Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2012_07_26_as-seq18 spokenText "Elksniņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2012_06_21-seq11 spokenText "Elksniņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2014_11_13_271-seq2 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām ir jākliedē mīts par to, cik lielā mērā šis balsojums ir nozīmīgs attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, jo saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu pati par sevi 34 Saeimas deputātu parakstu esamība uz šāda veida iniciatīvas jau ir pamats izmeklēšanas komisijas izveidei. Respektīvi, balsojums “pret” vai “atturas” lielā mērā ir balsojums pret pašu Saeimas deputāta zvērestu, ko katrs no jums ir devis, stājoties Saeimas deputāta amatā, līdz ar to prezumējums, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija par “Citadeli” ir izveidojama, ir viens no parlamentārās uzraudzības kontroles līdzekļiem, kuru izmanto opozīcija attiecībā uz izpildvaras īstenotajām darbībām. Tātad minētā komisija tiek izveidota, lai nebūtu nekāda veida strīdu attiecībā uz izmeklēšanas komisijas pilnvaru apjomu un mērķiem, un tiem jautājumiem, kuri būtu skatāmi minētajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Pirmām kārtām tas ir jautājums par valstij piederošo 75 procentu bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību. Ko mēs saprotam ar pārdošanas procesa virzību? Sāksim ar nosacījumiem, pie kādiem valsts tika ieguldījusi milzīgus naudas līdzekļus Parex bankas glābšanā, runāsim par labiem un sliktiem aktīviem, arī par nosacījumiem, kuri ietverti vienošanās dokumentos ar Eiropas Komisiju par valsts atbalsta sniegšanu un būtisku līdzdalību Parex bankā, pēc tam – arī bankā “Citadele”. Līdz ar to tiks skatīti arī visi jautājumi, kuri ietver komunikāciju starp Latvijas valdību un Eiropas Komisiju attiecībā uz tiem kritērijiem, kurus Latvijas valsts uzņēmās, nosakot arī galatermiņu, līdz kuram banka ir jāpārdod. Tajā pašā laikā mēs pārbaudīsim arī to, cik lielā mērā Latvijas valsts ir bijusi pietiekami rūpīga kā gādīgs saimnieks, atliekot šo jautājumu uz pēdējo dienu, un ko Latvijas valsts ir darījusi Eiropas Komisijas ietvaros, lai panāktu pagarinājumu tam termiņam, kurš bija noteikts, grozot vienošanos ar Eiropas Komisiju, lai saglabātu banku valsts īpašumā ilgāku laika periodu, vai arī ko valsts atbildīgās amatpersonas, respektīvi, konkrētie ministriju ierēdņi un ministri, nav darījuši, lai tas nenotiktu. Nākamais būtiskais jautājums ir bankas pārdošanas cena. Godājamie kolēģi, uz vēlēšanām pēc principa “kā var nesolīt” vairākas koalīcijas partijas gāja ar paziņojumiem, ka “Citadeles” vērtība ar katru publisko paziņojumu kāpj uz augšu... ka bija 74, tad 90... tad vairāk par 100 un ka iegūs vēl vairāk... Vēlēšanas pagāja, un pirmais paziņojums, ar ko nāca valdības (nu jau bijušās) pārstāvji, ir tas, ka nu būs tikai 74, pēc tam cena vispār nebūs atkarīga no pašreizējiem akcionāriem un būs atkarīga no kredītportfeļa vērtības un citiem rādītājiem, līdz ar to cena pat var samazināties par 10 miljoniem eiro. Tagad ir jāsaka viens: minētā parlamentārās izmeklēšanas komisija ir vienīgais instruments, kuru Latvijas valsts var izmantot, lai investori šo iespējamo samazinājumu, par ko kādreiz runājis ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis... Nesasniegtu nu tiešām tos 10 miljonus, varbūt pat nevienu, un valsts saņemtu tiešām – pie šī vissliktākā scenārija! – vismaz to, uz kā jūs savus parakstus esat uzlikuši. Trešais jautājums nepārprotami būs visas peripetijas par pārdošanas termiņiem un Privatizācijas aģentūras valdes atkāpšanos un, tā teikt, sameklēšanu, un mēs ļoti vēlētos uzklausīt arī Spridzāna kungu gan par tiem tiešām atklātajiem un patiesajiem iemesliem, kuru dēļ notika atkāpšanās, gan par politisko spiedienu, ko atsevišķi koalīcijas pārstāvji ir izdarījuši attiecībā uz Privatizācijas aģentūras valdi. Mēs vērtēsim cenu, mēs vērtēsim, kādi bija pretendenti, mēs aicināsim atbildīgos ministrus, kuri toreiz bija pie lēmumu pieņemšanas, skaidrot ģeopolitisko izvēli un virkni citu kritēriju, un to divu gadu termiņu... tālākpārdošanas aizliegumu. Līdz ar to, godājamie kolēģi, tas ir tiešām būtisks jautājums. Papildus mēs vērtēsim arī izdevumus... uzdevumus, kurus ir saņēmušas PR konsultāciju aģentūras, lai reklamētu šo pārdošanas procesu. Mēs vērtēsim arī izdevumus...".
• 2014_11_13_271-seq1 spokenText "Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Sākam Saeimas 13.novembra ārkārtas sēdi. Darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā”. Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš. Lūdzu!".
• 2014_11_13_269-seq54 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šodien sēdes noslēgumā nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa... ir, Ringolds Balodis... nav, Aija Barča... ir, Rihards Eigims... Romāns Mežeckis... ir, Arvīds Platpers... nav, Inguna Rībena... ir, Kārlis Seržants... ir, Juris Viļums... ir.".
• 2014_11_13_269-seq52 spokenText "Kolēģi! Dāmas un kungi! Tūlīt, piecas minūtes pēc sēdes, Dzeltenajā zālē dibināsim deputātu grupu sadarbībai ar Gruzijas parlamentu. Lūdzu ierasties visus, kam interesē Gruzija! (Starpsaucieni: “Ooo!” Aplausi.)".
• 2014_11_13_269-seq51 spokenText "Paldies. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Zaķim.".
• 2014_11_13_269-seq50 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tos, kuri vēlas strādāt deputātu grupā sadarbībai ar Itālijas parlamentu, aicinu uz tās dibināšanas sanāksmi šeit pat - Dzeltenajā zālē. Paldies.".
• 2014_11_13_269-seq49 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts galīgajā lasījumā pieņemts. Kolēģi, informēju jūs, ka ir saņemti divi deputātu jautājumi. Deputāti Zariņš, Urbanovičs, Agešins, Ločmele-Luņova, Tretjaka un Pimenovs ir iesnieguši jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Rail Baltica projekta īstenošanu”. Šis jautājums ministram tiks nodots atbildes sniegšanai. Tāpat ir saņemts deputātu Zariņa, Urbanoviča, Ribakova, Potapkina un Agešina jautājums “Par valstij piederošo “Citadeles” akciju patiesajiem ieguvējiem”. Šis deputātu jautājums adresēts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kurai tad arī nododam šo jautājumu atbildes sniegšanai. Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti un mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas gribu teikt, ka 55 gadu jubilejā sveicam deputātu Kārli Seržantu, kurš dzimšanas dienu svinēja 12.novembrī (Aplausi.), un 60 gadu jubilejā - deputāti Silviju Šimfu, kura šos skaistos svētkus svinēja 13.novembrī. (Aplausi.) Kolēģi, ir vēl daži paziņojumi. Informēju, ka 18.novembrī pulksten 12.00 notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 96.gadadienai veltītā Saeimas svinīgā sēde. Tāpat arī, gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, festivāla “Staro Rīga” ietvaros piedāvāsim audiovizuālu stāstu “Vārds - solis uz saprašanos. Miers” par eiropiešus vienojošām vērtībām. Līdz ar to visi laipni aicināti kopā ar ģimenēm un draugiem aplūkot izgaismoto Saeimas namu no 14. līdz 18.novembrim ik vakaru no pulksten 18.00 līdz pulksten 23.00. Vārds paziņojumam deputātam Ivanam Klementjevam.".
• 2014_11_13_269-seq48 spokenText "Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Priekšlikumi noteiktajā termiņā netika saņemti. Es aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2014_11_13_269-seq47 spokenText "Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas sēdi! Tātad nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Latvijas Republikas Saeimas aicinājums Eiropas Komisijai par atbalstu Latvijas piena ražotājiem”. Vai kāds vēlas ziņot par šo lēmuma projektu? Vai kāds vēlas debatēt? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Latvijas Republikas Saeimas aicinājums Eiropas Komisijai par atbalstu Latvijas piena ražotājiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputāte Čigāne, jūs debatēs esat pieteikusies par vēlu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Armands Krauze.".
• 2014_11_13_269-seq46 spokenText "Kolēģi, ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja lūgums pagarināt pārtraukumu vēl par 10 minūtēm, un pārtraukums tiek pagarināts līdz pulksten 10.20.".
• 2014_11_13_269-seq45 spokenText "Vai kolēģiem ir iebildumi, ka šobrīd sēdē tiek izsludināts pārtraukums uz 10 minūtēm, tātad līdz pulksten 10.10? Iebildumu nav. Tātad sēdē pārtraukums līdz pulksten 10.10. Paldies.".
• 2014_11_13_269-seq44 spokenText "Pēc 15 minūtēm.".
• 2014_11_13_269-seq43 spokenText "Tātad priekšlikums par izskatīšanu šodienas sēdē ir īstenojams tad, ja šodienas sēdē ir pārtraukums. (No zāles dep. A.Klementjevs: “Nākošajā sēdē!”; citi deputāti: “Pēc 15 minūtēm!”)".
• 2014_11_13_269-seq42 spokenText "Izskatīšanas laiks - šodienas sēdē. (No zāles dep. A.Klementjevs: “Nē, sēde beidzas! Nepaspēs! Nākošajā sēdē!”) Beigās!".
• 2014_11_13_269-seq41 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Balsosim par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” ir 10 minūtes! Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu... Lūdzu, balsosim par priekšlikumu, ka 10 minūtes ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””! (No zāles: “Priekš kam?!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam ir 10 minūtes. Un izskatīšanas laiks?".
• 2014_11_13_269-seq40 spokenText "...un izskatīt šodienas sēdē.".
• 2014_11_13_269-seq39 spokenText "Vai ir citi priekšlikumi?".
• 2014_11_13_269-seq38 spokenText "Es ierosinu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10 minūtes...".
• 2014_11_13_269-seq37 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta izskatīšanu arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā? (Starpsaucieni no zāles: “Ir!”, “Nav!”) Tātad deputātiem ir iebildumi un mums ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš. (Zālē troksnis, starpsaucieni.) Tātad iebildumi... Lūdzu, paceliet roku tie deputāti, kuriem... ! Lūdzu vēlreiz! Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā? Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: “Nav, nav!”, “Ir, ir!”) Ir! Tātad deputātiem ir iebildumi. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam!".
• 2014_11_13_269-seq36 spokenText "Ja deputātiem nav iebildumu, es lūdzu pieņemt šo likumprojektu arī galīgajā lasījumā.".
• 2014_11_13_269-seq35 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.".
• 2014_11_13_269-seq34 spokenText "Kolēģi! Šā gada 3.jūlijā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Šo grozījumu mērķis bija ierobežot spekulācijas ar lauksaimniecības zemi, ierobežot to, ka Latvijas zemi izpērk ārzemnieki, un šie likuma grozījumi stājās spēkā šā gada 1.novembrī. M��s esam konstatējuši, ka ir nepieciešami steidzami grozījumi likumā, jo saskaņā ar šo likumu pašvaldībām ir jāizveido komisijas, kuras izvērtē darījumus un pieņem lēmumus. Šīs komisijas nav iespējams izveidot, jo mēs esam likumā paredzējuši, ka tajās jābūt tiešās valsts pārvaldes pārstāvjiem. Latvijā ir 109 novadi un nav tādu valsts pārvaldes institūciju, kuras varētu deleģēt pārstāvjus uz visām šīm komisijām. Tas ir milzīgs darbs, tie ir milzīgi papildu izdevumi un administratīvais slogs. Faktiski šinī brīdī, kad jau būtu jāizvērtē darījumi un jānotiek darījumiem ar lauksaimniecības zemi, tirgus ir apstājies. Tādēļ es aicinu gan pieņemt šos grozījumus attiecībā uz pašvaldību izveidotām komisijām un dot pašvaldībām brīvību noteikt, kas šo komisiju sastāvā būs, gan arī grozīt likumu attiecībā uz termiņu. Pašlaik ir noteikts viens mēnesis, bet es ierosinu aizstāt tekstu “mēneša laikā no iesnieguma, darījuma akta un citu iesniegumam pievienojamo dokumentu saņemšanas dienas” ar vārdiem “Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā”. Šie grozījumi noteikti dos iespēju, lai komisijas varētu sākt darboties. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā es aicinu pašvaldības iekļaut šo komisiju sastāvā speciālistus, un tie varētu būt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti, kuri ir profesionāļi šajā jomā un var piedalīties darījuma izvērtēšanā. Lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.".
• 2014_11_13_269-seq33 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.novembris... (Saeimas priekšsēdētājas biedres I.Lībiņas-Egneres starpsauciens: “24.!”)... šā gada 24.novembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 27.novembrī. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Armands Krauze.".
• 2014_11_13_269-seq32 spokenText "Kolēģi! Konstruktīvus priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz šī gada 24.novembrim, un Saeimas sēdē likumprojektu izskatīsim 27.novembrī. Paldies.".
• 2014_11_13_269-seq31 spokenText "Jā. Debatēt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Tātad lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs šī komisija? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Un komisija ir lūgusi minēto likumprojektu atzīt par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam un arī laiku, kad likumprojekts izskatāms otrajā lasījumā Saeimas sēdē!".
• 2014_11_13_269-seq30 spokenText "Labrīt, kolēģi! Šī likumprojekta pirmsākumi ir meklējami jau 2013.gada septembrī, kad to nodeva izskatīšanai komisijām. Šis likumprojekts ir ticis pieņemts pirmajā lasījumā. Vēlāk tika iesniegti septiņi priekšlikumi, un tas tika pieņemts otrajā lasījumā. Sākotnēji šajā likumā bija nepieciešamas izmaiņas, jo saskaņā ar valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā plānoto un Ministru kabineta atbalstīto risinājumu jaunizveidojamā valsts pārvaldes iestāde - Valsts kapitāla daļu pārvaldības birojs - turpmāk nodarbosies ar valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību privatizāciju. Līdz ar to šajā likumā, ko mēs izskatām, bija nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus, nosakot pāreju no šābrīža tiesiskā regulējuma uz jauno, - proti, ka valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” līdz 2015.gada 1.janvārim jānodod Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroja turējumā tās valsts kapitāla daļas, kuras nodotas privatizācijai. Otrajā lasījumā tika iesniegti septiņi priekšlikumi, kuri saskaņā ar Kārtības rulli tiek iekļauti šajā likumprojektā, un tas pāriet kā pirmajā lasījumā. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā.".
• 2014_11_13_269-seq29 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.novembris. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina 12.Saeimā turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” izskatīšanu. Iepriekšējā Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
• 2014_11_13_269-seq28 spokenText "19.novembris.".
• 2014_11_13_269-seq12 spokenText "19.novembris.".
• 2009_11_12(05)_a-seq138 spokenText "19.novembris.".
• 2014_11_13_269-seq27 spokenText "Paldies. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka arī 12.Saeimā atbildīgā par to būs Juridiskā komisija? Iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā būs Juridiskā komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
• 2014_11_13_269-seq26 spokenText "Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Likumprojekts ir izstrādāts, izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības par Eiropas aizsardzības rīkojumu. Likumprojekta būtība ir ļoti vienkārša: ja viena dalībvalsts piemēro drošības līdzekli un aizliedz aizdomās turamai vai apsūdzētai personai, piemēram, tuvoties vai sazināties ar cietušo vai lieciniekiem, tad ir ļoti svarīgi, lai arī citās dalībvalstīs šis aizliegums būtu ievērots. Un līdz ar to šis likumprojekts atrisina attiecīgo problēmu. Juridiskā komisija likumprojektu izskatīja un atbalsta tā izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu atbalstīt!".
• 2014_11_13_269-seq25 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.decembrim. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Juridiskā komisija ierosina 12.Saeimā turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” izskatīšanu. Iepriekšējā Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
• 2014_11_13_269-seq24 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.decembris.".
• 2014_11_13_269-seq23 spokenText "Paldies. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Juridiskā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Juridiskā komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
• 2014_11_13_269-seq22 spokenText "Godātie kolēģi! Kā jau minēju, šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo, nu jau atbalstīto, likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”. Līdz ar to es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt arī šī likumprojekta tālāku virzību.".
• 2014_11_13_269-seq21 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.decembris. Paldies. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Juridiskā komisija ierosina 12.Saeimā turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” izskatīšanu. Iepriekšējā Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
• 2014_11_13_269-seq19 spokenText "Paldies. Debatēs neviens nav pieteicies. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka arī 12.Saeimā par to atbildīga būs tieši Juridiskā komisija? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā ir Juridiskā komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam!".
• 2014_11_13_269-seq18 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gan šis, gan nākamais likumprojekts ir savstarpēji saistīti likumprojekti. Konkrēti šis likumprojekts un arī nākamais ir nepieciešams, lai aizstātu šobrīd pastāvošo brīvprātīgā dalītā īpašuma sistēmu, ieviešot tā saukto apbūves tiesības institūtu, kas dotu tiesības veikt apbūvi tikai nedzīvojamo ēku vai inženierbūvju būvniecībai, nosakot apbūves tiesības minimālo termiņu, nosakot to, ka apbūves tiesība ir lietu tiesība, kas ir ierakstāma zemesgrāmatā, kā arī nosakot apbūves tiesības izbeigšanās sekas. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šī likumprojekta tālāku virzību. Lūgums kolēģiem - atbalstīt!".
• 2014_11_13_269-seq17 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.decembris. Paldies. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Juridiskā komisija ierosina 12.Saeimā turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” izskatīšanu. Iepriekšējā Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
• 2014_11_13_269-seq16 spokenText "1.decembris.".
• 2014_10_02-seq258 spokenText "1.decembris.".
• 2014_11_13_269-seq15 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Administratīvo pārkāpumu procesa likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā būs Juridiskā komisija? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā par šo likumprojektu ir Juridiskā komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
• 2014_11_13_269-seq14 spokenText "Cienījamie kolēģi! 11.Saeima 2.oktobrī atbalstīja pirmajā lasījumā likumprojektu “Administratīvo pārkāpumu procesa likums”. Ar šo likumu ir paredzēts aizstāt vēl padomju laikā pieņemto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas grozīts vairāk nekā 150 reižu. Likumprojekts paredz, ka turpmāk mums būs kodificēta vispārīgā daļa, proti, būs vienota sodu sistēma, būs vienota procesuālā kārtība. Bet atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem tiks paredzēta speciālajos likumos. Likumprojekts ir atbalstīts Juridiskajā komisijā, un gan 11., gan 12.Saeima... gan 11., gan 12.Saeimas deputāti ir pauduši atbalstu tam. Lūdzu atbalstīt likumprojekta izskatīšanas turpināšanu.".
• 2014_11_13_269-seq13 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.novembris. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Administratīvo pārkāpumu procesa likums”. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Juridiskā komisija ierosina 12.Saeimā turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Administratīvo pārkāpumu procesa likums” izskatīšanu. Iepriekšējā Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
• 2014_11_13_269-seq11 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā par šo likumprojektu atbildīgā bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā būs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to arī 12.Saeimā atbildīgā būs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam!".
• 2014_11_13_269-seq10 spokenText "Paldies. Kolēģi! Likumprojekts paredz Kredītinformācijas birojam tiesības pēc dalībnieku pieprasījuma saņemt ziņas no likumā minētajām datubāzēm kā datu operatoram. Iegūto informāciju, nemainot tās saturu, Kredītinformācijas birojs nodod tā dalībniekiem, lai varētu efektīvi un operatīvi nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildi, tas ir, veikt klienta vai iespējamā klienta identifikāciju un izpēti. Aicinu atbalstīt.".
• 2014_11_13_269-seq9 spokenText "Latkovska kungs!... Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosina 12.Saeimā turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” izskatīšanu. Iepriekšējā Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
• 2014_11_13_269-seq8 spokenText "Kolēģi!".
• 1998_08_20-seq381 spokenText "Kolēģi!".
• 2014_11_13_269-seq7 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Paldies. Darba kārtība ir grozīta, un lēmuma projekts tajā ir iekļauts. Par saņemtajām izmaiņām Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā... Tātad komisija lūdz iekļaut šo likumprojektu šodienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nākamais darba kārtības punkts - “Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Rihardam Eigimam šā gada 13.novembrī”. Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputāta Riharda Eigima iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13.novembrī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra, un par to jūs arī tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Tātad nākamais darba kārtības punkts ir Saeimas lēmuma projekts “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”. Vai kāds vēlas ziņot par šo lēmuma projektu? Ziņot nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”. Vai kāds vēlas ziņot par šo lēmuma projektu? Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”. Vai kāds vēlas ziņot par šo lēmuma projektu? Neviens ziņot nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas apstiprināšanu”. Vai kāds vēlas ziņot? Neviens ziņot nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”. Vai kāds vēlas ziņot? Neviens ziņot nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Un nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”. Vai kāds vēlas ziņot? Neviens ziņot nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.".
• 2014_11_13_269-seq6 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pēdējos mēnešos vairākās tautsaimniecības nozarēs uzņēmumi un līdz to arī strādājošie gan pilsētās, gan laukos saskaras ar grūtībām. Un šo grūtību cēlonis ir Krievijas embargo. Lauksaimniecībā vissmagāk ir cietuši piena ražotāji. Latvijas valdība ir darījusi daudz, lai palīdzētu piena ražotājiem, – uzņēmēji var atlikt nodokļu maksājumus, var pagarināt termiņus ES projektiem, un divos piegājienos ir piešķirti vairāk nekā 13 miljoni kā tiešs atbalsts ciltsdarbam piena ražotājiem. Tomēr embargo ietekme ir būtiska. Piemēram, piena iepirkuma cena oktobrī ir tikai apmēram 22 eirocenti par kilogramu, kas, salīdzinot ar jūliju, ir par 25 procentiem mazāka. Mēs esam izmantojuši visas iespējas, kā palīdzēt piena ražotājiem, un tādēļ tagad nepieciešama arī solidāra Eiropas palīdzība. Briselē vārds “solidaritāte” tiek diezgan plaši lietots, un tādēļ mēs tagad gaidām reālu palīdzību, ne tikai vārdus. Šajā sakarā esam sagatavojuši dokumenta projektu Latvijas Republikas Saeimas aicinājumam Eiropas Komisijai sniegt atbalstu Latvijas piena ražotājiem. Piena nozare Latvijā ir nozīmīga gan ekonomikai, gan lauku apdzīvotības nodrošināšanai, jo, piemēram, piena ražošana aizņem 22 procentus no lauksaimniecības preču produkcijas struktūras. Saražotās produkcijas vērtība 2013.gadā bija 262 miljoni. Piena ražošanā ir specializējušās vairāk nekā 13 tūkstoši saimniecības, kur ir nodarbināti 25 969 strādājošie. Tie ir apmēram 30 procenti no visiem nodarbinātajiem lauksaimniecībā. 2014.gadā līdz embargo ieviešanai piena produktu eksports no Latvijas uz Krieviju būtiski pieauga, piemēram, tādi produkti kā piena pulveris un sviests pārsniedza pat 2013.gada rādītājus un 2014.gada astoņos mēnešos eksporta īpatsvars bija pieaudzis līdz 21 procentam. Embargo ietekmē visu piena ražošanas nozari. Zemkopības ministrija ir veikusi provizoriskus aprēķinus, tos novērtējusi un secinājusi, ka tiek ietekmētas gan lielās, gan mazās saimniecības. Pamatojoties uz Zemkopības ministrijas informāciju, zaudējumi nozarei šā gada decembrī, rēķinot no augusta līdz decembrim, varētu sasniegt vairāk nekā 20 miljonus eiro. Šajā sakarā Eiropas Padome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija pieņēma dažādus lēmumus un dokumentus, bet ir svarīgi, lai tiek piešķirts reāls atbalsts, nevis nauda tiek pārdalīta kaut kur citur. Piemēram, aizejošā Eiropas Komisija nolēma 380 miljonus no lauksaimniecības budžeta papildu ieņēmumiem pārdalīt citām vajadzībām. Mēs esam pret to! Lauksaimniecības komisārs, tiekoties ar Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas kolēģiem, solīja, ka risinājumi tiks meklēti, bet tikai tad, kad būs beigušās budžeta sarunas. Šobrīd nozīmīgi ir visos līmeņos aicināt un mudināt Eiropas Komisiju piešķirt šo atbalstu. Pašreiz Baltijas Parlamentārā Asambleja jau ir pieņēmusi aicinājumu. Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas lauksaimniecības ministri ir vienojušies vienotā komunikē un aicinājuši Eiropas Komisiju steidzami rīkoties. Arī mēs, Saeimas deputāti, varam palīdzēt mūsu piena ražotājiem, mudinot Eiropas Komisiju uz ātru rīcību. Tas nav grūti, un tas nav sarežģīti. Šodien nav nepieciešams mums ar grūtībām rast mūsu pašu budžeta līdzekļus, mums ir tikai jānobalso “par” Latvijas piena ražotājiem, “par” daudziem tūkstošiem lauku iedzīvotāju. Es aicinu deputātus atbalstīt aicinājumu Eiropas Komisijai sniegt atbalstu Latvijas piena ražotājiem. Paldies.".
• 2014_11_13_269-seq5 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Vienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā. Vai deputāti piekrīt? Paldies. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā. Vai deputāti atbalsta? Deputāti atbalsta. Paldies. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā. Vai deputāti piekrīt? Deputāti piekrīt. Paldies. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā. Vai deputāti piekrīt? (No zāles dep. A.Bērziņš: “Piekrīt!”) Paldies. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts dienesta likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījums Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Paldies. Tātad nākamā darba kārtības sadaļa – “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”. Deputāti Krauze, Līdaka, Seržants, Čigāne, Lībiņa-Egnere, Brigmanis, Gaidis Bērziņš, Dzintars, Dombrava un Smiltēns ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Latvijas Republikas Saeimas aicinājums Eiropas Komisijai sniegt atbalstu Latvijas piena ražotājiem”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā? “Par” pieteicies runāt deputāts Armands Krauze. Lūdzu!".
• 2014_11_13_269-seq4 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Pirms aicinu balsot “par” šo ļoti svarīgo mūsu vēsturiskā mantojuma saglabāšanas likumprojektu, vēlos pateikt dažus vārdus par tā tapšanas gaitu, lai noraidītu jebkuras aizdomas par to, ka šis mūsu Trešās atmodas mantojums netiks pienācīgi saglabāts vai attīstīts tālāk. Tālajā 1999.gadā, būdams 7.Saeimas deputāts, es sagatavoju likumprojektu par šīs ēkas Vecpilsētas ielā 13/15 nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei, lai šī ēka tiktu izmantota muzeja ierīkošanai... lai ēka tiktu paglābta no privatizācijas un pārtaptu – tiktu izmantota citiem mērķiem. Kopš tā laika gājis ir dažādi. Visvairāk un lielākoties atbalstu no valsts mēs esam guvuši lielās jubilejās. Tā, piemēram, Tautas frontes 20.gadadienā Kalvīša valdība mums piešķīra līdzekļus fasādes labošanai, bet 25.gadadienā Straujumas valdība mums piešķīra līdzekļus ēkas rekonstrukcijai un modernas, mūsdienīgas ekspozīcijas ierīkošanai trijos stāvos, kas veiksmīgi tika arī pabeigta. Tātad muzejs principā ir izveidots – mūsdienīgs, moderns un ar interaktīvu aprīkojumu Jāņa Mitrēvica studijas izpildījumā, par ko nebūtu kauns ne šeit, Latvijā, ne arī uzaicinot ārzemju viesus. Taču ar pusotra cilvēka lielu štatu, ko mēs varam atļauties, un no savāktajiem ziedojumiem hroniska naudas trūkuma dēļ izveidot pilnvērtīgu muzeju, kurā būtu pieci, seši darbinieki, kas regulāri varētu pieņemt skolēnus un citus interesentus, kā arī veiktu zinātniskās pētniecības darbu, kam nu jau ir pienācis laiks, par Trešo atmodu, Latvijas Tautas frontes biedrība nodrošināt nevar. Tāpēc jau gadu atpakaļ tika sākts darbs pie muzeja ēkas un ekspozīcijas, kā arī pie arhīva (mums ir arhīvs – vienīgais saglabātais Tautas frontes arhīvs trijās Baltijas valstīs) kā īpašas, atsevišķas struktūrvienības nodošanas Nacionālajam vēstures muzejam. Tas ļaus izpildīt iepriekš minētos mērķus un attīstīt... padarīt šo muzeja kā Nacionālā vēstures muzeja struktūrvienību maksimāli pieejamu jaunajai paaudzei un vēstures pētnieciskajam darbam. Pateicoties Kultūras ministrijas līdzdalībai un atbalstam, mēs arī veicam pasākumus, lai nodrošinātu, ka šis muzejs ilglaicīgi pastāv, nepazūd un darbojas tajā pašā ēkā. 1.jūlijā valdība premjerministres Straujumas vadībā pieņēma informatīvo ziņojumu un apstiprināja garantijas 140 tūkstošu eiro apmērā Nacionālajam vēstures muzejam, lai būtu papildu nauda šīs jaunās nodaļas uzturēšanai, un 90 tūkstošu eiro apmērā – valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”, kas pārņem šo ēku (tā ir vispārpieņemta prakse), lai varētu visu sakārtot, siltināt bēniņus un izdarīt atlikušos darbus. Un pēdējais valdības pieņemtais lēmums ir par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos “Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nolikums”, kur ir ierakstīts: saglabāt Latvijas Tautas frontes kolekciju zinātnisko un vēsturisko veselumu Latvijas Tautas frontes vēsturiskajā ēkā Vecpilsētas ielā 13/15. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.".
• 2014_11_13_269-seq3 spokenText "Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret to? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā līdzatbildīgajai. Tāpat Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Tātad debatēs... “Par” pieteicies runāt deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu!".
• 2014_11_13_269-seq2 spokenText "Labdien! Komisijas vārdā es aicinu nodot šo likumprojektu kā līdzatbildīgajai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.".
• 2014_11_13_269-seq1 spokenText "Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pirms mēs sākam Saeimas sēdi, es informēju, ka esam saņēmuši ļoti skaistu dāvanu no Tiesību zinātņu pētniecības institūta – grāmatu “Latvijas Republikas Satversmes komentāri”. Gribam teikt lielu paldies Tiesību zinātņu pētniecības institūtam un mūsu kolēģim Ringoldam Balodim, kurš ir šī institūta valdes priekšsēdētājs. Sāksim Saeimas 13.novembra sēdes darba kārtības izskatīšanu. Pirms uzsākam sēdes darba kārtības izskatīšanu, informēju, ka ir saņemti priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā. Prezidijs ir saņēmis 15 priekšlikumus par grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.pantā noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt deputāti Krauze, Seržants, Siliņš, Belēvičs, Barča, Brigmanis, Rasmanis, Mežulis, Līdaka, Andris Bērziņš, Kučinskis un Bergmanis ir atsaukuši savus parakstus lēmuma projektam “Latvijas Republikas Saeimas aicinājums Eiropas Komisijai par atbalstu Latvijas piena ražotājiem” (No zāles dep. J.Ādamsons: “Kauns!”). Līdz ar to attiecīgais lēmuma projekts nav izskatāms un ir izslēdzams no šodienas sēdes darba kārtības. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. T��tad darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.pantā noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Administratīvo pārkāpumu procesa likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Tāpat Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.pantā noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo grozījumu? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.pantā noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība tātad grozīta. Juridiskā komisija lūdz iekļaut darba kārtībā Saeimas kārtības ruļļa 39.pantā noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.pantā noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Deputāti Krauze, Līdaka, Seržants, Čigāne, Lībiņa-Egnere, Brigmanis, Gaidis Bērziņš, Dzintars, Dombrava un Smiltēns lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Latvijas Republikas Saeimas aicinājums Eiropas Komisijai sniegt atbalstu Latvijas piena ražotājiem”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Agešins, Daudze, Brigmanis, Vucāns, Āboltiņa, Lībiņa-Egnere, Lejiņš, Cilevičs, Balodis, Gaidis Bērziņš un Liepiņš lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība tātad grozīta. Deputāti Agešins, Daudze, Brigmanis, Vucāns, Āboltiņa, Lībiņa-Egnere, Balodis, Cilevičs, Dombrava, Gaidis Bērziņš un Liepiņš lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Deputāti Agešins, Daudze, Brigmanis, Vucāns, Āboltiņa, Lībiņa-Egnere, Balodis, Cilevičs, Dombrava, Gaidis Bērziņš un Liepiņš lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Agešins, Daudze, Vucāns, Āboltiņa, Lībiņa-Egnere, Balodis, Dombrava, Cilevičs, Gaidis Bērziņš, Parādnieks un Liepiņš lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība tātad ir grozīta. Deputāti Agešins, Daudze, Brigmanis, Vucāns, Āboltiņa, Lībiņa-Egnere, Balodis, Cilevičs, Dombrava, Gaidis Bērziņš un Liepiņš lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Parādnieks, Gaidis Bērziņš, Āboltiņa, Daudze, Brigmanis, Vucāns, Lībiņa-Egnere, Lejiņš, Balodis, Dombrava un Liepiņš lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Līdz ar to izskatīsim darba kārtības pirmo sadaļu – “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Ieslēdziet mikrofonu deputātam Dolgopolovam!".
• 2014_11_11_270-seq16 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šodien sēdes beigās nav reģistrējušies: Valters Dambe, Ints Dālderis, Rihards Eigims, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Ojārs Ēriks Kalniņš, Jānis Klaužs, Janīna Kursīte-Pakule, Inese Laizāne, Ilmārs Latkovskis, Edgars Putra, Valdis Skujiņš, Juris Viļums, Jānis Vucāns.".
• 2014_11_11_270-seq15 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Līdz ar to mums ir jābalso par 36 deputātu iesniegto lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī notikušās traģēdijas Zolitūdē cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Paldies. Līdz ar to sēdes darba kārtība ir izskatīta un deputātiem ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.".
• 2014_11_11_270-seq14 spokenText "Jā, labdien, kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīs šīs izmeklēšanas komisijas veidošanu tāpēc, ka mēs pārstāvam ļoti daudzas pašvaldības, un tieši pašvaldības ir visvairāk ieinteresētas, lai šajā jomā likumdošana būtu sakārtota. Mēs šobrīd pārstāvam arī Ekonomikas ministriju, kas tieši pārrauga būvniecības nozari, un var tikai secināt, ka šajā jomā likumdošana joprojām prasa uzlabojumus. Tāpēc, ja šī komisija spēs patiešām vienoties produktīvam darbam, tad, es domāju, šīs komisijas rekomendācijas būs gatavas uzklausīt ļoti daudzas institūcijas. Es gan drusku palabošu Ločmeles-Luņovas kundzi. Šis nav bezmaksas pasākums, jo komisijā būs trīs amatpersonas un vismaz viens konsultants, pie liela darba apjoma – pat divi konsultanti, un šīs komisijas darbs maksās – nu, es tā rēķinu, – virs 2 tūkstošiem eiro mēnesī. Tāpēc būtu svarīgi, lai kaut kāds rezultāts arī būtu. Kāpēc es to saku? Redziet, es te paņēmu līdzi pēdējo Saeimas izmeklēšanas komisijas, tas ir, Latvijas Krājbankas kraha izmeklēšanas komisijas, kurā mēs deviņi vai pat vairāk... laikam vairāk par 10 deputātiem strādājām, galaziņojumu uz 12 lapām, bet diemžēl arī šajā komisijā sākās pozīcijas un opozīcijas drusku spēlītes. Arī šajā komisijā! Nu, nedod Dievs, ja viena daļa gribēs pierādīt, ka vainīga ir valdība, bet otra daļa gribēs pierādīt, ka vainīga ir Rīgas dome, tad rezultāta, protams, nebūs. Tāpēc es tikai varu novēlēt šai komisijai patiešām atrast uzreiz kopēju valodu un produktīvi strādāt, lai šāds ziņojums, kāds man ir rokās, nepaliktu nenolasīts, jo pietiek vienam komisijas deputātam būt neapmierinātam ar to, kas šajā ziņojumā ir rakstīts, viņš šo ziņojumu neparaksta, un šis ziņojums ieguļas kādā no atvilktnēm, un visu šo cilvēku darbs un valsts līdzekļi ir izkūpējuši gaisā. Tāpēc izdariet secinājumus jau pirmajā savas komisijas sēdē! Paldies.".
• 2014_11_11_270-seq13 spokenText "Paldies. Nākamais debatētājs – deputāts Kārlis Seržants.".
• 2014_11_11_270-seq12 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie, godātie kolēģi! Es aicinu balsot “par” Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu ne jau tādēļ, ka es joprojām, gadu pēc Zolitūdes traģēdijas, esmu vienīgais atrastais vaininieks, kurš turklāt ir arī sodīts un tādēļ patiesībā arī zaudējis savu līdzšinējo darbu, kam es biju ziedojis visu savu mūžu. Es lūdzu balsot tādēļ, ka ir vajadzīga speciāla komisija, kas sekotu līdzi izmeklēšanas procesam, jo Saeimai ir visas iespējas uzdot jautājumus iekšlietu ministram, tieslietu ministram. Un jaukšanās izmeklēšanas procesā nav šīs komisijas darbības princips. Uzskatu, ka šoreiz parlamentārās izmeklēšanas komisija ir vajadzīga tieši šim nolūkam, kuram pēc būtības tā ir domāta, – izskatīt un novērst apstākļus, kas ir bijuši izmeklēšanas priekšmets. Šajā gadījumā – ne tikai apstākļus, fonu, kas izraisīja Zolitūdes traģēdiju, bet arī trūkumus un Ministru kabineta noteikumus vai to neesamību. Tie trūkumi ir jāatrod! Līdz šim ļoti plaši un daudzkārt ir diskutēts par likumiem un citiem normatīvajiem aktiem saistībā tieši ar būvniecību. Bet faktiski neesam runājuši un neesam neko darījuši, lai uzlabotu un padarītu efektīvu, sistēmisku dažāda veida palīdzību traģēdijā cietušajiem. Joprojām mēs maldāmies priekšstatu jūklī, tajā pazaudējot vienkāršu cilvēcību un rīcības loģiku. Es neatkārtošu jautājumu, ko pieminēja Ločmeles-Luņovas kundze, un nerunāšu par nenotikušo evakuāciju un cilvēku nesagatavotību šai rīcībai. Es runāšu par man jau tuvu kļuvušu tēmu – par to, ka, piemēram, Meksikā starptautiskas personu datu aizsardzības un privātuma uzraugu konferences ietvaros 2011.gadā tika pieņemta rezolūcija, kas ir domāta nacionālajām valstīm, – par personas datu aizsardzību katastrofās un lielās nelaimēs. Rezolūcija būtībā aicina visas valstis nacionālā līmenī sadarboties ar atbildīgajām institūcijām un valsts un nacionālās civilās aizsardzības plānos atrunāt rīcību, kas skar personas datus, to aizsardzību un izmantošanu ārkārtas situācijās. Šajā rezolūcijā minētas ir tieši lielas dabas katastrofas, kas pēc būtības attiecas... un citas katastrofas, kas attiecas uz visām ārkārtas situācijām, arī uz lielveikala Maxima gadījumu. Labs piemērs, kā būtu jāstrādā arī pie mums, īstenojot šādas starptautiskas konferences rezolūcijas, ir Kanādas izstrādātie un regulētie atjaunojamie materiāli... regulāri atjaunojamie materiāli, kuru jau pašā ievadā ir minēts arī mērķis un pats būtiskākais – ka privāto datu aizsardzības likumi nedrīkst tikt uzskatīti par šķērsli vajadzīgās informācijas apmaiņai, kā arī nedrīkst tos izmantot kā attaisnojumu bezdarbībai. Notikusī traģēdija Zolitūdē ļoti skarbā un smagā veidā parādīja, kur mums Latvijas likumos vēl ir trūkumi, kur neesam gājuši un nevēlamies iet līdzi pašsaprotamai pasaules praksei, kas balstīta uz starptautisko nozaru autoritāšu un zinātnieku argumentētiem pierādījumiem un ieteikumiem. Pēc traģēdijas es nosūtīju Datu valsts inspekcijai, tiesībsargam, Tieslietu ministrijai, Valsts kancelejai, Veselības ministrijai, Pacientu ombudam visus šos materiālus. Šodien ir pagājis gandrīz gads, taču neviena no šīm institūcijām, it sevišķi Datu valsts inspekcija, nav nākusi klajā ar kādu projektu. Man priekšā ir Straujumas kundzes parakstīta vēstule tiesībsargam un arī viņas dotais uzdevums Iekšlietu ministrijai – ņemot vērā lielveikala Maxima traģēdiju, izdarīt likumdošanas izmaiņas. Šo izmaiņu nav! Un tāpēc es aicinu arī mūs noteikt... neatliekami mainīties un pieņemt lēmumu, kādā veidā mēs drīkstam un vajag likumdošanā sakārtot šīs lietas, – par vajadzību mainīt likumdošanu, lai tā kalpotu nevis burtam, bet garam. Paldies. Es aicinu balsot “par” šo komisiju.".
• 2014_11_11_270-seq11 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Mārtiņš Šics.".
• 2014_11_11_270-seq10 spokenText "Labdien, kolēģi! Pēc Zolitūdes traģēdijas, gandrīz pirms gada, ikviens runāja par atbildību un bezatbildību valstī, par tieši un netieši atbildīgām amatpersonām un nepieciešamām būtiskām izmaiņām, lai līdzīgi notikumi Latvijā nekad neatkārtotos. Es apzinos, ka tiesībsargājošās institūcijas veic lielu un apjomīgu izmeklēšanu, tomēr, kā atzīst Valsts policija, tā nevarēs atbildēt uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar šo traģēdiju. Šī gada laikā arī Ministru kabinets ir veicis atsevišķus pasākumus, lai pilnveidotu esošo situāciju. Bet vai tas ir pietiekoši? Vai ikviens var justies pārliecināts, ka likumdošana ir tāda, ka līdzīgas nelaimes vairs nevar atkārtoties? Par ko mums atgādina Pumpuru vidusskola, kurā nobrūk piekaramie griesti, un Rīgas 19.vidusskola, kurā sporta halles ģērbtuvē... ģērbtuves gaitenī ir nokritušas ar lietus ūdeni piemirkušas piekaramo griestu plāksnes? Šajos negadījumos bērni tika pasargāti, bet cik brīdinājumu mēs vēlamies vēl sagaidīt? Un es nedaudz atgriezīšos vēsturē, lai ar šo konkrēto piemēru parādītu, kā, grozot likumus, tiek radīta vide, kurā sabiedrību apdraudoša rīcība ir likumīga, bet galarezultāts – traģisks. Jau 2010.gadā Valsts kontrole secināja, ka Valsts būvinspekcijas likvidācija būvniecības procesa kontroli valstī kopumā ir pavājinājusi. Un tas ietekmē katra iedzīvotāja drošību. Turklāt arī plānotais valsts budžeta līdzekļu ekonomijas rezultāts nav sasniegts. Un Valsts kontrole norādīja uz pārbaužu skaita būvobjektos būtisku samazināšanos turpat par 70 procentiem, gan uz pārbaužu neregularitāti, gan uz nepietiekamo tiesisko regulējumu, kas nenosaka minimālās obligātās pārbaudes būvobjektos, gan uz būvizstrādājumu atbilstības nepietiekamo kontroli. Valsts kontrole apšaubīja arī pašvaldību būvinspektoru neatkarību, jo gadījumos, kad būvniecību veic pati pašvaldība, tad uzraugi vienlaikus arī atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar pārraugāmo pašvaldību. Un kā rīkojās atbildīgā ministrija? Ekonomikas ministrija, pamatojoties uz to, ka ir ļoti ilgstošs Būvniecības likuma pieņemšanas process, vairākkārt lūdza visu ieteikumu termiņa pagarināšanu. Sākotnēji bija noteikts, ka tas ir 2011.gada 1.decembris, bet tas izvērsās līdz pat šī gada 1.jūlijam. Vai tā ir atbildīga rīcība? Kas kavēja izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus? Nepietiekama ministrijas darbinieku kapacitāte? Šis konkrētais piemērs ir stāsts, kā ar likumprojekta anotācijā ierakstīto vienīgo pamatojumu – ekonomēt valsts budžeta līdzekļus – tiek būtiski izmainīta tiesiskā vide būvniecības nozarē. Turklāt ir jāpaiet gandrīz pieciem gadiem, kuru laikā ir jānotiek traģēdijai, lai saprastu, ka iepriekš pieņemtais taupīšanas pasākums ir bijusi kļūda! Kurš ir atbildīgs, un kā varēja pieņemt likumos grozījumus, kuri paredzēja likvidēt Valsts būvinspekciju, tādējādi radot sabiedrības apdraudējumu? Nekvalitatīvi izstrādāti priekšlikumi, neskaidras vai nepatiesas likumprojektu anotācijas... Kurš iesniedza un virzīja šos grozījumus? Mums nav atbildes. Un tieši tāpēc mēs atbalstām parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai rastu atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem. Arī vakar raidījumā “Dombura studija” Kriminālpolicijas priekšnieks Grišins norādīja uz to, ka būvniecības procesos ir normatīvo aktu nesaskaņotība, nav skaidru un pilnīgu priekšrakstu, līdz ar to izmeklēšanas komisijai, pieaicinot arī nozares ekspertus, saistībā ar cilvēku drošību ir jānovērtē būvnormatīvu izstrādes kvalitāte. Tieši mums visiem, Saeimas deputātiem, ir jābūt ieinteresētiem, lai saprastu, kādas sistēmas kļūdas tika pieļautas, gan izstrādājot grozījumus normatīvajos aktos, gan savlaicīgi nenovērtējot grozījumu ietekmi uz konkrētās nozares darbu. Mums ir jāizvērtē likumdošanas izstrādes process, lai mēs nepieļautu šauru interešu vadītu likumu pieņemšanu ne būvniecības, ne citās jomās un noteiktu – beidzot! – katra atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Paldies.".
• 2014_11_11_270-seq9 spokenText "Paldies. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Inguna Sudraba.".
• 2014_11_11_270-seq8 spokenText "Gadu pēc Zolitūdes traģēdijas nākas konstatēt, ka nevienā Latvijas normatīvajā aktā joprojām nav normas par to, ka, atskanot ugunsdrošības signalizācijas trauksmei, būtu jāevakuē cilvēki. Kā apliecināja 16.oktobrī VUGD pārstāvis, vesela darba grupa veselu gadu pie tā strādāja, bet pagaidām bez rezultāta. Joprojām ir spēkā prātam neaptveramais normatīvais akts, saskaņā ar kuru Zolitūdē cietušais divdesmitrīsgadīgais Rolands Kreicmanis, kurš otrajā nogruvumā, paldies Dievam, palika dzīvs, bet saņēma tādu traumu, kas liedz viņam atgriezties profesijā, saņems no valsts vienreizēju pabalstu par invaliditāti tikai tādā gadījumā, ja noteiktā invaliditātes grupa viņam saglabāsies ne mazāk kā vienu gadu. Tātad cietušais veselu gadu nav motivēts ne atveseļoties, ne rehabilitēties, jo tikai pie nosacījuma, ka viņš paliks tikpat darbnespējīgs kā uzreiz pēc slimības lapas noslēgšanas, viņš tiks pie valsts solītā pabalsta. Es pat nerunāšu par šī nosacījuma ētisko pusi, runājot par mūsu glābējiem! Es ceru, ka... Tūlīt pabeigšu... Necitēšu Daces Akules, Providus vadītājas, vārdus par to, kāpēc izgāzās sabiedriskā komisija pagājušā gada ziemā. Nobeigumā pateikšu tikai vienu: es ceru, ka Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras darbs neprasīs nekādus papildu līdzekļus no valsts budžeta (Iebildumi no frakcijas VIENOTĪBA.), šodien tiks izveidota. Es ceru, ka darbam – nopietnam un konstruktīvam darbam! – šajā komisijā visas Saeimā pārstāvētās partijas deleģēs tādus cilvēkus, kuri, strādājot Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, spēs pierādīt, ka mūsu valstī ir lietas, kurās gan valdošā koalīcija, gan opozīcija spēj apvienot spēkus, lai pilnveidotu mūsu likumus un citus normatīvos aktus, valsts un pašvaldību pārvaldes sistēmu tā, lai nekas tamlīdzīgs, kas notika Zolitūdē pagājušogad, neatkārtotos. Paldies.".
• 2014_11_11_270-seq6 spokenText "Es domāju, trīs minūtes.".
• 2014_11_11_270-seq5 spokenText "Ločmeles-Luņovas kundze, jūsu laiks debatēm beidzies! (Starpsaucieni zālē.) Cik ilgu laiku jums debatēm vēl vajag?".
• 2014_11_11_270-seq4 spokenText "Godājamie deputāti! Cienījamie kolēģi! Sveicu jūs visus Lāčplēša dienā – dienā, kad mēs pieminam un godinām Latvijas brīvības cīņās kritušos varoņus! Šovakar pie Rīgas pils, 11.novembra krastmalā, tiks aizdedzināts tūkstošiem svecīšu, bet jau pēc desmit dienām – 21.novembrī – cilvēki nesīs un aizdedzinās svecītes Zolitūdē pie tās vietas, kur kādreiz bija lielveikals Maxima, bet kurš sagruva pagaidām nenoskaidrotu apstākļu dēļ un zem kura drupām gāja bojā 54 cilvēki, vecākajam no kuriem – Jurijam Aksjutinam – bija 67, bet jaunākajai – Dainai Skadmanei – tikai 23 gadi. Katastrofu, kura kļuva par briesmīgāko pēc upuru skaita kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, Valsts prezidents nosauca par milzīga skaita neaizsargātu cilvēku slepkavību. Prezidents vārdos toreiz – gadu atpakaļ, uzreiz pēc traģēdijas – bija skarbs, sakot, ka te nevar būt ne runas par negadījumu, jo daba vai kādi ārējie spēki pie notikušā nav vainojami. Prezidents Bērziņš intervijā sacīja, ka daudz kas ir jāmaina pamatos, jo pasaulē pēc šādām traģēdijām neskaita zīmogus un parakstus, bet tieši atbildīgās personas, kuras ir parakstījušās. Atbildīgās personas, kuras ir parakstījušās, nokļūst izmeklēšanas izolatorā. Tas būtu ļoti vēlams arī šeit – pie mums. Tā Bērziņš. Kopš prezidents teica šos vārdus, ir pagājis gads. Neviens izmeklēšanas izolatorā tā arī nesēž un nesēdēja. Tiesa, toreizējais premjerministrs Valdis Dombrovskis demisionēja, tādējādi glābjot no piespiedu demisijas toreizējo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. No visām amatpersonām, kuras varēja zaudēt savu posteni, no darba tika atbrīvots viens vienīgs cilvēks – Mārtiņš Šics. Kad tika izveidota jauna valdība ar Laimdotu Straujumu priekšgalā, Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana un tās seku novēršana tika ierakstīta Valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm. Prioritāru uzdevumu izpildīšanas rezultātā tika mainīts Būvniecības likums un tiek izstrādāts Psihologu likums, kurš 11.Saeimā tika izskatīts pirmajā lasījumā un par kura likteni vēl būs jālemj 12.Saeimas deputātiem – tātad mums. Tiesa gan, Būvniecības likums ir pavisam neliela apjoma normatīvais akts. Visas detaļas būvniecībā joprojām noteiks vairāki būvniecības noteikumi, kuri tika pieņemti diezgan lielā steigā un kuru saturu nav līdz galam izpētījuši pat nozares speciālisti, nemaz nerunājot par plašu sabiedrību, kura ir tas subjekts, kas pēc tam parasti cieš no nekvalitatīvas būvniecības rezultātiem. Bet jau tagad ir skaidrs, ka pat jaunais Būvniecības likums un jaunie būvniecības noteikumi joprojām nesniedz skaidru, nepārprotamu norādi uz to, ka lielveikals nedrīkst strādāt, ja uz tā jumta notiek būvdarbi. Nav arī skaidrs, vai lielu publisku objektu celtniecības kvalitātes nodrošināšanas noteikumi būs pietiekami, ja būvuzraugs šo būvobjektu apmeklēs 2 līdz 4 reizes visā celtniecības periodā. Nevienā normatīvajā aktā joprojām nav atspoguļota cietušo personu un NVO prasība par būvizstrādājumu kontroli valsts līmeņa laboratorijā. 2014.gada 25.martā Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi Nr.156, kas stājās spēkā šī gada 1.oktobrī, neparedz arī nekādas izmaiņas attiecībā uz valsts vai būvnieka pienākumiem veikt būvizstrādājumu kvalitātes kontroli. Savukārt Psihologu likuma pašreizējā redakcija izraisa daudz jautājumu, jo Zolitūdē cietušo ieteikums bija vērsts uz specializētu psihologu grupas apzināšanu un tādas psihologu grupas izveidošanu, kura būtu ātri mobilizējama specifiskas psiholoģiskās palīdzības sniegšanai ārkārtas situācijās.".
• 2014_11_11_270-seq3 spokenText "Paldies. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Regīna Ločmele-Luņova.".
• 2014_11_11_270-seq2 spokenText "Godātās amatpersonas! Cienījamie deputāti! Dārgie Saeimas darbinieki! Savā uzrunā jums es šodien runāšu par pazemību, par pašcieņu un godu. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, nepazemojiet sevi, nepazemojiet savas partijas, nepazemojiet Saeimu ar muļķīgiem izsaucieniem no zāles manas uzrunas laikā! Tie tiks reģistrēti stenogrammā un paliks kā pierādījums nespējai svarīgos brīžos pacelties pāri sīkiem savstarpējiem kašķiem. Sabiedrība no Saeimas gaida vairāk. Mūsu atbildība šodien ir daudz augstāka, jo ar savu rīcību un ar savu balsojumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu mēs pazemīgi atdodam godu tiem 54 mūsu līdzpilsoņiem, kuri Zolitūdē gāja bojā Latvijas Republikas nesakārtotās likumdošanas dēļ. Ļaujiet man paskaidrot, ko es ar to domāju. Mēs dzīvojam nejaušību pasaulē. Mēs gluži kā bez vainas cietušie Zolitūdes upuri nevaram prognozēt ļauno dzīves loteriju, kura kaut kādā brīdī var beigties ar nāvi. Katrs no mums varēja atrasties Zolitūdē lielveikalā Maxima 2013.gada 21.novembrī. Mēs tur nebijām, tāpēc mūsu pienākums ir nodrošināt, lai tas vairs nekad neatkārtotos. Šodien ir 11.novembris, kad pateicībā varoņiem tiek nolikti ziedi Brāļu kapos, bet Brāļu kapi ir veidojušies, lai mūsu tauta varētu atdot godu un mācīties no bez vainas cietušo upuru likteņa. Pirmie trīs kritušie latviešu strēlnieki – Andrejs Stūris, Jēkabs Voldemārs Timma un Jānis Gavenass – 1915.gada oktobrī tika guldīti zemē, kas kļuva par Brāļu kapiem. Šī ideja mums ļāva atgūt neatkarību. Tagad mums ir 54 Zolitūdes upuri, kuri nav miruši no lodēm, bet gan no mūsu likumdošanas neizdarībām. Mums ir pienākums atdot viņiem godu un mācīties no bez vainas cietušo upuru likteņa, lai tas neatkārtotos atkal. Tāpēc ir tik ļoti svarīgi noskaidrot, kā ar likumdošanas palīdzību var reglamentēt to profesionāļu rīcību, kuri būvē sabiedriskās celtnes, kuri glābj cietušos, kuri izmeklē noziegumus. Iespējams, viņiem nepieciešama ir mūsu palīdzība. Ja birokrātija ir tik postoša un smagnēja, tad tā ir jāvienkāršo. Ja normatīvie akti aizsargā negodīgu būvnieku peļņu, tad tie ir jāmaina. Ja sistēmā darbojas pašlabuma meklētāji un krāpnieki, tad tie ir jāatmasko. Šādus datus mums var sniegt tikai publiski veikti parlamentārās izmeklēšanas komisijas kompetenti secinājumi. Šodienas jautājums nav par partiju politiku un partiju piederību. Es šeit stāvu, jo es citādi nevaru. Un es ticu, ka katrs sevi un savu tautu cienošs cilvēks darītu tieši to pašu. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim “par” parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi! Tas ir mūsu pašcieņas un goda jautājums. Tas ir mūsu Saeimas prestiža un tautas uzticēšanās jautājums. Es savā uzrunā pieminēju arī Saeimas darbiniekus. To es darīju, jo ticu, ka tikai deputāti vieni paši nespēs atjaunot Saeimas prestižu. Darbiniekiem ir jājūtas lepniem par savu piederību Saeimai. Ar savu rīcību kļūsim par iedvesmotājiem, palīdzēsim viņiem rast gandarījumu par savu ieguldījumu valstiski svarīgu jautājumu risināšanā! Zolitūde ir tests Saeimai. Izvērtēsim un sapratīsim notikušo! Pieprasīsim un īstenosim likumdošanas uzlabojumus! Būsim kopā ar tautu! Lūdzu, balsojiet “par” parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu!".
• 2014_11_11_270-seq1 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas. Sāksim 11.novembra sēdi. Labdien, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas. Sāksim 11.novembra sēdi. Izskatām deputātu Regīnas Ločmeles-Luņovas, Artura Kaimiņa, Ingunas Sudrabas, Gunāra Kūtra, Silvijas Šimfas, Arvīda Platpera, Aivara Meijas, Mārtiņa Šica, Romāna Mežecka, Mārtiņa Bondara, Jāņa Ruka, Nellijas Kleinbergas, Daiņa Liepiņa, Ingas Bites, Andreja Klementjeva, Ņikitas Ņikiforova, Valērija Agešina, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Ivana Ribakova, Igora Pimenova, Sergeja Mirska, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vitālija Orlova, Jāņa Urbanoviča, Andreja Elksniņa, Jūlijas Stepaņenko, Ivana Klementjeva, Borisa Cileviča, Vladimira Nikonova, Mihaila Zemļinska, Zentas Tretjakas, Jāņa Ādamsona, Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Sergeja Dolgopolova iesniegto lēmuma projektu “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī notikušās traģēdijas Zolitūdē cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā”. Tātad uzsākam debates. Pirmais debatēs pieteicies deputāts Arturs Kaimiņš.".
• 2014_11_06_267-seq4 spokenText "Labdien, cienījamie deputāti! Šodien nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs... (Starpsauciens no zāles: “Ir!”) ir zālē, Andrejs Elksniņš... ir, Marjana Ivanova-Jevsejeva... tātad nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Aleksandrs Kiršteins... ir ieradies, Jānis Klaužs... ir. Jā, ir ieradies. Aleksejs Loskutovs... ir ieradies, Veiko Spolītis... jā, ir ieradies. Un Jānis Vucāns... Vucāna kunga nav.".
• 2014_11_06_267-seq3 spokenText "Jā, paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2014_11_06_267-seq2 spokenText "Paldies. Labrīt, augsti godātie deputāti! Divi paziņojumi: viens - par komisijām, otrs - par apliecībām. Mums pagaidām ir izsniegtas pagaidu apliecības - bez fotogrāfijas un bez paraksta. Pirmdien, otrdien katram no jums būs SMS, un pēc tam jums vajadzēs aiziet uz 106.kabinetu Jēkaba ielā 11, šajā mājā, un izņemt apliecības. Septiņi deputāti nav nofotografējušies. Es negribu nolasīt viņu vārdus, viņi paši zina. (No zāles dep. M.Kučinskis: “Kas? Kas tie ir?”) Kas grib izskatīties smukāk, var vēlāk nofotografēties. Bet vajag noteikti tur aiziet, tāpēc ka tās ir pagaidu lapiņas, kas mums uz rokām šodien, un tās nebūs derīgas pēc 10.novembra. Uzmanīgi izlasiet SMS, un visus jūs gaida Dokumentu nodaļā. Tas ir pirmais. Otrais. Par komisijām. Mēs ļoti labi šodien pastrādājām, tāpēc turpināsim strādāt tādā režīmā. Pulksten 10.30 es gaidu Sarkanajā zālē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Pulksten 11.00 - Juridiskā komisija, 11.30 - Nacionālās drošības komisija, 12.00 - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, 12.30 - Ilgtspējīgas attīstības komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - pulksten 13.00 un Sociālo un darba lietu komisija - 13.30. Paldies par uzmanību. Varbūt vēl viena komisija būs, bet mēs ar priekšsēdētāju, kuru nominēja... Jā, Latkovska kungs piedāvā vēl pulksten 14.00 sasaukt Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju. Tagad par piektdienu. Pulksten 9.00 - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, 9.30 - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Pulksten 10.30 - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde. Pirmdien: Ārlietu komisija - pulksten 9.00; 9.30 - Eiropas lietu komisijas sēde, 10.00 - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Pieprasījumu komisijas sēde būs 11.00 un 11.30 - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde. (Starpsauciens no zāles. Dep. I.Zariņš: “A kad Tautsaimniecības?”) Būs šī informācija arī mājaslapā. Paldies.".
• 2014_11_06_267-seq1 spokenText "Labrīt, augsti godātie kolēģi. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 6.novembra ārkārtas sēdi. Šodien darba kārtībā mums ir viens darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas komisiju sastāvu”. Šajā lēmuma projektā ir nosauktas visas 16 Saeimas komisijas, kādas Saeimai ir jāizveido, un visu šo komisiju sastāvs, kurš nosaukts, ievērojot Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus. Vai deputāti piekrīt, ka mēs balsojam par šo lēmuma projektu kopumā? Deputāti piekrīt, un mēs varam balsot par visu lēmuma projektu kopumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas komisiju sastāvu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Tā kā visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti, mums ir jāveic deputātu klātbūtnes reģistrācija. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.".
• 2014_11_05_266-seq80 spokenText "Šobrīd, beidzot sēdi, nav reģistrējušies: Māris Kučinskis... ir zālē, Aivars Meija... ir, Ilmārs Parādnieks... Imants Parādnieks, es atvainojos... ir, Andris Siliņš... ir, Mārtiņš Šics... ir.".
• 2014_11_05_266-seq79 spokenText "Un informēju par Saeimas Prezidija un Frakciju padomes 2014.gada 5.novembra sēdi, kas sāksies 15 minūtes pēc Saeimas 5.novembra ārkārtas sēdes beigām un notiks Saeimas Sarkanajā zālē. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2014_11_05_266-seq78 spokenText "Pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti, pulcēsimies komisijas telpās pulksten 14.00!".
• 2014_11_05_266-seq77 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”! Latvijas Republikas Saeima nolemj izteikt uzticību Ministru kabinetam šādā sastāvā: Ministru prezidente - Laimdota Straujuma, aizsardzības ministrs - Raimonds Vējonis, ārlietu ministrs - Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministre - Dana Reizniece-Ozola, finanšu ministrs - Jānis Reirs, iekšlietu ministrs - Rihards Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministre - Mārīte Seile, kultūras ministre - Dace Melbārde, labklājības ministrs - Uldis Augulis, satiksmes ministrs - Anrijs Matīss, tieslietu ministrs - Dzintars Rasnačs, veselības ministrs - Guntis Belēvičs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - Kaspars Gerhards, zemkopības ministrs - Jānis Dūklavs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 39, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicu Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un jaunievēlēto Ministru kabinetu! Vēlu izturību un veiksmi veikt tos svarīgos uzdevumus, kas ierakstīti un apstiprināti Valdības deklarācijā! Ir jāveic deputātu klātbūtnes reģistrācija. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Ainaram Latkovskim. Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim!".
• 2014_11_05_266-seq76 spokenText "Es gribētu pateikt paldies koalīcijai un opozīcijai par tiem priekšlikumiem, kas bija konstruktīvi, tos mēs izvērtēsim. Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)".
• 2014_11_05_266-seq75 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Jautājums: vai Straujumas kundze vēlas ko piebilst?".
• 2014_11_05_266-seq74 spokenText "Īpašs veltījums Kaimiņa kungam... bez kafijas. Tas, ko jūs vaicājāt... Nu, labais tonis būtu apskatīties kaut kādas elementāras definīcijas un raksturlielumus, ar ko jums nākamos četrus gadus būs jāstrādā, nevis to demonstrēt no tribīnes. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Māciet mani!”) Bet, ja nav bijis laika, jo bija jāmontē, piemēram, vakardienas videomateriāls, tad... īsos vārdos, kā teica klasiķis Zariņa kungs, summārais nevienlīdzības indekss S80/S20 raksturo ienākumu attiecību, ko sabiedrībā saņem 20 procenti turīgāko pret 80 procentiem valsts nabadzīgāko iedzīvotāju. Tas ir viens no būtiskajiem nevienlīdzības rādītājiem. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Ahā!”) Un vēl. Kaimiņa kungs, ir tāds nevienlīdzības rādītājs, ko sauc par Džini koeficientu. Un vēl būs daudz kas jāmācās! Ir arī dabiskais pieaugums... un kas tik vēl nav! Es esmu gatava, ja jūs esat gatavs klausīties un mācīties, bez kafijas un tējas, par brīvu, sniegt jums konsultācijas un uzskatīšu to par savu artavu opozīcijas darba pilnveidē. Paldies. (VIENOTĪBAS deputātu aplausi.)".
• 2014_11_05_266-seq73 spokenText "Vārds deputātei Ilzei Viņķelei, otro reizi.".
• 2014_11_05_266-seq72 spokenText "(No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: “Ivar, izskaidro!”) Klausos, kolēģi, es debates un nevilšus man nāk prātā atmiņas no tiem senajiem laikiem, ko patika piesaukt Parādnieka kungam, kad viens populārs satīriķis uzstājās un stāstīja stāstu par to, kā vīrs pēc ilgas uzdzīves atgriežas mājās. Viņš saprot, ka viņam kaut kas ir jāstāsta. (No zāles: “Kāds sakars ar deklarāciju?”) Kārtējo reizi... Tā ir kārtējā reize, kad viņš ir bijis projām un kaut kas sievai ir jāstāsta, kur viņš ir bijis un ko viņš ir darījis, un kaut kā jātiek atkal pie mājas labumiem. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Personīgā pieredze?”) Un tad tas dialogs ir tāds, ka viņš saprot - tā kā tā nav pirmā reize -, ka šoreiz ir jāizdomā kaut kas tāds, ko viņš nav teicis, bet praktiski viss jau ir pateikts. Un uz sievas jautājumu, kur viņš ir bijis visu šo laiku, viņš saka: “Kā? Vai tad tu avīzes nelasi? Es biju kosmosā!” Sieva - viņa pietiekoši sagatavojusies bija - saka: “Nē, es avīzes lasu!” Atšķir avīzi un parāda vīram. Šeit nolasa visu kosmonautu vārdus un saka: “Tevis tur nav!”, uz ko vīrs saka: “Nu, tu saproti pati! Mums tāda situācija - es pildīju svarīgu ģeopolitisku uzdevumu! Par mani tur nemaz nevar būt rakstīts. Ir jālasa starp rindām.” Viņa lasa vēlreiz starp rindām un izlasa, ka tur, kosmosā, bez šiem kosmonautiem vēl esot bijuši arī visādi mikroorganismi. Uz to vīrs uzreiz steidzīgi saka: “Jā, jā, jā! Tas ir par mani!” Sieva viņam pretī par to saka: “Zini, tev tikai tavas finansiālās iespējas ir kā mikroorganismam!” Lūk! (No zāles A.Loskutovs: “Un tagad par deklarāciju!”) Un te mēs nonākam... Apmēram tas pats. Šis dialogs ir ļoti analoģisks - par to, kā valdība stāsta par savu deklarāciju un ko viņa taisās darīt. Ja mēs paskatāmies, kādas tik tiešām ir šīs fiskālās iespējas valdībai... To jau topošais finanšu ministrs ir teicis publiski, ka fiskālā telpa jaunajām iniciatīvām ir nulle. Tātad - mikroorganisma līmenī... Tālāk. Ja mēs lasām tālāk starp rindām, kas tad ir rakstīts deklarācijā... Šeit jau kolēģi pieskārās tam. Es šo diskusiju novedīšu pilnīgi līdz galam. Par IKP pieaugumu. Ķirša kungs, jums ļoti patika šeit runāt. Vai jūs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā strādājot, esat redzējuši 2015.gada budžeta projektu, to budžetu, ko mūsu valdība prezentēs Briselei? Es pieņemu, ka Briselei jūs nemelojat, vai ne? Tur rakstīts: IKP pieaugums ir 2,8 procenti... vai 2,5 procenti. Nākošajos gados tas nepalielināsies, ja jūs paskatāties uz apstiprināto vidējā termiņa budžetu. Savukārt deklarācijā jūs rakstāt: 5 procentus no iedzīvotāja... Tātad, ja jūs tagad ar savu deklarāciju nemelojat arī tautai, tas nozīmē, ka starp rindām mēs varam izlasīt, ka jūs paredzat, ka tuvākajos gados mūsu valsti gaida nopietna migrācija - cilvēki brauks projām, brauks ļoti daudzi projām! Tātad - vai nu jūs apstiprināt šo faktu, vai arī atzīstat tagad, ka jūs melojat! Ir tikai divi varianti. Otra lieta, starp rindām lasot. Tam te jau pieskārās. Par šo nodokļu slogu. Tiem, kas to nezina: jā, uz doto brīdi tik tiešām nodokļu slogs, vidējais nodokļu slogs, ja mēs ņemam vērā visus nodokļu ieņēmumus pret IKP, ir nedaudz lielāks par 27 procentiem. To, ko mēs lasām deklarācijā... Runa ir par šo trešdaļu. Trešdaļa - tas ir vairāk nekā 33 procenti. Sanāk, ka starpība ir vairāk nekā 6 procenti. Attiecībā pret nodokļu ieņēmumiem tie ir vairāk nekā 20 procenti! Ķirša kungs, vai jūs zināt, kāds ir ēnu ekonomikas īpatsvars? (No zāles dep. V.Ķirša starpsaucieni.) Un cik daudz jums to ir izdevies samazināt pa šiem gadiem? Jūs katru gadu rakstāt, ka tā būs jūsu prioritāte - cīnīties ar ēnu ekonomiku. Tas pētījums, kurā... es piedalījos, starp citu, Āboltiņas kundze, kad tas tika prezentēts, un noskatījos to visu; tur tika prezentēts, ka šīs, pēdējās, valdības laikā ēnu ekonomikas īpatsvars ir pieaudzis, nevis samazinājies. Un pat tad, ja jūs to nodzītu līdz nullei, nekādā veidā šo nodokļu pieaugumu nevar panākt. Tātad kārtējais secinājums, kas ir rakstīts Valdības deklarācijā, - ka valsti sagaida nodokļu pieaugums... vai arī - jūs tagad atkal melojat. Jums atkal ir iespēja izvēlēties... Kāda tad ir šī patiesība? Tālāk. Ja mēs lasām Valdības deklarāciju, tad es, protams, nevaru nepieskarties sadaļai “Enerģētika”. Ziniet, man radīja nopietnas bažas tas, ko es tur lasīju, - bažas par to, cik kompetenti tas viss ir rakstīts. Tur tiek runāts par lietām, kuras jau sen ir izdarītas, teiksim, par iespēju nodrošināt brīvu pieeju gāzes infrastruktūrai - Inčukalnam, cauruļvadiem. Lai zina tie, kas nav lietas kursā: mēs jau aprīlī pieņēmām vajadzīgos likuma grozījumus, lai šī trešās puses pieeja būtu iespējama! Vēl vairāk! Es jums varu pateikt, ka lietuvieši jau veiksmīgi ved sarunas ar “Latvijas Gāzi” par to, ka gāze tur glabāsies. Bet jūs to rakstāt savā deklarācijā - ka jūs par to cīnīsieties, jūs to centīsieties panākt! Tanī pašā laikā deklarācijā jūs neko nepasakāt par to, kad būs šis kompensācijas mehānisms pēc elektrības tirgus liberalizācijas. Varbūt jūs neesat lietas kursā, bet šāda mehānisma vēl nav. Tas, ko jūs esat izdarījuši: ir rasts tikai pagaidu risinājums uz vienu gadu, to uzliekot uz “Latvenergo” pleciem. Tātad atkal... Ja es lasu starp rindām, kas tur ir rakstīts, tad... tātad vai nu jūs to vispār netaisāties darīt, vai arī jūs starp rindām esat ierakstījuši, ka šī valdība nebūs ilgāk par nākošo gadu. Jo šis jautājums ir atrisināts uz gadu. Tātad ļoti daudz ko var izlasīt, starp rindām lasot. Vēl vairāk! Ja lasa šo dokumentu, rodas sajūta, ka valdība vispār nezina, kas šinī deklarācijā ir rakstīts pa lielam; ka to ir rakstījis kāds cits (No zāles dep. A.Bērziņš: “To nedrīkst teikt!”), kādi ierēdņi, piemēram, no Pārresoru koordinācijas centra. Jo tik tiešām tas leksikons, viss, kas tur ir sarakstīts, par to liecina. Straujumas kundze, jūs kratāt galvu, tad varbūt jūs pateiksiet, kā ir ar to dabas resursu izmantošanas produktivitāti, ko jūs esat ierakstījuši kā vienu punktu, kurā teikts, ka tā tiks paaugstināta līdz 540 eiro par tonnu?! Cik liela tagad tā ir? Pajautājiet, žurnālisti, jūs taču esat uz vietas! Nāciet laukā, pajautājiet ministriem, vai viņi ir lietas kursā par to! Vai, piemēram, nu paņemsim krietni vienkāršāku un pamatotāku jautājumu par darbaspēka produktivitāti, kuru paredzēts apstrādājošajā nozarē kāpināt līdz 24 tūkstošiem uz vienu strādājošo. Cik liela tagad tā ir? Pajautājiet, vai kāds ministrs to vispār zina, un jūs noskaidrosiet, ka visa šī deklarācija - tā ir vienkārši, atvainojiet, tukša muldēšana. Atkal smadzeņu pūderēšana! Es trīs gadus no šīs tribīnes esmu skaidrojis, kurp ved jūs veiksmes stāsts un ar ko tas beigsies. Mani vārdi ir piepildījušies, un tagad jūs redzat šos augļus. Un nu jūs sākat runāt to, ko es jums trīs gadus esmu skaidrojis, - ka nekāds fiskālais skaistums mūsu valsti neglābs, ka tas, kas mūs veidos... mūsu labklājību, ir nevis skaisti fiskālie cipari, bet gudri, uzņēmīgi un radoši cilvēki. Tie ir mūsu labklājības veidotāji! To uz vēlēšanām jūs paņēmāt kā saukli beidzot un sākāt runāt: “Augsim gudri!”, bet, ja mēs paskatāmies, kas ir rakstīts deklarācijā, tad neko no šīs gudrības tur izlasīt nav iespējams. Vēl vairāk! Tas, ko Ķirša kungs teica, - ka tur ierakstītie 1,2 procenti no IKP, kas būs zinātnei un pētniecībai... ka tas ir milzīgs izaicinājums... Tas tik tiešām esošajam budžetam ir milzīgs izaicinājums, un jūs to tur nekādīgi neatradīsiet. Tāpēc es jums varu pateikt, cik tas ir no IKP tanīs valstīs, kuras reāli realizē šo gudro zināšanu ekonomiku. Tas ir gandrīz trīsreiz lielāks skaitlis, tātad pat tas mērķis, ko jūs sakāt... ka tas nav iespējams, nav realizējams, ka tas ir milzīgs izaicinājums... tas ir trīs reizes zemāks par to, kāds reāli būtu nepieciešams, lai varētu pildīt jūsu dotos solījumus. Jūs runājat par to, ka ļoti svarīga ir finanšu resursu pieejamība. Tik tiešām tā tas arī ir, jo šo visu nevar izpildīt, ja nav atbilstošu finanšu resursu. Tāpēc ne velti šinī Valdības deklarācijā nekas netiek runāts par veselību. Un es ļoti neapskaužu topošo veselības ministru ar visu viņa kompetenci, ar visu viņa uzņēmību, ar visu viņa tvērienu. Nu es nezinu, kā viņš tiks galā... Ja nu vienīgi viņš tiešām labi apzinās, ka būs tikai uz īsu brīdi un ka viņam par to visu nevajadzēs atbildēt. Jo, raugiet, tā vietā, lai tiešām padomātu... lai kaut kā reāli spētu īstenot to, ko jūs runājat... Tik tiešām! Mums nav cita ceļa! Ja šeit nedzīvos gudri, uzņēmīgi un radoši cilvēki, mūsu valstij nav nākotnes. Ir jādomā, kā mēs varētu to visu finansēt. Mēs jums piedāvājām jau sen arī risinājumu - ka sen bija jātaisa attīstības banka, tad... Bet ko jūs darāt? Jūs ar visiem spēkiem meklējat veidus, lai mums tiešām nebūtu iespējas to izdarīt! Un pēdējais solis, protams, ir “Citadeles” pārdošana. Tā vietā, lai cīnītos par to, lai no tās varētu izveidot attīstības banku, caur kuru mēs varētu finansēt visas savas attīstības programmas, jūs esat veiksmīgi to pārdevuši spekulantiem, lai viņi tālāk nopelnītu un, iespējams, veidotu jaunus neatrisināmus nu jau ģeopolitiskus riskus ar šo darījumu. Īsiem vārdiem: ja tā paskatās, tad jūs paši paralēli par to priecājaties un esat pārliecināti, ka viss ir ļoti skaisti, ka viss ir ļoti labi. (No zāles dep. A.Brigmanis: “Nāc mājās! Nu jau pietiek!”) Atvainojiet, bet tas ļoti atgādina situāciju no pasakas par trim sivēntiņiem... par to vienu sivēntiņu, kurš būvēja savu namiņu no salmiem un priecājās, ka viņš ātrāk par citiem ir spējīgs to uzbūvēt. Reāli arī jūs to darāt, sagraujot reālos, ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamos pamatus. Runa ir par mūsu zinātni, par infrastruktūru... par cilvēkkapitālu. Tādā veidā nekas labs nevar sanākt. Un tāpēc, es domāju, ja mēs paskatāmies jūsu deklarācijas sākumā rakstīto, ka jūs esat vienojušies izveidot valdību, kura turpinās iepriekšējās valdības iesākto politiku, tad tas ir godīgi, jo tik tiešām neko citu arī nevar izdarīt. Principā visu Valdības deklarāciju jūs varējāt uzrakstīt divos vārdos: nekas nemainīsies! Un ar to arī viss būtu pateikts. Un nemainīsies tāpēc, ka jums nav ne sapratnes, ne spējas kaut ko mainīt. Jūs paši esat kļuvuši par sava ekonomiskā kursa ķīlniekiem. Visa valsts ir pārvērsta par tādu kā nodzītu zirgu, un jūsu vienīgais mērķis ir kaut kādā veidā vēl spiest viņam braši noskriet garām skatītāju tribīnēm un tad ar seju krist dubļos. Tas arī viss, uz ko jūs esat spējīgi! Ļoti žēl, ka tā jūs esat sapratuši tautas doto mandātu jums! Diemžēl! (SASKAŅAS deputātu aplausi.)".
• 2014_11_05_266-seq71 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ivars Zariņš.".
• 2014_11_05_266-seq70 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, cienījamie Saeimas deputāti! Labdien! (No zāles: “Labdien! Labdien!”) Man ir viens jautājums. Pavisam elementārs. Es centīšos runāt visīsāk vispār, kā šeit šodien ir runāts. Tātad tam, kurš man varēs izskaidrot, ko nozīmē latviešu valodā deklarācijas ievadā teiktais “samazināsies ienākumu nevienlīdzība, summārajam ienākumu nevienlīdzības S80/S20 indeksam 2017.gadā sasniedzot 5,4”... tam es šodien uzsaukšu kafiju. Lūdzu! (Zālē smiekli, starpsaucieni.) Tad... Jā, jā, jā, es sapratu! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ja sēdē izceļas troksnis, sēdes vadītājs var saukt pie kārtības ar āmura piesitieniem. (No zāles dep. J.Reirs: “Nesarunāties ar Prezidiju!”) Tad otra lieta. Valsts drošība. 2 procenti no IKP. Deklarācijā ir 2020.gads, LRA piedāvāja to jau ar 2018.gadu. To var reāli izdarīt. Tātad ir 2020.gads. Nodokļi te deklarācijā ir pieminēti, ka būs arī nodokļi mums augšā. Nekas nav par veselības aprūpi. Tā nav primārā. Veselības aprūpe!... Joprojām... Jūs te uzvedaties tā... viens otram kaut ko... Ja jūs gribat aprunāties viens ar otru, jums ir telefona numuri, jūs varat sūtīt īsziņas vai piezvanīt! Nav jānāk tribīnē un jārunā t��dā veidā... kaut kā konkrēti vienam ar otru. Tam nav šī tribīne domāta! Es kaut kā netīšām paskatījos pa labi... (Labajā pusē ir frakcija VIENOTĪBA.) Iesim tālāk! Tātad valsts drošība ir pēdējā vietā šobrīd. Ir 2020.gads nolikts pēc deklarācijas - tas ir, pēc sešiem gadiem. Šobrīd ir 5.novembris, 2014.gads. Kā arī vēlreiz es Liepiņa kungam no LRA piebiedrojos par valsts vīziju, kāda tā ir. Es to neredzu, es nesaprotu, es te kaut kā kūlāri... “Kūlāri” - tas labs vārds! Kuluāros dzirdēju, ka būs jaunās tehnoloģijas. Tagad nesaprotu - “jaunas” tehnoloģijas vai “jaunās”? Kā brīnumus dara garumzīmes! Tad man ir vēl jautājums vai drīzāk retorika par to, ka izskatās, ka šis Ministru kabinets tiek tagad... (Starpsaucieni.) visi atbalstām un tā tālāk... Noteiks tikai tāpēc, ka mēs tagad būsim prezidējošā valsts Eiropas Savienībā un tagad vajag, lai mēs tā labi izskatāmies. Kaimiņš balso “pret”. Paldies. (LRA deputātu aplausi.)".
• 2014_11_05_266-seq69 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Arturs Kaimiņš.".
• 2014_11_05_266-seq68 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Paldies, Bondara kungs, par atbildi uz manām norādēm. Jūs tiešām esat ļoti labi apguvis teoriju. Tiešām iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju... šo vērtību tiešām var palielināt divos veidos - audzēt ienākumus vai samazināt iedzīvotāju skaitu. Jā, tātad tiešām ļoti precīzi! Es nezinu, kāda ir varbūt jūsu partijas nostāja šī rādītāja palielināšanā, taču koalīcija tomēr redz ienākumu palielinājumu. Un, ja tā nebūtu, tad diez vai tiktu tērēti resursi un šajā pašā Valdības deklarācijā ielikti pasākumi... to skaitā pasākumi dzimstības palielināšanai, dažādiem reemigrācijas pasākumiem. (No zāles dep. M.Bondars: “2012.gadā!”) Savukārt par šo nodokļu paaugstināšanu... Jūs teicāt, ka es esmu teicis, ka tiek plānots paaugstināt nodokļus par vienu trešdaļu. Okey, varbūt nebūšu pietiekami iedomīgs un varbūt jūs neklausīsieties manī, bet tad vismaz jūs varētu izlasīt deklarācijā... Tur skaidri un gaiši melns uz balta rakstīts, ka nodrošināsim nodokļu iekasējamības palielināšanu, virzoties uz nodokļu ieņēmumu apjomu pret iekšzemes kopproduktu vienas trešdaļas apmērā. Tātad paredzēts nevis celt nodokļus par vienu trešdaļu, bet palielināt iekasējamību līdz vienai trešdaļai no iekšzemes kopprodukta. Tātad tiek plānots no esošajiem 27 procentiem palielināt uz 33,3 procentiem, tātad faktiski - par sešiem procentpunktiem. Un to var izdarīt tikai un vienīgi uz ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina, ko mēs arī esam paredzējuši darīt. Tā ka lūdzu, ja jums varbūt tā labpatīk, tad, iespējams, šo vienu trešdaļu rīcības plānā varētu nomainīt ar procentiem, kas būtību nemaina, bet tad jūs varbūt beidzot... tas jums patiks. Tā ka, lūdzu, runājiet par lietu! Paldies. (Dep. U.Augulis aplaudē.)".
• 2014_11_05_266-seq66 spokenText "Cienījamie kolēģi, šāda veida debates, apstiprinot valdību vai runājot par valdības deklarācijām, ir normāla parlamentārā prakse. Dabīgi, naivi būtu gaidīt, ka, teiksim, valdošās koalīcijas deputāti aicinās neatbalstīt valdību un deklarāciju un ka opozīcija rīkosies savādāk... Tas būtu pretrunā ar parlamentārajām tradīcijām. Bet parlamentārajās tradīcijās, Eiropas parlamentārajās tradīcijās, nekad nav bijis tā, ka pāriet uz personībām. To es arī gribētu pateikt Parādnieka kungam. (Aplausi.) Mēs varam runāt par lietas būtību. Var runāt par to - patīk vai nepatīk, jo opozīcijas loma ir - lai atvaino mani Ingmārs! - līdakas loma dīķī: panākt, lai karūsas, šinī gadījumā Straujumas kundzes vadītie ministri, negulētu mierīgi. Tas ir normāli! Bet ir trīs lietas, kurām es gribētu gan pievērst uzmanību. Pirmā lieta. Pašā pirmajā teikumā Valdības deklarācijā ir atzīmēts, ka šī būs valdība, kura turpinās iepriekšējās valdības iesākto. Ļoti labi! Tas, ko iesāka iepriekšējā valdība, ir fiksēts iepriekšējās valdības deklarācijā. Ja jaunā valdība turpina vecās valdības pēc sastāva un pēc tradīcijām, pēc visa kā, tad būtu loģiski, ja tās deklarācijā būtu atzīmētas novitātes un būtu likts akcents uz tām lietām, kuras parādās klāt pie visa iepriekšējā vai ir mainītas, - bez tām, kas minētas iepriekšējā deklarācijā. Punkts viens. Punkts divi. Redziet, mums diemžēl izveidojusies ne visai normāla situācija... Mēs runājam par lietas būtību, jo mēs visi esam ieinteresēti cilvēku labklājībā, valsts attīstībā; neviens taču šeit nenostājas pret to. Tas bija visos priekšvēlēšanu solījumos, tas tā bija jebkuram politiskajam spēkam. Mums var atšķirties viedokļi un priekšstati par to, kā sasniegt to mērķi, bet ceļi, kā to darīt, - tas ir diskusiju priekšmets. Parlamentārās diskusijas ir laba lieta, bet bez tām eksistē arī citi veidi un citi mehānismi. Es sirsnīgi ieteiktu valdībai padomāt, kā sagatavošanas līmenī piesaistīt tās konstruktīvās vai destruktīvās, bet tomēr tās domas, kas skan opozīcijā, strādājot pie konkrētiem rīcības plāniem, pie risinājumiem, un tā tālāk. Un trešais. Tas, dabīgi, neizslēdz pašu galveno. Jo opozīcija var kritizēt, var piedāvāt, pozīcija var pieņemt vai noraidīt, bet atbildība par to, kas ir darāms, kas ir izdarīts, kas būs izdarīts un kas nebūs izdarīts, tomēr ir uz valdības pleciem, uz to cilvēku pleciem, kuri to atbalsta viennozīmīgi un bez korekcijām. Es aicinu strādāt tiešām konstruktīvi un domāt par tautas interesēm, par valsts interesēm, nevis par kaut kādām šaurām partiju ambīcijām. Un tad mēs tiešām varēsim virzīties uz priekšu un panākt to, ko mēs visi vēlamies. Paldies. (Aplausi.)".
• 2014_11_05_266-seq64 spokenText "Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, kolēģi! Vai Valdības deklarācija ir ideāla? Ne tuvu! Vai to varēja uzrakstīt krietni labāk? Protams! Mēs katrs varam arī savā dzīvē noteikti izdarīt kaut ko vairāk un labāk. Bet tās debates, kas šeit risinās, ir visai savdabīgas. Ādamsona kungs iesāka ar latviešu tautas ticējumu: “Kā sagaidīsi Jauno gadu, tā arī visu gadu pavadīsi.” Ziniet, mēs varam būt lepni, ka Eldara Rjazanova filmā ir citēts latviešu tautas ticējums! Filmā “Likteņa ironija” jeb “Vieglu garu!” viens no personāžiem saka tieši šo latviešu tautas - izrādās! - ticējumu. Bet man drīzāk šķiet, ka jūs, Ādamsona kungs, ne tanī vidē esat aizsēdējies. Jūs laikam sākat iedomāties, ka padomju laika mistērijas ir latviešu tautas saknes. Nu gluži tā vis nav! Un, kad jūs gribēsiet saprast, kādi ir latviešu tautas ticējumi, paņemiet citas grāmatas - ne tās, kuras jums piedāvā kreisajā flangā sēdošie. Palasiet un tad arī sapratīsiet! Gribētos sagaidīt no opozīcijas tādu konstruktīvu pieeju. Nu, par SASKAŅAS pieeju mēs varam īpaši diskutēt, bet kaut vai no Latvijas Reģionu apvienības, Bondara kungs, man ļoti patika jūsu priekšvēlēšanu debates, un es domāju, ka maniem kolēģiem tieši tāpat, jo pat Zīles kungs jums roku paspieda. Jūsu devīze bija: “Par atklātu valodu!” Tad, kad jūs nācāt tribīnē, es tiešām uzmanīgi klausījos, jo domāju, ka nu sadzirdēšu kaut ko tādu... ka Bondara kungs atnāks un pateiks visu, kā ir. Es sapratu, ka es neko nesapratu, jo jūs izteicāties vēl miglaināk, nekā varēja saprast... ka kaut kas nav īsti pareizi rakstīts deklarācijā. Vai tur vainojama ir pareizrakstība? Kurš ministrs vakar deviņos vakarā kaut ko ne tā ir pateicis? Es visas pārraides neskatos, nesekoju tām līdzi. Būtu pateicis: tas ministrs konkrēti par šādu lietu nevarēja atbildēt, nu tad tieciet galā ar savu Ministru kabinetu! Kas īsti tas bija par jautājumu, uz kuru jūs gribējāt saņemt atbildi? Uz kādu jautājumu? Mēs esam tuvāk Austrumiem vai Rietumiem? Es domāju: “Nu tūlīt nāks kāda atklāsme, un es kaut ko priekš sevis jaunu atklāšu.” Nē, sekoja nākošais jautājums! Ja tautas vēlēts prezidents būtu, vai jūs būtu nominēti? Kā es to varu zināt un vai jūs to zināt? Un tad vēl šīs mīklainības! Tās nekādā veidā neapliecina konstruktīvu pieeju, bet vēl jo mazāk - atklātu valodu. Un tas ir tas, uz ko es jūs aicinu. Mazliet vēl tomēr paturpināšu par to, kas īpaši iezīmēja šo savdabīgo, kā es teicu, diskusiju. Kad Ločmeles-Luņovas kundze izteicās, ka viņu vēlētāji ir atstumti no sociālās dzīves, es domāju: Dievs pasarg! Kurš no vēlētājiem un kā ir atstumts? (No zāles dep. R.Ločmeles-Luņovas starpsaucieni.) Kādā veidā tas ir noticis? Vai tiešām tas vecāku pabalsta palielinājums, kas šeit, šinī zālē, tika pie��emts vēl iepriekšējās Saeimas laikā, kādam... kādai sociālajai grupai tiek kaut kā apdalīts? Vai arī bērna kopšanas pabalsts kaut kā tiek maksāts, es nezinu, vai pēc etniskās piederības vai pēc pasē iespiestā zīmoga... vai pēc tā, kā esi vai neesi balsojis un vēl, nedod Dievs, par kuru... Es runāju konkrēti par Valdības deklarācijas... par Valdības deklarācijas pieeju, kā opozīcija konstruktīvi var strādāt, lai ne tikai Valdības deklarācija, bet arī topošais rīcības plāns tiktu realizēts, jo arī citi opozīcijas pārstāvji atzīmēja: ja liela daļa vai viss, kas tur ir rakstīts, tiktu izpildīts, mēs apsteigtu visas citas Eiropas valstis. Nu tad strādāsim šajā virzienā, bet visa... Vēl tāds raksturojošs... Visraksturojošākā laikam tomēr bija Elksniņa kunga uzstāšanās. Tad, kad viņam pajautāja: “Vai jums pietiks ar piecām minūtēm?”, Elksniņa kungam bija svarīgāk, lai viņš varētu pateikt savu viedokli pirms pārtraukuma, tāpēc ka kameru vairāk bija tanī brīdī un tad var izpausties pēc pilnas programmas. Un tas nekas, ka pēc tam viņš sāka kā tāda jauna meitene tielēties: vēl minūti... nu vēl vienu! (No zāles dep. I.Zariņš: “Par deklarāciju vajag runāt!”) Varbūt es vēl mazliet kaut ko varu pateikt? It kā Saeimas priekšsēdētāja būtu ļāvusi... Ziniet, jūsu politiskajam spēkam tas ir īpaši raksturīgi - tielēties: sākumā pateikt vienu un pēc tam nevis konstruktīvi to arī realizēt, bet censties panākt vēl kādus uzlabojumus. “Nu ja mēs atzīsim okupāciju, vai tad drīkstēs?” - “Nē, tad vēl nedrīkstēs!” - “A kad tad drīkstēs? Vai tad, kad mums vairs nebūs (Troksnis zālē.) līguma ar “Vienoto Krieviju”? A tad jau drīkstēs?” Nu arī tad vēl nedrīkstēs. Drīkstēs tad, kad jūs pirmām kārtām kā “vīrs un vārds” turēsieties pie tā... kad jūs sapratīsiet, kāda ir patiesā lietu kārtība, un tad, kad jūs, neskatoties uz to, kurš ir uzrakstījis šo Valdības deklarāciju, ja tur iekšā ir labas lietas, par tām arī iestāsieties, nevis runāsiet muļķības. Paldies. (VIENOTĪBAS deputātu aplausi.)".
• 2014_11_05_266-seq63 spokenText "Nākamais debatēs pieteicies deputāts Imants Parādnieks.".
• 2014_11_05_266-seq62 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamie deputāti! Es, frakcijas priekšsēdētājs, gribētu izmantot savas tiesības pēc tam, kad mūsu frakcijas deputāti pierādīja visiem klātesošajiem, to skaitā arī jums, premjeres kundze, ka mēs esam īsā laikā iepazinušies ne tikai ar jūsu partiju, koalīcijas partiju, programmām, priekšvēlēšanu solījumiem un priekšvēlēšanu aģitāciju, kas, starp citu, notika arī pēdējā, aizliegtajā, dienā, bet arī Valdības deklarāciju esam izpētījuši. To mēs esam nodemonstrējuši! Maz ticams, bet tomēr ceru, ka jūs būsiet sadzirdējuši arī kaut ko no tā labā... no tiem labajiem, pozitīvajiem padomiem, kuri izskanēja arī no mūsu frakcijas deputātu puses. Šis ievads ļauj man jums vēlēt veiksmi. Es personīgi aicinu jūs pierādīt, ka ir nepatiesas tās baumas, kas pašreiz pa Saeimu staigā, - ka jūs esat kārtējo reizi ielikta, lai sildītu vietu nākošajam vai nākošajai premjerei; tāpat arī par Prezidija izmaiņām jau tiek runāts un tiek zīmēti “lekāli”... Es aicinu jūs pierādīt, ka tā nav patiesība. Es domāju, ka tas būtu zem jūsu goda un arī zem jūsu vadītā Ministru kabineta ministru goda - būt par vietas sildītājiem nākošajai valdībai. Vēlu veiksmi! (SASKAŅAS deputātu aplausi.)".
• 2014_11_05_266-seq61 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.".
• 2014_07_03_as-1-seq184 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.".
• 2013_11_21-seq105 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.".
• 2012_11_22-seq247 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.".
• 2012_02_02-seq23 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.".

• first
• previous
• next