas tiesām, bet mēs zinām, ka agri vai vēlu pienāks brīdis, kad kāda miljonāra vai citādi ietekmīga cilvēka atvase izvaros, teiksim, tramvaja vadītāja vai skolotājas meitu, un vēlāk šim tiesnesim tiks izteikts piedāvājums, no kura nevarēs atteikties, un tad mēs atkal šausmināsimies: „Ak, Dievs, ak, Dievs, atkal divi gadi!” Tādi gadījumi ir jau bijuši! Tādi gadījumi ir bijuši, un es domāju, ka mums ir jādara viss, lai tādu gadījumu vairs nebūtu. Tad arī nebūs jāpārdzīvo par to, ka šādi izvarotāji staigā mums blakus uz ielas. Un nākošais solis varētu būt tas, ka par šādiem noziegumiem un arī noziegumiem pret cilvēka dzīvību un veselību... varētu mēs paredzēt, ka šādos gadījumos nepienākas nosacīts sods. Nu tā būs, bet vēl nav! Un tad arī nebūs tādu situāciju kā tagad, kad mēs visi šausmināmies, ka, teiksim, studentes Elīnas Pupiņas sadistiskais slepkava joprojām staigā pa ielu. Tā ka es lūdzu atbalstīt šos manus grozījumus, lai vismaz šī zemākā sankcija izvarotājiem būtu kaut drusciņ augstāka.".
- 2014_05_15-seq89 spokenText "14. - deputāta Seržanta priekšlikums grozīt sankciju 159.1 pantā. Priekšlikums nav atbalstīts. Debatēsim!".
- 2014_05_15-seq88 spokenText "Deputāti atbalsta... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 30, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq87 spokenText "13. - ārlietu ministra Rinkēviča kunga priekšlikums izslēgt 83.1 pantu - ir analogs iepriekšējam. Ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq86 spokenText "Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātu Valērija Agešina un Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 14, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq85 spokenText "(No zāles dep. V.Agešins: „Par priekšlikumu!”) Cienījamie kolēģi! Atbalstot jaunu 74.1 panta redakciju, mēs paredzējām atbildību par PSRS un nacistiskās Vācijas agresijas noliegšanu, slavināšanu un citām darbībām. Un, ja mēs pieņemtu vēl 83.1 pantu, tad sanāktu tā, ka mums būtu divi panti, kas paredz atbildību par vienu un to pašu. Tas nemaz nav nepieciešams. Turklāt, kā jau bija norādīts, šādā gadījumā mēs izveidosim situāciju, ka mums ir vispārīgā norma, kas paredz atbildību - brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem -, bet attiecībā uz PSRS agresiju sods ir mazāks - tikai trīs gadi. Kāpēc tā? Kāds ir pamatojums? Un man gribētos jūs informēt, ka pēdējā komisijas sēdē, diskutējot par attiecīgo likumprojektu, mēs runājām par to, ka ir svarīgi turpināt darbu ar Krimināllikuma 9.nodaļu, jo starptautiskajos dokumentos vārds „agresija” ir saprotams šaurāk, definēts šaurāk... teiksim, saprotams nedaudz atšķirīgāk... Principā mūsu definīcija ir plašāka. Un ir svarīgi lietot terminoloģiju, kas ir lietota starptautiskajos dokumentos. Tāpēc mēs vienojāmies, ka mēs turpināsim darbu ar attiecīgo nodaļu. Mēs nevarējām to izdarīt, izskatot likumprojektu pirms trešā lasījuma, bet darbs tiks turpināts. Bet, runājot par 12.priekšlikumu, ko izstrādāja un iesniedza mūsu kolēģi Agešina kungs un Cvetkovas kundze, jāteic, ka šis priekšlikums, manuprāt, būtu atbalstāms. Paldies.".
- 2014_05_15-seq83 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šeit kolēģi runāja par vārda brīvību. Vēlos norādīt, ka vārda brīvība nav absolūta. Arī starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos un nacionālajos tiesību aktos šo tiesību formulējums, neskatoties uz vārda brīvības īpašo lomu demokrātijas funkcionēšanā, atsevišķos gadījumos pieļauj tās ierobežojumus, lai aizsargātu sabiedrības citas pamattiesības. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta 2.punkts nosaka, ka, tā kā vārda brīvības īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām un nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošību. Neapšaubāmi, nupat atbalstītās normas mērķis ir aizsargāt valsts drošību un tās demokrātisko iekārtu. Tagad par deputātu Cvetkovas un Agešina priekšlikumu. Tikko Saeima atbalstīja grozījumus Krimināllikuma 74.1 pantā, nosakot, ka tiek paredzēta kriminālatbildība par genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu, tajā skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju noniecināšanu; šī noma īpaši uzsver PSRS un nacistiskās Vācijas īstenoto genocīdu. Šāda norma, protams, visnotaļ ir vērtējama pozitīvi. Tomēr pastāv risks, ka praksē varētu netikt piemērota kriminālatbildība par okupācijas un aneksijas fakta publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju noniecināšanu. Lai izvairītos no šādas iespējamās problēmas attiecīgās normas piemērošanā, aicinu saglabāt otrajā lasījumā pieņemto 83.1 panta redakciju, attiecīgi balsojot gan pret 12. - deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikumu, gan arī pret 13. - ārlietu ministra priekšlikumu. Paldies.".
- 2014_05_15-seq82 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam. (Zālē troksnis, starpsaucieni.)".
- 2014_05_15-seq81 spokenText "Nākamais ir 12. - deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikums, kas paredz izslēgt 83.1 pantu. Ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq80 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsaucieni.)".
- 2014_05_15-seq79 spokenText "Paldies visiem! Es aicinu atbalstīt priekšlikumu.".
- 2014_05_15-seq78 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Judina kungs ko vēlas piebilst?".
- 2014_04_03-seq115 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Judina kungs ko vēlas piebilst?".
- 2012_05_24-seq198 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Judina kungs ko vēlas piebilst?".
- 2014_05_15-seq77 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es negribēju piedalīties šā jautājuma apspriešanā, ļoti daudz ko ir izteikuši mani kolēģi. Bet viens nu gan ir skaidrs: Saeimas priekšsēdētāja 4.maijā ļoti daudz runāja par Latvijas tautas spēku, par Latvijas tautas varēšanu, par to, ka mēs esam tagad spēcīgi. Un šodien mani īstenībā fascinē debates, kuras, manuprāt, ir novēlotas par vismaz 20 gadiem. Šodien mēs runājam nevis par spēku un nevis par varēšanu, bet par bailēm, atsevišķu cilvēku bailēm, un ar to mērķi - nepieciešamību ieviest kriminālatbildību. Šo jautājumu vajadzēja risināt ļoti sen, ne tagad! Es tiešām esmu izbrīnīts, ka priekšvēlēšanu gaisotnē šis jautājums tiek pacelts tādā kontekstā, un man ir kauns! (Starpsauciens: „Malacis! Principiāla uzstāšanās!” No zāles dep. J.Reira starpsaucieni: „Tiem, kam kauns, var...”)".
- 2014_05_15-seq75 spokenText "Godātie kolēģi! Es domāju, ka jūs neviens nenoliegsiet, ka šī norma un šie Krimināllikuma grozījumi tika apspriesti Juridiskajā komisijā, tāpat arī Juridiskās komisijas apakškomisijā ļoti daudzas reizes. Tika uzaicināti eksperti, tika uzaicināti ministriju pārstāvji, tika uzaicināts Latvijas Universitātes profesors Uldis Krastiņš, kas ir viens no cienījamākajiem un zinošākajiem profesoriem šajā jomā. Un beigu beigās mēs tomēr esam šajā jomā nonākuši, manuprāt, pie līdzsvarotas redakcijas, pret kuru nevarētu būt iebildumi, manuprāt, nedz no konstitucionālo tiesību viedokļa, nedz arī no Eiropas Cilvēktiesību tiesas viedokļa. Un kāpēc? Iespējams, ka šī norma nonāks gan Satversmes tiesā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo pēdējie 10 gadi ir ļoti raksturīgi ar to, ka Austrumeiropas valstis, kas ir atguvušas neatkarību, tomēr mēģina pielīdzināt nacistiskos noziegumus, kuri tika nosodīti Nirnbergas prāvā, arī šiem komunistiskajiem noziegumiem. Un, proti, es jau pagājušajā reizē, runājot par šo normu, pieminēju marta... Lietuvas spriedumu šā gada 18.martā. Lietuvas spriedumā, runājot par to, ir pateikts, ka padomju okupācijas režīms... tiek arī atzīts, ka tas ir starptautisks noziegums. Jo, kā jūs zināt, genocīds ir viens no baigākajiem starptautiskajiem noziegumiem. Šajā spriedumā patiešām tiek likta vienlīdzības zīme starp padomju okupāciju un nacistisko okupāciju. Un acīmredzot tad jāizvērtē. Un zināmi iedīgļi jau šajā jomā ir. Un kolēģus, kuri šaubās, es aicinu: nu, paskatieties Satversmes tiesas spriedumu Krievijas-Latvijas robežlīguma lietā! Tur, Cileviča kungs, ir analizēts... Kādēļ jūs atsaucaties tikai uz Nirnbergas tribunālu? Jā, patiešām - Satversmes tiesa sprieduma 25.4.punktā saka, ka, piemērojot starptautisko tiesību normas PSRS rīcībai pret Baltijas valstīm, jāņem vērā Nirnbergas tribunālā, kurā, citstarp, kā tiesneši un apsūdzību uzturētāji piedalījās arī PSRS pārstāvji, izteiktais vispārīgais viedoklis par starptautisko tiesību normu saturu Otrā pasaules kara laikā. Protams, tur nebija un nevarēja būt likta vienlīdzības zīme starp nacistisko režīmu un komunistisko režīmu, bet es domāju, ka, ņemot vērā visu šo attīstību, kas notiek Eiropas Parlamentā rezolūciju veidā un tā tālāk, beigu beigās mēs tomēr panāksim un, manuprāt, arī apstiprināsim to, ka šajā gadījumā tie abi divi bija noziedzīgi režīmi. Un šiem Krimināllikuma grozījumiem, manuprāt, būs preventīva nozīme: tomēr cilvēkiem tie liks padomāt, vai ņirgāties par tādām lietām kā holokausts, tāpat arī par tiem nevainīgajiem cilvēkiem, kas savulaik tika deportēti, piemēram, uz Sibīriju. To no mums prasa politiski represēto un arī visu citu pārstāvji. Tas nebija kūrorts, tas viss bija tiešām, iespējams, pat pielīdzināms arī šīm genocīda darbībām! Es aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu, un skatīsimies, kā šis likumprojekts... kāda gaita būs šim likumprojektam. Es ar savu tīru sirdsapziņu varu teikt to, ka šajā gadījumā mēs rīkojamies adekvāti.".
- 2014_05_15-seq73 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man ir tiešām liels prieks, ka Rasnača kungs izlasīja vismaz vienu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu. Bet es tomēr gribētu informēt Rasnača kungu, ka ir vesela virkne spriedumu - ir vairāki desmiti tūkstošu. Un es runāju par pilnīgi citiem. Un šis spriedums, Lielās palātas spriedums Tatjanas Ždanokas lietā, nav absolūti nekādā veidā saistīts ar šo jautājumu, ko mēs apspriežam. Un es tomēr lūgtu pieturēties pie lietas būtības. Un es ieteiktu izlasīt gan Ādamsona kunga lietu, uz ko es atsaucos, gan to Hurriyet lietu pret Turciju, gan arī virkni citu, kurās tieši Eiropas Cilvēktiesību tiesa dod savu interpretāciju vārda brīvības jēdzienam un situācijām, kad vārda brīvība var tikt ierobežota un kad valstīm tā jāierobežo. Tā ka nejauksim visu kopā! Rasnača kungam sanāk, ka, ja viena lieta Latvijai uzvarēta, tad arī visās citās lietās mums ir taisnība. Nu, piedodiet, tā tas nav. Nu būsim tomēr nopietni! Paldies.".
- 2014_05_15-seq72 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2014_03_27-seq218 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2014_03_03(27)-seq249 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2013_05_09-seq257 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2013_05_09-seq188 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2013_05_09-seq119 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2012_11_15-seq567 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2012_07_26_as-seq38 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2012_07_05_as-2-seq43 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2012_02_09-seq75 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2012_02_02-seq27 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2011_12_22-seq66 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2011_11_03-seq74 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2011_10_25_a-seq53 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2011_07_21_as-3-seq226 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2011_07_21_as-3-seq32 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2011_07_14_as-2-seq85 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2011_07_01_as-1-seq326 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2011_06_09-seq471 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2011_06_02-seq98 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2011_03_31-seq37 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2011_03_10-seq95 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2010_12_16_a-2-seq1253 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2010_06_16_a-seq420 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2010_05_13-seq462 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.".
- 2014_05_15-seq71 spokenText "Godātie kolēģi! Nav pieļaujams, protams, ka no šīs tribīnes skan tendencioza un vienpusēja informācija par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, tāpēc es atgādināšu kolēģiem no „Saskaņas Centra”, ka 2006.gada 16.martā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta lietā „Ždanoka pret Latvijas valsti” nolēma par labu Latvijas valstij - nolēma, ka ierobežojumi Tatjanai Ždanokai, jūsu domubiedrei, kandidēt Saeimas vēlēšanās ir pamatoti. Tā ka, ja kāds nav izlasījis šo tiesas spriedumu, tad atgādinu: 2006.gada 16.marta Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedums. Īpaši jums, Cileviča kungs!".
- 2014_05_15-seq69 spokenText "Labdien, cienījamās deputātes, godātie deputāti! Es negribētu tērēt jūsu laiku, tāpēc tikai atsaucos uz savu uzstāšanos, kad mēs bijām skatījuši grozījumus Latvijas Republikas Satversmes jaunajai preambulai. Es gribētu piefiksēt tagad un atgādināt - arī protokolam un stenogrammai -, ka es tad izteicu savu pozīciju, kuru varu arī šobrīd uzturēt, un to noturu. Piefiksējiet, lūdzu, mednieki, kas vēlas meklēt jaunus kandidātus prāvām! Otrkārt. Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka tagad notiek bezprecedenta notikums: mēs taisāmies ļoti dramatiskus notikumus vērtēt nevis zinātniski, nevis vēsturiski precīzi, bet atsaucoties uz šādas vai tādas tiesas, cienījamas tiesas, spriedumu. Ar tiesas spriedumu var lemt visu ko, un spriedumā... spriedums ir likums mūsu valstī, un visi to saprot. Bet jebkurā gadījumā agrāk vai vēlāk zinātniski pierādījumi, zinātniski vērtējumi aizstās jebkādu spriedumu, ja šis vai tas spriedums kļūs par nepareizu. Es vienkārši gribētu pievērst šā priekšlikuma aizstāvju uzmanību tam, ka agri vai vēlu tiem, kas atbalstīja šo priekšlikumu, pēc tam būs vienkārši kauns, ka mēs tā esam izdarījuši ar balsu vairākumu. Es ceru, ka tas nenotiks, bet, ja notiks, tad gan būs kauns. (No zāles dep. J.Reirs: „Var sākt kaunēties jau tagad!”) Paldies par uzmanību.".
- 2014_05_15-seq67 spokenText "Labdien, kolēģi! Ņemot vērā, ka es arī piedalījos šī likuma grozījumu izstrādāšanā, man gan gribas oponēt opozīcijai. Pēc viņu runām spriežot, tagad pēc šādiem pantiem cietumos sēdēs simtiem cilvēku, kurus ļaunā Drošības policija iz��ers ik gadu 9.maija mītiņos un tamlīdzīgi. Bet es varu noteikti teikt, ka tā tas nebūs un ka tā nevajag būt. Bet mēs visi saprotam, ka šo likuma grozījumu noteikti eskalēja eirodeputāta Alfrēda Rubika izteikumi par to, ka represijās jau nu pamatā cieta tie, kas līdzdarbojās ar nacistiem un tā tālāk. Un tieši pret šādiem izteikumiem ir pirmām kārtām vērsts šis likums. Un loģiski, ka tie cilvēki, kas iet pie šī... 9.maija pasākumā pie šī pieminekļa, neko tādu atļauties nevar. Un, izskatot šo likumprojektu, pie mums nāca uz komisiju arī Latvijas Politiski represēto apvienība. Rubika izteikumi diemžēl nav vairs kaut kāda teoretizēšana par to, vai bija okupācija vai nebija okupācija, kurš no režīmiem bija sliktāks, kurš bija labāks, bet tā ir vēršanās pret reāliem vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku, kas ir bijuši represēti, pret viņu pēctečiem, un tieši šādām runām tad arī šis likums ir domāts. (Zālē SC frakcijas starpsaucieni.) Paldies.".
- 2014_05_15-seq65 spokenText "Kolēģi! Pirmām kārtām es gribu atgādināt, ka fakts, ka Latvija tika okupēta, ka attiecībā pret Latviju notikusi agresija, ir konstatēts gan Latvijas Satversmes tiesā, gan arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tas ir fakts. Un, ja daži kolēģi vēlas turpināt diskusijas par to, turpināt apšaubīt, man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka arī imunitāte var nepasargāt dažus no jums, ja jūs to turpināsiet darīt. (Starpsaucieni no zāles: „Oooo!”, „Oho!”) Jo Drošības policija mums skaidri norādīja, ka arī tagad... Es atceros - tad, kad mēs sākām diskutēt par šo pantu, daži kolēģi runāja ļoti brīvi, norādot: „Nu, likums vēl nav spēkā, mēs varam atļauties to darīt. Kad būs spēkā, tad paklusēsim.” Tagad es vēlreiz jums atgādinu, ka Drošības policija, institūcija, kas var uzsākt procesu, skaidri pateica, ka, viņuprāt, attiecīgā norma var tikt piemērota jau tagad. (No zāles dep. I.Cvetkova: „Nu!?”) Un mēs veicam tikai precizēšanu. Ja jūs gribat ar savu piemēru pierādīt visai pasaulei, ka Latvijai, kā jūs apgalvojat, nav taisnība šajā jautājumā, jūs varat turpināt savu darbību, bet es to neiesaku darīt. Paldies. (No zāles dep. V.Agešins: „Tie ir draudi?!”; dep. A.Judins: „Ieteikums!”)".
- 2014_05_15-seq63 spokenText "Ar interesi klausījos Cvetkovas kundzes runas daļu par grāmatu „Ešafots” tad, kad minēja šo frāzi, ka, jā, tika izpildīts nāvessods šiem vācu virsniekiem (no tiem vienai daļai noteikti pamatoti!). Bet, protams, grāmatā tika runāts vairāk par šo farsu, kas notika. (No zāles dep. I.Cvetkova: „Kāds farss?!”) Es domāju: vai pieminēs šo vietu, kur tika izpildīts nāvessods? Bet nē, nepieminēja! Nepieminēja, ka tas ir tas pats Uzvaras laukums, kur pulcējaties. (No zāles dep. V.Agešina starpsaucieni.) Mēs izceļam divus noziedzīgus totalitārus režīmus, kas ir veikuši genocīdu, noziegumus pret Latvijas tautu. Mēs nerunājam par visas pasaules varām, kas ir dažādos gadsimtos īstenojušas genocīdu, represijas pret citām tautām. Mēs runājam par Latvijas tautu, kuru skāra genocīds 20.gadsimtā. Un mums ir skaidri un gaiši jāapzinās, ka abi režīmi bija vienlīdz noziedzīgi, un tas arī jāatzīst. Un, es ceru, arī visam Latvijas parlamentam. Paldies.".
- 2014_05_15-seq61 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ar visu cieņu pret Judina kunga pieredzi un kvalifikāciju (No zāles dep. I.Parādnieks: „Nerunājiet!”) es tomēr gribu kārtējo reizi atgādināt, ka šeit nav mācību iestāde, kur Judina kungs ir profesors (No zāles dep. A.Judins: „Jūs arī!”), bet opozīcijas deputāti ir studenti. Diemžēl Judina kungs jūs atkal maldināja un piedēvēja man to, ka es atsaucos uz kaut kādu tur Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu sakarā ar izplatīšanu skolās... seksuālo izglītošanu skolās... Tā tas nav! Un es to jau Judina kungam teicu. (Starpsaucieni no zāles.) Es domāju pilnīgi citu spriedumu, ko, Judina kungs, - ar visu cieņu pret jūsu augstāko profesionālismu! - es tomēr jums ieteiktu izlasīt un iepazīties ar to. Tā ir lieta „Avīze Hurriyet pret Turciju”, kur tiesa pilnīgi skaidri raksturoja situāciju, kas ir ļoti līdzīga hipotētiskām situācijām šeit. Ir arī citas lietas. Tātad, lūdzu, nejauciet pilnīgi dažādas lietas! Otrais moments. Es negribu runāt politiski, bet genocīds ir genocīds, noziegums ir noziegums - neatkarīgi no tā, kāda valsts to īstenoja. Jautājums... Tāpēc rodas jautājums: kāpēc īpaši jāizdala un jāuzsver tieši nacistiskā Vācija un PSRS? Kāda tam ir juridiska jēga? Vai līdz ar to mēs kaut kā mazināsim citu genocīda situāciju nozīmi šajā jautājumā, vai mēs atklājam savu politisko nostāju? Un, protams, galvenā problēma ir - kas spriedīs, vai ir genocīds vai nav. Es negribu atkārtot tās diskusijas, kas jau notikušas sakarā ar Eiropas Savienības Padomes ietvarlēmumu - to veco, no kura viss šis stāsts arī sācies. Tur bija teikts pilnīgi viennozīmīgi: runa ir par tādiem genocīda gadījumiem, kas tiek atzīti kā tādi starptautiskajās tiesās - Nirnbergas prāvā vai Starptautiskajā krimināltiesā, vai starptautiskajā tiesā par bijušo Dienvidslāviju. Jūsu koncepcija ir pilnīgi cita. Jūs politiski ar vairākumu parlamentā nobalsosiet, ka kāda konkrēta situācija ir genocīds. Jūs tā uzskatāt. (No zāles dep. J.Reirs: „Jā!”) Jūs neesat eksperti. Jūs esat politiķi. Tātad ar politisku lēmumu jūs kaut kādu situāciju juridiski kvalificēsiet un pēc tam to padarīsiet par saistošu tiesām. Un to jūs saucat par tiesiskumu! (No zāles dep. J.Reirs: „Jā!”) Piedodiet, jūs tādā veidā jūsu politiskos uzskatus un politiskās koncepcijas uzdodat par juridiskām koncepcijām. Protams, es it kā nejūtos tiesīgs kaut kādā veidā vērtēt tik augstu profesionāļu kā Judina kungs vērtējumu. Ja jūs to uzskatāt par pareizu, nu tad acīmredzot man kā opozīcijas deputātam būtu jāpieņem, ka tā tas ir un tā tam jābūt. Piedodiet, nē! Jo tomēr tiesiskums nebeidzas Latvijā. Ļaujiet jums atgādināt... Es neuzskaitīšu visus tos gadījumus, kad Latvija zaudēja lietas Strasbūras tiesā. Argumentācija bija ļoti līdzīga attiecībā uz PSRS noziedzīgo režīmu, VDK un tā tālāk... Mūsu vidū ir kolēģis, kas atjaunoja savas tiesības Strasbūrā. Tas ir Ādamsona kungs. Es ļoti labi atceros šīs diskusijas. Un nevis jūs, Judina kungs (toreiz jūs nebijāt Saeimā), bet gan jūsu priekšgājēji izmantoja precīzi tādu pašu argumentāciju. Latvijas valsts bija spiesta ne tikai atjaunot Ādamsona kunga tiesības, bet arī par to samaksāt. Sakiet, lūdzu, - vai kāds no savas kabatas par to samaksāja? Nē! Par to samaksāja Latvijas nodokļu maksātāji. (No SC frakcijas: „Judinam jāmaksā!”) Jūs tagad atkal uzkāpjat tam pašam grābeklim. Un, kad pēc vairākiem gadiem - patiešām tas aizņem zināmu laiku - arī citu personu, kas tiks sodītas uz jūsu politiski motivētā lēmuma pamata, tiesības būs atjaunotas Strasbūrā, atkal Latvijas nodokļu maksātāji no savas kabatas maksās par jūsu ideoloģizētajiem lēmumiem. Es aicinu jūs tomēr palikt juristiem. Neskatoties uz visu politisko pārliecību, atstāsim to malā! Un, ja jūs nopietni runājat par tiesiskumu, tad arī rīkosimies saskaņā ar tiesiskuma principiem! Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
- 2014_05_15-seq59 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Pēc Tieslietu ministrijas viedokļa, precizējot panta tvērumu, tiktu atvieglota panta interpretācija un piemērošana, jo tas viennozīmīgi norādīs uz divu režīmu pastrādātiem noziegumiem pret Latviju un tās iedzīvotājiem. Respektīvi, ar šo priekšlikumu ir pielīdzināti padomju un nacistiskās Vācijas režīmi (No zāles dep. J.Reira un dep. I.Čepānes starpsaucieni: „Precīzi! Precīzi!”), un tagad daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju - komunisti, kolaboranti - kā atzīta noziedzīga padomju režīma līdzdalībnieki galu galā nonāks uz apsūdzēto sola. (Starpsaucieni. Dep. A.Loskutovs: „Demagoģija!”) Nu, un tagad par panta tā saucamajiem piemērošanas atvieglojumiem tiesībsargājošām iestādēm, par kuriem ilgi runāja Judina kungs. Šī ir 2007.gadā iznākusī advokāta Grūtupa grāmata „Ešafots”. Šo pamfletu esmu paņēmusi Saeimas bibliotēkā, un pats Grūtups to ir uzdāvinājis 277 skolām. Apšaubot 1946.gada Rīgas procesu (No zāles dep. J.Kursītes-Pakules starpsaucieni: „Uz dokumentiem...!”), grāmatas autors apraksta un mēģina attaisnot holokausta organizatorus un dalībniekus, parādīt sabiedrībai padomju okupantu reālo tēlu un uzmodināt lasītāju līdzjūtību pret inteliģentiem, simpātiskiem SS virsniekiem, kurus netaisnīga tiesa nosodīja ar nāvessodu un kuri tika pakārti Rīgā. SS ģenerāļi un komandanti šajā grāmatā ir notēloti kā drosmīgi, inteliģenti un izglītoti cilvēki, savukārt advokāti, tiesneši, prokurori - kā okupanti, analfabētiski komunisti un pat ebreji, kas ir pārpildīti ar ienaidu un atriebības slāpi. Šajā grāmatā publiski ir noliegts, attaisnots un rupji noniecināts nacistiskās Vācijas īstenotais genocīds, noziegums pret cilvēci un genocīds, kāds bija īstenots arī pret Latvijas iedzīvotājiem. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Nolasiet to genocīda... murgojumu...!”) Ja jūs atbalstīsiet šo jaunievedumu, tad Latvijas sabiedrība ar nepacietību gaidīs, kad pret Grūtupu tiks ierosināts kriminālprocess pēc šī panta. (Starpsaucieni, troksnis zālē.)".
- 2014_05_15-seq57 spokenText "Liels paldies Agešina kungam par viedokli! Bet man gribētos, lai kolēģi pievērstu uzmanību arī pantam un panta saturam. Pirmkārt, par vārda brīvību. Mēs runājām par to tiešām vairākkārt, vairākās sēdēs. Un visi saprot - arī jums ir labi zināms -, ka vārda brīvība nav absolūta. Ir gadījumi, kuros vārda brīvība var tikt ierobežota. (No zāles dep. V.Agešins: „Es to jau teicu!”) Gadījumā, ja ir situācija, ka cilvēks noliedz noziegumus pret cilvēci, genocīdu un citus noziegumus, slavina attiecīgus pārkāpumus, vārda brīvība ir ierobežojama. Uz to norāda gan starptautiskie akti, gan to saprot arī juristi. Mēs aicinājām vairākus ekspertus uz sēdēm, un mēs dzirdējām ekspertu viedokļus: ir tiesības ierobežot vārda brīvību! Man ļoti patīk, ka otro reizi no „Saskaņas Centra” deputātiem es dzirdu atsauci, ka informācija drīkst šokēt. Uz to norāda Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums. Jums ir taisnība... Un es jau iepriekšējā reizē Cileviča kungam stāstīju, ka bija tāda lieta, ka skola izplatīja seksuāla rakstura informāciju - izglītojošu! - un izcēlās strīds: vai drīkst tādu informāciju skolā izplatīt? Tiesa pateica: „Drīkst! Drīkst izglītot!” Bet, es atvainojos, šo gadījumu nevajag salīdzināt ar genocīda noliegšanu! Jūs gribat teikt, ka drīkst jokot par holokaustu, drīkst jokot par genocīdu? Tā ir tā jūsu pozīcija?! Nu nedrīkst taču tā! Tālāk. Par darbu komisijā un apakškomisijā. Es domāju, ka tagad, ņemot vērā visas notikušās sēdes, visas diskusijas, mēs varam izdot lielu, biezu grāmatu, kas skaidro attiecīgās normas piemērošanu. Mēs tiešām daudz diskutējām, mums ir atzinumi no vairākām institūcijām. Un mani ļoti priecē tas, ka diskutējot mēs bijām radoši. Mēs domājām par to, kā attiecīgo normu pareizi definēt. Kā jūs atceraties, sākotnēji ideja bija tāda: 10.nodaļā paredzēt atbildību par noziegumu pret valsti. Bet atnāca Drošības policija un skaidroja: „Principā mēs jau tagad esam gatavi sodīt cilvēkus, kas noliedz PSRS agresijas faktu.” (No zāles dep. I.Cvetkovas starpsaucieni.) Un, ņemot vērā, ka Drošības policija saprot, kā attiecīgo normu piemērot, kāpēc mums būtu jāatsakās no tādas normas pieņemšanas un jāņem vērā jūsu arguments, ka praktiķi nesaprot? Prokuratūra saprot, Latvijas Drošības policija saprot. Kādi cilvēki tad nesaprot? Par kādiem speciālistiem jūs runājat un domājat? Attiecīgā norma ir ļoti svarīga. Svarīga tāpēc, ka minētie noziegumi izdarīti pret... tajā skaitā pret Latviju. Un tieši tādēļ mēs gribam, lai būtu pilnīgi skaidrs, attiecīgajā normā, šajā normā, ierakstīt vārdus, ka arī gadījumā, ja kāds cilvēks noliedz, slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas agresiju, viņam par to būs sods. Mēs ilgi meklējām kompromisus, un, kā jūs atceraties, mēs sākumā piedāvājām sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, bet kolēģi norādīja: „Ko tas nozīmēs? Ja vispār par noziegumu pret cilvēci, par attiecīgo noziegumu noliegšanu sods ir līdz pieciem gadiem, tad kāpēc gadījumā, ja kāds noliedz agresiju pret Latviju, sods ir trīs gadi? Vai mēs gribam kaut kādas privilēģijas radīt, atvieglojumus?” Un mēs sadzirdējām šos vārdus. Un tiešām, pateicoties visu kolēģu kopīgam darbam, mēs saprotam, ka nevajag izdalīt atsevišķu sastāvu, nevajag rakstīt, veidot atsevišķu normu, nevajag rakstīt pantā, ka darbība izdarīta ar kaut kādu īpašu nolūku. Ir vispārīga norma, kas paredz atbildību par agresijas noliegšanu, un attiecīgā norma piemērojama gadījumos, ja kāds noliedz PSRS un nacistiskās Vācijas agresiju. Un sods par šādu darbību - brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Paldies visiem kolēģiem, kas strādāja un palīdzēja veidot attiecīgo normu. Paldies. (Zālē frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
- 2014_05_15-seq55 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka Agešina kungs runās septiņas minūtes un neizmantos iespēju otrreiz runāt? (Starpsauciens no zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, runājiet septiņas minūtes!".
- 2014_05_15-seq53 spokenText "Nākamais ir 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas groza 74.1 pantu. Kā jūs atceraties, mēs komisijā un apakškomisijā daudz diskutējām iepriekš, arī otrajā lasījumā, par jautājumiem, kas saistīti ar genocīda, noziegumu pret mieru, kara noziegumu noliegšanu, rupju trivializēšanu un citiem pārkāpumiem. Tātad, ņemot vērā diskusijas, ņemot vērā paustos viedokļus, Juridiskā komisija izstrādāja priekšlikumu - jaunu redakciju attiecīgajam pantam. Un saskaņā ar jauno redakciju likumā ir paredzēta atbildība par genocīda un citu noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu slavināšanu, tai skaitā gadījumos, ja tā slavināšana notiek vispārīgi - nevis atsaucoties uz konkrētiem pārkāpumiem, bet atbalstot, slavinot šādu pieeju kā tādu (piemēram, uzskatot, ka genocīds pēc savas būtības ir pozitīvi vērtējama parādība). Attiecīgajā pantā otrajā lasījumā mēs paredzējām iekļaut arī tādus vārdus kā „rupja trivializēšana”, bet pēc konsultēšanās ar ekspertiem attiecīgie vārdi netiek lietoti, bet tiek lietoti vārdi „rupja noniecināšana”, tātad teksts ir latviskots. Un papildus tam 74.1 pantā ir skaidri norādīts, ka PSRS un nacistiskās Vācijas izdarītie noziegumi un attiecīgo noziegumu noliegšana, slavināšana, rupja noniecināšana ir kriminālsodāma. Mēs saņēmām atzinumu no Drošības policijas, kas skaidri norādīja, ka gadījumā, ja kāds noliedz, noniecina vai slavina attiecīgos pārkāpumus, viņš izdara noziegumu, kas definēts 9.nodaļā. Un, ņemot vērā attiecīgo viedokli, ir formulēts attiecīgais priekšlikums. Šis priekšlikums ir formulēts. Es domāju, debatējot mēs turpināsim runāt par attiecīgo normu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq52 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātu Valērija Agešina un Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq51 spokenText "10. - deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikums izslēgt grozījumus Krimināllikuma 74.1 pantā. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq49 spokenText "Nākamais ir 9. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums, kas paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu - 70.9 pantu -, kurš nosaka noilguma aprēķināšanas kārtību, ja ir uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq48 spokenText "Debates slēdzu. Tātad deputātiem nav iebildumu, deputāti piekrīt.".
- 2014_05_15-seq47 spokenText "Jā, es savā vārdā vēlos pievērst uzmanību vienai svarīgai niansei. Šis priekšlikums ļauj grozīt medicīniska rakstura piespiedu līdzekli uz vairāk ierobežojošu. Un mēs paredzējām attiecīgu normu, jo ir vairāki gadījumi, ka nepieskaitāmas personas nepilda viņām noteikto pienākumu un izvairās no ārstēšanas. Mēs daudz diskutējām, vai vispār drīkst pastiprināt attiecīgo instrumentu un piemērot vairāk ierobežojošu, un mēs nolēmām, ka gadījumā, ja cilvēks izvairās, to drīkst darīt. Bet kāpēc es par to stāstu tagad un stāstu jums? Principā pirmām kārtām es gribu pievērst prokuroru un tiesnešu uzmanību, lai tas tiešām paliktu mūsu stenogrammā, jo grozīšana uz vairāk ierobežojošu medicīniska rakstura piespiedu līdzekli nekādā gadījumā nedrīkst būt sods par to, ka cilvēks neārstējas... negrib ārstēties. Ja mēs sāksim sodīt ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem, mēs pārkāpsim likumu, un tad tiešām šajā gadījumā jau būs Strasbūras tiesa un būs pienākums maksāt kompensācijas. Tātad gan prokuroriem, gan tiesnešiem ir jāievēro, ka ārstēšana - piespiedu ārstēšana - un vairāk ierobežojošs līdzeklis var tik piemērots tikai tad, ja ir arī medicīniskas indikācijas, ja tāda ārstēšana ir vajadzīga. Pati par sevi izvairīšanās no ārstēšanas nav pietiekams arguments, lai grozītu uz vairāk ierobežojošu. Paldies. Nākamais...".
- 2014_05_15-seq45 spokenText "8. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums papildināt 69.pantu ar 4.1 daļu, kas paredz, ka gadījumā, ja ir piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi, tos var grozīt uz vairāk ierobežojošiem, ja persona nepilda viņai noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq43 spokenText "7. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas savā ziņā arī ir redakcionāls, kas paredz aizstāt vārdus „veselības stāvoklis ir pasliktinājies” ar vārdiem „citādi mainījies”. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq41 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuram ir redakcionāls raksturs un kurš saistīts ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem. Šis priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļaujot to 7. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.".
- 2014_05_15-seq39 spokenText "Nākamais ir 5. - Juridiskā biroja priekšlikums grozīt 61.panta sesto daļu. Otrajā lasījumā mēs atbalstījām Rusiņa kunga priekšlikumu, kas paredz, ka nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana nav pieļaujama, ja izdarīti sevišķi smagi noziegumi, kas aizskar dzimumbrīvību un dzimumneaizskaramību. Bet attiecīgajā priekšlikumā bija arī norādīts uz pavešanu netiklībā, kas nav sevišķi smags noziegums. Tāpēc Juridiskais birojs, veicot precizējumu, ierosināja attiecīgos vārdus izslēgt. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq37 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī būtībā turpina iepriekšējo priekšlikumu. Arī tas saistīts ar nosacītu atbrīvošanu no kriminālatbildības. Ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq35 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar 58.1 panta otrajā daļā iekļauto normu par nosacītu atbrīvošanu. Kā ir zināms, prokuroram ir tiesības nosacīti atbrīvot personu no kriminālatbildības, un otrajā lasījumā mēs atbalstījām priekšlikumu, kas paredz, ka viens no nosacījumiem nosacītai atbrīvošanai var būt pienākums izpildīt izlīguma nosacījumus. Un Juridiskais birojs izstrādāja priekšlikumu, kas attiecīgo normu vēl nostiprina... papildus nostiprina. Tātad Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq33 spokenText "2. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums, kas paredz 52.pantā izslēgt vārdu „iepriekšējais”. Iepriekš mēs lietojām tādu nosaukumu - „iepriekšējs apcietinājums”. Likums ir grozīts, un drošības līdzekļa nosaukums patlaban ir vienkāršs - „apcietinājums”. Tāpēc attiecīgais vārds ir svītrojams. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq31 spokenText "Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.749/Lp11 - „Grozījumi Krimināllikumā”. Ir saņemti 29 priekšlikumi. 1. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums, kas saistīts ar Kriminālprocesa likumā nostiprināto normu, ka nedrīkst sodīt personu divas reizes (dubultā sodīšana nav pieļaujama!), un kas saskaņo Krimināllikuma normu ar kriminālprocesuālo normu. Ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq30 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2011_12_01-seq221 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2014_05_15-seq29 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2014_05_15-seq26 spokenText "Un 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq24 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2014_05_15-seq20 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_07_14_as-2-seq68 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2014_05_15-seq14 spokenText "3. - priekšlikums, kuru finanšu ministra vietā iesniegusi veselības ministre Ingrīda Circene. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2014_05_15-seq10 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq9 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.".
- 2014_05_15-seq8 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” trešajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_05_15-seq7 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 26, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu””, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.".
- 2014_05_15-seq6 spokenText "Labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Priekšlikumi uz trešo lasījumu nav saņemti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu.".
- 2014_05_15-seq5 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Eņģeļa, Rusiņa, Latkovska, Vectirāna un Demitera iesniegto likumprojektu „Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā” nodotu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Riharda Eigima iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.maijā. Atvaļinājums ir piešķirts. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Klementjeva iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī iesniegumu no deputāta Jāņa Urbanoviča ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.".
- 2014_05_15-seq4 spokenText "Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir risinājums vienai ļoti svarīgai situācijai. Tātad Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kura saīsinājumā zināma kā FRONTEX Aģentūra, ir sagatavojusi platformu kopējai maģistra studiju programmai augstākā līmeņa robežsardzes vadības personālam. Pirmo reizi Latvijā un arī daudz kur Eiropā tiktu veidota maģistra līmeņa programma augstākā līmeņa robežsardzes darbiniekiem. Tas, pret ko iebilda iepriekšējā runātāja, ir pavisam cits jautājums. Vanagas kundze runāja par to, ka mums Augstskolu likumā būtu jāparedz lielāka elastība, lai atvieglotu šādu sadarbības programmu, kurās ir iesaistītas vairākas Eiropas valstis, veidošanu nākotnē. Bet tā ir pilnīgi cita diskusija, un acīmredzot tai te nav vietas šobrīd saistībā ar šo likumprojektu, jo laiks iet un Latvija ir aptuveni gadu meklējusi risinājumu, kā viņa varētu piedalīties šajā programmā, jo mums Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos pastāv zināmas prasības attiecībā uz studiju laiku un uz studiju laikā iegūstamo kredītpunktu skaitu, kas ir jāizpilda, un tas radīja zināmus apgrūtinājumus, veidojot šo sadarbības modeli, kurā arī Latvija piedalītos, taču šeit jūsu priekšā ir reāla vienošanās, kas šo jautājumu atrisinās. Vēl atgādināšu, ka te mēs runājam par Eiropas Savienības ārējo robežu apsardzību, un saistībā ar notikumiem ģeopolitiskajā frontē pēdējā laikā un daudziem jautājumiem par Latvijas nacionālo drošību šī programma iegūst jo īpaši lielu svaru un nozīmi. Līdz ar to es aicinu izturēties ļoti atbildīgi, atbalstīt šo likumprojektu. Tas būs ieguvums ne tikai robežsardzei, bet arī konkrēti Latgales reģionam, jo Rēzeknes Augstskola piedalīsies šajā programmā un iegūs diezgan ievērojamas investīcijas, lai attīstītu infrastruktūru priekš šo mācību nodrošināšanas, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu. Paldies.".