Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2012_03_29-seq297 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Zatleram.".
• 2012_02_02-seq96 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Zatleram.".
• 2011_11_03-seq185 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Zatleram.".
• 2014_07_03_as-1-seq55 spokenText "Jā, paldies. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Deputāti! Tā kā šeit izskanēja diezgan daudz arī par nacionālās drošības ziņojuma sadaļu par ārpolitiku un sadaļu par drošību, es gribētu tomēr sniegt vairākas atbildes deputātiem, kuri runāja par atsevišķiem jautājumiem. Pirmkārt. Ādamsona kungs uzsvēra, ka ziņojumā nav nekas teikts par Centrālāziju, Sīriju, Ziemeļāfriku, nav pietiekamas analīzes. Es gribētu atgādināt, kolēģi, ka janvāra beigās mēs šeit pavadījām laikam septiņas vai astoņas stundas, diskutējot par Latvijas valsts ārpolitiku, par ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu, un mēs ļoti sīki analizējām šos jautājumus. Es negribētu, lai mēs nacionālās drošības ziņojumu padarītu par, teiksim, absolūti visu ministriju ziņojumu kompilāciju. Tāpēc es tomēr aicinu skatīt šos jautājumus kontekstā. Otra lieta. Jā, nacionālās drošības ziņojumā tiek runāts par būtiskām lietām. Ārpolitikas sadaļā tiek runāts par ļoti būtiskām lietām. Un - būsim godīgi! - šobrīd pati svarīgākā lieta, kas apdraud mūs un apdraud arī lielā mērā Eiropas drošības sistēmu, starptautiskās tiesības, ir Krievijas agresija Ukrainā, Krimas aneksija, okupācija - mēs varam saukt to, kā gribam. Un tāpēc arī nacionālās drošības ziņojumā tam ir atvēlēta pietiekama vieta un loma. Un tāpēc, teiksim, es tur pat neredzu nekādu histēriju, es vienkārši redzu to, ka te tiek atainota situācija, kāda tā ir. Par valsts aizsardzības plānu es gribētu teikt, ka tas ir apstiprināts 2011.gadā. Pašlaik valdība un Nacionālās drošības padome Ukrainas notikumu kontekstā pārskata valsts apdraudējuma analīzi (vakar Nacionālās drošības padome pēc valdības lūguma izskatīja un apstiprināja šo dokumentu), un atbilstoši tiks precizēts 2011.gadā redakcionāli precizētais valsts aizsardzības plāns. (Dep. J.Ādamsona starpsaucieni.) Un par Stratēģiskās komunikācijas centru es gribētu teikt, ka tomēr vajadzētu lasīt ļoti rūpīgi ziņojumu. Šeit nav runa par informācijas tehnoloģijām, šeit ir runa par informācijas karadarbību - tādu, kas faktiski nav bijusi līdz šim pieredzēta, vismaz pēc aukstā kara beigām noteikti ne. Un tāpēc arī Latvija kopā ar vairākām citām NATO dalībvalstīm veido adekvātu atbildi. To mēs arī darīsim. Likums šeit, Saeimā, ir apstiprināts. Un es gribētu teikt, ka es zinu, ka ļoti daudziem nepatīk, ka NATO šobrīd arī taisās atbildēt šajā jomā, bet mēs to darīsim. Paldies Poriņas kundzei, Mūrnieces kundzei un arī Latkovska kungam par vērtīgajiem aizrādījumiem un priekšlikumiem gan par integrāciju, gan arī par informācijas jautājumiem. Tomēr es gribētu atgādināt, ka mēs nevaram aprakstīt ne Satversmes preambulu, ne prezidentūru, jo dokuments valdībā tika pieņemts 9.jūnijā un nosūtīts uz Saeimu. Un es nedomāju, ka mums vajadzētu pilnīgi visu aprakstīt. Es domāju, ka mums jākoncentrējas tiešām uz nedaudz šaurāku nacionālās drošības definīciju. Tajā pašā laikā jautājumus, kas skar Eiropas Savienības prezidentūru, mēs esam pārrunājuši arī ārpolitikas debatēs. Un visbeidzot, atbildot uz Elksniņa kunga pārmetumiem, ka Latvijai nav saprotamas politikas ārlietās un iekšlietās, sevišķi nacionālās drošības jomā, tiešām gribu teikt: nē, šī politika ir vairāk nekā saprotama - stingra darbība, aktīva ārpolitika eiroatlantiskajās struktūrās! Mēs neklusēsim par lietām, kas skar mūsu drošību. Un, teiksim, attiecībā uz pārmetumu, ka Ārlietu ministrija ir maksājusi par Dombrovska kunga grāmatas izdošanu, es gribu atgādināt, ka tā bija Eiropas Savienības Vadības partnerība. Un jāteic, ka tā pieredze, kas ir Latvijai ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, īstenībā interesē Eiropas Savienību. Es domāju, ka tā bija vērtīga lieta. Un te mēs labi sadarbojāmies ar Eiropas Savienību. Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)".
• 2014_07_03_as-1-seq54 spokenText "Paldies. Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.".
• 2014_01_23-seq75 spokenText "Paldies. Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.".
• 2014_01_23-seq46 spokenText "Paldies. Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.".
• 2013_01_24-seq79 spokenText "Paldies. Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.".
• 2013_01_24-seq48 spokenText "Paldies. Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.".
• 2013_01_24-seq19 spokenText "Paldies. Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.".
• 2012_01_26a-seq38 spokenText "Paldies. Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.".
• 2012_01_26a-seq19 spokenText "Paldies. Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.".
• 2014_07_03_as-1-seq53 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Man faktiski vairāk tāda replika attiecībā uz dažu iepriekšējo runātāju uzstāšanos. Man bija ļoti liels prieks dzirdēt, ka deputāts Elksniņš un deputāts Klementjevs ļoti uztraucās par to, ka mums ir lietota tehnika, par to, ka mums kazarmas nav savestas kārtībā. Līdz ar to es paredzu un loģiski ceru sagaidīt, ka "Saskaņas Centrs" šodien noteikti balsos "par" Valsts aizsardzības finansēšanas likumu. Attiecībā uz izskanējušo frāzi par lietoto bruņutehniku es tomēr gribu precizēt. Tas, ko Latvija iepērk, ir tiešām lietota ritošā daļa jeb platforma. Tas, ar ko mēs to aprīkosim, būs moderns bruņojums. Lai iegādātos pilnīgi modernu un jaunu visu, mums vajadzētu tos 2 procentus jau nākošajā gadā. Tā ka mēs darām to, kas ir mūsu iespējās. Un pietiekami daudzi militārie eksperti ir novērtējuši, ka šī platforma ir izmantojama, protams, kombinācijā ar moderno bruņojumu. Vēl viens jautājums, kas izskan bieži: kāpēc Lietuva, Latvija un Igaunija neveic iepirkumus kopā? Atkal man jāpaskaidro: diemžēl tieši tāpēc, ka Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ir pilnīgi dažādas naudas aizsardzībai un līdz ar to ir pilnīgi atšķirīga pieeja tam, ko un kā pirkt. Mums šobrīd vēl šis kopējais iepirkums neizdodas, varbūt nākotnē tas labosies. Paldies.".
• 2014_07_03_as-1-seq52 spokenText "Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Un, ja jūs klausāties šo kafejnīcā, tad sēde ir sākusies. Mēs turpinām skatīt pirmo darba kārtības jautājumu - Ministru prezidenta ziņojumu Saeimai par Latvijas nacionālo drošību. Tātad pirms pārtraukuma mēs bijām uzsākuši par šo jautājumu debates. Tagad mēs turpinām debates. Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Andrejam Panteļējevam.".
• 2014_07_03_as-1-seq50 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Einārs Cilinskis... nav, Raivis Dzintars... nav, Rihards Eigims... nav, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Ainars Latkovskis... nav, Liene Liepiņa... nav, Valdis Liepiņš... nav, Dana Reizniece-Ozola... ir, Kārlis Seržants... ir, Edvards Smiltēns... nav. (No zāles: "Ir!") Kur viņš ir? Edvards Smiltēns? (No zāles: "Ir!") Saka, ka esot. Viktors Valainis... ir, Juris Vectirāns... nav, Igors Zujevs... nav.".
• 2014_07_03_as-1-seq49 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. Lūdzu, Rībenas kundze, ļaujiet Vucāna kungam izpildīt viņa pienākumu!".
• 2014_07_03_as-1-seq48 spokenText "Aicinu Ārlietu komisijas pārstāvjus pēc piecām minūtēm uz Ārlietu komisijas telpām uz īsu sēdi.".
• 2014_07_03_as-1-seq47 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.".
• 2014_06_12-seq162 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.".
• 2014_01_23-seq60 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.".
• 2013_05_02-seq237 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.".
• 2014_07_03_as-1-seq45 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos mūsu visu vārdā sirsnīgi sveikt 45 gadu jubilejā deputātu Igoru Meļņikovu, kuram šī jubileja bija 26.jūnijā. (Aplausi.) Un vēl paziņojumi. Tūlīt, pulksten 10.30, Sarkanajā zālē būs gan Prezidija sēde, gan Frakciju padomes sēde. Aicinu frakciju pārstāvjus piedalīties. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.".
• 2014_07_03_as-1-seq44 spokenText "Es aicinu pievērst lielu uzmanību arī tam, kā dzīvo mūsu jaunatne, lai viņa būtu stipra un vesela. Paldies.".
• 2014_07_03_as-1-seq43 spokenText "Klementjeva kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
• 2014_07_03_as-1-seq42 spokenText "Labdien! Augsti godātie kolēģi! Premjerministres kundze! Es izlasīju atskaiti par nacionālo drošību. Mēs citreiz arī gribam skatīties to, kas kaimiņa pusē atrodas aiz žoga, bet neredzam pašu žogu vai to, kādas skaistas puķes tur aug aiz žoga. Šeit daudz tika pieminēti mūsu kaimiņi, arī - ka viņi mums traucē dzīvot. Un, piemēram, atskaites 11.lappusē ir rakstīts: „Krievijai ir izdevīgi Latviju parādīt kā etniski sašķeltu, politiski un ekonomiski vāju valsti, un sagaidāms, ka pret Latviju var tikt pastiprināti vērstas propagandas un diskreditācijas kampaņas." Mēs paši sevi parādām tādus, kādi mēs esam. Krievija netraucēja mums un nepalīdzēja mums, kad mums 2008.gadā bija ekonomiskā krīze. Kur bija Krievija? Viņas šeit vispār nebija! Varbūt viens no viņas pilsoņiem piedalījās tajā Krājbankas krahā, bet kur bija visi mūsu drošības spēki? Kur mums bija Latvijas Banka, kur mums bija FKTK? Viņu nebija! Viņi ne par ko nezināja. Viņi atļāva iebraukt cilvēkam, Krājbankas īpašniekam, un viņš mierīgi aizbrauca ar čemodāniem, pilniem ar naudu, un neviens netika pieņēmis lēmumu, tāpēc ka mums vajadzēja nosvinēt 18.novembra svētkus. Parādiet to, ka mēs esam etniski sašķelti! Šeit ir tagad jums labs gadījums, kad jūs varat arī palīdzēt, ja jūs uzskatāt, ka mūsu sabiedrība ir sašķelta. Viņa tāda ir tāpēc, ka tā visa mūsu Latvijas propaganda - gan avīzes, gan televīzijas - arī rāda to visu laiku. Viņi nerāda otru pusi, to, kas noticis, piemēram, tajā pašā krievvalodīgajā sabiedrībā, rāda tikai to, kas noticis latviešu sabiedrībā. A kāpēc? Jautājums: kas sašķeļ to sabiedrību? Mēs lepojamies arī ar to, ka pagājušajos latviešu dziesmu svētkos piedalījās vairāk nekā 100 citu tautību kolektīvi. Jā, ļoti labi! Prieks to dzirdēt, bet speciālas programmas nav. Tas, ka darbojas - un aktīvi darbojas! - izlūkdienesti, tas taču ir normāli! Mums arī ir 13 subjekti, kas darbojas varbūt pret citām valstīm vai grib aizsargāt mūsu, Latvijas, intereses, bet parādiet, lūdzu, faktu, ka kāds bija noķerts un kurā vietā, lai mēs arī zinātu, ka patiešām viņi strādā, nevis tikai vienkārši sēž un kaut ko saka! Tāpēc, ka tas, ko citreiz mēs varam uzzināt no masu medijiem... Ja ir pastiprināti pievērsta tam uzmanība, tad konkrēti fakti ir vajadzīgi, tad mēs varam tam ticēt. Pagājušajā gadā mēs šeit, Saeimā, pēc Zolitūdes traģēdijas pieņēmām likumu par sociālo aizsardzību gan ugunsdzēsējiem, gan policistiem, gan robežsargiem. Bet gribu atgādināt, ka joprojām Ministru kabinets nav izpildījis savu pienākumu: vēl nav pieņemti Ministru kabineta noteikumi par tādiem svarīgiem jautājumiem kā, piemēram, par ārkārtas situāciju un izņēmuma stāvokli, Nacionālās drošības likumu, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu, par uzņēmumu ienākuma nodokli, par Apsardzes darbības likumu - un tā tālāk, un tā tālāk. Izpildiet šo savu pienākumu! Nesen apmeklējām Ādažu militāro bāzi, iepazināmies ar karavīriem, kas pilda mūsu internacionālo pienākumu ārvalstīs, un iepazināmies arī ar viņu dzīves apstākļiem. Nu kauns, ka mēs saviem kareivjiem nevaram joprojām vēl izremontēt dzīvojamās telpas, kur viņi dzīvo, Ādažu bāzē! Pat asfaltu nevaram uzlikt normālu, kādu sabiedrotie, mūsu kaimiņi, uzlika viņiem jaunu. Ir uzbūvēti pieci kuģi, kurus uzbūvēja šeit, Rīgas kuģu būves rūpnīcā. Bet diemžēl mēs nevaram aizpildīt ar divām komandām katru kuģi, lai visi pieci kuģi var iziet jūrā. Tas arī ir kauns! Kāpēc? Mūsu jaunieši nav spējīgi aizsargāt mūsu Latviju. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs neieguldījām līdzekļus sportā, lai nostiprinātu viņu veselību. Tas arī ir fakts.".
• 2014_07_03_as-1-seq40 spokenText "Godātie kolēģi! Man kaut kādā mērā jāpievienojas tiem, kuri saka, ka ziņojumā ir ļoti daudz dažādas informācijas, taču ir grūti saskatīt, vai tiešām tā visa ir saistīta ar Latvijas drošību, tai skaitā ar iekšējo drošību. Un, raugoties no tāda aspekta, es varu teikt, ka droši vien diezgan daudzas detaļas varētu šajā ziņojumā nemaz nebūt pieminētas. Taču ziņojums runā par uzticēšanos valsts finanšu sistēmai un par valsts ekonomisko stabilitāti. Nav šaubu, tās ir ļoti būtiskas un ļoti svarīgas lietas. Taču ziņojums nerunā par uzticēšanos valsts varai un par to plaisu, kas pastāv starp varu un sabiedrību, un par to neuzticēšanos valsts varai... pat naidu pret valsts augstākajām amatpersonām. Taču tā ir ļoti auglīga augsne propagandai, ļoti auglīga augsne informācijas karam, ļoti auglīga augsne nepatiesas, apmelojošas informācijas izplatīšanai, jo cilvēki ir gatavi to uztvert, tajā klausīties un ņemt to vērā. Daļēji šo jautājumu skar korupcijas apkarošanas sadaļa, taču darāmais darbs faktiski būtu krietni plašāks par korupcijas apkarošanu, kas nenoliedzami ir vēl viens ļoti būtisks jautājums. Taču šis darbs ir arī sarežģītāks, jo uzticēšanās nav tikai juridiska kategorija. Tā ir arī ētiska, morāla un vērtībās balstīta kategorija, turklāt tā veidojas ilglaicīgi attiecību un sadarbības rezultātā. Tāpēc te arī tika pieminēts, ka varbūt mazliet pietrūkst priekšlikumu tālākai rīcībai. Šis būtu viens no priekšlikumiem tālākai rīcībai, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai šo auglīgo augsni tomēr padarītu pēc iespējas mazāk auglīgu un lai cilvēki tomēr vairāk uzticētos tam, ko dzird no Latvijas amatpersonām, nevis tam, ko dzird, piemēram, no Krievijas amatpersonām. Un viena tāda joma... Protams, šo jomu ir daudz, bet viena tāda joma, kur šī propaganda ir atradusi auglīgu augsni, ir ģimenes aizsardzības joma un Juridiskajā komisijā nu jau vairākkārt skatītais bāriņtiesu jautājums, kur mēs redzam, ka sociālajos tīklos arvien vairāk izplatās dažnedažāda draudīga informācija. Un, ja mēs pievēršam uzmanību tam, no kurienes šī informācija nāk, tad mēs gandrīz vienmēr redzam, ka tie ir kādi Krievijas saiti, Krievijas kanāli, Krievijas mājaslapas, kuras šo informāciju izplata. Un pēc tam jau ar šīm brillēm uz acīm, cilvēkiem skatoties uz Latvijā notiekošo, liekas, ka te notiek pilnīgas šausmas, ka visi bērni tiks atņemti, pārdoti un tā tālāk. Es domāju, ka šī ir vēl viena lieta, kam būtu vērts pievērst uzmanību, lai samazinātu šo „auglīgo" augsni... Un lai cilvēki turpina... Tomēr varētu kaut kādā mērā uzticēties... Paldies gan Juridiskajai komisijai, gan Labklājības ministrijai, kas ir apņēmušās strādāt pie tā un turpinās šo darbu, taču... Tiešām bērnudārzi un pabalsti ir būtiskas lietas, varbūt šīs lietas būtu tās, kam vajadzētu vairāk pievērst uzmanības nākotnē. Paldies.".
• 2014_07_03_as-1-seq38 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Godīgi pasaku par šo ziņojumu: šāda veida ziņojumus var sarakstīt tiešām desmitiem un simtiem. Ierēdņiem nekad, tā teikt, nav nekāda veida problēmu, lai saņemtos un šādus ziņojumus sadrukātu vienu pēc otra. Un lielā mērā problēmas, kuras pamatā valstī ir, risinātas netiek. Un ko es gribu pateikt? Kāpēc līdz šim brīdim valstī mums, piemēram, nav skaidras un tiešām saprotamas politikas - ārējās un arī iekšējās - nacionālās drošības jomā? Nu kāpēc nav? Tāpēc, ka mēs, piemēram, vienā gadā nopērkam kuģus, bet pēc tam sagriežam tos metāllūžņos. Kas notiek tagad? Aizsardzības ministrija iegādājas bruņutransportierus (150 miljoni!) - astoņdesmito gadu ražojumu. Kāpēc valstij nav kopīgas pozīcijas, piemēram, attiecībā uz šāda veida iepirkumu procedūru īstenošanu vienlaicīgi un kopā ar Lietuvu un Igauniju, Zviedriju, Somiju? Kāpēc mēs mūkam ārā no kopīgiem iepirkumiem, lai nacionālo drošību stiprinātu ar tādiem tehniskiem līdzekļiem, kuri tiešām būtu efektīvi? Nē! Mēs iegādājamies astoņdesmitajos gados ražotu tehniku. Kas mēs esam - metāllūžņu placis kaut kāds laikam esam?! (No zāles dep. I.Zariņš: „„Liepājas metalurgam" jādod!") Nacionālie bruņotie spēki. Visi ļoti labi zina un daudz zina par problēmu, ka no dienesta aiziet cilvēki. Kāpēc aiziet? Jūs esat aizdomājušies par to? Neviens šo jautājumu nerisina! Kāpēc tādas algas, kāpēc nav skaidrības un perspektīvas attiecībā uz turpmāko dienestu aizsardzības spēkos? Un īstenībā tie ir tikai divi trīs jautājumi, kuri skar ārējo drošību, mūsu valsts stiprināšanu. Iekšējā drošība. Valstī ir padsmit dienestu - padsmit dienestu! -, un visi šie dienesti tagad jums sarakstījuši šo ziņojumu. Šie padsmit dienesti - ikdienā ko viņi dara? Cīnās viens ar otru! Viens ar otru! (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni: „Nav...!") Kādas ir to dienestu darbinieku algas? Nu, algu līmeņa ziņā mēs vēl neesam atgriezušies pat pirmskrīzes līmenī attiecībā uz šāda veida dienestiem. Ko viņi dara attiecībā uz dublējošām funkcijām? Mēs ļoti labi zinām, cik lielā mērā Operatīvās darbības likums vai Nacionālās drošības likums attiecas uz viņu darbību un viņu konkurenci. Policijas akadēmijas likvidēšana. Kā mēs varam spriest vispār par nacionālo drošību, kad mums valstī nav nekāda veida izglītības iestādes, kura speciāli gatavotu tiešām kvalificētus profesionāļus dienestam iekšlietu sistēmā?! Nav mums tādas iestādes! Mēs to likvidējām. Kāda mums dēļ tā būs iekšējā drošība? Nu nekādas nav! Nu nav tās vienkārši! Valsts ieņēmumu dienests. Viņiem uz robežas salūst rentgens. Gadiem valsts to neremontē. Tā ir nacionālā drošība? Iekšējā? Tā ir korupcija! Un korupcija, kura nāk no Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta puses. Un šādas sistēmas esamībā, kad īstenībā neviens ne par ko neatbild, jūs visi esat ieinteresēti. Un kāpēc jums tas patīk? Tāpēc, ka dēļ tā jūs varat virzīt savas rebes un štelles un aizstāvēt savas intereses. (No zāles dep. I.Čepānes starpsaucieni.) Iekšējās nacionālās drošības valstī nav. Nu nav! Vienīgā drošības garantija mums, Latvijai, ir tikai mūsu dalība Eiropas Savienībā un NATO. (Dep. J.Reira starpsauciens no zāles: „Bet ko jūs...?) Ārlietu ministrija līdz šim brīdim ko dara? Ārlietu ministrija stiprina nacionālo drošību, izdodot Dombrovska grāmatas par to, ka mēs esam pārvarējuši krīzi. Tas ir nacionālās drošības jautājums? Jūs apskatieties, ar kādiem līdzekļiem... cik daudz jūs līdzekļu tērējat visādiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ārprāts!"), lai gan par šo naudu jūs varējāt celt cilvēkiem algas, lai viņi strādā. Tā ir nacionālā drošība? Nē! Veselības ministrijai ir tikai 50 procenti no nepieciešamā finansējuma. Tā nav nacionālā drošība? Tā ir nacionālā drošība! Finansējums ir? Nav! Šodien mēs skatām grozījumus Maksātnespējas likumā attiecībā uz noliktām atslēgām. Tā nav nacionālā drošība? Ir nacionālā drošība! Cilvēki aizbrauc, migrācijas process - tā arī ir nacionālā drošība! Latvijas valstī nacionālās drošības - man ļoti jums jāatvainojas -, neskatoties uz šo ziņojumu, nav.".
• 2014_07_03_as-1-seq36 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Paldies, protams, premjerei par ziņojumu. Bet man jāsaka tā, ka tas ziņojums man vairāk atgādināja vecmāmiņas pasaku mazmazbērnam, kad aiz logiem trako vējš un ir vētra, bet vecmāmiņa stāsta: „Mēs taču esam siltā istabā zem segas, un viss ir kārtībā, un tas viss ir tikai ar citiem, bet nav ar mums!" (Zālē starpsaucieni.) Kāpēc es to saku? Man kā Nacionālās drošības komisijas loceklim, protams, informācija ir un daudz ir, bet es domāju, ka gan daudziem šeit, zālē, sēdošajiem, gan arī tiem, kas varbūt šo ziņojumu lasīs, drusku tomēr tā kā varētu pietrūkt informācijas par pēdējiem pāris mēnešiem, kas saistīta arī ar to pašu jau daudzkārt pieminēto Ukrainu. Jo mēs tomēr diezgan skaidri redzam, ka Eiropas lielvaras joprojām ir neizlēmīgas un joprojām meklē katru iespējamo salmiņu, lai tikai ar Krieviju vēl ilgi runātu, runātu, runātu un lai nekas nenotiek. Un faktiski svaigākā informācija no Ukrainas ir Smiltēna kunga fotogrāfijas Instagram. Otra lieta, ko es šajā ziņojumā noteikti būtu vēlējies, ir par reālo Krievijas ekonomikas ietekmi Latvijā, jo mēs redzam, ka mēs tomēr joprojām turpinām aktīvi koķetēt ar iespējamiem investoriem no Krievijas. Gan „Liepājas metalurga" sakarā, gan kā iespējamie Citadeles bankas pircēji tiek minēti Krievijas uzņēmēji, kuru, teiksim tā, sakari ar Krievijas organizēto noziedzību parādījās atklātībā jau pirms gadiem desmit, bet mēs ar viņiem turpinām runāt kā ar potenciāliem partneriem. Es domāju, ka šajā zālē nevienam nav ilūziju par to, ka tādas lielas investīcijas kaimiņvalstīs var notikt bez Krievijas centrālās varas ietekmes vai pat ieteikumiem. Tā ka mans ieteikums nākamajam premjeram (vai tā būs Straujumas kundze vai kāds cits, nezinu): atcerieties tomēr to, ka šis ziņojums savā ceļojumā... no tā brīža, kad parakstu zem tā paliek kāds no drošības struktūras vadītājiem, kurš ir savu daļu sastādījis, līdz šai tribīnei paiet vismaz vairāki mēneši! Un šis ziņojums, kaut arī tajā ir stāsts par pagājušo gadu, ir pārklājies ar zināmu pelējumu pa šo laiku, un, teiksim, premjera biroja darbinieki varētu arī mazliet to ziņojumu uzfrišināt, lai mums te nav jādzird diezgan veca informācija. Un šajā sakarā var palasīt kaut vai to, ko saka kaimiņvalsts prezidents Ilvess vai bijušais Amerikas prezidenta padomnieks drošības jautājumos Bžezinskis. Piedodiet, viņi joprojām nav absolūti nemaz optimisti Krievijas sakarā, un mēs nezinām, kas no tā visa vēl var sanākt. Un pēdējais mans ieteikums. Straujumas kundze, neejiet tomēr uz „Jauno vilni", pat tad ne, ja jūs aicina! (No zāles dep. I.Viņķele: „Mēs tepat - Vecrīgā!" Zālē smiekli.) Paldies.".
• 2014_07_03_as-1-seq34 spokenText "Kolēģi! Es run��šu par to, ko neesmu sadzirdējis ziņojumā. Proti, daudz tika runāts par Ukrainas krīzi, par draudiem no Krievijas puses, ļoti plaši un izvērsti. Par to visu ir skaidrs. Bet šajā sakarā ir jautājums. Ja krīze turpināsies tālāk, tad... Neviens nevar pateikt ne Eiropā, ne pat pasaulē, ar ko beigsies tā krīze. Mēs stāvam trešās pakāpes sankciju priekšā pret Krieviju. Ja sankcijas tiks ieviestas, vai ir valdībai rīcības plāns? Gadījumā, ja tiešām sankcijas ies plašumā pret Krieviju, tad pirmām kārtām tie ir energoresursi. Droši vien jābūt gataviem, ka IKP strauji kritīsies, bet es nevienu vārdu šeit neesmu dzirdējis par to, un, manuprāt, tas tieši skar nacionālo drošību. Un mēs tik tiešām varam runāt tagad par to, ka ir jāpaceļ finansējums aizsardzībai. Mēs pieņēmām vakardien tātad likumu par nacionālās drošības... par aizsardzības finansējumu, kur ir iestrādāta konkrēta trepe ar konkrētiem skaitļiem, kur ir piesaiste pie IKP, ka katru gadu mēs celsim konkrēti attiecīgi tātad finansējumu. Tad tomēr ir jautājums: ja kritīsies IKP, tad tur vairs nav iestrādāts formulējums, kā jūsu ziņojumā bija teikts, ka saskaņā ar budžeta iespējām... tā tur vairs nav. Un tad te rodas tiešām daudz visādu dažādu risku. Turklāt es gribu pieminēt arī... Mēs skatījām arī mūsu komisijas sēdē veselības aizsardzības finansēšanas likumu, kur ir iestrādāta norma, ka mums jāiet uz 4,5 procentiem no IKP veselības aprūpei. Bet tur nav neviena vārda, kādā veidā mēs to panāksim. Nav pat nozīmēts laika termiņš, kādā gadā mēs to izdarīsim, un tā tālāk. Bet arī tas skar nacionālo drošību. Un tur ļoti viss izskatās neveiksmīgi. Vēl dažus vārdus par ziņojumu. Jūs teicāt, ka tiks izveidota speciāla komisija, lai apkarotu ēnu ekonomiku. Es šeit vienkārši gribētu novēlēt, lai mums nesanāktu tā, ka, karojot ar ēnu ekonomiku, mums to sitienu dabūtu tie, nu, teiksim tā, normālie uzņēmēji, kas strādā, kas cenšas maksāt nodokļus, jo viņi cieš pirmie no visām sankcijām. Bet tie, kas strādā reālā ēnu ekonomikā - es teiktu, pat melnajā ekonomikā -, pret viņiem tas apkarošanas plāns principā nestrādā. Viņi kā darbojās... tā ir gan kontrabanda, gan trafikings vai prostitūcija un tā tālāk. Tur atkal mēs sāksim karot ar mūsu normālajiem biznesmeņiem, ar mūsu pašu uzņēmējiem, kuri tagad jau bēg uz Lietuvu un Igauniju. Tas arī skar nacionālo drošību. Bet principā galvenais jautājums man būtu par to, ko darīs Latvijas valdība, ja mēs tiešām stāvēsim trešā līmeņa sankciju priekšā.".
• 2014_07_03_as-1-seq33 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2014_01_23-seq108 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2013_11_06_a-seq1918 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2013_11_06_a-seq1113 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2013_11_06_a-seq1053 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2013_11_06_a-seq987 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2013_09_26-seq117 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2013_03_21-seq64 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2012_12_13-seq629 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2012_06_21-seq1412 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2012_05_24-seq134 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2012_05_17-seq8 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2012_01_12-seq168 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2011_12_08-seq40 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2011_11_10-seq114 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2011_09_08-seq551 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2014_07_03_as-1-seq32 spokenText "Jā. Tātad esošā situācija ar degvielas rezervēm ir tāda, ka mums to tagad nemaz nav. Tiek piedāvāta iespēja, ka var atnākt kāds ofšors, kuram vispār nav nekādas infrastruktūras, un pateikt: „Ziniet, es jums piedāvāju: gadījumā, ja jums būs vajadzīgs, tad no kaut kurienes Eiropā es šīs drošības rezerves, šo degvielu, jums piegādāšu." Jautājums, kura izvērtējumu es būtu gribējis redzēt šinī drošības ziņojumā: vai tiešām reāli ar šādu drošības rezervju sistēmu mēs varam paļauties... vai reāli mēs vispār šīs degvielas rezerves spēsim iegūt? Jo, ja sāksies krīze... degvielas krīze sāksies visā Eiropā, tad, visdrīzāk, mēs paliksim bez nekā. Vienkārši kārtīgi būsim maksājuši kādam ofšoram naudiņu un pēc tam būsim palikuši bez šīm degvielas rezervēm. Tie ir tikai daži atsevišķi fakti, kurus es vēlējos pieminēt šinī īsajā laikā. Kolēģi! Ja tik tiešām drošība mums ir svarīga, tad es aicinu no deklaratīvām frāzēm, no sausiem faktiem, kuri tālāk netiek analizēti, pāriet uz to līmeni, ka mēs šeit ar šo drošības ziņojumu radītu reālu ceļa karti tālākām rīcībām! Tādas nav!".
• 2014_07_03_as-1-seq31 spokenText "Deputāti neiebilst. Tātad Zariņa kungam vēl viena minūte.".
• 2014_07_03_as-1-seq30 spokenText "Man... Es lūgtu vienu minūti, es pabeigšu!".
• 2014_07_03_as-1-seq29 spokenText "Zariņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2014_07_03_as-1-seq28 spokenText "...degvielas drošības rezervēm. Vai jūs zināt, kādu Ekonomikas ministrija pašlaik ir noteikusi kārtību? Es gribētu, lai par to būtu arī drošības ziņojumā izvērtējums... par to, ka degvielas drošības rezerves... tiek piedāvāts, ka tās vispār šeit var neturēt. Un tā rezultātā konkursos var piedalīties ofšors, kuram vispār nav nekādu...".
• 2014_07_03_as-1-seq27 spokenText "Lai jūs pārtērētu laiku, jums ir jālūdz atļauja Saeimai to laiku pagarināt!".
• 2014_07_03_as-1-seq26 spokenText "Labdien visiem! Drošība - tas nu ir tas jautājums, ko mēs pēdējā laikā bieži dzirdam, tas tiek locīts visos iespējamos veidos un visās iespējamās vietās. Bieži tas viss pārvēršas tādā kā medņu kladzināšanā riesta laikā, kad aizmirsts tiek viss, kas notiek apkārt, arī pati drošība. Izlasot šo ziņojumu, tiešām rodas pamatots jautājums: ar kādu mērķi tas ir rakstīts? Vai tas ir rakstīts tiešām kā ceļa karte mūsu centieniem, lai tiešām rūpētos par drošību, vai vienkārši, lai paštīksminātos, saliktu virkni faktu un šeit no tribīnes varētu pastāstīt, kādi mēs esam malači? Es neredzēju šinī ziņojumā daudzas principiālas lietas, uz kurām es vēlējos atrast atbildes. Es minēšu tikai dažas no tām, jo diemžēl piecās minūtēs daudz neparunāsi par to. Viens aspekts, kas tiešām mani uztrauc un uz ko es vēlējos rast atbildes, bija par finanšu sistēmas riskiem. Kā jūs zināt, finanšu sistēma - tā ir mūsu tautsaimniecības asinsrite. Ietekmējot procesus finanšu sistēmā, šie procesi finanšu sistēmā tālāk ietekmē visu mūsu tautsaimniecību, ietekmē visu mūsu spēju rūpēties par drošību... iespēju vispār šeit funkcionēt. Es vēlējos atrast atbildi par šiem riskiem, ko mēs pašlaik redzam... ka situācijā, kad mums ir ļoti nepieciešama tālāka ekonomikas attīstība, finanšu sistēmā mēs redzam pretējo - ka konstanti nauda no mūsu tautsaimniecības plūst projām. Tie ir simti miljonu, kas plūst projām no mūsu tautsaimniecības! Simti miljonu! Tie ir ļoti lieli cipari priekš mūsu tautsaimniecības. Es vēlējos redzēt analīzi, kāpēc tas notiek un kādi ir instrumenti, lai mēs varētu mainīt šo situāciju. Un šeit drošības ziņojumā es būtu gribējis redzēt, ko mums vispareizāk būtu darīt ar Citadeles banku, jo Citadeles banka ir kā instruments, kuru mēs varējām izmantot, lai šo situāciju mainītu, ja mēs redzam, ka finanšu sistēma ir izveidojusies tā, ka atsevišķas bankas var veidot savu kredītu politiku, ignorējot tās nepieciešamības, kas ir vajadzīgas mūsu tautsaimniecībai. Otra lieta, kas mani ļoti satrauc un uz ko es tomēr neredzēju atbildi, ir jautājums par veselību. Tātad tas ir vēl viens ļoti kritisks un ļoti svarīgs aspekts mūsu drošībai. Ja mums šeit nebūs veselas nācijas, veselīgas nācijas, veselīgu cilvēku, tad par kādu drošību mēs varēsim runāt? Kas par to parūpēsies? Veselības aprūpes jomā mēs redzam sausus ciparus, ka gaidīšanas laiks rindā uz ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem svārstās no 13 līdz 763 dienām. Iedomājieties - 763 dienas! Ko tas nozīmē priekš mūsu veselības? Mani satrauc, ka es šeit neredzēju ne vārda par to, kāda situācija ir mūsu primārajā veselības aprūpē, runājot par ģimenes ārstiem. Mums ir 3 tūkstoši ģimenes ārstu. Vairāk nekā puse no tiem ir tuvu pensijas vecumam vai pensijas vecumā. Vairāk nekā puse no tiem! Katru gadu valstī rodas ne vairāk kā padsmit jaunu ģimenes ārstu. Tātad, ja mēs paskatāmies uz šo situāciju, tad redzam, ka pat tad, ja visi esošie ārsti turpina strādāt un neiet pensijā, vajadzīgi 120 gadi - vairāk nekā 100 gadi! -, lai ģimenes ārsti varētu vienkārši... lai varētu saglabāt to pašu ģimenes ārstu skaitu. Tātad tas nozīmē, ka ir reāla katastrofa! Tūlīt iestāsies reāla katastrofa primārajā veselības aprūpē. Kas par to rūpēsies? Kas to paredzēs? Ja mēs tagad to neizdarīsim, tad tā būs kārtējā katastrofa, kurai mēs nebūsim gatavi. Tālāk. Par enerģētiku. Pareizi tiek atzīmēts, ka, ja mēs runājam par elektrības apgādi, tad jāteic, ka mēs atrodamies vienotā sistēmā ar citām Baltijas valstīm, un ar to viss arī aprobežojas! Ja mēs reāli gribam analizēt riskus, tad mums tie būtu jāanalizē visā Baltijas reģionā. Un šeit ļoti svarīgi būtu pieminēt to, kas tad notiek ar Lietuvu, jo Lietuva atrodas mums blakus, mēs atrodamies vienotā, sasaistītā sistēmā kā vienā laivā, un mēs vispār nepieminam to, ka Lietuvas situācija ar elektrības apgādi ir vienkārši dramatiska. Tur vairāk nekā 70 procenti... viņi gandrīz totāli ir atkarīgi no piegādēm no Krievijas. Kāpēc tas netiek pieminēts, kāpēc par to netiek runāts? Kāpēc atkal netiek dots norādījums, ka būtu jārīkojas, ka mums būtu mūsu kaimiņi jāuzrunā? Lūk, ārlietu ministrs sēž, nemaz neklausās to! Šī problēma būtu jārisina. Jo tas pa tiešo ietekmē uzreiz situāciju arī mūsu elektrības tirgū. Tas, ko mēs tagad arī redzam saistībā ar Igauniju, - ka mums pietrūkst starpsavienojumu jaudu, jo vienkārši ir liels caurums mums blakām, kas sūc projām elektrību... Otra lieta. Es atvainojos, es tūlīt pabeigšu! Nedaudz varbūt pārtērēšu laiku. Jautājums, kuram es vēlētos pievērst uzmanību, runājot par enerģētiku, ir par...".
• 2014_07_03_as-1-seq24 spokenText "Cienījamās Ministru prezidente, Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ārlietu ministra kungs! Godātie kolēģi! Ziņojumu rakstījušas par valsts drošību atbildīgās personas, nevis Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Un tas ir visskumjākais, jo, pirmkārt, jau ziņojuma ievadā Latvija nosaukta nevis par Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsti, bet par (es citēju) „valsti starp ES un NVS valstīm". (Citāta beigas.) Šī ģeopolitiskā vīzija dod toni visam ziņojumam. Otrkārt, par Krievijas politiku rakstīts ļoti izvairīgā tonī. Dažās vietās pieminēta Krievijas agresija, taču nekur nav minēta Krimas aneksija, kas ir nosodīta daudzos Eiropas Savienības un NATO dokumentos. Nekur nav minēta Krimas militārā okupācija, ko tikko, pirms divām dienām, nosodījām EDSO Parlamentu Asamblejā. Tipiskās frāzes ziņojumā ir šādas (citātu sākums): „Krievijas piekoptā rīcība Ukrainā" (7.lapaspusē), „Krievijas operācija Krimā" (8.lapaspusē), „tādas darbības kā Ukrainā" (11.lapaspusē) un „notikumi Krimā" (30.lapaspusē) un tā tālāk. Tas īpaši nepārsteidz, jo Latvijas vēsturiskajai pieredzei šajā ziņojumā vispār nav pievērsta uzmanība. Ziņojuma autori „veiksmīgi" ir aizmirsuši par Latvijas okupāciju un tās sekām. Lasītājam tiek radīts priekšstats, ka tam ar valsts drošību nav nekāda sakara. Varbūt Latvija pievienojās Eiropas Savienībai un NATO mirkļa iegribas dēļ? Tāpat nav nekādu atsauču uz Satversmi un nesen pieņemto preambulu. Autori Latvijas valstij ir izdomājuši paši savas definīcijas, un tam, kas teikts Satversmē, šie cilvēki nepievērš nekādu uzmanību. Arī draudu vērtējums vietām šķiet pilnīgi nepareizs. Terorisma draudi tiek saistīti galvenokārt un tikai ar radikālo islāmu. Jādomā, ka Ukrainā teroristi arī ir islāmisti vai arī banderieši un fašisti, kā to apgalvo Krievijas propaganda? Un vai islāmam šajā ziņojumā vispār nav pievērsta daudz lielāka uzmanība nekā promaskavisko spēku darbībai Latvijā? Ir īsas norādes uz kreisā spārna ekstrēmistiem, bet nav identificēta neviena organizācija vai grupa. Tas pats par labā spārna ekstrēmistiem. Ja tos nevar nosaukt vārdā, tad jāšaubās, vai Latvijā vispār tādi ekstrēmisti ir redzēti. Ziņojuma 26.lapaspusē atklāti atzīts, ka valsts netaisās piešķirt naudu Zemessardzes apgādei ar prettanku un pretgaisa ieročiem, toties nacionālā drošība tiks stiprināta ar (citāta sākums) „...piemājas cūku novietņu uzraudzību" un „...mežacūku orālo vakcināciju Latgales reģionā". (Citāta beigas.) (67.lapaspuse) Skumji! Un tas notiek laikā, kad šobrīd Igaunija iepērk modernus prettanku ieročus, lai apbruņotu visas armijas un Zemessardzes vienības, - 80 raķešu sistēmu „Javelin", bet morāli novecojušo sistēmu „Milan" nodod noliktavās. Vai varbūt Latvija no draudzīgās kaimiņvalsts Igaunijas varētu izlūgties kaut ko no tās arī mums? Un, vispārinot notikušo, vai tas nav dziļi simboliski, ka šāds dokuments atklātībā parādās vienu dienu pēc tam, kad svinīgi atklāta Itālijas, Latvijas un Luksemburgas trio prezidentūra Eiropas Savienības Padomē? Kādu signālu tas sūta? Un ko tas saka par nākotni - gan mums pašiem, gan mūsu partneriem Eiropas Savienībā un NATO, gan mūsu kaimiņiem? Un man ir lūgums Ministru prezidentei paskaidrot, kuras amatpersonas un institūcijas ir sastādījušas šo ziņojumu. Saeimai ir tiesības to zināt. Liels paldies par uzmanību!".
• 2014_07_03_as-1-seq23 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Vinetai Poriņai.".
• 2014_06_05-seq473 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Vinetai Poriņai.".
• 2014_03_27-seq15 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Vinetai Poriņai.".
• 2013_01_24-seq34 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Vinetai Poriņai.".
• 2012_02_09-seq55 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Vinetai Poriņai.".
• 2012_01_26a-seq17 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Vinetai Poriņai.".
• 2011_12_22-seq187 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Vinetai Poriņai.".
• 2014_07_03_as-1-seq22 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ārlietu ministr! Deputāti! Mans aicinājums... uzdevums ir pievērst uzmanību vienam aspektam, pirms tam pateicoties par šo svarīgo ziņojumu. Un tas aspekts, kuram es gribu pievērst uzmanību, ir efektīva integrācijas... sabiedrības saliedētības darba koordinācija - un uzsveru! - ar mērķtiecību tieši lēmumu pieņemšanā, jo arī ziņojumā ir teikts, ka vāji integrēta sabiedrība ir drauds mūsu nacionālajai drošībai. Un man jāteic, ka mūsu integrētspēja salīdzinājumā ar tām deformācijām, ar to mantojumu, ko mēs esam saņēmuši iepriekšējos gados - pirmām kārtām jau 50 padomju gados... ka mūsu integrētspēja krietni atpaliek no nepieciešamā - desmitiem, varbūt pat simtiem reižu. Un gan objektīvi, gan subjektīvi to, ko varbūt ne īpaši veiksmīgi darām... Bet drošības ziņā integrācija... vāji integrēta sabiedrība, starpnacionālās attiecības jo īpaši, vienmēr būs Ahilleja papēdis un viegli ievainojamā vieta. Un tāpēc jo īpaši svarīgi ir veikt mērķtiecīgu un koordinētu darbu ar tiem ierobežotajiem resursiem, kas mūsu rīcībā ir. Jo es varētu integrācijā mūsu iespējas salīdzināt ar tādu mazu kaujas vienību ar ierobežotiem resursiem, kurai ir jācīnās tomēr ar milzīgu bruņotu pārspēku, kas vajadzības gadījumā var tikt izmantots. Un vairākās ministrijās (objektīvi - vairākās ministrijās!) ir šis integrācijas darbs izvietots, arī Sabiedrības integrācijas fondā, un varbūt tās mērķtiecīgās koordinācijas problēmas, lai kā arī viņi cenšas, mēs jūtam arī budžeta sastādīšanas laikā, jo dažas lietas dublējas - varbūt reizēm ne īpaši svarīgas -, bet dažas svarīgas lietas izkrīt. Un mums būtu vajadzīgs viens, kurš tomēr pārredz visu laukumu - un tā integrēti pārredz, ar visiem uzdevumiem un visu, kas tur notiek! - un lēmumu pieņemšanā spēj pateikt: „Tas būs un tas šoreiz nebūs, to mums nevajag." Un es aicinu pievērst uzmanību tam un arī atrisināt šo jautājumu. Paldies.".
• 2014_07_03_as-1-seq20 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Vispirms paldies Straujumas kundzei par šo ziņojumu. Tas ir plašs un visaptverošs. Es pakavēšos tikai pie vienas jomas, un tie ir mediji. Tā kā šis ir nopietns ziņojums, mani pārsteidz dažu partiju nevēlēšanās diskutēt pēc būtības... ka ir tāda kā atturība, ja mēs uzskatām, ka drošība ir prioritāte. Mūsdienās eksperti arvien biežāk runā par moderno jeb mūsdienu karu. Un pirmās tā fāzes jeb posmi notiek informatīvajā vidē. Šādas teorijas ir veidojušas un attīstījušas arī Krievijas augsta līmeņa militārpersonas, un mēs skaidri redzam, kur šīs teorijas šodien tiek piemērotas praksē. Domājot par to, kāds būs nākamā gada ziņojums - un konkrēti par mediju jomu -, situācija ir analizēta un diagnoze ir uzstādīta, un var teikt, ka šis skatījums lielā mērā sakrīt arī ar manu viedokli. Faktiski ir secināts, ka Krievijas informatīvā ietekme Latvijā, kas primāri tiek īstenota caur Krievijas kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem, ilgtermiņā var būt valsts drošības apdraudējums. Par to ir runājuši eksperti, par to mēs esam ļoti plaši diskutējuši dažādās konferencēs, arī Koalīcijas padomē šī situācija arvien tiek pārrunāta un pārrunāta, bet uz priekšu mēs netiekam. Man ir bažas, ka, ja šāda situācija ieilgs, ja nekas netiks darīts pēc būtības, tad nākamā gada ziņojums mediju jomā būs apmēram tāds pats kā līdz šim vai varbūt vēl bēdīgāks. Analizējot situāciju, kur mēs šobrīd esam, NEPLP kā mediju regulators savā lomā ir izrādījies vājš. NATO stratēģiskās komunikācijas centram būs noteikti savi uzdevumi, bet izpildvara joprojām kavējas ar mediju nodaļas izveidošanu, un ar šo darbu iet tā: viens solis - uz priekšu, divi - atpakaļ. Kultūras ministrija no saviem iekšējiem resursiem ir pāris štata vietu tam atvēlējusi, bet, ja valdība uzskata, ka informatīvajā vidē ir nopietns valsts drošības apdraudējums, tad valdībai šis jautājums būtu jārisina enerģiski un ar visu ministriju resursiem vai arī vēl paredzot papildu resursus. Būtu iluzori un maldīgi domāt, ka trīs visai pieticīgi atalgoti ierēdņi spēs ļoti efektīvi un strauji vērst par labu to, kas ir ielaists gadu gadiem. Latvija ir vienīgā... Es jau esmu nogurusi, kolēģiem stāstot, ka Latvija jau vairāk nekā 20 gadus ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas ar apbrīnojamu vieglprātību ir attiekusies pret to, kas notiek informatīvajā vidē. Tā ir vienīgā dalībvalsts, kur izpildvara nestrādā ar mediju jautājumiem, un, manā skatījumā, viens no Kultūras ministrijas Mediju nodaļas uzdevumiem būtu veidot atbalsta sistēmu vietējiem medijiem. Vēl es gribu pieskarties jautājumam par to, kāda ir valdības stratēģiskā komunikācija. Valdībai ļoti nopietni būtu jāpārdomā iespējas uzrunāt sabiedrību. Mēs redzam, ka būtiski jautājumi, teiksim, arī eiro... Eiropas Savienības un NATO iestāšanās gadadiena tomēr... šī stratēģiskā komunikācija ir izpalikusi, sabiedrība pietiekami netiek uzrunāta, netiek iesaistīta pietiekami. Ņemot vērā to, kas notiek informatīvajā vidē, ņemot vērā to, ka Latvijai ir jāstiprina gan transatlantiskā piederība, gan piederība eiropeiskajai telpai, tas kļūst arvien būtiskāks jautājums. Un resursi faktiski ir. Ja mēs redzam, ka valdībā Komunikācijas nodaļā ir padsmit štata vietas, tad būtu jāpārdomā, kā izveidot patiešām funkcionētspējīgu vienību, kas varētu un pildītu šos pienākumus arī pēc būtības. Tie ir divi pamatjautājumi. Un es patiešām ļoti vēlētos, lai nākamgad situācija informatīvajā jomā būtu daudz labāka. Tie ir tikai divi nelieli, bet praktiski soļi. Un, lai ietu uz priekšu, vispirms ir jāsper pirmais solis. To es valdībai arī novēlu.".
• 2014_07_03_as-1-seq18 spokenText "Godātā Ministru prezidente! Godātā Saeima! Sākumā vēlos pateikties ziņojuma sagatavotājiem un drošības iestādēm, kuras ikdienā ir maz redzamas, bet ir devušas būtisku artavu mūsu valsts drošības nostiprināšanā. Viennozīmīgi atbalstāmas ir norādītās prioritātes - piemēram, sniegt atbalstu bruņotajiem spēkiem, to skaitā Jaunsardzei un Zemessardzei, stiprināt valstisko ideoloģiju un patriotisma līmeni sabiedrībā. Ziņojums ir vērtīgs ieskats Latvijas drošības situācijā un galvenajos izaicinājumos. Runāt var par daudziem aspektiem, bet pieminēšu vien dažus. Pirmkārt, es vēlos runāt par ziņojuma 1.5.sadaļā „Ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes un klasificētās informācijas aizsardzība" iekļauto informāciju. Šajā sadaļā ir norādīts (citēju): „Izlūkdienestu darbības ir vērstas uz publiski nepieejamas informācijas iegūšanu, kas dienesta pārstāvētajai valstij dotu priekšrocības politisku, ekonomisku un militāru mērķu īstenošanā. Cits specdienestu uzdevums ir aktīvo pasākumu īstenošana, kuru mērķis ir ietekmēt Latvijas lēmumu pieņēmēju, sabiedrības vai starptautisko organizāciju rīcību." Jāatzīst, ka šāds ieraksts ir kliedzošs. Tas norāda, ka Latvijā ir aktīva ārvalstu izlūkdienesta darbība, un rodas jautājums par norādīto ārvalstu izlūkdienestu uzdevumu veikt aktīvus pasākumus, kuru mērķis ir ietekmēt Latvijas lēmumu pieņēmējus. Rodas jautājumi: kā izpaužas šie pasākumi un vai ir konkrēti gadījumi, kad ārvalstu izlūkdienesta darbības rezultātā valsts augstākās pārvaldes institūcijas ir pieņēmušas lēmumu citas valsts interesēs? Vēlos pieminēt 2.1.2.sadaļā minēto faktu (citēju): „Krievijas investīcijas Latvijā var dalīt trīs lielās kategorijās - finanšu sektors, enerģētika un nekustamais īpašums. Nekustamā īpašuma investīcijas ir saistītas ar uzturēšanās atļaujām, kas principā ir atkarīgas no politiska lēmuma Latvijā." (Citāta beigas.) Savukārt 2.2.sadaļā ir teikts (citēju): „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lietvedībā ir bijuši kriminālprocesi, kuru ietvaros ir konstatēta kukuļošana uzturēšanās atļauju piešķiršanas procedūrās." Šādi ieraksti liek uzdot arvien jaunus jautājumus, un jo sevišķi - kāpēc dažu gadu laikā daudzi politiķi ir mainījuši savu attieksmi pret uzturēšanās atļauju tirdzniecību par 180 grādiem? 1.5.sadaļā ir iekļauts teikums: „Paredzams, ka ārvalstu specdienesti turpinās izmantot tautiešu organizācijas savu ģeopolitisko interešu realizēšanai Latvijā." Savukārt 2.3.1.sadaļā ir norādīts: „...Būtiska loma Krievijas īstenotās tautiešu politikas koordinēšanā un pārraudzībā ir šīs valsts diplomātiskajām pārstāvniecībām, kas 2013.gadā vēl vairāk nostiprināja savu kā tautiešu politikas pārrauga un koordinatora lomu Latvijā." No šīs publiski pieejamās informācijas ir iespējams izdarīt secinājumu: ja ārvalstu specdienesti izmanto šīs tautiešu organizācijas savu ģeopolitisko interešu realizēšanai Latvijā un ja to pašu vienlaicīgi dara Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības, tad varam izdarīt secinājumu, ka, visticamāk, Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības ir cieši saistītas ar Krievijas specdienestiem, kuri darbojas Latvijā, īsteno un saskaņo darbību tautiešu politikas jautājumos, kas ir vērsti pret Latvijas interesēm. Cits citāts: „Izveidotais mehānisms finansējuma saņemšanai no Krievijas nodrošina prokrievisko organizāciju darbības Latvijā saskaņošanu ar Krievijas interesēm. Par galveno mērķtiecīga finansējuma sadales mehānismu pēdējos gados kļuvuši Krievijas valsts institūciju dibinātie un kontrolētie specializētie fondi." Savukārt citā šīs sadaļas daļā ir minēts: „Dažādu ar Krievijas īstenotās tautiešu politikas saistīto nevalstisko organizāciju darbība, līdzīgi kā iepriekš, bija vērsta pret Latvijas sabiedrības saliedētību un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju piederības sajūtas Latvijai graušanu." Man nav skaidrs, kāpēc šie mūsdienu kominternes jeb dažādie Krievijas fondi un biedrības, kuras „barojas" no šiem fondiem, var netraucēti darboties Latvijā. Ja mēs nevēlamies aizliegt šo organizāciju darbību, tad šai ziņā mēs varētu sekot tās pašas Krievijas piemēram. Krievija ieviesa nepieciešamību biedrībām, kuras saņem finansējumu no ārvalstīm, reģistrēties kā ārvalstu aģentiem. Latvijas gadījumā varētu uzdot biedrībām reģistrēties, ja tās saņem finansējumu no trešajām valstīm. Piemēram, dažādām antifašistu biedrībām pirms sava nosaukuma būtu jāiekļauj „Krievijas finansēta biedrība". Tas ļautu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan starptautiskajai sabiedrībai iegūt objektīvāku informāciju, ja kāda biedrība publiski izsakās vai rīkojas pret Latvijas interesēm. Noslēgumā vēlos atzīmēt vēl vienu teikumu no ziņojuma (citēju): „Ir pamats uzskatīt, ka tautiešu politikas aktīvisti Latvijā, kuri kandidēs Saeimas vēlēšanās 2014.gadā, lai piesaistītu iespējami lielāku sabiedrības uzmanību savai personībai, var iesaistīties dažādās provokatīvās akcijās vai to organizēšanā. Šīs akcijas, visticamāk, būs orientētas uz sabiedrības šķelšanu un piederības Latvijai mazināšanu." (Citāta beigas). Ceru, ka šādas personas... tikai jautājums: no kuriem politiskajiem spēkiem tās kandidēs, kas īsteno šādas akcijas, lai šķeltu sabiedrību un mazinātu piederību Latvijai... tiks sauktas pie kriminālatbildības. Kā redzams, darāmā darba ir daudz, un es plašāk iztirzāju vien dažus jautājumus, tāpēc aicinu mūsu valsts drošības vārdā īstenot aktīvu rīcību dažādu drošības izaicinājumu novēršanai. Paldies.".
• 2014_07_03_as-1-seq17 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Dombravam. Deputāts lūdz vienu papildu minūti. (No zāles dep. I.Zariņš: „Lai runā!") Tātad deputāts Jānis Dombrava runās sešas minūtes.".
• 2014_07_03_as-1-seq16 spokenText "Jā. Es aicinu arī nākamajos ziņojumos pievērsties tam, „neapdalīt" nevienu no sociālajām grupām. Un šī mana runa bija vairāk kā norādījums: pārtrauksim kopīgu mērķu sasniegšanai nelietderīgi tērēt mūsu resursus un nervus! Paldies.".
• 2014_07_03_as-1-seq15 spokenText "Vanagas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2014_06_05-seq467 spokenText "Vanagas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2014_06_05-seq3 spokenText "Vanagas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2014_05_22-seq640 spokenText "Vanagas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2014_07_03_as-1-seq14 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Ļoti cienījamā Ministru prezidente! Ārlietu ministr! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Es gribētu akcentēt četras lietas no šī ziņojuma. Runājot par satura lietām, zināmā mērā jāpievienojas arī iepriekšējam runātājam. Un es teikšu, ka man, lasot šo ziņojumu, arī trūkst šīs sasaistes, pamatojuma virknei šeit minēto lietu, par kurām es minēšu arī tālāk savā runā. Pirmais, ko es gribētu teikt. Es runāšu arī par diasporu, par izglītības sadaļu un arī par senioriem kā par sociālo grupu, kam es pievērsu īpašāku uzmanību. Runājot par diasporu, 53.lapaspusē ir norādīts, ka atbalstīs tos, kas vēlas atgriezties Latvijā. Šeit katrā ziņā... Jā, mums ir šis reemigrācijas plāns, bet es vēlētos akcentēt tieši to, ka par maz tiek pievērsta uzmanība tiem, kas atgriežas. Proti, tas ir atkal... nu, kā ieteikums turpmākai darbībai visiem mums kopā - kaut vai elementāri parūpēties par tādu lietu: kad atgriežas mūsu tautieši atpakaļ, nodrošināt - īpaši bērniem, izglītojamiem - privātstundas latviešu valodā, vēsturē un arī literatūrā, jo tā tiešām ir problēma - un tā ir pietiekami liela. Un pašvaldības un skolas meklē līdzekļus, kas tomēr nav pietiekami, lai bērniem varētu nodrošināt privātstundas un lai viņi varētu sekmīgāk iekļauties, atgriezties izglītības gaitās. Un tādēļ tas ir būtisks elements, par kuru ir vairāk jādomā. Runājot par izglītības sadaļu, es uzreiz gribu teikt, ka tas nav nekādā ziņā pārmetums Ministru prezidentei - nekādā ziņā! -, jo tad viņa vēl nebija Ministru prezidente, bet, proti, tas, kas skar... tur, sadaļā „Izglītības sistēmas pieejamība un kvalitāte"... Nenoliedzu, ka ir patīkami lasīt, ka šajā sadaļā ir tieši akcentēti mācību līdzekļi, ka ir sakārtots Izglītības likums un ka ir sakārtots jautājums, kas skar izglītības iestādes padomi. Bet lasītājam pašam ir jāizdomā, kāda tam ir sasaiste ar Latvijas nacionālo drošību. Tādēļ, manuprāt, būtu bijis sekmīgāk, veiksmīgāk, ja tekstā būtu rakstīts: lai nodrošinātu to un to, tika izdarīts tas un tas vai ir iecerēts darīt to un to tāpēc un tāpēc, un tāpēc, ka... Tad paskaidrojuma veidā būtu šī sasaiste ar Latvijas nacionālo drošību. Bet nu atgriežos pie manis pieminētā Izglītības likuma. Kā es jau teicu, tas, protams, ir ļoti patīkami, ka šādā ziņojumā ir iekļautas arī šādas lietas, bet nedaudz ar ironiju piebildīšu... atgādināšu kolēģiem: lai atvērtu Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu tieši tādēļ, lai sakārtotu jautājumu par izglītības iestāžu padomēm un pašpārvaldēm, jo bija divos likumos pretrunas, es pati personīgi trīs reizes gāju uz koalīcijas sēdi. Par mācību līdzekļiem. Cik pļauku mēs viens otram devām, lai sakārtotu šos jautājumus! Un jāsaka tiešām paldies pašvaldību institūcijām, kas nāca palīgā, tiesībsargam, kas nāca palīgā... Mēs kopīgiem spēkiem to izdarījām. Tagad mēs ar to šeit ļoti skaisti lepojamies, liekam sev ordeņus, spraužam klāt... Jā, ir ļoti labi, ka tas ir izdarīts. Un ko tas maksā? Tas skar mūsu iekšējo drošību, mūsu valsts drošību. Un šādu jautājumu risināšanai mēs esam veltījuši tik daudz resursu! Un es gribu vērst uzmanību: turpmāk, strādājot kopā, nu netērēsim tik daudz savu nervu un laika, lai sakārtotu jautājumus, kas ir pašsaprotami! Un ar to mēs tagad lepojamies, ka tas ir izdarīts. Es gribētu arī tālāk minēt... jā, arī par demogrāfiju... Jā, ļoti skaisti! Protams, ir burvīgi, ka parādās tas darbs, ko atkal kopā izdarījuši... Bet te es gribētu izcelt kolēģus Imantu Parādnieku, Ingu Biti, Dainu Kazāku un Elīnu Siliņu saistībā ar visiem šiem jautājumiem, kas skar bērna kopšanas pabalstus, vecāku pabalstus, bērnudārzu rindu mazināšanu. Cik laika un resursu viņi ieguldīja šajā darba grupā, kas bija speciāli izveidota, lai uzlabotu šo situāciju! Es domāju, ka tie, kas bija tajā darba grupā, ļoti labi to atceras. Un atkal šeit mēs, protams, ar to lepojamies. Mēs viens otram... nu, mākam tās pļaukas sist un pēc tam ar to skaisti palepoties. Un nākamais, ko es gribētu teikt. Jā, šeit ir arī sadaļa par demogrāfiju, tur ir akcentēti, protams, gan jaunieši, gan ģimenes, gan arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Bet es gribētu tomēr pateikt, ka ļoti aizmirsta ir senioru grupa, īpaši pensionāri, jo seniori ir „50+". Par citām grupām te ir norādīts... tas arī ir iecerēts, bet es aicinātu...".
• 2014_07_03_as-1-seq12 spokenText "...30.maijā... Es tūlīt beigšu, jā!... Bet nekas netiek darīts! Tad par kādu nacionālo drošību mēs runājam?! Pārfrāzējot zināmo frāzi, „Dievs, pasargi mani no draugiem, ar ienaidniekiem es pats tikšu galā!", es teikšu: „Dievs, pasargi mūs no ierēdņiem un politiķiem, kas negrib, neprot vai nemāk strādāt valsts labā!" Paldies. (Aplausi.)".
• 2014_07_03_as-1-seq11 spokenText "Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks vēlreiz ir beidzies!".
• 2014_07_03_as-1-seq10 spokenText "Tāpat mēs visu laiku aicinām uz to, ka Latvijā jāuzturas ierobežotam ASV kontingentam, karavīriem... Mums jau ir izvietota 173.gaisa desanta brigāde rotas sastāvā, bet nez kāpēc paliek nepamanīts tas, ka tur ir arī 20 specvienības karavīri. Specvienības karavīri, kas... nesaprotu... viņi darbojas vai nu diversiju, vai pretdiversiju jomā. Kādā jomā viņi šeit darbosies? Runājot par to, ko valdība jau izdarījusi vai nav izdarījusi desmit gadu laikā no brīža, kad pieņemts tautsaimniecības mobilizācijas plāns... Kamēr Kozlovska kungs nebija iestājies VIENOTĪBĀ, tikmēr aktīvi risinājās jautājums par vienotu... par Nacionālās drošības akadēmijas izveidi. Nacionālās drošības likuma izmaiņas, ko mēs esam pieņēmuši... tas pasliktina šodienas situāciju - mēs pat neparedzam kaut kādu normālu kontroli pār mūsu specdienestiem. Kibernoziedzības novēršanas un apkarošanas centrs. Te jau tika minēts, ka mūsu prezidents ir ticies gan ar ASV prezidentu, gan ar viceprezidentu... Tad tieši šīs amatpersonas iestājās par to, lai Latvijā, Rīgā, tiktu izveidots kibernoziedzības novēršanas un apkarošanas centrs Baltijā. Ko es saņemu atbildē no Ministru prezidentes? Ka, „jūs zināt, tāds centrs nav vajadzīgs, mēs esam apspriedušies - tas absolūti nav nepieciešams". Runājot par to, tikai divi teikumi. Valdība nav izpildījusi likuma prasības, - 93 Ministru kabineta noteikumi nav pieņemti. Un attiecībā uz to, kas skar šo jomu... Aizsardzības plāns nav pieņemts, lai gan saskaņā ar likumu tam jau sen bija jābūt pieņemtam. Nacionālās drošības koncepcija, par kuru mēs visu laiku diskutējam, arī diemžēl nav pieņemta. Ir 15 atgādinājumi, pēdējie bija...".
• 2014_07_03_as-1-seq9 spokenText "Tātad divas minūtes vēl. Lūdzu!".
• 2014_07_03_as-1-seq8 spokenText "...virzība uz priekšu. Lūdzu vēl divas minūtes.".
• 2014_07_03_as-1-seq7 spokenText "Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No SC frakcijas: „Lai pabeidz!"; dep. I.Zariņš: „Lai runā!")".
• 2014_07_03_as-1-seq6 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ministru prezidentes kundze! Laikam saistībā ar to, ka šis ziņojums ir pēdējais šāda tipa ziņojums Saeimai par Latvijas nacionālo drošību, tieši tāpēc tas ir sakompilēts uz 95 lapaspusēm. Es tiešām gribu atzīmēt, ka šis svarīgais dokuments, kuram jābūt kā turpinājumam 2013.gada ziņojumam, ir sakompilēts jeb, latviski runājot, sastādīts no dažādu dienestu gada pārskatiem un atzinumiem. Ziņojums tiešām ir ļoti plašs, un tajā ir parādījušās sadaļas, kas agrāk netika vērtētas nacionālās drošības kontekstā, piemēram, iedzīvotāju sociālās aizsardzības vērtējums, demogrāfijas stiprināšanas pasākumi, veselības aizsardzība, epidemioloģiskā drošība un pat vides aizsardzība. Acīmredzot, reaģējot uz Zolitūdes Maxima traģēdiju, šogad nacionālās drošības ziņojumā uzmanība tika pievērsta arī būvniecības tiesiskajam regulējumam un šogad pieņemtajiem grozījumiem jaunajā Būvniecības likumā, kuri uzlabošot sabiedrisko drošību. Taču šis ziņojums vairāk atgādina nevis vienotu dokumentu, bet gan daudzus dažādus dokumentus, kuri steigā ir salikti kopā. Iepazīstoties ar šo ziņojumu, rodas sajūta, ka nav nevienas amatpersonas, kura to kopumā būtu izlasījusi un kaut ko koriģējusi. Ir detalizētas sadaļas, kas mijas ar sadaļām, kurās ir tikai tukšas, neko nenesošas birokrātiskas frāzes. Ziņojumā ļoti grūti atrast kaut kādus secinājumus vai rekomendācijas par to, kā uzlabot valsts drošību un cīnīties ar nākotnes izaicinājumiem. Nav sīkas trūkumu analīzes par paveikto un prognozes par nākotni. Ar pūlēm ir atrodams... ar pūlēm tas ir atrodams tikai dažās sadaļās. Daudz teikumu un frāžu ir pārkopēts no iepriekšējiem ziņojumiem. Tas būtu tāds kopējs ieskicējums par šo nacionālās drošības ziņojumu Saeimai. Kā jau iepriekš minēju, pēc būtības šim ziņojumam būtu jābūt kā turpinājumam pagājušā gada ziņojumam, kuru skatīja pagājušā gada 31.janvārī. Taču īstenībā šis ziņojums ir diezgan atrauts no iepriekšējā. Tā, piemēram, iepriekšējā ziņojumā bija ļoti plaši vērtēta situācija Centrālāzijā un Irānas kodolprogramma saistībā ar saspīlētajām attiecībām ar Irānu. Šogad tā nav. Šajā ziņojumā es arī neatradu nevienu vārdu par situāciju Ziemeļāfrikā. Kādi ir tās cēloņi, sekas un kāpēc tur notiek šis pilsoņu karš? Kāda ir situācija Sīrijā un kāda ir iespējamā tās attīstība? Nav arī saprotams, par ko ir runa šī ziņojuma 1.6.sadaļā „Informācijas tehnoloģiju drošība", kurā ir norādīts: „Kiberdrošība un stratēģiskā komunikācija atstāj ietekmi uz nacionālo drošību. Šogad valdība pieņēma pirmo Latvijas kiberdrošības stratēģiju. Būtisku lomu ieņem informācijas telpa un efektīva rīcība tajā (īpaši spilgti to apliecinājusi Krievijas izraisītā krīze Ukrainā), tādēļ Latvija ir izlēmusi Rīgā veidot NATO Stratēģiskās komunikācijas centru." Kolēģi! Kāds sakars informācijas tehnoloģijām ar komunikācijas centru? Es nekur neatradu nekādu skaidrojumu. Un, kad mēs par šīm lietām diskutējām arī Saeimā, Saeimas komisijas sēdē, tad informācijas tehnoloģiju drošība nu nekādā veidā netika saistīta ar šo veidojamo centru. Toties šīgada ziņojumā ļoti lielu uzsvaru liek uz notikumiem Ukrainā un Gruzijā un šo notikumu kontekstā - uz attiecībām ar Krieviju. Varētu teikt, ka šo ziņojumu caurstrāvo tāda kā histērija, kas norāda, ka Krievijai tagad ir tikai viens mērķis - gūt varu pār visu pasauli. Bet, kolēģi, ja mēs gribam būt objektīvi... Mēs visi labi saprotam, it sevišķi tie, kas pēdējā laikā ir apmeklējuši Ukrainu, ka katrai valstij tur ir savas stratēģiskās intereses - gan ASV, gan Eiropas Savienībai, gan Krievijai -, tikai es no šī ziņojuma tā arī neesmu izlobījis, kādas stratēģiskās intereses un ko mēs aizstāvam Ukrainā. Vai mēs gribam, lai šis pilsoņu karš beidzas? Tad varbūt būtu ierakstījuši ziņojumā, ka tur būtu jāizvieto Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas spēki. Tā būtu vismaz kaut kāda...".
• 2014_07_03_as-1-seq4 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un NATO Parlamentārās Asamblejas delegācijas vadītājs es gandrīz katru dienu tiekos ar ārvalstu diplomātiem un politiķiem. Pēdējā pusgada laikā šādu vizīšu skaits ir kļuvis ievērojams, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā. Uz jautājumu, vai Krievija apdraud Latviju, mana atbilde ir bijusi konsekventa. Pirms gada es būtu teicis, ka nē. Vismaz „nē", domājot ar to militāro vardarbību. Protams, Krievija izmanto maigo varu, lai ietekmētu mūsu politiku un ekonomiku, bet karaspēka uzbrukums tad mūs neapdraud, jo Krievija bija NATO partnervalsts un mēs sadarbojamies ar Krieviju vairākās jomās, piemēram, Ziemeļu tranzīta tīklā uz Afganistānu. Bet tas bija pagājušajā gadā. Šodien viss ir mainījies. Krievijas klajā agresija Ukrainā ir izmainījusi spēles noteikumus. Kremļa rīcība ir kļuvusi neprognozējama, un no dažiem Krievijas politiķiem ir dzirdēti tieši apdraudējumi Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Šos novērojumus neviens ārzemju eksperts man nav apstrīdējis, jo visi piekrīt, ka Krievijas rīcība ir radījusi jaunus draudus ne tikai kaimiņvalstīm, ne tikai Eiropai, bet visai pasaules kārtībai. Daži to raksturo kā jaunu pasaules kārtību. Es to nosauktu par jaunu pasaules nekārtību. Bet aiz katra tumša mākoņa staro saules gaisma, jo ironija ir tāda, ka Krievijas rīcība ir veicinājusi jaunu izpratni par drošību transatlantiskajā telpā, it īpaši Baltijas jūras reģionā. NATO reakcija uz šiem jaunajiem draudiem ir bijusi stingra, skaidra un nepārprotama. NATO Vašingtonas līguma 5.pants ir vēlreiz apstiprināts gan Briselē, gan Vašingtonā. Un, ja ir šaubas, vai NATO tiešām būs gatava aizstāvēt Latviju, tad atcerēsimies šo: NATO sastāv no 28 valstīm, un līgums nosaka, ka, ja uzbrukums tiek veikts pret jebkuru valsti, tad NATO kā organizācijai tai ir jānāk palīgā. Ja NATO neizpilda šo solījumu, tad Vašingtonas līgums tiek lauzts un NATO kā organizācija beidz pastāvēt. Neviena NATO valsts to nevar atļauties. Līdz ar to Latvija ir tikpat svarīga kā ASV, Vācija vai Lielbritānija. Ministru prezidente jau minēja vairākus pasākumus, ko NATO un Latvija ir veikusi, lai stiprinātu mūsu drošību. Pēdējos mēnešos mūsu valsts amatpersonas ir tikušās ar ASV prezidentu Obamu, viceprezidentu Baidenu un vairākiem NATO valstu līderiem. Patlaban Latvijas aizsardzības ministrs tiekas ar ASV aizsardzības ministru Heigelu Vašingtonā. Baltijas valstis ir NATO uzmanības centrā vēl vairāk nekā jebkad. Un, lai cik dīvaini tas varētu izklausīties, es uzskatu, ka, pateicoties Krievijas rīcībai Ukrainā, Latvija šodien ir drošāka nekā pirms 10 gadiem, kad iestājāmies NATO. Kā Ministru prezidente minēja, mēs arī esam būtiski palielinājuši Latvijas iesaisti Eiropas Savienības militārajās operācijās, bet šeit es vēlos pieminēt vienu citu Eiropas Savienības projektu, ar ko Latvijai būs jānodarbojas nākamajā gadā, pārņemot ES prezidentūru, un tas ir ASV un Eiropas Savienības Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums (TTIP). Kaut gan tas ir ekonomiska rakstura līgums, arī tam ir milzīga nozīme mūsu kopējā drošībā. Ar šo līgumu mēs stiprinām transatlantiskās saites jaunā kvalitātē. Un beidzot viena personīga piezīme. Es šeit nerunāšu kā Saeimas deputāts vai komisiju vadītājs, bet kā opītis. 30.jūnijā Rīgā mūsu ģimenē piedzima trešais mazdēls - Vilis Ludvigs Kalniņš. Es uzskatu to par savu pienākumu - darīt visu, lai nodrošinātu, ka viņš un viņa brāļi Niklāvs un Laris varētu uzaugt brīvā, neatkarīgā, latviski runājošā un - vissvarīgākais! - drošā Latvijā. Es esmu pārliecināts, ka mūsu valdība, sadarbojoties ar mūsu sabiedrotajiem, dara visu iespējamo, lai īstenotu šos mērķus. Mums visiem ir pienākums strādāt kopā konstruktīvā veidā, lai nodrošinātu mūsu bērniem un mazbērniem gaišu un drošu nākotni neatkarīgā, demokrātiskā Latvijā. Lai mums veicas!".
• 2014_07_03_as-1-seq3 spokenText "Paldies Ministru prezidentei. Uzsākam debates. Frakcijas VIENOTĪBA vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2014_07_03_as-1-seq2 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministra kungs! Klātesošie! Latvijas nacionālā drošība ir viens no aktuālajiem jautājumiem, kas nepārtraukti ir valdības darba kārtībā. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, drošība ir šīs valdības prioritāte. Taču mums ir jāatceras, ka nacionālās drošības apdraudējums neizriet tikai no valstu politiskās rīcības, tāpēc ir nepieciešams arī izvērtēt Latvijas iekšpolitisko situāciju un ar to saistītos nacionālās drošības riskus. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu esmu iesniegusi ikgadējo ziņojumu par nacionālo drošību un ar galvenajiem ziņojumā aplūkotajiem jautājumiem jūs iepazīstināšu. Krievijas agresija Ukrainā ir satricinājusi Eiropas drošības un globālo starptautisko kārtību. Kopā ar sabiedrotajiem Eiropas Savienībā, Ziemeļatlantijas līguma organizācijā jeb NATO un visā pasaulē Latvija ir paudusi skaidru nosodījumu Krievijas rīcībai. Latvija ir aktīvi rīkojusies, lai nodrošinātu Latvijas, Baltijas un citu sabiedroto drošību, atturētu Krieviju no tālākas agresijas un palīdzētu Ukrainai. Krievijas rīcība liek visām Eiropas valstīm pārvērtēt attieksmi pret drošību, kuru mūsu iedzīvotāji jau bija pieņēmuši kā pašsaprotamu. Šādos apstākļos vēl nozīmīgāka ir mūsu piederība ietekmīgākajai militārajai aliansei. NATO un partnervalstu militārās mācības Latvijas un kaimiņvalstu teritorijās, Amerikas Savienoto Valstu gaisa desanta rotas ierašanās, NATO iznīcinātāju skaita Baltijas gaisa telpā trīskāršošana un Baltijas valstu Apvienotā štāba elementa aktivizēšana ir bijuši konkrēti un svarīgi soļi aizsardzības stiprināšanā visā alianses teritorijā, tai skaitā Baltijas reģionā. Tāpat Latvija ar ārvalstu sabiedrotajiem un partneriem aktīvi piedalās starptautiskajos centienos stabilizēt situāciju Ukrainā, gan sniedzot palīdzību, gan atbalstot nepieciešamos lēmumus starptautiski. Nav pamata uzskatīt, ka Krievija Latvijā varētu īstenot tādas darbības kā Ukrainā. Latvija ir NATO dalībvalsts, un līdz ar to... un ar to ir jārēķinās. Tomēr vienlaikus Krievijas mērķis ir palielināt savu ietekmi Latvijā - centieni šajā virzienā ir novērojami jau ilgtermiņā. Pašreizējā drošības situācijā pastāvīgai sabiedroto klātbūtnei ir stabilizējošs efekts, un tā veicina nacionālo drošību. Latvijas valdība uzskata, ka Amerikas Savienoto Valstu militārās klātbūtnes Eiropā saglabāšana un savstarpējās sadarbības spēju nostiprināšana ir būtiska arī turpmāk. Latvija piedalās gan NATO starptautiskajās operācijās, gan citos kolektīvās drošības stiprināšanas pasākumos. Dalība NATO spēkos Latvijai sniedz gan lielākas drošības garantijas, gan arī ļauj iegūt pieredzi un pilnveidot sadarbību ar sabiedroto spēkiem, tādējādi paaugstinot savas kaujas spējas. Latvija joprojām sniedz savu ieguldījumu NATO Starptautisko drošības atbalsta spēku operācijā Afganistānā un ir gatava nepieciešamības gadījumā tajā piedalīties arī pēc 2014.gada. Nestabilitāte Tuvo Austrumu reģionā turpina ietekmēt Latvijas un tās sabiedroto drošību. Negatīvu ietekmi atstāj iekšēji un ārēji konflikti, kas rada kaimiņu reģionu un valstu destabilizāciju, bēgļu un patvēruma meklētāju skaita pieaugumu, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas draudus, ietekmē energoresursu cenas, veicina sabiedrību radikalizāciju un terorisma draudu pieaugumu. Latviju uztrauc cilvēka pamattiesību pārkāpumi, pulcēšanās, vārda brīvības un citu tiesību ierobežojumi, kā arī neiecietības, rasisma, ksenofobijas un neonacisma pieaugums Krievijā, ko dokumentējušas starptautiskās organizācijas no visas pasaules. Negatīvi vērtējama Krievijas valsts televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos paustā kara propaganda, aicinājumi uz vardarbību un varas iestāžu rīcības trūkums, lai šos būtiskos pārkāpumus ierobežotu. Nepieņemami ir Krievijas valsts un tās finansēto nevalstisko organizāciju mēģinājumi nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas sabiedrības integrācijas procesu. Latvijas valdība tāpat kā līdz šim spers nepieciešamos soļus, lai nepieļautu jebkuras valsts tieši vai netieši veicinātās darbības Latvijā, kas vērstas pret Latvijas valsts interesēm. Ņemot vērā informācijas telpas ietekmi un nepieciešamību tajā nodrošināt efektīvu rīcību, Latvija ir izlēmusi Rīgā veidot NATO Stratēģiskās komunikācijas centru. Notikumi mūsu reģionā apliecina, ka paralēli alianses kolektīvajai aizsardzībai Latvijai ir būtiski stiprināt arī Eiropas Savienības turpmākos centienus militāro un civilo spēju attīstībā, kas ir nepieciešamas starptautisku krīžu noregulējumam, - īpaši, lai mazinātu nedrošību un nestabilitāti Eiropas kaimiņos. Šogad esam būtiski palielinājuši Latvijas iesaisti Eiropas Savienības militārajās operācijās. Latvija turpina atbalstīt Eiropas Savienības kopējās drošības un aizsardzības politiku, piedaloties tās ietvaros organizētajās misijās un operācijās. Latvija piedalās Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikā, Eiropas Savienības apmācību misijā Mali, kā arī Eiropas Savienības militārajā operācijā „ATLANTA" pirātisma apkarošanai pie Somālijas krastiem. Tāpat Latvijas civilie eksperti piedalās Eiropas Savienības policijas misijā Afganistānā un novērošanas misijā Gruzijā. Notikumi Ukrainā ietekmē Austrumu partnerības politikas tālāko attīstību, kas Latvijai ir īpaši svarīgi, ņemot vērā šī jautājuma prioritāro nozīmi Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē. Latvija kopā ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm turpinās sniegt atbalstu Ukrainas, Moldovas un Gruzijas institūcijām reformu ieviešanā, kā arī turpinās attīstīt divpusējās sadarbības potenciālu ar Baltkrieviju, Armēniju un Azerbaidžānu. Kopīgi drošības un aizsardzības pasākumi būs Eiropas Savienības darba kārtībā Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē, 2015.gada jūnijā organizējot īpašu aizsardzības jautājumiem veltītu Eiropas Padomes sanāksmi. Gatavošanās tai dos jaunu impulsu Eiropas Savienības spējai rūpēties par tās dalībvalstu un kaimiņu drošību un aizsardzību. Latvijā izlūkošanas aktivitātes īsteno vairāki ārpus NATO un Eiropas Savienības valstīm esoši specdienesti, to darbības intensitāte variē no zemas līdz mēreni augstai. Augstāka izlūkošanas aktivitāte nekā iepriekšējos gados novērota par Latvijas ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem, tai skaitā par Latvijas pozīciju attiecībā uz Eiropas Savienības Austrumu partnerības projektu, attiecībām ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Latvijas pozīcija NATO bija viens no ārvalstu izlūkdienestu... bija viena no ārvalstu izlūkdienestu darba prioritātēm 2013.gadā. Šogad ārvalstu specdienestu aktivitāte Latvijā, visticamāk, pieaugs. To veicinās gan ārvalstu specdienestu interese par Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām, gan par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Terorisma draudu līmenis Latvijā 2013. un 2014.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem, nav būtiski mainījies un saglabājies relatīvi zems. Pārskata periodā Latvijā nav notikuši terora akti vai citi noziedzīgi nodarījumi, kas būtu saistīti ar terorismu. Šobrīd nozīmīgākos terorisma draudus Latvijas iedzīvotājiem rada uzturēšanās terorisma riska reģionos, kur eiropieši ir starp prioritārajiem teroristu uzbrukumu mērķiem. Pieaug ārvalstu izlūkdienestu kiberizlūkošanas spējas un gatavība tās izmantot. Līdztekus spējai īstenot kiberuzbrukumus, lai paralizētu vai apturētu sistēmu darbu, tiek attīstīta spēja pārvaldīt datu plūsmas. Internets, tai skaitā sociālie tīkli, var tikt izmantoti kā papildu rīks situācijas novērošanai un vadīšanai. Latvijā periodiski tiek iegūtas liecības par jaunu izlūkošanas rīku izmantošanu. Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas kiberdrošības spējas ir ievērojami uzlabojušās un Latvija spēj operatīvāk reaģēt krīzes situācijās. Ir izveidotas jaunas organizācijas - Informācijas tehnoloģiju kiberdrošības incidentu novēršanas institūcija un Nacionālo bruņoto spēku Kiberzemessardzes vienība. Turklāt šogad valdība pieņēma pirmo Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2014.-2018.gadam. Mūsu līdzdalība NATO uzliek arī zināmus pienākumus, un viens no tiem ir pienācīga budžeta nodrošināšana valsts aizsardzībai. Likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" noteikts, ka, izstrādājot turpmāko gadu vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektus, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas, jānodrošina pakāpeniska virzība uz valsts aizsardzības finansējumu 2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam. Aizsardzības ministrijai jaunajām politikas iniciatīvām saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2014.gadam" tika palielināti budžeta izdevumi par 16 miljoniem eiro, tai skaitā finansējums NATO izcilības centram stratēģiskās komunikācijas jautājumos, valsts kiberdrošības stiprināšanai, gaisa telpas novērošanas sistēmas uzstādīšanai un citiem pasākumiem. Šogad valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijas iniciatīvu stiprināt Zemessardzi un Jaunsardzi, piešķirot tām finanšu līdzekļus 780 tūkstošu eiro apmērā. Un es ticu, ka Saeima pieņems... spers arī nākošos soļus, lai nostiprinātu Latvijas apņemšanos sasniegt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta budžetā aizsardzības vajadzībām līdz 2020.gadam. Tālāk es pieskaršos dažiem ar Latvijas iekšpolitiku saistītiem nacionālās drošības riskiem. Svarīga nozīme valsts drošībā ir ekonomiskajai un fiskālajai stabilitātei. 2013.gadā Latvijas tautsaimniecībā turpinājās izaugsme un iekšzemes kopprodukta pieaugums joprojām bija viens no straujākajiem Eiropas Savienībā, par 4,1 procentu pārsniedzot 2012.gada līmeni. Arī 2014.gadā turpinās iekšzemes kopprodukta izaugsme, pirmajā ceturksnī sasniedzot pieaugumu 2,8 procenti. Turpina uzlaboties situācija darba tirgū. Pēc Nodarbinātības valsts dienesta datiem, reģistrētā bezdarba līmenis ir sācis sarukt un 2014.gada maija beigās bija 9,1 procents no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Jāuzsver, ka arī starptautiskajā līmenī Latvijas ekonomiskā un finanšu situācija ir novērtēta kā stabila - 2014.gada maijā un jūnijā starptautiskās kredītreitingu aģentūras paaugstināja valsts kredītreitingu ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā no „BBB+" uz „A-". Nākotnes prognozes vērtējums ir atzīts kā stabils. Tomēr starptautiski ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās vēl notiek lēni, turklāt Eiropas ekonomikas stabilizācijā kā būtisks ārējais risks ir saspīlējums Ukrainā. Vienlaikus Latvijas kredītiestāžu spēja absorbēt krīzes un neparedzamus zaudējumus ir vērtējama kā stabila - kapitalizācijas un likviditātes rādītāji ir augsti. Kredītiestāžu kapitāla pietiekamības rādītāji un pirmā līmeņa kapitāla pietiekamības rādītāji sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni, kas krietni pārsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto minimālo pieļaujamo līmeni. Būtisks ekonomiku stabilizējošs faktors ir Latvijas pievienošanās eirozonai un ar to saistītā Latvijas dalība Banku savienībā, kas līdztekus nozīmīgām uzraudzības reformām Eiropā papildus sekmē arī finanšu stabilitāti. Novērtējot 2014.gada pirmo mēnešu inflāciju, var secināt, ka eiro ieviešana no uzņēmēju puses visumā ir notikusi godprātīgi un cenas nav mainītas saistībā ar pāreju uz eiro. Pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam iekļautie uzdevumi ir izpildīti. Arī turpmāk īpaša uzmanība pievēršama ēnu ekonomikas apkarošanai, veicinot godīgu konkurenci. Tāpēc, atsaucoties uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, līdz šī gada 15.jūlijam tiks izveidota augsta līmeņa Ēnu ekonomikas apkarošanas padome manā vadībā, pieaicinot arī sociālo partneru pārstāvjus. Būtiska loma nacionālās drošības nostiprināšanā ir sabiedrības integrācijai un nacionālajai identitātei. Dažādu ar Krievijas īstenoto tautiešu politiku saistīto nevalstisko organizāciju darbība līdzīgi kā iepriekš bija vērsta pret Latvijas sabiedrības saliedētību un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju piederības izjūtu Latvijai. Par galveno mērķtiecīga finansējuma sadales mehānismu pēdējos gados kļuvuši Krievijas valsts institūciju dibinātie un kontrolētie specializētie fondi. Tomēr Latvijas krievu kopiena nav viendabīga, un to pilnībā vadīt no ārpuses nav iespējams. Atsevišķu prokrievisku organizāciju darbība un viedoklis nepārstāv visus Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus. 2014.gadā Krievijas īstenotās tautiešu politikas intensitāte, visticamāk, paaugstināsies un joprojām radīs nozīmīgākos riskus Latvijas valsts konstitucionālajai iekārtai. Līdzīgi kā iepriekš turpinās Latvijas diskreditācijas kampaņa ārvalstīs un starptautiskajās institūcijās, vienlaikus cenšoties izmantot Latvijas iedzīvotājus savu ģeopolitisko interešu īstenošanai. Kā viena no saliedētības pasākumu galvenajām prioritātēm 2013.gadā tika noteikta pilsoniskās izglītības programmas īstenošana, skaidrojot Latvijas valsts izveidošanas pamatus. Esam sekmējuši dialogu ar mazākumtautību organizācijām un uzlabojuši sabiedrības integrācijas politikas koordināciju, izveidojot dažādus konsultatīvus mehānismus. Tiek stiprināta kvalitatīva, demokrātiska informācijas telpa un palielināta plašsaziņas līdzekļu loma integrācijas procesos. Tāpat ir veikti nozīmīgi soļi diasporas saiknes stiprināšanai ar Latviju. Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma šobrīd ir finansiāli stabila un nodrošina ienākumu aizvietošanu personām bezdarba, vecuma, invaliditātes, slimības, bērna piedzimšanas un citu sociālo risku iestāšanās gadījumā. Ir veikti konkrēti pasākumi - pagarināts bezdarbnieku pabalsta izmaksu garums, nolemts, ka valsts pensijas indeksācija tiks pārskatīta reizi gadā. Šogad esam ieviesuši programmu „Jauniešu garantija", kas palīdzēs jauniešiem atsākt mācības vai iekļauties darba tirgū. Īstenoti arī vairāki pasākumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, palielinot valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem, tai skaitā pilnveidojot nodokļu politiku ģimeņu ar bērniem atbalstam. Latvijas energoapgādes nodrošinājuma struktūras kopumā vērtējamas kā līdzsvarotas, taču būtiskākos riskus rada Latvijas un visas Baltijas gāzes tirgus izolētība un atkarība tikai no vienas piegādātājvalsts - Krievijas. Šobrīd sarunās ar kaimiņiem un Eiropas Komisiju tiek meklēti alternatīvi risinājumi dabasgāzes apgādē, lai veicinātu mūsu reģiona neatkarību. Tāpat, lai nodrošinātu elektroenerģijas sektora un tirgus turpmāku attīstību un konkurētspēju, kā arī stiprinātu elektroapgādes drošumu, īpaša uzmanība tiek pievērsta nākotnes infrastruktūras projektiem - starpsavienojumiem gan Baltijas valstu iekšienē, gan arī starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Naftas produktu piegādes kanāli Latvijai ir pietiekami diversificēti. Latvijā darbojas starptautiskās un vietējās mazumtirdzniecības naftas kompānijas. Valstī ir izveidotas naftas produktu drošības rezerves, kas atbilst 90 dienu importa vidējam daudzumam. To uzglabāšana tiek veikta vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā. Smagās un organizētās noziedzības grupu nelikumīgās aktivitātes Latvijā pamatā ir saistītas ar narkotiku nelegālo apriti, izspiešanām un parādu piedziņām, noziegumiem ekonomikas un finanšu jomā, transportlīdzekļu zādzībām, savukārt mazāk saistītas ar tādiem vardarbīgiem noziegumiem kā bruņotas laupīšanas un slepkavības. Organizētās noziedzības apkarošanas jomā tiek turpināti vairāki pasākumi, ko veic Valsts policijas Kriminālpolicijas struktūrvienības. Ministru kabinetā šogad arī apstiprināts Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2014.-2016.gadam. Tāpat tiek veikti vairāki konkrēti pasākumi sevišķi smagu un smagu noziegumu apkarošanā, kā arī ekonomiska rakstura noziegumu novēršanas un apkarošanas jomā. Nacionāla mēroga apdraudējumu sabiedrības drošībai un labklājībai, kā arī valsts attīstībai un stabilitātei Latvijā rada narkotisko un psihotropo vielu nelikumīga aprite. Tāpēc arī šajā jomā ir veikti būtiski pasākumi šo vielu nelikumīgas aprites ierobežošanā. Viens no sabiedrībā pazīstamākajiem vardarbības veidiem ir vardarbība ģimenē. Tāpēc šī gada martā tika pieņemti grozījumi normatīvajos aktos, ieviešot instrumentus aizsardzībai no vardarbības, tai skaitā paredzot iespēju policijai nošķirt vardarbības veicēju no cietušajiem nekavējoties. Es nedrīkstu šodien nepieminēt Zolitūdes traģēdiju. Jau tagad ir skaidrs, ka traģēdijai bijuši vairāki cēloņi, kas noveda pie konkrētām sekām. Izmeklēšana turpinās, un no atbildības nevarēs izvairīties. Jau pieņemti... bet mums ir jādomā par sistēmas sakārtošanu, un šobrīd jau ir pieņemti grozījumi jaunajā Būvniecības likumā, kas pastiprinās uzraudzību būvdarbos un publisku ēku ekspluatācijā. Valsts līmeņa kontroles sistēmas izveide nodrošinās lielāku kontroli pār būvniecības procesa normatīvo aktu, kā arī kvalitātes un cilvēku drošības prasību ievērošanu. Un es esmu pārliecināta, ka Ekonomikas ministrija līdz šī gada oktobrim sakārtos visus Ministru kabineta noteikumus, kas saistīti ar Būvniecības likumu. Ir svarīgi apzināties un kritiski novērtēt iespējamās potenciālās jomas un riskus, kas var ietekmēt nacionālo drošību, vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka nacionālās drošības jautājumi ir būtisks valsts stabilitātes, labklājības un attīstības priekšnoteikums. Šībrīža izaicinošajā starptautiskajā situācijā un nacionālās ekonomikas atkopšanās posmā Ministru kabineta primārās rūpes ir saistītas ar visu iedzīvotāju drošības saglabāšanu un labklājības pakāpenisku vairošanu Latvijā kā neatkarīgā valstī. Saeimai un Ministru kabinetam ir jāstrādā roku rokā kopīga mērķa labad, lai atrastu efektīvākos un ilgtspējīgākos risinājumus Latvijas iedzīvotāju drošībai un labklājībai. Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)".
• 2014_07_03_as-1-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 3.jūlija ārkārtas sesijas sēdi, un darba kārtības pirmais jautājums ir ziņojuma izskatīšana. Tas ir Ministru prezidenta ziņojums Saeimai par Latvijas nacionālo drošību. Vārds Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!".
• 2014_06_19-seq915 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 19.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu. Vēlreiz visiem priecīgus Jāņus! ".
• 2014_06_19-seq914 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Liene Liepiņa... kur ir? Soma ir, bet pašas nav. Jānis Reirs, Inguna Rībena, Juris Viļums, Jānis Vucāns, Ivars Zariņš, Igors Zujevs. Paldies.".
• 2014_06_19-seq913 spokenText "Deputāti atbalsta vienīgo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Līdz ar to visi mūsu 19.jūnija sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka 3.jūlijā tiks sasaukta Saeimas ārkārtas sesija un ārkārtas sēde. Tātad informāciju jūs saņemsiet elektroniski. Prezidijs, visdrīzāk, sanāks tikai 2.jūlijā, bet jau šobrīd ir zināms, ka šī sēde 3.jūlijā tiks sasaukta. Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2014_06_19-seq912 spokenText "Cienījamie kolēģi! Izskatot likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"", komisija izstrādāja vienu priekšlikumu, kurš principā ir formulējams ļoti īsi - likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.".
• 2014_06_19-seq911 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
• 2014_06_19-seq910 spokenText "Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Latvijas Republikas Saeima 2014.gada 11.martā saņēma vairāk nekā 13 400 Latvijas pilsoņu parakstītu iniciatīvu - noteikt pazeminātu PVN likmi pārtikai - ar aicinājumu Saeimai noteikt pazeminātu PVN likmi pārtikai. Saeimas Prezidijs 2014.gada 24.martā lēma nodot vairāk nekā 13 tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu - noteikt pazeminātu PVN likmi pārtikai - sākotnējai izvērtēšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pauda atbalstu iesnieguma autora priekšlikumiem un 2014.gada 9.aprīlī uz komisijas sākotnējās izvērtēšanas sēdi uzaicināja kolektīvā iesnieguma iesniedzēju un iniciatīvas autoru Normundu Grostiņu. Iesniedzēji ziņo, ka Latvija, Igaunija un Dānija ir Eiropas Savienības valstis, kurās PVN likme pārtikai nav samazināta. Ņemot vērā, ka Latvijā lielai daļai iedzīvotāju tēriņi par pārtiku sastāda trešdaļu no ienākumiem un ka tas ir ievērojami vairāk nekā citās Eiropas Savienības valstīs, iesniedzējs ierosina noteikt pazeminātu PVN likmi pārtikai. Iniciatīvas autors norāda uz to, ka ES atļauj zemāku likmi piemērot pārtikas produktiem, medikamentiem, medicīnas iekārtām invalīdiem, periodiskajiem izdevumiem, teātru, muzeju biļetēm un vēl virknei preču un pakalpojumu. Normunds Grostiņš ierosina darbību uzsākt pakāpeniski, sākot ar PVN likmes samazināšanu noteiktām pārtikas preču grupām. Uzklausot iesniedzēju prasības, komisijas locekļi vienojās uzaicināt uz iesnieguma tālākas izvērtēšanas sēdi Finanšu ministrijas pārstāvjus, lai noskaidrotu viņu viedokli par šo ierosinājumu. Lai vispusīgāk izvērtētu minēto jautājumu, 2014.gada 23.aprīlī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju apmeklēja Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne, Finanšu ministrijas padomnieks finanšu kontroles jautājumos Reinis Strolis un Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins. Pārstāvji paziņoja, ka minētā iniciatīva nevar tikt atbalstīta sekojošu iemeslu dēļ: pirmkārt, samazinot PVN likmi pārtikai, būs panākts tikai īslaicīgs efekts, un, samazinot PVN likmi pārtikai līdz 12 procentiem, izmaksas sastādīs apmēram 123 miljonus eiro, savukārt p��rtikas cena proporcionāli nesamazināsies; otrkārt, Valdības deklarācijā ir norādīts, ka nodokļu likmes esošajā valdībā netiks mainītas; treškārt, samazinot PVN likmi pārtikai, Latvija nevarēs finansēt daudzas valsts vajadzības - pedagogu, aizsardzības, ārstu; ceturtkārt, pazemināta PVN likme nemazinās nevienlīdzību valstī, netiks sniegts atbalsts vietējiem ražotājiem; piektkārt, pamatieguvēji no pazeminātās PVN likmes pārtikai būs tikai tirgotāji; sestkārt, pazemināta PVN likme pārtikai ir izdevīga tikai tām valstīm, kurām vietējās pārtikas patērētāju īpatsvars ir ļoti liels. Uzklausot ministrijas pārstāvju viedokļus un bažas par ierosinājumu, komisijas deputāti vienojās uzklausīt savā 2014.gada 30.aprīļa sēdē arī Zemkopības ministrijas pārstāvjus, Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas pārstāvjus, Viesnīcu un restorānu asociācijas pārstāvjus, Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvjus, biedrību "Zemnieku saeima", Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvjus un pētījuma "Samazinātās PVN likmes piemērošanas pārtikas produktu grupām ietekme Latvijas tautsaimniecībā" pētnieku un prezentētāju Alekseju Niperu. Prezentācijas laikā komisijas deputātiem bija iespēja iepazīties ar Zemkopības ministrijas pasūtīto pētījumu, kurā tika analizēta samazinātās līdz 12 procentiem PVN likmes piemērošanas pārtikas produktu grupām ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Saskaņā ar veikto pētījumu un aprēķinu rezultātiem PVN likmes samazināšana pārtikas precēm samazina pārtikas preču mazumtirdzniecības cenu līmeni, kaut arī prognozējamais samazinājums nav proporcionāls PVN likmes samazināšanai. PVN likmes samazināšana nedaudz palielina arī pārtikas preču patēriņa apjomu, vienlaikus rada samazinājumu ieņēmumiem no PVN valsts budžetā, bet kopējais sabiedrības ieguvums nedaudz pārsniedz šo samazinājumu. Pētījumā ir secināts, ka PVN likmes samazināšana var uzlabot uzņēmējdarbības vidi un samazināt cenu kropļojumus, kuri veidojas ēnu un nelegālās ekonomikas ietekmes rezultātā. Līdz ar to uzaicinātie pārstāvji aicina atbalstīt iesniedzēju prasības, kā arī uzskata, ka PVN likmes samazināšana pārtikas precēm varētu uzlabot gan iedzīvotāju labklājību, gan Latvijas iekšējo ekonomiku. Izvērtējot visu saņemto informāciju - gan no ministrijām, gan no nevalstiskajām organizācijām - un ņemot vērā iesniedzēju prasības, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2014.gada 11.jūnijā sagatavojusi un atbalstījusi - vienbalsīgi atbalstījusi! - Saeimas lēmuma projektu: uzdot Ministru kabinetam līdz 2014.gada 31.decembrim, balstoties uz vairāk nekā 13 tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Noteikt pazemināto PVN likmi pārtikai", izvērtēt iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām un, pamatojoties uz šādu izvērtējumu, iesniegt Saeimai atbilstošus grozījumus PVN nodokļa likmei vai atzinumu par šādas likmes samazinājuma iespējamību, vienlaikus sniedzot aprēķinus par šāda samazinājuma fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.".
• 2014_06_19-seq909 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Borisa Cileviča saukšanai pie administratīvās atbildības"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums ir patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts "Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai". Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
• 2014_06_19-seq908 spokenText "Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Borisa Cileviča saukšanai pie administratīvās atbildības. Boriss Cilevičs pārkāpa Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta sesto daļu, vadīdams transportlīdzekli tādā mērā noguris, ka tas ietekmēja vadītāja darba spējas un ceļu satiksmes drošību. Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Borisa Cileviča saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.".
• 2014_06_19-seq907 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2014.gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Borisa Cileviča saukšanai pie administratīvās atbildības". Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
• 2014_06_19-seq906 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un iesniedza izskatīšanai Saeimas sēdē lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2014.gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei". Tā būtība ir piekrist likumā "Par valsts budžetu 2014.gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei 405 166 euro apmērā no Satiksmes ministrijas budžeta programmas 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi, euro ieviešanas plāna pasākumiem un saistību izpildi" uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 06.01.00 "Valsts policija", lai nodrošinātu papildu izdevumu segšanu, kas saistīti ar degvielas iegādi un atlīdzības izmaksu Valsts policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras euro ieviešanas laikā piedalījās skaidras naudas pārvadājumu pavadīšanā un apsardzē. Citiem vārdiem sakot, Satiksmes ministrija euro ieviešanas procesā nedaudz naudu ietaupīja, bet Iekšlietu ministrijai bija nepieciešami papildu līdzekļi, lai šos pienākumus veiktu. Ietekmi uz budžetu šī apropriācija neatstāj. Aicinu atbalstīt.".
• 2014_06_19-seq905 spokenText "Lūgums balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - "Lēmumu projektu izskatīšana". Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2014.gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei". Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
• 2014_06_19-seq904 spokenText "Varam balsot, man te poga vienkārši...".
• 2014_06_19-seq903 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāšu Ingas Bites un Ingas Vanagas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 59, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti...".
• 2014_06_19-seq902 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es domāju, kuram uzdot jautājumu: "Vai jūs esat par profesionālu valdību?" Man liekas, ka visi 100 procenti deputātu, gan klātesošie, gan klāt neesošie, atbildēs: "Jā, mēs esam par profesionālu valdību!" Jautājums: kas ir profesionalitātes apliecinājums - izglītības līmenis vai atzīme par to, ka cilvēkiem ir attiecīgās nozares diploms? (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Labas rekomendācijas!") Man šķiet, ka tādā gadījumā, turpinot šo loģiku, vajadzētu noteikt Saeimas vēlēšanu likumā prasību deputāta amata kandidātiem kārtot eksāmenu Kārtības ruļļa zināšanā un Satversmes zināšanā. Tas būtu loģiski, jo neviens deputāts nevar pieņemt lēmumus, balsot par vienu vai otru likumprojektu, nezinot mūsu valsts pamatlikumus. Rakstīsim to uz papīra, atbalstīsim to un domāsim, vai tas veicinās profesionalitātes līmeņa kāpinājumu vai tā ir tomēr liela un tīra formalitāte un lielā mērā arī gaisa tricināšana! Piedodiet, es aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt komisijas viedokli, kura vienbalsīgi neatbalstīja šo ierosinājumu.".
• 2014_06_19-seq900 spokenText "Šāds priekšlikums tika iesniegts, balstoties uz to, kā jau Dolgopolova kungs citēja, ka nav noteiktas papildu prasības Ministru prezidenta amata kandidātam un arī ministriem no šī profesionālā aspekta. Un jāsaka tā, ka virknei zemāku amatu un arī privātajā sektorā, ja mēs paskatāmies, ir virkne prasību, lai cilvēks varētu sekmīgāk un profesionālāk pildīt savus amata pienākumus. Un, mūsuprāt, ir būtiski, lai valdība būtu pēc iespējas profesionālāka un Latvija labāk tiktu reprezentēta ārvalstīs, lai veiksmīgāk būtu pārstāvētas Latvijas intereses starptautiskajās institūcijās, lai noritētu veiksmīgāks dialogs ar sociālajiem partneriem, lai sekmīgāk tiktu īstenots valdības rīcības plāns un līdz ar to arī veicināta sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldes institūcijām un arī, loģiski, kopējā mūsu valsts attīstība. Tādēļ ir svarīgi, lai arī izpildvara būtu pēc iespējas kvalitatīvāka un lai būtu šī prasību latiņa, kad partijas jau domā par saviem Ministru prezidenta amata kandidātiem. No vienas puses, mums šīs prasības liekas pašsaprotamas un loģiskas, bet praksē, kad tiek izvirzītas kandidatūras, mēs varam minēt ne vienu vien piemēru, kur izpaliek kaut vai šis augstākās izglītības elements. Un, lai vadītu valdību, ir ļoti būtiski, lai būtu šī izglītība, un ir arī ļoti būtiski, lai ir šī pieredze valsts pārvaldes darbā. Un tas, protams, ļauj daudz sekmīgāk pildīt šos uzticētos pienākumus, ja tomēr cilvēks ir ar pieredzi un saprot šo procesu, šo kārtību. Otrs, kas attiecas uz ministriem, - būtu svarīgi, lai ministram būtu izglītība attiecīgajā nozarē, lai viņš tātad atbilstu diviem no šiem uzskaitītajiem kritērijiem - lai viņam būtu arī profesionālā pieredze attiecīgajā nozarē un pieredze arī valsts pārvaldē. Es vēlreiz uzsveru, ka būtu jāatbilst diviem no iepriekš nosauktajiem kritērijiem. Jā, te daudzi droši vien teiks, ka tas ir politisks amats un ka par to ir jāuzņemas atbildība attiecīgai partijai, kas virza nozares ministru, un ka par to ir jāuzņemas atbildība arī Saeimai. Jā, mēs par to varam runāt, bet... Dolgopolova kungs minēja ļoti pozitīvu piemēru, bet es negribu šoreiz no tribīnes pieminēt visus tos negatīvos piemērus, un mēs paši arī esam ļoti labi izjutuši tās sekas, ko rada cilvēka zināšanu trūkums par attiecīgo nozari vai pieredzes trūkums valsts pārvaldē. Bet tas ir tātad... atsaucamies uz noteiktu informācijas avotu... tur ir minēta virkne piemēru... Un to jūs redzat priekšlikuma pamatojumā... Jo šodien no tribīnes tomēr negribas izcelt kādu, lai, nu, kā lai saka... jo pietiekami daudz ir šādu piemēru gan Aizsardzības ministrijā, gan Iekšlietu ministrijā, gan arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Un tādēļ ir ļoti svarīgi, lai arī valsts pārvaldē strādājošajiem šī prasību latiņa tiktu paaugstināta un lai būtu profesionālāka valdība, un tas būtu ilgtermiņa ieguvums kopīgi visai sabiedrībai un mūsu valstij un, manuprāt, veicinātu arī sabiedrības uzticēšanos, un tiktu arī paaugstināts gan Saeimas, gan arī valdības kopīgais prestižs un, kā jau es teicu, uzticēšanās abām institūcijām - gan Saeimai, gan arī valdībai. Paldies par uzmanību. Un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai tātad arī partijām, virzot kandidatūras, tas jau būtu kā tāds... kā tāda zināma latiņa, kas... pie kuras ir jāpieturas, lai izvirzītu pārstāvjus uz šiem amatiem.".
• 2014_06_19-seq898 spokenText "Cienījamie kolēģi! Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Šī tabula ir izdalīta deputātiem. Priekšlikuma būtība ir sekojoša: pie esošās Ministru kabineta formēšanas kārtības iekļaut likumā papildu prasības Ministru kabineta locekļa kandidāta izvirzīšanas procesā. Šeit it kā prasības jau ir izvirzītas: attiecīgās nozares attiecīgā augstākā izglītība un arī zināmas prasības attiecībā uz kvalifikācijas stāžu - ka ir jābūt trīs gadu ilgam darba stāžam pārvaldes struktūrās. Komisija ir ļoti rūpīgi izvērtējusi šo priekšlikumu un uzskata, ka šim priekšlikumam tomēr ir ierobežojošs raksturs. Teiksim, viens no piemēriem. Ja pildītu šo te... ja šī norma būtu pieņemta un iekļauta Ministru kabineta formēšanas prasībās, tad tādā gadījumā mēs diemžēl nevarētu apstiprināt finanšu ministru Vilka kungu, jo viņam, piedodiet, ir ģeogrāfa izglītība. Un tādus piemērus var nosaukt ļoti daudz. Tāpēc komisija vienbalsīgi nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu, līdz ar to noraidot to.".
• 2014_06_19-seq897 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 14.35, un izskatīšana - kā pēdējais jautājums Saeimas 19.jūnija sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs. (No zāles: "Nebūs laika strādāt! Viņam jāstrādā!")".
• 2014_06_19-seq896 spokenText "Un izskatīt to šīsdienas sēdē.".
• 2014_06_19-seq895 spokenText "Un izskatīšana kad?".

• first
• previous
• next