Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_06_09(02)-seq201 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Reiram.".
- 2011_05_19-seq214 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Reiram.".
- 2011_05_19-seq23 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Reiram.".
- 2011_05_05-seq21 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Reiram.".
- 2011_04_14-seq506 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Reiram.".
- 2011_04_14-seq406 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Reiram.".
- 2011_04_14-seq317 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Reiram.".
- 2011_04_14-seq255 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Reiram.".
- 2011_04_14-seq196 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Reiram.".
- 2011_01_27-1-seq24 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Reiram.".
- 2010_12_16_a-2-seq188 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Reiram.".
- 2010_12_16_a-1-seq183 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Reiram.".
- 2010_06_10-seq166 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Reiram.".
- 2014_07_03_as-1-seq185 spokenText "Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms gribu nomierināt Aizsardzības ministrijas pārstāvjus: mūsu frakcija, protams, atbalstīs šo likumprojektu kopumā, tāpēc ka jābūt skaidrībai par to, kad un kā mēs beidzot sāksim pildīt savas starptautiskās saistības (es runāju par līgumu, kas mūs saista ar NATO). Ir pēdējais laiks! Šo konkrēto priekšlikumu mēs atturēsimies atbalstīt, jo, mūsuprāt, ir vairākas lietas. Mēs šajā konkrētajā gadījumā piedāvājām šo trepi; tā varētu būt gan lēzenāka, ņemot vērā citas vajadzības, kuru mums valstī ir daudz, neskatoties uz lielajām bravūrām par to, cik ļoti mēs visus esam apsteiguši krīzes pārvarēšanā. Un vienlaicīgi ir arī citas nozares, kurām arī starptautiskās saistības ir procentos mērāmas, - tā ir medicīna, tā ir izglītība, tā ir sociālā aprūpe, kur mums ir līdzīgas saistības pret Eiropas un pasaules struktūrām, par kurām mēs atceramies, kā saka, daudz vēlāk un kuras nekad neesam pildījuši. Līdz ar to, ja jau mēs vienā ļoti svarīgā nozarē tādā kritiski svarīgā periodā runājam par to aizsardzības budžeta palielinājumu, tad, ņemot vērā... daļēji ņemot vērā, Latvijas budžeta un tautsaimniecības iespējas, būtu pavisam labi tagad, arī šo trepi zīmējot, parunāt par tām trepēm, kādas ir paredzētas viedajiem varnešiem, iepretim tām vajadzībām - kliedzošajām! -, kas cilvēkus trenc vienkārši ārā no Latvijas. Un emigrācija no Latvijas nevienu brīdi nav samazinājusies, tā ir tikai cikliska - kā rudens un pavasaris, kad beidzas vai sākas skolas. Tas ir tas svarīgākais! Manā skatījumā, par iekšējo drošību, par kuru tika runāts, ņemot vērā, ka iekšējo drošību mums bojā tikai un vienīgi ārējie "sliktie" - protams, tie ir krievi Krievijā un visādi citi ļaunie, viņu aģenti šeit, Latvijā, - ir aplami domāt tādā veidā, ka visas mūsu neveiklības vai koruptīvi angažētās padarīšanas ar visām bankām... Nupat mums stāv priekšā Parex bankas "labās" daļas pārdošana, kura... tagad runā, ka pat 10 procentus nevarēšot dabūt no tās Parex bankas "labās" daļas, kura ir tik labi izsaimniekota, ka tur vairs nekādas naudas nav. Tāpat kā mēs tagad atradām naudu, lai samaksātu par trīstik dārgu vilcienu iepirkumu. Cilvēki to visu redz... Un, ticiet man, tās ir lielākās Latvijas drošības problēmas, ka cilvēki redz, ka tur, augšā, varā, notiek lietas, par kurām nekautrējoties un nestāstot... ko slepeni dara visi varneši. Paldies.".
- 2014_07_03_as-1-seq183 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tiešām parlaments 2001.gadā ir pieņēmis likumu par aizsardzības finansēšanu, kurš paredz, ka tam finanšu līdzekļu apjomam ir jābūt 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta apjoma. Šo likumu sāka pildīt. Jā, bija runa arī par dažādām citām vajadzībām, kas toreiz tika iekļautas aizsardzības budžetā, bet šī izaugsme bija secīga un varēja cerēt, ka šie 2 procenti tiks sasniegti. Tad sekoja krīze, un krīzes laikā aizsardzības budžets cieta - tika samazināts līdz pašreizējam līmenim. Toreiz nebija citas izejas, un uz aizsardzības budžeta rēķina nācās finansēt pārējās sociāli un fiskāli jutīgās jomas. Tātad mēs bijām savā ziņā aizņēmušies no aizsardzības budžeta līdzekļus, lai tos izlietotu citām vajadzībām, lai valsts un tās cilvēki varētu izdzīvot. Pašreiz ir pienācis brīdis šos līdzekļus atdot un ļaut mūsu aizsardzības sistēmai izveidot, izkopt tās spējas, nodrošināt tās mācības, kuru tai vēl nav. Mēs redzam pašreizējās karadarbības rezultātus un pieredzi, redzam kaut vai tajā pašā Ukrainā tās spējas un tās vietas, kur regulāro armiju, kas netika gatavota šāda tipa konfliktam, aizvieto Nacionālā gvarde, neskatoties uz to, ka tā ir slikti apgādāta un apmācīta. Taču tā ir reāla iespēja, reāls spēks, kas papildina bruņotos spēkus. Neiedziļinoties detaļās, mēs arī uzskatām, ka Zemessardze ir tas spēks, kurš Latvijā būtu paplašināms, labāk apmācāms un nodrošināms. Tas būtu vēl viens solis mūsu valsts aizsardzības stiprināšanai. Tāpēc es lūdzu atgriezties uz šī ceļa - mūsu aizsardzības budžeta nodrošināšanas līdz 2 procentiem no nacionālā kopprodukta - un atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par pakāpenisku līdzekļu palielināšanu pa gadiem. Tā ir vienīgā reālā iespēja. Tā ir izvērtēta valdībā, darba grupā, kā arī izdiskutēta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tas ir tas ceļš, kuru mēs varam atļauties.".
- 2014_07_03_as-1-seq181 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Īsti es gan nesapratu, par ko aģitēja Panteļējeva kungs, bet tā laikam jau vairāk ir mana problēma, tāpēc ka principā jau nebūtu vispār par ko diskutēt, ja mēs savlaicīgi pildītu pieņemtos lēmumus, pieņemtos likumus un uzņemtās saistības. 2001.gadā pirms iestāšanās NATO mēs apņēmāmies, ka aizsardzībai veltīsim 2 procentus. Parakstījām līgumu. Bija Saeimas lēmums par to, ka ir jāparedz 2 procenti. Nav izpildīts! Jautājums: kurš tad neizpildīja? Šeit liela daļa ir tādu, kuri to nepildīja... šīs likuma un lēmuma prasības. Ko tad mēs šeit atkal sākam tēlot? Runa nav par to, ka nauda ir nepieciešama. Neapšaubāmi! Bet mani vienmēr mulsina tas, kā šī nauda tiek tērēta. Bijām Ādažos nesen komisijas sastāvā. Ziniet, caur Aizsardzības ministriju... caur Aizsardzības ministrijas budžetu tika celtas sporta halles, atbalstītas hokeja un basketbola komandas, bet Ādažos nav normālas sporta zāles. Ādažos karavīri dzīvo pa 12 cilvēkiem vienā istabiņā. Un tas ir 21.gadsimta sākumā! Tur nav kur pakārt drēbes. Jautājums: kā tā nauda tiek tērēta? Tas ir pamatjautājums. Otrs, uz ko es tomēr aicinātu arī valdības pārstāvjus, arī Panteļējeva kungu. Beidzot sajūdziet kopā visus plānus, kādi mums ir! Lai aizsardzības plāns normāli tiktu iekļauts Nacionālās drošības plānā... Mēs šodien skatīsim likumprojektu par ārkārtas situācijām un krīzes situācijām... Lai tie būtu saskaņoti, lai mēs zinātu, cik tad finanšu līdzekļu mums vajag vienam, otram vai trešam projektam! Ko mēs tagad tēlojam? Mēs neesam izpildījuši... Kurš ir vainīgs, ja ne mēs paši, šeit klātesošie? Varbūt beidzot no Finanšu ministrijas mēs saņemsim atbildi, kuru tā nesniedza mums Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē gadu atpakaļ: kādi tad ir īstie skaitļi, kāda ir īstā summa, kas ir nepieciešama aizsardzības budžetam? Mums vēl līdz šim brīdim figurē trīs dažādi skaitļi; tie figurē dažādos dokumentos, kurus ir apstiprinājis parlaments. Varbūt tomēr varam nonākt pie kaut kāda vienota skaitļa, par kuru tad arī var diskutēt? Un pats galvenais - tomēr ir nepieciešama stingra parlamentārā kontrole un uzraudzība pār to, kā šie naudas līdzekļi tiek tērēti. Paldies.".
- 2014_07_03_as-1-seq179 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es domāju, jūs piekritīsiet, ka pēdējo dažu mēnešu laikā mūsu drošības situācija ir diezgan kardināli mainījusies līdz ar vienas agresorvalsts vēlmi pārzīmēt esošo Eiropas karti. Krievijas agresija Ukrainā pierāda, ka ģeopolitiskie jautājumi atkal ir atgriezušies dienaskārtībā - un ne tikai kaut kur pasaulē, bet arī tepat pie mūsu robežām. Man jāsaka godīgi - pēdējo dienu Putina izteikumi par tā sauktās krievu pasaules aizstāvēšanu nozīmē, ka īstenībā, manuprāt, ir pat vēl daudz sliktāk, nekā daži no mums varbūt šeit iedomājas un iedomājās vēl nedēļu atpakaļ. Visi šie notikumi mums visiem atgādina, ka valsts pastāvēšanas pamats ir pilnvērtīga valsts teritorijas aizsardzība. Man jāsaka, ka pēdējo gadu laikā mēs esam tādā nelielā letarģiskā, bērnišķīgā miegā atradušies, proti, esam dzīvojuši pasaulē, kas mums ir likusies droša vai diezgan droša, un esam dzīvojuši pārliecībā, ka, ja nu kāds mūs arī apdraudētu, gan jau būs labie tantes un onkuļi, kas par mūsu drošība gādās. Šobrīd ir būtiski pārskatīt šo pozīciju, pamosties no šī miega. Un ir būtiski atcerēties teicienu: "Kas nebaro savu armiju, tas baro svešu." Un, lai arī šajā laikā, kad norisinās Ukrainas krīze, sabiedrotie mums ir demonstrējuši savu solidaritāti, man jāsaka: vēl nekad agrāk mēs no saviem sabiedrotajiem neesam saņēmuši tik smagus kritiskus norādījumus attiecībā uz to, cik mēs paši tērējam mūsu aizsardzībai. Arī tagad Vējoņa kungs atrodas Amerikā, un man ir informācija, ka nebūt ne tik gludi un skaisti notiek šī vizīte, jo gandrīz ikkatrā vietā viņam atgādina šo jautājumu: "Cik jūs paši tērēsiet savai aizsardzībai?" Ja mēs runājam konkrēti, tad jāteic, ka mums visvairāk līdzekļu ir vajadzīgs tieši mūsu pretgaisa aizsardzībai, zemā līmeņa lidojumu kontrolei. Jāapzinās, ka tieši pēdējā laikā Krievija ir ļoti modernizējusi savu karaspēku. Mēs varam ironizēt par Krievijas ekonomisko stāvokli, par viņas atkarību no naftas, bet to, ko viņa pēdējo gadu laikā ir izdarījusi, lai modernizētu savus bruņotos spēkus, - to nedrīkst nenovērtēt! Un tāpēc mums ir vajadzīgi arī pietiekami moderni pretlīdzekļi - kaut vai tāpēc, lai mūsu bruņotie spēki un mūsu sabiedrotie spētu laikus uzsākt reakciju. Vispār, ja mēs tieši tā, kā tagad ir paredzēts likumprojektā, pakāpeniski palielināsim mūsu aizsardzības budžetu, tad tas ļaus mums nodrošināt vēl virkni ļoti svarīgu militāro spēju. Piemēram, ja atbilstoši mūsu plāniem tiešām nākošajā gadā mums aizsardzībai būs 1 procents no IKP, mēs paredzam 5,8 miljonus eiro tērēt Zemessardzes kaujas spēju palielināšanai, 12,9 miljonus eiro - manis jau minētās pretgaisa aizsardzības nodrošināšanai. Mēs visi redzam, kas notiek Ukrainā, mēs visi redzam, kas notika Krimā. Un katram no mums ir skaidrs, ka šobrīd mēs jau atrodamies nedaudz citāda, ne tik konvencionāla, kara priekšā, kad sevišķa loma ir speciālo uzdevumu vienībām. Tāpēc mēs paredzam tērēt nākošgad pietiekami daudz līdzekļu arī speciālo uzdevumu vienību attīstīšanai. Mēs paši runājam par to, ka mēs gribētu redzēt lielāku NATO klātbūtni šeit, Latvijā. Bet NATO klātbūtne nozīmē arī mūsu pašu ieguldījumu infrastruktūrā, lai vispār šādu klātbūtni nodrošinātu. Arī tam, piemēram, nākošajā gadā, mēs tad tērētu naudu. Tie ir tikai daži elementi, kas mums ir ļoti nepieciešami, vitāli nepieciešami, un es to minu tāpēc, lai jūs saprastu, ka šie papildu līdzekļi nav kaut kāda abstrakcija, bet ir vajadzīgi konkrētiem mērķiem. Ja runājam par mūsu starptautiskajām saistībām, tad es šeit sevišķi vēršos pie "Saskaņas Centra". Es zinu, ka komisijā "Saskaņas Centra" deputāti iebilda pret pašreizējo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu un teica, ka labāks ir bijis iepriekšējais priekšlikums, kurā nav noteikta konkrēta summa, bet ir pateikts, ka mēs tērēsim... nu, atbilstoši mūsu iespējām. Ziniet, tas būtu labi! Varbūt mēs to varētu darīt, ja tas būtu tikai iekšējs jautājums, bet šis nav tikai iekšējs jautājums. Tas ir jautājums par mūsu sadarbību ar mūsu sabiedrotajiem, un mūsu sabiedrotie prasa ļoti konkrētus ciparus un konkrētu grafiku, kādā veidā Latvija tomēr centīsies sasniegt šos 2 procentus. Un ne jau tikai tāpēc, ka viņiem tā gribas prasīt, bet tāpēc, ka viņi, izejot no tā, var plānot palīdzību mūsu valstij, tad var plānot arī, kādu bruņojumu mēs iegādāsimies un kādus līdzmaksājumus varētu izdarīt mūsu sabiedrotie. Jūs zināt, ka ASV jau ir paredzējusi tērēt veselu miljardu Austrumeiropas aizsardzības stiprināšanai. Līdz ar to faktiski mums ir jābūt arī skaidriem mūsu līdzmaksājumiem mūsu drošībā, un tam ir jābūt precīzi definētam. Tāpēc ir vajadzīgs, ir nepieciešams noteikts, skaidrs grafiks, kādā veidā mēs audzēsim savu aizsardzības budžetu. Šī gada septembrī Velsā notiks NATO samits, un arī tur viens no galvenajiem darba kārtības jautājumiem būs ilgtermiņa drošību veicinošu pasākumu kopuma nepieciešamība. Un ir jāapzinās: ja mēs gribam starptautisko klātbūtni šeit, ja mēs gribam savu partneru iesaisti mācībās, tad tas ir tieši saistīts ar to, cik mēs paši esam gatavi ieguldīt mūsu aizsardzībā un cik ātri mēs esam gatavi sasniegt tos 2 procentus, par kuriem mēs uzņēmāmies saistības jau sen. Un nobeigumā. Godātie deputāti, atcerēsimies, ka mūsu Nacionālie bruņotie spēki, mūsu armija ir stāvējusi pie mūsu valsts izveides šūpuļa, un neaizmirsīsim Latvijas armijas nozīmi šodienas nestabilajos un mainīgajos apstākļos! Aicinu balsot un atbalstīt šo kopīgo Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas un ar Ministru prezidentes līdzdalību saskaņoto priekšlikumu, kas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paldies.".
- 2014_07_03_as-1-seq178 spokenText "Uzsākam debates. Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Andrejam Panteļējevam.".
- 2014_07_03_as-1-seq175 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6. -komisijas priekšlikumā.".
- 2012_11_08-seq10 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6. -komisijas priekšlikumā.".
- 2014_07_03_as-1-seq173 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6. -komisijas priekšlikumā.".
- 2014_07_03_as-1-seq171 spokenText "3. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_07_03_as-1-seq169 spokenText "2. - aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_07_03_as-1-seq167 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un sagatavoja izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu "Valsts aizsardzības finansēšanas likums". Esam saņēmuši septiņus priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq166 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 27. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Valsts aizsardzības finansēšanas likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
- 2014_07_03_as-1-seq165 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_07_03_as-1-seq159 spokenText "34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_07_09_as-seq1019 spokenText "34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_04_25-seq334 spokenText "34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq634 spokenText "34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_10_13-seq521 spokenText "34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_05_20-seq205 spokenText "34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2009_06_18-seq294 spokenText "34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2007_05_03-seq381 spokenText "34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2005_12_22-seq291 spokenText "34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2005_06_30_as-seq249 spokenText "34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2004_10_28-seq454 spokenText "34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq117 spokenText "13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, mainot attiecīgi pantu numerāciju.".
- 2014_07_03_as-1-seq115 spokenText "12. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq114 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ķirša kungs... Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 62, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq113 spokenText "Kolēģi! Šis priekšlikums ir tieši saistīts ar jautājumu, kam uzmanību pievērsa Viņķeles kundze savā atbildes runā, un tas paredz, ka atbildīgajai iestādei (jeb nozares ministrijai) gadījumā, ja tā redz, ka šis sadarbības modelis, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir maka turētāja un politikas īstenotāja, nestrādā, tai ir tiesības - ne tikai tiesības, bet arī pienākums! - pašai uzņemties šo fondu vadību, lai to varētu darīt efektīvāk. Kolēģe Viņķeles kundze! Jūs droši vien labi zināt, ka ar procedūrām ļoti, ļoti veiksmīgi var kavēt lielu lietu notikšanu vai - tieši otrādi - nenotikšanu. Es domāju, ka mums visiem ir kopīgs mērķis - domāt par to, kā maksimāli labi strādāt, nevis veidot kādu vienu megainstitūciju, kuru varētu pat gandrīz nosaukt par vienoto VIENOTĪBAS investīciju fondu. Kolēģi! Čigānes kundze ļoti uzsvērti vairākkārt vērsās tieši manā virzienā, uzsverot manu uzvārdu un pieņemot, ka es, runādama par šīm lietām, aizstāvu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras intereses. Es tiešām to daru, bet es aizstāvu gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, gan Valsts reģionālās attīstības aģentūras, gan arī Valsts Izglītības attīstības aģentūras intereses, jo es domāju, ka tiešām šis modelis ir nepareizs. Un, ja jau bija aizrādījums par ilgajām izskatīšanām - kādēļ, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra daudz ilgāku laiku pavada, vērtējot projektu rezultātus un domājot par to, vai uzņēmumiem ir jāveic maksājums vai nav -, tad jāteic, ka tie gadījumi, kur LIAA pārsniedz 76 dienu vērtēšanu, ir tie gadījumi... visi projekti, par kuriem ir ierosinātas krimināllietas. Čigānes kundze, es domāju, ka mūsu mērķis nav vienkārši tērēt naudu un izšķērdēt naudu, bet dot to uzņēmējiem, kuri to ir pelnījuši! (No zāles dep. I.Čepāne: "Kuri uzņēmēji?") Un, ja ir nepieciešama kāda rūpīgāka izvērtēšana, tad tai ir vajadzīgs arī laiks.".
- 2014_07_03_as-1-seq111 spokenText "11. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq110 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 65, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: "Pārliecinoši!") Turpiniet ar 11.priekšlikumu!".
- 2014_07_03_as-1-seq109 spokenText "Jā. Šis priekšlikums varbūt ir viena maza daļiņa no tāda lielāka koncepta, par ko īstenībā šeit tika debatēts un kas ir ietverts arī divos nākošajos priekšlikumos. Bet, jā, komisijas sēdē viedokļi atšķīrās, un tieši tāpēc mēs uzaicinājām Finanšu ministriju ar prezentāciju, tādu pamatīgu, par to, kāda tad būs šī jaunā kārtība. Beigu beigās tomēr komisija nolēma pieturēties pie valdības iesniegtā likumprojekta, tātad pie valdības redzējuma šajā jautājumā. Tātad komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2014_07_03_as-1-seq108 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ķirša kungs ko vēlas piebilst?".
- 2014_07_03_as-1-seq107 spokenText "Kolēģi! Konkrēti par šo priekšlikumu runājot, gribu pateikt: ja mēs atbalstīsim šādā redakcijā šo priekšlikumu, tad finanšu ministra pārraudzība pārvērtīsies par pakļautību, izejot no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, un mēs vienkārši pastiprināsim tieši finanšu ministra iesaisti vai pakļautību pārējām institūcijām, kas varbūt arī ir pareizi un ir nepieciešams. Bet, apspriežot šos priekšlikumus otrajā lasījumā, mēs pārtraucām sēdi un lūdzām Finanšu ministriju sagatavot ziņojumu par to, kā izskatīsies šī fondu piešķiršanas procedūra. Un es gribu vēlreiz pasvītrot un pateikt to, ko Viņķeles kundze un Čigānes kundze teica: šis likumprojekts ir par procedūru! Šis likumprojekts nav par politikām! Politikas turpinās noteikt ministrijas. Un mēs lūdzām Finanšu ministriju sagatavot... lūdzām CFLA sagatavot konkrētu procedūru - kas uzlabosies, kā uzlabosies esošā situācija un situācija pēc šī likuma pieņemšanas. Un viennozīmīgi komisijas vairākums atzina, ka šādas izmaiņas ir nepieciešamas... ir ļoti nepieciešamas. Varbūt mēģināšu šīs izmaiņas pamatot ar dažiem piemēriem no dzīves. Piemēram, tāda programma kā Start-up, tātad jauno uzņēmēju naudas līdzekļu iekļaušana kapitālā. Ekonomikas ministrijai 2008.-2009.gadā bija iespēja šādā Start-up programmā iekļauties 20-30 miljonu apmērā uzņēmējkapitālā Latvijā. Ekonomikas ministrija šo programmu nodeva mistiskai organizācijai, kura saucas Eiropas Investīciju fonds, un tas šo naudu divus gadus noturēja savos kontos un praktiski šo programmu neuzsāka. Bija tikai viena vai divas Start-up programmas. Neviens valstī nevarēja neko mainīt. Pat šo naudu dabūt. Un tas bija tādā laika posmā, kad bankas pārtrauca kreditēšanu, kad Latvijā akūtā kapitāla problēma saasinājās šajos gados kā vēl nekad. Un mūsu Eiropas fondu nauda, vairāk par 20 miljoniem, gulēja viena investīciju fonda kontos, un neviens Latvijas uzņēmējs nevarēja tikt klāt šai naudai! Pieņemot šo likumu, šāda situācija varēs tikt novērsta un būs novērsta. Tālāk par administratīvo slogu. Varbūt tā bija sakritība, ka, izskatot šo likumprojektu un jau pirms šī likumprojekta iesniegšanas, bija ļoti daudz zvanu no pašvaldībām tieši ar šādu jautājumu: "Kas notiek valstī? Kāpēc man ir trīs projekti dažādās ministrijās un tie tiek vērtēti dažādi? Vienā ministrijā pēc projekta nodošanas man ir attiecināmās izmaksas par jau saskaņotajām lietām ar šo ministriju, otrā ministrijā man nav attiecināmās... neattiecināmās izmaksas par projektiem..." Vajadzētu kaut kādu vienotu pieeju procesam. Jautājums saistīts ar to, ka vienu pārbaudītāju autobuss atbrauc, pārbauda un vēl nav paspējis aizbraukt, kad jau nākamie pārbaudītāji brauc, lai vērtētu šo fondu izlietošanu. Šī likuma pieņemšana novērsīs tādu situāciju. Būs vienota, centralizēta gan līdzekļu piešķiršana, gan vērtēšana, gan uzraudzība. Tātad, analizējot un vērtējot šo likumprojektu, mēs tomēr nolēmām, ka tā kārtība, kāda ir piedāvāta, ir pareizāka un labāka un novērsīs tās kļūdas un nepilnības, kas ir bijušas iepriekšējo septiņu gadu periodā. Lūdzu neatbalstīt šo un divus nākamos priekšlikumus un atbalstīt komisijas redakcijā pārējos priekšlikumus.".
- 2014_07_03_as-1-seq105 spokenText "Labdien, kolēģi! Visu cieņu Danai Reiznieces-Ozolas kundzei, kas ir jauna un talantīga politiķe, bet es biju pārsteigta, dzirdot klajas faktu kļūdas vai apzinātu nepatiesības izplatīšanu. CFLA nekādā veidā, pat gribēdama, nevar samazināt ministriju iespējas plānot fondu līdzekļus. Vēl vairāk - mēs nerunājam par baltu lapu! Varbūt nav pamanīts, ka ir tāds nacionālais attīstības plāns, kas ir Saeimā apstiprināts un kas uzliek ļoti skaidru saturisku rāmi Eiropas Savienības fondu līdzekļu plānošanai. Līdz ar to vēlreiz: vai nu apzināti, vai ne, bet kolēģei Danai ir pasprukusi puspatiesība, maigi sakot. CFLA tikai un vienīgi administrēs, nodrošinās procedūras un uzraudzību. Un tam nav nekāda sakara ar projektu saturisku vērtēšanu. Un vēl. Aicinājums saglabāt sadrumstalotu fondu administrēšanas struktūru principā ved vecās politiskās doktrīnas ceļā, kad mēs ministrijas uztveram kā savas partijas lēņu muižas, kurās tad mēs pēc savas patikas un pēc uzvārdiem faktiski arī šo politiku īstenojam. Ja mēs apskatīsimies, kā ir gājuši Eiropas fondu līdzekļi pagājušajā plānošanas periodā, tad redzēsim, ka tur iezīmējās zināmi akcenti teritorijas izklājumā ar tādu nelielu piesitienu uz Kurzemi, tā kā uz Ventspils pusi. Un vēl viena lieta. Šis nav stāsts ne par Vjačeslava Dombrovska dārzu, ne par viņa kapļiem, ne par nenovākto ražu, bet šis ir stāsts par to, ka mēs ejam uz mazā valstī efektīvāku administrēšanas procesu, kur mums ir brīnišķīgi piemēri gan par to, kā darbojas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, gan par to, kādas ir administrēšanas izmaksas vienā lielā sistēmā un kādas ir sadrumstalotā. Tātad vēlreiz - šis nav stāsts par krekliem, šis ir stāsts par sirdsapziņu! Paldies.".
- 2014_07_03_as-1-seq103 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka vasaras brīvlaiks ir devis dubultu enerģiju, lai nāktu šeit, tribīnē, cīnīties par savām idejām. Bet man būtu liels jautājums Danai Reiznieces-Ozolas kundzei: par ko tieši jūs šeit, no šīs tribīnes, tikko cīnījāties? Cienījamā Reiznieces-Ozolas kundze! Esošais... piedāvātais modelis ir balstīts esošā plānošanas perioda kļūdu analīzē. Secinājums ir tāds: pārāk daudzu aģentūru - LIAA, VRAA, CFLA un daudzu citu - iesaistīšana struktūrfondu apgūšanā apgrūtina procesu, rada dažādu informāciju, ko saņem iespējamie finansējuma saņēmēji, un arī ļoti lielā mērā rada situāciju, ka dažādas iestādes dažādos termiņos izskata maksājumu pieprasījumus. Reiznieces-Ozolas kundze! Es tikko paskatījos statistiku, un šī statistika liecina par to, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas vispirmām kārtām strādā ar uzņēmējiem, kuri struktūrfondu projektu ietvaros veic nozīmīgas investīcijas savā ražošanā, - ka 42 procentos gadījumu šī aģentūra maksājumu pieprasījumus skata ilgāk nekā 91 dienu. Tas ir laiks, kurā šie uzņēmēji reāli dzīvo bez finansējuma, kad viņi ir izlikuši savu naudu, un tāpēc, ka LIAA ļoti velk šos termiņus, viņi nevar šo naudu atgūt. Reiznieces-Ozolas kundze, jūsu kritizētā CFLA savukārt 44 procentos gadījumu šos maksājumu pieprasījumus izskata 21 līdz 30 dienu laikā. CFLA šobrīd ir uzrādījusi labus rezultātus administrēšanā. Ir pilnīgi skaidrs, ka esošo periodu administrēs pēc esošās sistēmas, jauno periodu - pēc jaunās. Un tie lieliskie eksperti, to skaitā no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kuri būs uztrenējušies un būs spējīgi strādāt, varēs kļūt par tikpat svarīgiem un vajadzīgiem ekspertiem CFLA. Cienījamie kolēģi! Mums ir bijušas kļūdas esošajā plānošanas periodā. Šis projekts ir ļoti gari un daudz diskutēts - gan Ministru kabinetā, gan Saeimas komisijās. Lūdzu, atbalstīsim to, lai mūsu pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un, galvenais, uzņēmēji varētu sākt strādāt ar jaunā struktūrfondu perioda finansējumu! Paldies jums.".
- 2014_07_03_as-1-seq101 spokenText "Aicinu atbalstīt priekšlikumu un novērst kļūdas.".
- 2014_07_03_as-1-seq100 spokenText "Reiznieces kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
- 2014_07_03_as-1-seq99 spokenText "Paldies. Vairs nerunāšu papildus, šī tad būs viena reize. Kolēģi! Arī paši komersanti, kuri šobrīd ir iepazinušies ar šo plānoto modeli, jau uzdod jautājumus, cik efektīva vai neefektīva būs fondu administrēšana. Jo efektīva tā varbūt kļūtu, ja jau esošajā plānošanas periodā projektu uzraudzību Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pārņemtu savās funkcijās. Bet tas tā nav plānots. Visi projekti, kurus šobrīd sāk realizēt... Nupat mēs sāksim realizēt vairākus augstas pievienotās vērtības projektu programmas projektus, kur būs ražošanas iekārtu iegādes, būvniecības procesi, un tie visi vēl vismaz piecus gadus pēc projekta beigām būs jāuzrauga. Tie būs jāuzrauga Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai. Tāpat VRAA un VIAA projekti būs jāuzrauga tiem ekspertiem, kas tur šobrīd strādā, to nedarīs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Kur Centrālā finanšu un līgumu aģentūra iegūs ekspertus? Vai nu viņiem būs jāpieņem cilvēki no malas, kuriem nav pieredzes, vai arī jāpārvilina darbinieki, kam ir pieredze, no VIAA, LIAA un VRAA. Tas nozīmē, ka tiks vājināta esošo projektu uzraudzība. Tas nekļūs lētāk. Mums vismaz dažus gadus būs vajadzīgs divreiz vairāk cilvēku. Par efektivitāti. Šobrīd pētījumi, ko ir veikusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Valsts reģionālās attīstības aģentūra, rāda, ka attiecīgi 82 procenti un 98 procenti no to klientiem ir apmierināti ar esošo darbu. Ko jūs vēl grasāties uzlabot?! Vai būs ietaupījums? Finanšu ietaupījuma nebūs, kā es jau sacīju. Un visbeidzot. Šādā veidā mēs faktiski ejam ceļu, ka struktūrfondu administrēšana un fondu apguve tiks nopietni kavēta, jo pastāv jautājums, uz kuru Finanšu ministrija joprojām nevar atbildēt: vai ir kaut viens cilvēks pieņemts Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, kas ir gatava jau šobrīd sākt administrēt jaunos fondus? Būs smagnēja administrēšana, būs klientiem neērta sistēma, un būs kavēta fondu apguve. Jautājums: kas nesīs atbildību par visiem šiem sistēmas defektiem? Mēs, kolēģi, braucam uz Ukrainu, mēs viņiem mācām un solām mācīt, kā decentralizēt varu, bet paši ejam pilnīgi pretējā virzienā.".
- 2014_07_03_as-1-seq98 spokenText "Tātad Reiznieces-Ozolas kundze lūdz izmantot divas minūtes no otrajām debatēm. Deputāti neiebilst. Divas minūtes, jā.".
- 2014_07_03_as-1-seq97 spokenText "Es labprāt izmantotu arī otras divas minūtes.".
- 2014_07_03_as-1-seq96 spokenText "Reiznieces-Ozolas kundze, jūs debašu laiks ir beidzies.".
- 2014_07_03_as-1-seq95 spokenText "Labdien! Godātā priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir ļoti svarīgs likumprojekts. Mēs visi gaidām un vairākas nozares gaida, kad varēs sākt apgūt struktūrfondus, un tādēļ mēs šo likumprojektu skatām steidzamības kārtā. Bet, kolēģi, ir ļoti svarīgi, lai steidzoties mēs nepieņemtu nepārdomātus lēmumus. Šis mans priekšlikums un arī vairāki nākamie ir saistīti ar būtisku, principiālu iebildi pret to, kā ir paredzēts šajā plānošanas periodā administrēt Eiropas Savienības struktūrfondus. ZZS kā partija jau vairākkārt ir vērsusi uzmanību uz to, ka nepiekrīt pieejai, ka Eiropas Savienības fondu vadības modelī ir paredzēts, ka sadarbības iestādes funkcijas veic viena aģentūra - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Mēs jau arī iepriekš esam norādījuši, ka labākais institucionālais modelis ir saglabāt esošo sistēmu; tas ir orientēts uz klienta jeb projekta ieviesēja ērtībām. Un tas paredz, ka iestādes tiek noteiktas atbilstoši klientu veidiem - ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra joprojām turpina administrēt tos fondus, kas ir domāti komersantiem, ka Valsts reģionālās attīstības aģentūra administrē uz pašvaldībām un plānošanas reģioniem orientētos fondus, savukārt Valsts Izglītības attīstības aģentūra - izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju fondus, bet Centrālā finanšu un līgumu aģentūra - uz valsts pārvaldes iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām orientētos fondus, kā arī nevalstisko organizāciju fondus. Kolēģi! Kādēļ ir šāds priekšlikums? Jebkurai reformai, ja mēs to īstenojam, kaut nedaudz ir jātic - jātic, ka tā ir vērsta uz labu. Bet šis modelis, kas paredz atņemt Eiropas fondu finansējumu šīm nozaru ministriju aģentūrām un atdot to centralizēti Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pārvaldībā, mūsuprāt un manuprāt, ir ļoti neefektīvs. Pirmām kārtām atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 18.pantam ministrijas, nozaru ministrijas, ir atbildīgas par attiecīgās pārvaldes nozares politikas veidošanu. Un, kolēģi, būtiskākās politikas veidošanas stadijas vai pakāpes ir šādas: vispirms ir jāidentificē problēma un jānosaka mērķi, ko grib izdarīt tajā nozarē; tad ir jāizstrādā politika; tad tā ir jāievieš, un pēc tam ir jāizvērtē rezultāti. Kolēģi! Latvijas situācijā struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējums, kopumā Eiropas Savienības fondu finansējums, ir galvenais nozaru politikas īstenošanas instruments. Un, ja mēs nozaru ministrijām atņemam šo instrumentu, tad ir jautājums: kā un cik efektīvi šīs nozaru ministrijas varēs savas funkcijas pildīt? Piemēram, Ekonomikas ministrija... es paskatījos valsts budžetu... šobrīd administrē vairākus miljonus uzņēmējdarbības atbalstam domāto struktūrfondu finansējuma. Valsts budžetā ir paredzēta uzņēmējdarbības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšanai budžeta pozīcija, kur ir vien 286 tūkstoši 111 eiro. Ko Ekonomikas ministrija pati ar šādu finansējumu izdarīs? Protams, vērsīsies pie Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, pie Finanšu ministrijas un mēģinās pierunāt, lai tās realizē tieši to, ko Ekonomikas ministrija ir paredzējusi un kas ir vajadzīgs. Bet, kolēģi, atļaujiet man salīdzināt! Ja, piemēram, Vjačeslavs Dombrovskis būtu izgājis savā dārzā un redzētu, ka dārzs ir aizaudzis, ka ir jāravē, viņš izstrādātu plānu un ierakstītu kalendārā: sestdien ravēšu dārzu. Bet skatās un redz - reāli kapļa viņam nav. Viņam ir jāiet pie kaimiņa, jāmēģina pierunāt, lai šis kaimiņš ņem savu kapli un nāk viņa lauciņā pastrādāt. Protams, kamēr attiecības ir labas, viss ir skaidrs. Bet, ja nu nāk vēlēšanas, kaimiņš iestājies citā partijā un negrib vairs to savu kapli iedot? Protams, es mazliet ironizēju, bet iedomājieties šobrīd situāciju: ja nozares ministrija un Finanšu ministrija būs arī dažādu politisko partiju vadībā, tad cik tas praktiski... reāli uzlabos fondu vadību un nozaru politiku realizēšanu? Efektivitāte. Jebkurai reformai būtu jāuzlabo efektivitāte. Jautājums: vai samazināsies birokrātiskās procedūras, paredzot, ka visus fondus administrēs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra? Nesamazināsies! Neiztur kritiku Finanšu ministrijas arguments, ka visiem projektu iesniedzējiem būs vienāda pieeja. Kas der visiem, tas neder nevienam! Kolēģi, piekrītiet, ka nevar paredzēt vienādus nosacījumus mazai nevalstiskai organizācijai, kura prasa dažus tūkstošus kāda apmācību projekta realizēšanai, un lielam komersantam, kurš grasās tērēt vairākus miljonus, vai bērnudārzam un pašvaldībai. Nu ir taču atšķirības! Tas nozīmē, ka mēs izvirzīsim vienlīdz smagas prasības...".
- 2014_07_03_as-1-seq93 spokenText "10. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts. Un tagad droši vien arī priekšlikuma autore pastāstīs...".
- 2014_07_03_as-1-seq89 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - atbildīgās komisijas - priekšlikumā.".
- 2014_07_03_as-1-seq83 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.".
- 2009_12_17-seq288 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.".
- 2008_12_04-seq110 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq79 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.".
- 2014_07_03_as-1-seq75 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Atgādināšu, ka likumprojekts paredz sistēmu jeb veidu, kādā turpmākos septiņus gadus jeb, respektīvi, nākošajā plānošanas periodā tiks administrēti struktūrfondu līdzekļi. Pavisam ir saņemti 36 priekšlikumi uz otro lasījumu. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq74 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.jūlijs, un izskatīšana notiks tuvākajā Saeimas ārkārtas sesijā, kas tiks sasaukta pēc 15.jūlija. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.".
- 2014_07_03_as-1-seq73 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas, un komisija lūdz izskatīt likumprojektu tuvākajā ārkārtas sesijā pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām.".
- 2014_07_03_as-1-seq72 spokenText "Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2014_07_03_as-1-seq71 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts, ko ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, - "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" - ir saistīts ar iepriekš jau Saeimas komisijai nodoto Saeimas vēlēšanu likumu, un šis likumprojekts paredz ieviest pārejas noteikumus, ka vēlētājiem, kuriem ir tikai tā sauktā eID personas apliecība, būs iespējams nobalsot Saeimas vēlēšanās, izmantojot vienreizēju vēlētāja apliecību. Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, diskutējusi par šo jautājumu, lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un piešķirt tam steidzamību.".
- 2014_07_03_as-1-seq70 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.jūlijs. Paldies. Tātad, kā es saprotu, šis jautājums ir uzskatāms par izskatītu. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā". Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Tā kā arī šis likumprojekts ir iekļauts šajā sadaļā, mēs varam skatīt darba kārtību tālāk tikai pēc tam, kad šis likumprojekts būs izskatīts. Taču, tā kā komisija pati ir izstrādājusi šo likumprojektu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir lūgusi izskatīt tās izstrādāto likumprojektu "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā", pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.".
- 2014_07_03_as-1-seq69 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 17.jūlijs.".
- 2014_07_03_as-1-seq68 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_07_03_as-1-seq67 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šie Maksātnespējas likuma grozījumi ir izdalīti no likumprojekta, kurš tika skatīts divos lasījumos un kuru bija plānots šodien skatīt arī trešajā lasījumā. Šī likumprojekta būtība ir saistīta ar reformu, kas attiecas tieši uz administratoriem. Bet, tā kā tas tika iesniegts uz trešo lasījumu, tad tika pieņemts lēmums šo sadaļu izdalīt atsevišķā likumprojektā un iesniegt kā atsevišķu likumprojektu, un tas šobrīd ir ticis arī izdarīts. Tādēļ lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2014_07_03_as-1-seq66 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Ir iebildumi? Bērziņa kungs, vai jums ir iebildumi? Jābalso? (No zāles dep. A.Bērziņš: "Nē, nē! Viss kārtībā!") Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana". Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par deputāta Gunāra Rusiņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas". Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Gunāra Rusiņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - "Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana". Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saskaņā ar Kārtības rulli šī sadaļa nozīmē, ka mēs pie nākamā darba kārtības jautājuma varam pāriet tikai tad, kad šis jautājums ir izskatīts pilnībā. Šobrīd likumprojekts ir nodots komisijai, bet komisija, tā kā tas ir šīs pašas komisijas izstrādātais likumprojekts, ir lūgusi iespēju izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā", pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
- 2014_07_03_as-1-seq65 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir sagatavots, Tieslietu ministrijai sadarbojoties ar Demogrāfijas lietu apakškomisiju, un tā galvenais mērķis ir padarīt publiski pieejamu parādnieku datubāzi - to parādnieku, kuriem ir ne tikai saistības pret saviem bērniem, bet arī jau saistības pret valsti. Valsts pilda savas saistības attiecībā uz uzturlīdzekļu izmaksāšanu vismaz minimālajā apjomā bērniem, bet otra puse šīs saistības nepilda. Un tā problēma ir tāda (es tikai ieskicēšu tās galvenās lietas, kas ir saistītas ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu): šobrīd ir (pareizāk sakot, 31.maijā bija) 27 645 šādas personas, un kopumā parāds pret valsti sastāda gandrīz 111 miljonus eiro. Un šī gada budžetā mums ir paredzētas izmaksas 22 miljonu eiro apmērā. Visi iepriekšējie soļi, kas tika veikti, kad tika izmaiņas ieviestas, pastiprinot atbildību... ierobežojot, pieņemsim, iespēju šādām personām reģistrēt kustamo īpašumu - automašīnas... Var būt arī tā, ka kapitālsabiedrības daļas tiek apķīlātas... Tas viss deva savu pienesumu, un vairāki procenti... Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija uzlabojās, tas deva budžetā vairākus miljonus latu (nu, tagad noteikti tie būtu eiro). Arī šinī gadījumā ir pamats cerēt, ka personas, kurām ir svarīga sava reputācija, lai viņas neparādītos šādā publiski pieejamā datubāzē kā parādnieki (ar mazo "p"), šīs savas saistības nokārtos. Tā ka aicinu atbalstīt šo likumprojektu un pieņemt... nodot komisijai un arī vēl šinī Saeimā pieņemt. Paldies.".
- 2014_07_03_as-1-seq64 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Saskaņā ar Kārtības rulli balsojums nav nepieciešams. Tātad šis jautājums ir uzskatāms par izskatītu. Paldies Ministru prezidentei un ārlietu ministram par piedalīšanos sēdē un aktīvām atbildēm uz deputātu jautājumiem. Nākamā darba kārtības sadaļa... Jā, pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemts priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 3.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 19.punktu - likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" izskatīšanu trešajā lasījumā. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 3.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās 19.punktu - likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" izskatīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 26, atturas - 4. Tātad darba kārtība grozīta un likumprojekts no darba kārtības izslēgts. Vēršu jūsu uzmanību arī uz to, ka diviem likumprojektiem ir nomainītas lapas. Likumprojektam "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" 19.lapaspuse ir nomainīta ar 19.A lapaspusi un pievienota 77.A lapaspuse. Un likumprojektam "Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums" 211.lapaspuse nomainīta ar 211.A lapaspusi. Skatot šos likumprojektus, tas ir jāņem vērā. Tātad turpinām izskatīt 3.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtību. Nākamā darba kārtības sadaļa - "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Barčas, Vanagas, Bites, Poriņas un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. "Par" pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks.".
- 2014_07_03_as-1-seq63 spokenText "Cienījamie deputāti! Es gribu teikt jums paldies par diskusiju un par norādītajām nepilnībām un priekšlikumiem. Ir priekšlikumi, kuri tiešām jāņem vērā; piemēram, Latkovska kunga priekšlikums par to, ka ir jākoncentrē atbildība par sabiedrības integrāciju starp dažādām ministrijām, patiešām ir vērā ņemams, un tas būtu valdībai perspektīvā jāievieš. Es gribu arī informēt deputātus, atbildot Sakovska kungam par iespējamām ekonomiskajām sankcijām, ja tādas būs nepieciešamas, ka valdības slēgtajās sēdēs mēs regulāri izskatām Eiropas Komisijas sagatavotos priekšlikumus, ka mums ir izskatīts un ir arī rīcības plāns, ja tādas sankcijas būs nepieciešamas. Bet es gribu ticēt, ka situācija Ukrainā tiks noregulēta un ka tā tiks stabilizēta sarunu ceļā, ka Latvijai un kopumā Eiropas Savienībai nebūs jāpāriet uz ekonomisko sankciju fāzi. Vēlreiz es gribu pateikt paldies visiem. Un es ticu, ka mums visiem Latvija ir svarīga un mēs visi esam par drošu, stabilu Latvijas nākotni. Paldies. (Aplausi.)".
- 2014_07_03_as-1-seq62 spokenText "Paldies. Vārds Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.".
- 2014_07_03_as-1-seq61 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Godātie kolēģi! Ļaujiet vispirms pateikt tiešām paldies Ministru prezidentei par šo sagatavoto ziņojumu un pieskarties arī tam centrālajam jautājumam - Ukrainai. Tieši tā! Ukraina ir centrālais jautājums ziņojumā, Ukraina ir centrālais jautājums mūsu šodienas debatēs un ļoti lielā mērā arī mūsu valsts iedzīvotāju centrālais jautājums. Tas ir uzmanības centrā, tam pievērš uzmanību. Taču Ukraina ir bijusi un ir arī modinātājzvans mums, politiķiem, - domāt par nacionālo drošību, domāt par valsts drošību. Es domāju, ir bijis brīdis, kad mēs bijām mazliet iesnaudušies, domājot, ka esam Eiropas Savienībā un NATO, viss jau ir atrisināts. Ukrainas gadījums liek mums katrreiz no jauna un katru dienu no jauna padomāt par valsts drošību, par valsts attīstību. Un ir ārējie draudi, un ir iekšējie draudi. Ukrainas gadījumā mēs redzam, ka tie ārējie draudi ir primāri no Krievijas puses ar tās vadītāja tādām neoimperiālistiskām tieksmēm un nostalģijas pēc Padomju Savienības, ar ģeopolitiskām ambīcijām un vēlmi acīmredzot nevis starptautiski pieņemamā veidā sadarboties ar citām valstīm, bet uzkundzēties un dominēt. Un tas attiecas arī uz Latviju. Bet mums tāpat kā jebkurai valstij ir arī mūsu iekšējie draudi un izaicinājumi. Un tā ir pārvaldība un pārvalde. Vai mums ir laba un efektīva pārvalde vai neefektīva, necaurspīdīga, nesaprotama? Vai mūsu prioritāte ir korupcijas apkarošana vai mēs ļaujam un pieveram acis uz korupciju? Vai mums ir saprātīgas budžeta prioritātes vai mēs kaujamies par centiem un eiro un aizmirstam valsts drošību? Mēs esam šogad nosvinējuši 10 gadus Eiropas Savienībā un NATO, un šķiet, ka šobrīd mēs visi novērtējam un kā pašsaprotamu uztveram to, ka mēs esam šajās organizācijās. Tas ir mūsu drošības garants! Mēs esam droši, ka jebkurā brīdī, ja kāda "zaļā cilvēciņa" kaut puspirkstgals pārkāptu Latvijas robežu, tas būtu kara pieteikums NATO, tas būtu uzbrukums Amerikai, Vācijai, Francijai, un mēs zinām, ka momentā būtu reakcija. Bet pirms 10 vai 15 gadiem mums prasīja skaidrot saviem iedzīvotājiem, kādēļ jāveic reformas, kādēļ ir jāvelta tam nauda. Šobrīd tas ir pašsaprotami, bet tas prasīja darbu. Mums priekšā ir vēl viens izaicinājums - dalība OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Un mēs redzam, ka šogad arī jūs, kolēģi, uzdodat jautājumus: kādēļ mums tas ir vajadzīgs? Vai mums ir līdz galam izstāstīts, kādēļ mums vajag dalību OECD, kādēļ mums vajag reformas? Kādēļ mums vajag stiprināt korupcijas apkarošanu? Kādēļ mums vajag uzlabot valsts uzņēmumu pārvaldi? Un tad sēž, rokas sakrustojuši, un gaida, lai kāds atnāk un pastāsta. Es gribu aicināt kolēģus: izmantojiet šo vasaru un izlasiet, kādēļ mums vajag visātrākajā veidā iestāties OECD; kādēļ mums vajag īstenot varbūt sākotnēji grūtās reformas valsts uzņēmumu pārvaldībā, un tad - ne tikai pasīvi gaidīt, bet arī mums pašiem darīt savu darbu un skaidrot iedzīvotājiem to, kādēļ mums vajag būt dalībvalstij arī šajā organizācijā un kādi būs ieguvumi. Un ir skaidrs, ka dalība OECD vistiešākajā veidā ir mūsu ekonomiskās drošības un stabilitātes jautājums, tāpēc, es domāju, tas ir mūsu uzdevums vasarai. Un noslēgumā ļaujiet vēl pieminēt, ka mēs vakar vēlu vakarā ar kolēģiem atgriezāmies no Eiropas lietu komisijas vizītes Ukrainā. Dodoties uz tikšanos Ukrainas parlamentā Verhovnā Radā, tur ārpusē bija kārtējais pikets un mītiņš, kur cilvēki bija sanākuši ar bozēm un milzīgām koka milnām, lai nelaistu Ukrainas deputātus ārā un liktu viņiem vasarā strādāt, jo ir jāratificē asociācijas līgums, ir jāpieņem svarīgi likumi. Sākotnēji mūs uzskatīja par viņu deputātiem un teica skarbus vārdus. Tad, kad mēs teicām: "Bet mēs esam no Latvijas!", atskanēja aplausi, un mūs gandrīz vai uz rokām aiznesa līdz tām durvīm. Tajā brīdī mēs bijām lepni, jo vārds "Latvija" Ukrainā atvēra visas sirdis un visas durvis. Bet mēs nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā, mums ir arī savas skabargas un savi baļķi mūsu acīs jāredz. Mums ir jāzina, ka mums ir jāstrādā, lai Latvijā nepienāktu brīdis, kad iedzīvotāji stāv ar bozēm un milnām pie durvīm, lai nelaistu ārā un piespiestu strādāt. Tādēļ mums jau šodien darba kārtībā liek pieņemt lēmumus un dod iespējas izvēlēties - drošības finansējums, aizsardzības finansējums, lauksaimniecības zeme, valsts uzņēmumu laba pārvaldība, spēja īstenot reformas, lai pievienotos OECD. Es aicinu sadzirdēt šo modinātājzvanu no Ukrainas un pieņemt lēmumus, un strādāt aktīvi. (No zāles dep. A.Lejiņš: "Pareizi!") Liels paldies! (Aplausi.)".
- 2014_07_03_as-1-seq59 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērsties vienam drošības jautājumam, kurš praktiski nav atkarīgs no politiskās situācijas, nav atkarīgs no politiskajiem uzskatiem un ir radies burtiski pēdējās nedēļas laikā. Un tas ir jautājums par Sibīrijas mēra, slimības, izplatību Latgales novados. (No zāles: "Kas?!"; smiekli, starpsaucieni.) Šādu iznākumu, šādu situāciju praktiski jau varēja paredzēt, tikai nebija zināms, kad tas būs un cikos būs, un kā tas būs. Protams, ārpus Latvijas dzīvojošām mežacūkām neliksi iet pāri robežai caur robežpunktu un nepieprasīsi medicīnisko izziņu, bet šī situācija diemžēl Latgales novados rada spriedzi. Rada spriedzi tāpēc, ka iedzīvotāji, vietējie cilvēki nezina un neizprot tās sekas, kas būs pēc šīs situācijas atrisināšanas. Un mans aicinājums valdībai, tieši ministrijai, - pieņemt attiecīgus lēmumus un izskaidrot iedzīvotājiem, kādas būs kompensācijas, ko par iznīcinātajām cūkām vai tamlīdzīgām darbībām saņems iedzīvotāji. Un tas mazinās spriedzi. Es domāju, ka tas ir tiešām viens no mazajiem, bet aktuālajiem drošības jautājumiem. Paldies.".
- 2014_07_03_as-1-seq58 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Tutinam.".
- 2012_11_15-seq235 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Tutinam.".
- 2012_09_06-seq78 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Tutinam.".
- 2012_06_14-seq463 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Tutinam.".
- 2012_01_26a-seq58 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Tutinam.".
- 2011_12_15-seq701 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Tutinam.".
- 2011_12_15-seq693 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Tutinam.".
- 2011_10_25_a-seq43 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Tutinam.".
- 2011_06_09-seq200 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Tutinam.".
- 2011_06_02-seq76 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Tutinam.".
- 2011_04_14-seq249 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Tutinam.".
- 2011_04_14-seq202 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Tutinam.".
- 2011_04_14-seq186 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Tutinam.".
- 2010_12_09_a-seq52 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Tutinam.".
- 2014_07_03_as-1-seq57 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Ārlietu ministra kungs! Godātie deputāti! Esmu lasījis šos ziņojumus vairāku gadu garumā, un man ir jāsecina, ka šogad bija labs ziņojums. Tas bija uzrakstīts viegli saprotamā valodā, līdz ar to pieejams ne tikai drošības ekspertiem, bet arī plašākai publikai, ieskaitot jūs, godātie deputāti. Otrkārt, ziņojums bija daudz būtiskāks, strukturētāks nekā iepriekšējā gadā: ne tikai ārējā drošība, iekšējā drošība, sociālā drošība; tika izdalītas arī tādas sfēras kā veselības aprūpe un korupcijas apkarošana. Ja mēs vērtētu drošības stāvokli šodien Latvijā, tad jāteic, ka drošības stāvoklis ir labs. Mēs dzīvojam diezgan stabilā sabiedrībā. Mums šobrīd nav nekādu redzamu konfliktu vai risku tieši šodienai, bet mēs nevaram būt pašapmierinātības sala, ja visā pasaulē notiek pilnīgi pretējs process - ir konflikti, militāri konflikti Sīrijā, ir kārtējo reizi strupceļā nonācis miera sarunu ceļš Tuvajos Austrumos, nemaz nerunājot par Ukrainu. Tātad līdzīgs konflikts kā Irākā un Sīrijā mums šobrīd ir arī šeit pat Eiropas centrā - Ukrainā. Kā tas viss beigsies, kā tas viss turpināsies un attīstīsies, mēs nezinām. Tāpēc mums vienmēr jābūt gataviem uz ļaunāko scenāriju. Šī starptautiskā situācija viennozīmīgi palielina NATO lomu - NATO kā tādas savienības lomu, kas nodrošina mieru, kas nodrošina to, ka cilvēki var dzīvot drošībā vismaz NATO teritorijā. Un es domāju, ka šeit obligāti ir jāatceras šie 2 procenti, par ko mēs te bieži runājam, bet beidzot esam saņēmušies arī kaut ko paveikt. Būdama neliela NATO dalībvalsts, mēs varam, protams, priecāties, ka bez mūsu konsensa balss NATO nekas būtisks nenotiek, bet, lai tas tā būtu, mums tāpat pēc konsensa ir jāizpilda šī prasība - jāparedz militārajām vajadzībām šie 2 procenti no iekšējā kopprodukta. Es ceru, ka Saeima to saprot un rīkosies ļoti atbildīgi, nevis aizplīvurotā formā kaut ko solīs. Šobrīd ir rīcības laiks! Mums ir jāapsola un jāvienojas pašiem par konkrētu trepi konkrēti pa gadiem. Man ir prieks, ka šis process Saeimā notiek. Šeit tika pieminēta arī informatīvā cīņa. Es nesaukšu to par informatīvo karu, bet par informatīvo cīņu. Ja mēs tomēr salīdzinām savus kaimiņus, tātad 140 miljonu valsti, un mūs, 2 miljonu valsti, tad mēs varam iztērēt visu savu budžetu informatīvajai cīņai un tomēr būt mazākumā un neuzvarēt. Tāpēc es domāju, ka efektīvāk un lētāk Latvijas valstij ir stiprināt mūsu drošības iestādes un arī Valsts policiju. Kāpēc? Redziet, te mēs tērēsim tieši adekvāti savam 2 miljonu iedzīvotāju skaitam un varēsim būt daudz efektīvāki, prasmīgāki sabiedriskās kārtības, sabiedriskās drošības un stabilitātes nodrošināšanā. Tas ir mūsu nacionālās drošības garants. Šajā ziņojumā vājākā vieta. Man varbūt tas nebija pārsteigums, bet tas bija pārsteigums komisijas sēdē, ka neviens no uzaicinātajiem, ieskaitot šī ziņojuma autoru, neko nevarēja atbildēt par korupcijas novēršanu un apkarošanu. (No zāles dep. V.Agešins: "Kauns!") Godātie deputāti, kauns arī jums tāpēc, ka nekas netiek darīts! Mēs tā kā strausi izliekamies, ka korupcija neietekmē mūsu nacionālo drošību. Tā vistiešākajā veidā ietekmē mūsu ekonomisko attīstību, kas savukārt ietekmē sociālo drošību. Tā vistiešākajā veidā ietekmē mūsu politisko stabilitāti, kas ir nepieciešama lēmumu pieņemšanā kritiskos brīžos. Un es šobrīd aicinātu gan valdību, gan arī deputātus - tos, kam kauns, it sevišķi! - pievērsties šim jautājumam un beidzot izlemt (No SC frakcijas: "Kādā veidā?!"), vai mums būs efektīva iestāde korupcijas novēršanai un apkarošanai vai nebūs. Un, ja varbūt tas ir tik politiski ietekmējams jautājums un bieži vien ir aizdomas par tādu politiskās "policijas" rēgu, tad es ieteiktu to atdot varbūt pārraudzībā ģenerālprokuroram, lai tā kļūtu par tiesībsargājošu iestādi. Godātie kolēģi! Es vēlreiz teikšu - lasiet šo ziņojumu! Un jums būs, ko teikt! Un es gribu atgādināt kolēģei Poriņai, ka Drošības policijas publiskajā ziņojumā bija minēti ne tikai organizāciju nosaukumi, bet arī vadītāji (ar visām fotogrāfijām). Valdības ziņojumā varēja... tas varēja būt arī īsāks un kompaktāks, jo tas ir visu drošības risku apkopojums. Paldies jums par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)".
- 2014_07_03_as-1-seq56 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Zatleram.".
- 2013_01_31-seq369 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Zatleram.".
- 2013_01_24-seq238 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Zatleram.".
- 2013_01_24-seq90 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Zatleram.".
- 2012_12_20-seq93 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Zatleram.".
- 2012_11_22-seq249 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Zatleram.".
- 2012_11_22-seq188 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Zatleram.".
- 2012_11_22-seq156 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Zatleram.".